Grieķija apmaiņā pret finanšu palīdzību starptautiskajiem kreditoriem sola pārskatīt pensijas un paaugstināt nodokļus, piektdien no rīta pavēstīja avots valdībā.

Grieķijas priekšlikums ietver valsts finansiālo vajadzību nodrošināšanu trīs gadus, parāda samērošanu un investīciju paketi, kuras lielāka daļa jāizmaksā sākumā, 35 miljardu eiro apmērā, pastāstīja avots.

Vēlāk valdība publiskoja dokumentu uz 13 lapām, kurā izklāstīts jaunais palīdzības plāns. Priekšlikumi bija ļoti tuvu tiem, kādus piedāvāja Grieķijas starptautiskie kreditori pirms pagājušajā mēnesī izgāzās sarunas.

Priekšlikumi iesniegti Eiropas Komisijai (EK), Eiropas Centrālajai bankai (ECB) un Starptautiskajam Valūtas fondam (SVF).

Eirozonas ministri tos izskatīs sestdien pirms izšķirošā samita, kurā jāpanāk vienošanās.

Aegean Airlines, Grieķijas lielākā lidsabiedrība un globālās aviosabiedrību alianses Star Alliance dalībniece, paziņojusi par jauna reisa Rīga – Atēnas atklāšanu 2016. gada vasaras sezonā.

Veicot lidojumus maršrutā Rīga – Atēnas svētdienās, periodā no 2016. gada 26. jūnija līdz 25. septembrim, lidsabiedrība nodrošinās pasažieriem gan tiešo lidojumu uz Grieķijas galvaspilsētu, gan tālākus savienojumus ar galamērķiem Grieķijas salās un kontinentālajā Grieķijā. Papildu iekšzemes savienojumiem, reiss Rīga – Atēnas dos pasažieriem iespēju ceļot tālāk uz Grieķijas kaimiņvalstīm Balkānos, uz Turciju, kā arī uz pilsētām Vidējos Austrumos.

Reisi tiks veikti ar 174-vietīgu Airbus A320 gaisa kuģi.

Gaisa satiksmes kontrolieri Grieķijā trešdien uz četrām stundām pārtrauc darbu, tādējādi protestējot pret valdības taupības pasākumiem.

Darba apturēšana no plkst.14 līdz plkst.18 skars lidostas visā valstī un nozīmēs, ka no un uz Grieķiju netiks veikti lidojumi, norāda gaisa satiksmes kontrolieru pārstāvis.

Šis streiks skars arī Grieķijas vissvarīgāko lidostu Atēnās, kurā šajā laika periodā tiks atcelti visi lidojumi.

Gaisa satiksmes kontrolieru streiks tiek rīkots laikā, kad Atēnās starptautiskie kreditori veic pārrunas ar Grieķijas amatpersonām par valsts jauno glābšanas programmu.

Trešdien notiekošajās pārrunās galvenais uzsvars tiek likts uz plānoto valsts uzņēmumu privatizēšanu.

Atēnas cer iegūt aptuveni 50 miljardus eiro, pārdodot valstij piederošus uzņēmumus un nekustamos īpašumus.

Eiropas Centrālā banka (ECB) nodrošinās Grieķijas bankām papildu finansējumu, ja valdība turpinās dalību starptautiskajā glābšanas programmā, ceturtdien paziņoja Grieķijas Centrālā banka.

Šādu lēmumu ECB valde pieņēma trešdienas vakarā pēc tam, kad Atēnas akciju birža divas dienas pēc kārtas bija piedzīvojusi vairāk nekā 5% kritumu un valsts aizņemšanas izmaksas strauji palielinājušās saistībā ar investoru bažām par valdības plānoto dalības pārtraukšanu glābšanas programmā.

ECB nolēmusi samazināt aktīvu vērtības prasību, ko Grieķijas bankām nepieciešams nodrošināt, lai aizņemtos naudu, tādējādi tām nodrošinot papildu 12-15 miljardus eiro.

Atēnas akciju birža otrdien nokritās par 5,7% un par 6,3% trešdien, bet procentu likme valsts desmit gadu obligācijām pieauga līdz 7,94%.

No situācijas Grieķijā neviens nav ieguvējs, lai gan lielākā zaudētāja ir Grieķija, ciešot no ļoti nopietniem valsts fiskālās stabilitātes satricinājumiem, bet arī Eiropas ekonomikai šī situācija nerada ieguvumus, Dienas Biznesam norāda Nils Melngailis, kurš strādā banku nozarē un šobrīd atrodās Atēnās.

Par to, kāda konkrēti būs šī ietekme, varēs spriest tikai pēc svētdienas referenduma, kur iespējami divi galvenie scenāriji – referendums atbalsta Grieķijas valdības pozīciju jeb nē. «Ja atbalsta, tad svarīgi kā tālāk valdība risinās sarunas ar aizdevējiem, lai atjaunotu valsts fiskālo stabilitāti. Un tikai pēc tam būs redzams, vai Grieķija paliek eiro zonā un spēj izpildīt eiro zonas dalībvalsts saistības. Latviju šī situāciju būtiski neietekmēs, daudz lielāka ietekme Latvijas ekonomikā ir no Krievijas sankcijām, kur nepieciešams pārorientēties uz citiem eksporta tirgiem,» uzsvēra N. Melngailis.

Viņaprāt, Latvija no Grieķijas situācijas var redzēt sekas tam, ja savlaicīgi netiek veiktas nepieciešamās reformas. Kopumā situācija pēc šāda scenārija prasa daudz vairāk laika un naudas, lai pēc tam stabilizētu valsts ekonomiku un atjaunotu sociālo drošību. Ir skaidrs, ka Grieķijas uzticība starptautiskos finanšu tirgos ir nopietni iedragāta, ko apliecina valsts kredītreitingu kritiskais samazinājums.

Šodienas eirozonas finanšu ministru sanāksme nesusi vilšanos, jo Grieķija piekopj līdzšinējo politiku un runā par iespējamiem reformu plāniem, taču nepiedāvā nekādus konkrētus un reālus priekšlikumus strukturālajām reformām, pēc sanāksmes aģentūrai LETA pastāstīja Finanšu ministrijas (FM) Komunikācijas departamenta direktors Aleksis Jarockis.

No Grieķijas puses nav iesniegti nekādi priekšlikumi, ko varētu nosaukt par progresu. Eirozonas ministri bijuši sarūgtināti, jo šodien varēja uzklausīt tikai Grieķijas jaunā finanšu ministra pārdomas par to, ko Grieķija varētu darīt situācijas stabilizēšanai, taču Grieķijas valdība neko nav darījusi, lai virzītos uz priekšu reformu ieviešanā.

Jarockis atzīmēja, ka patlaban situācija ir Grieķijas rokās. Ja nebūs nekādu reformu, tad izstāšanās no eirozonas ir neizbēgama, atzina FM pārstāvis un uzsvēra, ka Grieķijai vairs nav laika kavēties.

Šodien eirozonas finanšu ministri nav nekādus lēmumus pieņēmuši, jo Grieķija nav piedāvājusi konkrētus priekšlikumus. Eirozonas finanšu ministri nav skatījuši jautājumu par iespējamu Grieķijas parādu norakstīšanu.

Grieķijas starptautisko kreditoru pārstāvji ieradušies Atēnās un nekavējoties sākuši pārrunas ar valsts varasiestādēm par trešo glābšanas programmu, pirmdien paziņoja Eiropas Komisija (EK).

Starptautisko aizdevēju komandas ir ieradušās Atēnās un darbs ir nekavējoties sācies, norāda EK preses pārstāve Mina Andrejeva. Darbs ir sācies, kas nozīmē, ka kreditori veic pārrunas ar Grieķijas varasiestādēm.

Taču informācijas avots Grieķijas valdībā pavēstījis, ka pārrunas ar tehniskajām komandām sāksies otrdien, nevis pirmdien.

Andrejeva sacīja, ka kreditoru pārstāvju ierašanās bijusi iespējama pēc tam, kad Grieķijas parlaments apstiprināja viņu pieprasīto reformu abas daļas.

Tagad starptautiskie aizdevēji - EK, Eiropas Centrālā banka (ECB) un Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) - centīsies noformēt trešo glābšanas programmu, kuras apjoms var sasniegt 86 miljardus eiro.

Grieķija ir gatava pieņemt lielāko daļu kreditoru reformu priekšlikumu, taču ar dažiem nosacījumiem, liecina Grieķijas premjera Alekša Cipra otrdienas vakarā nosūtīta vēstule kreditoriem.

Grieķijas valdība trešdien apstiprināja, ka nosūtījusi «labotu» priekšlikumu starptautiskajiem kreditoriem, cerot noslēgt vienošanos un novērst finanšu sabrukumu.

Ciprs vēstulē raksta, ka Grieķija pieņems Eiropas Savienības (ES) svētdien publiskotos starptautisko kreditoru reformu priekšlikumus, kuriem ir jāveic «daži labojumi, papildinājumi vai skaidrojumi».

Viņa vēstulē ES, Eiropas Centrālajai bankai (ECB) un Starptautiskajam Valūtas fondam (SVF) lūgta «jauna vienošanās, kas regulēs valsts finanšu jautājumus ar Eiropas Stabilitātes mehānismu (ESM), lai nodrošinātu parāda uzturēšanas iespējas, koncentrējoties uz izaugsmi», paziņoja avots valdībā.

Grieķijā notiekošā ģenerālstreika laikā valsts galvaspilsētā Atēnās ceturtdien izcēlās sadursmes starp protestētājiem un policiju.

Brīdī, kad aptuveni 50 tūkstoši cilvēku Atēnās devās gājienā uz parlamenta ēku, melnā ģērbušies jaunieši atšķēlās no pūļa un sāka apmētāt policiju ar akmeņiem un degmaisījuma pudelēm. Policija atbildēja, raidot asaru gāzi un dūmu granātas, aculiecinieki pavēstīja aģentūrai Reuters.

Tūkstošiem strādājošo Grieķijā ceturtdien piedalās demonstrācijās, arodbiedrībām valstī rīkojot 24 stundu ģenerālstreiku, lai protestētu pret premjerministra Alekša Cipra valdības iecerēto pensiju sistēmas reformu.

Dažu pēdējo mēnešu laikā tiek rīkots jau trešais ģenerālstreiks, kura dēļ apturēta vilcienu un prāmju satiksme, kā arī atcelti vairāki desmiti avioreisu.

Atjaunotās izaugsmes dēļ Atēnas pieņem lēmumu samazināt krīzes dēļ celtos nodokļus

Pēc sāpīgas taupības politikas gadiem Grieķija šogad paredz 0,6% ekonomikas pieaugumu salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Finanšu ministrija šo prognozi tūdaļ izmantojusi, lai atlaistu arī savilkto fiskālo jostu.

Neklausa troikai

Par troiku dēvētajai starptautisko aizdevēju trijotnei kopš pirmā aizdevuma plāna 2010. gadā ir pastāvīgi nācies stīvēties ar Atēnām par pieprasīto budžeta taupības pasākumu – dažādu subsīdiju mazināšanas un nodokļu celšanas – ievērošanu. Arī nesen Parīzē notikušajās sarunās starp troiku un Grieķijas valdību bijusi stumdīšanās starp taupības politikas prasībām no vienas puses un izaugsmi veicinošu atvieglojumu plāniem no otras puses, ziņo Reuters. Aizdevēju puse tūlītēju politisko reakciju uz vārgulīgajiem makroekonomiskajiem datiem nav atbalstījusi, tomēr tas nav bijis šķērslis Grieķijas premjeram Antonim Samaram nākt klajā gan ar tūlītēju fiskālās politikas taktikas maiņu, gan turpmākajiem plāniem. Pirms tam ticies ar troiku, premjers tūlīt pat izmantojis Tesalonikos notikušās starptautiskās uzņēmējdarbības izstādes tribīni, lai paziņotu par krīzes laika nodokļu pazemināšanu. Pirmām kārtām tas nozīmē ar patēriņa nodokli apliktā apkurē izmantotā šķidrā kurināmā atbrīvošanu no šā sloga par 30%, kā arī tiek solīta tautā nīstā nekustamā īpašuma nodokļa maiņa, ziņo Grieķijas laikraksts To Vima. Nodokļu mazināšanas plāna detaļas tiks publicētas oktobrī kopā ar nākamā gada budžeta plānu. Tā politiskā vēsts ir četrus gadus ilgušo taupības pasākumu beigas un valsts atgriešanās pie ekonomikas izaugsmes.

Grieķijas galvaspilsētu Atēnas piektdien satricinājusi spēcīga zemestrīce, un tās rezultātā pazuduši telefona sakari, tiesa gan, nav ziņu par postījumiem vai ievainotajiem.

5,1 magnitūdu stiprās zemestrīces epicentrs atradies 23 kilometrus uz ziemeļrietumiem no Atēnām, un tai sekojuši vairāki pēcgrūdieni. Ugunsdzēsības dienests līdz šim izglābis vairākus desmitus cilvēku, kas galvaspilsētā bija iestrēguši liftos, vēsta raidsabiedrība ERT. Zemestrīce notikusi ap plkst.14. Satraukti par pazemes grūdieniem, iedzīvotāji pametuši dzīvojamās un biroju ēkas. Kā vēsta vietējie mediji, pazudusi elektrība, tomēr interneta sakari joprojām darbojas.

Grieķija atrodas seismiski aktīvā reģionā, un zemestrīces tur notiek regulāri, tomēr tajās reti kad ir cilvēku upuri. 2017.gda jūlijā 6,7 magnitūdu stiprā zemestrīcē Egejas jūras Kosas salā dzīvību zaudēja divi cilvēki un tika nodarīti būtiski postījumi. 1999.gadā Atēnās un galvaspilsētas reģionā 5,9 magnitūdu stiprā zemestrīcē dzīvību zaudēja 143 cilvēki.

Grieķijas bankas būs slēgtas līdz 6.jūlijam un tikmēr no bankomātiem cilvēki ar vienu bankas karti varēs izņemt ne vairāk kā 60 eiro dienā, teikts pirmdienas rītā publiskotajā oficiālajā paziņojumā.

Uz ārvalstu banku kartēm šie ierobežojumi naudas izņemšanai bankomātos neattieksies.

5.jūlijā Grieķijā plānots referendums jautājumā par to, vai Grieķijai jāpieņem starptautisko kreditoru nosacījumi attiecībā uz finansiālo palīdzību.

Dekrētā, kuru parakstījis Grieķijas premjerministrs Aleksis Ciprs un Grieķijas prezidents Prokops Pavlopuls, izklāstīti finanšu institūcijām noteiktie ierobežojumi laika posmam no 28.jūnija līdz 6.jūlijam.

Uz pensiju maksājumiem banku pārskaitījumu ierobežojumi neattieksies un interneta banku darījumi Grieķijā darbosies normāli. Arī veikalos varēs norēķināties ar banku kartēm, kā parasti. Savukārt pārskaitījumiem uz ārvalstīm būs nepieciešama Finanšu ministrijas komisijas atļauja.

Eirozona bez federalizācijas rada politiskas dilemmas, kas neiet kopā ar Eiropas demokrātiskumu

Grieķijas maksātspējas krīzē aizdevēji nedomā par pašu parādnieci, bet par savām pretrunīgajām interesēm, saka ASV ekonomists Teksasas universitātes Ostinā profesors Džeimss Gelbreits.

Kā jūs komentējat šo situāciju, kurā mēs Eiropā esam iekūlušies, kad grieķi saka – mēs gribam palikt eirozonā, bet mēs nepildīsim visādus tur noteikumus.

Grieķiem ir ļoti skaidra sapratne par to, kas ir nogājis greizi ar taupības politikas memoranda izpildi. Ir skaidrs, ka Grieķijā šī politika piecos gados ir caurkritusi. Tā ir iznīcinājusi trīs valdības – Papandreu, Papademosa un Samara. Un šī gada janvārī notikušās vēlēšanas radīja valdību ar visai skaidru ideju, kā Grieķijā ir jāmainās pašām pamata lietām. Tas viss tika bloķēts tādu iemeslu dēļ, kam nav nekāda sakara ar Grieķiju. Grieķu gadījumā tam nav nekāda specifiska attaisnojuma.

Strukturāli pamainot pieeju imigrācijas plūdiem uz Eiropu, pat jau iesīkstējušos dalībvalstu savstarpējos pārmetumus un apvainošanos, piemēram, starp Grieķiju un Vāciju, var pārvērst par sakarīgu sadarbību

Turcijas attiecības ar ES pēdējos gados kļuva aizvien problemātiskākas, līdz pēkšņi tām atvērās otrā elpa. Kādēļ? Tuvo Austrumu bēgļu dēļ, par kuru izmitināšanu nometnēs turpat Turcijā un nekontrolētu nelaišanu tālāk Brisele ir ar mieru piemaksāt trīs miljardus eiro un vēl izrādīt dažādas politiskās laipnības Ankarai. Šī pati paradoksālā situācija, kad velnu izdzen ar Belcebulu, ir nobriedusi īstenošanai arī migrācijas lielceļa nākamajā pieturas punktā – Grieķijā.

Nupat iet spalvas pa gaisu, migrantu mērķa valstīm draudot Grieķijai ar izslēgšanu no Šengenas zonas un grieķiem atbildot, ka pārējie eiropieši melo, ka, piemēram, Atēnas neņemot pretī krasta apsardzes pastiprinājumu. Lai tur vai kā, bet pēc ANO datiem šogad līdz pagājušajai svētdienai, 24. janvārim, Grieķijā ir nonākuši jau 46 240 bēgļi – apmēram 1927 dienā. Ja ņem vērā, ka laivošanai pa jūru šis nav tas labākais gadalaiks un līdz ar siltāku laiku bēgļu daudzums varētu pieaugt, ir visas iespējas, ka šogad caur Grieķiju uz Vāciju u.c. nokļūt gribētāju skaits atkal būs virs miljona. Plašsaziņā jau ierasts kļuvis salīdzinājums, ka šī ir lielākā bēgļu krīze Eiropā kopš 2. pasaules kara, un šai vērtējumā ir vērts ieklausīties nopietni, jo tajā, droši vien sākotnēji pat neapzinoties, ir ietverts problēmas risinājums. Tā Gideons Rahmans Financial Times vērtē, ka Grieķijā vajagot izveidot bēgļu nometnes pēc arī latviešiem zināmā DP nometņu parauga, kas nozīmē iespēju daudzmaz cilvēcīgi izdzīvot tur, kur nu tu esi nokļuvis, lai caur drošībnieku, starptautisko organizāciju un NVO sietu tad jau sijātos tālāk, kur nu esi iecerējis vai kur sanāks.

#Tikai aptuveni simts kilometrus no jaunuzbūvētajām ēkām, kas kalpos lielajam sporta notikumam, meklējams pilnīgs pretstats.

No 9. līdz 25.februārim Phjončhanā, Dienvidkorejā norisināsies 2018.gada ziemas Olimpiskās spēles, sportistiem sadalot 102 medaļu komplektus 15 dažādos sporta veidos.

Olimpiskās spēles - dārgs prieks

Tikai aptuveni simts kilometrus no jaunuzbūvētajām ēkām, kas kalpos lielajam sporta notikumam, meklējams pilnīgs pretstats - pamests un aizmirsts savulaik populārs slēpošanas kūrorts. Tas atgādina faktu, ka ziemas Olimpiskajām spēlēm uzbuvēto ēku izmantošana nākotnē joprojām ir neskaidra.

Bijušais slēpošanas kūrorts, kas atrodas netālu no Ziemeļkorejas robežas, durvis slēdza 2006. gadā, esot pieredzes bagātākais visā Dienvidkorejā. Tā noriets saistāms ar slēpošanas popularitātes kritumu valstī un šis fenomens nekur nav zudis.

Vairāki pakalpojumu sniedzēji divu gadu laikā nav saņēmuši samaksu par darbu piecus miljonus eiro vērtā ceļu būves objektā, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Cietuši ir Vidzemes mazie komersanti, kas sniedza pakalpojumus ceļu būves uzņēmumam no Kurzemes Dižcildi, kad tas kā apakšuzņēmējs veica autoceļa Augšlīgatne–Skrīveri rekonstrukciju Eiropas Savienības struktūrfondu finansētā projektā. SIA Dižcildi aizbildinās, ka nav saņēmis samaksu no ģenerāluzņēmēja. «Ir samaksāts par visiem izpildītajiem un likumā noteiktā kārtībā nodotajiem darbiem,» DB apgalvo ģenerāluzņēmēja Hochtief Solutions Baltics (HSB) izpilddirektors Mārtiņš Priede. Viņš arī piebilst, ka HSB Liepājas tiesā ir iesniedzis prasību pret SIA Dižcildi par parāda piedziņu, jo SIA Dižcildi nav pildījusi uzņemtās līgumsaistības. Diemžēl DB neizdevās sazināties ar uzņēmuma īpašnieku, lai uzklausītu D. Zauera viedokli par situāciju.

Starptautiskajā lidostā Rīga svētdien, 27.martā stāsies spēkā vasaras lidojumu saraksts. Plānots, ka lidostā darbu sāks trīs jaunas aviokompānijas, savukārt nacionālā aviosabiedrība airBaltic atklās jaunus galamērķus, kā arī atjaunos vairākus lidojumu virzienus, kas ziemas sezonā netika izpildīti, informē lidostā.

Vasaras sezonā no Rīgas lidojumus uzsāks vairākas jaunas aviokompānijas: aviosabiedrība Yanair lidojumus no Kijevas uz starptautisko lidostu Rīga uzsāks 20.maijā, veicot 7 reisus nedēļā. Spānijas aviokompānija Vueling (Barselona - Rīga - Barselona) pirmo reisu uz Rīgu veiks 25.jūnijā un Grieķijas aviosabiedrība Aegean Airlines (Atēnas - Rīga - Atēnas) - 26.jūnijā, nodrošinot lidojumus reizi nedēļā.

Nacionālā aviosabiedrība airBaltic 28.maijā uzsāks lidojumus uz Islandes galvaspilsētas Reikjavikas lidostu, bet sadarbībā ar tūroperatoru Tez Tour no 5.jūnija tiks veikti reisi uz Itālijas kūrortpilsētu Rimini.

Savukārt zemo cenu kompānija Wizz Air no 20.jūnija plāno uzsākt lidojumu no Rīgas uz Telavivu, izpildot divus reisus nedēļā.

Ja atskatās vēsturē, olimpisko objektu vēlākā izmantošanas pieredze dažādās valstīs ir atšķirīga, taču bieži to ir grūti nosaukt par veiksmīgu. Piemēram, Atēnās desmit gadus pēc olimpiādes beigām valsts vēl aizvien cenšas pārdot 12 no 23 speciāli spēlēm uzbūvētajām celtnēm, ziņo Latvijas Radio.

Olimpisko spēļu mantojumā Atēnas saņēmušas 23 dažāda lieluma sporta celtnes. Pusei jau atrasts jauns saimnieks un jauns pielietojums. Tomēr 12 objektiem vēl aizvien, desmit gadus pēc to uzcelšanas, tiek meklēts investors.

«Mēs iztērējām ļoti daudz naudas, uzbūvējām ārkārtīgi skaistas un ievērojamas ēkas, taču tagad tās lielākoties ir neapdzīvotas un nekalpo sabiedrības labumam. Dažu ēku stāvoklis strauji pasliktinās. Un pārdot tās nav iespējams sliktā nekustamā īpašuma tirgus dēļ,» atzīst grieķu žurnālists Jannis Rizopuloss.

Vienā no šādām vietām – astoņus kilometrus no Atēnu centra – savulaik tika noskaidroti olimpiskie čempioni taekvondo un rokasbumbā. Ārkārtīgi skaista un moderna arēna ir izmaksājusi grieķu budžetam 38 miljonus eiro. Tā varēja uzņemt līdz pat 10 tūkstošiem skatītāju. Taču tagad telpas pārsvarā stāv tukšas. Uz durvīm ir slēdzene un iespaids ir visai drūms, ziņo radio.

Pēc Olimpisko un Paraolimpisko spēļu noslēguma, kad sacensību norises vietu ir pametuši desmitiem tūkstošu to dalībnieku, ieskaitot sportistus, žurnālistus, tiesībsargājošo iestāžu darbiniekus, dažādas augstas amapersonas un olimpiādes viesus, Olimpiskais ciemats Sočos pārvērties par «spoku pilsētu».

Tā interneta vietnē blogsochi.ru raksta tās galvenais redaktors Aleksandrs Valovs (Александр Валов), kurš minēto iemūžinājis arī fotogrāfijās.

Fotogaleriju, kurā redzama Soču pilsēta pēc Olimpisko spēļu norises, skatieties augstāk!

Tiesa, kopš Soču Olimpisko un Paraolimpisko spēļu noslēguma ir pāgājis ļoti neilgs laiks, tāpēc nevar viennozīmīgi apgalvot, ka viss uzbūvētais tā arī paliks izmantots tikai vienu reizi. Turklāt laikraksts Diena iepriekš ziņoja, ka Soču kalnu ciematiņa olimpiskie objekti nonāks Krievijas izlases sportistu rīcībā.

Latvijas aviokompānija airBaltic 29.martā pāries uz vasaras lidojumu grafiku un sāks piedāvāt vairākus galamērķus, kas savieno Baltijas reģionu ar Vidusjūras kūrortiem un citām vasaras atvaļinājumu vietām.

airBaltic 2016.gada 28.maijā sāks lidojumus jaunā maršrutā starp Rīgu un Reikjavīku. Vasaras sezonai airBaltic atjaunos vairākus sezonālus brīvdienu galamērķus ar uzlabotu grafiku – Nica (Francija), Malta, Baku (Azerbaidžāna), Atēnas (Grieķija), Saloniki (Grieķija), Roda (Grieķija), Dubrovniki (Horvātija), Rijeka (Horvātija), Burgasa (Bulgārija), Venēcija (Itālija), Olbia (Itālija) un Palma de Maljorka (Spānija).

airBaltic nodrošina tiešos lidojumus no Rīgas uz 60 galamērķiem.

airBaltic ir akciju sabiedrība, kas dibināta 1995.gadā. Galvenais akcionārs ir Latvijas valsts ar 99.8% akciju.

Grieķijas valdība ceturtdien iekļāvusies termiņā un Starptautiskajam Valūtas fondam (SVF) savlaicīgi veikusi nākamo aizdevuma maksājumu, vēsta Grieķijas ziņu aģentūra ANA, atsaucoties uz informācijas avotiem Finanšu ministrijā.

Grieķija SVF atmaksājusi 450 miljonus eiro, un to bija nepieciešams veikt līdz 9.aprīlim.

Grieķijas finanšu ministrs Janis Varufakis jau svētdien apstiprināja, ka Grieķija savlaicīgi veiks nākamo maksājumu SVF un ievēros savas parādsaistības.

Šo maksājumu Atēnas veikušas laikā, kad Grieķijas kreditori sākuši izvērtēt jaunos reformu plānus, kurus marta beigās iesniedza valsts premjerministrs Aleksis Ciprs un ar kuru palīdzību valsts cer iegūt tik ļoti nepieciešamo finanšu atbalstu.

Taču vienošanās par šo reformu plānu vēl nav panākta, un amatpersonas Grieķijā jau brīdinājušas, ka valstij šomēnes var aptrūkties finanšu līdzekļu, tādējādi novedot valsti līdz bankrotam, kas varētu paredzēt arī dalības pārtraukšanu eirozonā.

Grieķija bijusi spiesta izmantot ārkārtas gadījumiem paredzētos līdzekļus, lai spētu otrdien veikt 750 miljonu eiro parādsaistību maksājumu Starptautiskajam Valūtas fondam (SVF), paziņojis informācijas avots Grieķijas Centrālajā bankā.

Informācijas avots norāda, ka šī iniciatīva bijusi no Grieķijas Centrālās bankas vadītāja puses.

Jau ziņots, ka Grieķija otrdien izvairījās no parādsaistību maksātnespējas, kuras dēļ tā varētu būt spiesta pamest eirozonu, taču Atēnas brīdinājušas, ka bez vienošanās panākšanas par Eiropas Savienības (ES) turpmāku finansējumu valstij draud vēl viena naudas krīze jau tuvāko divu nedēļu laikā.

Eirozonas finanšu ministri, kuri pirmdien Eirogrupas sanāksmē Briselē pārrunāja Grieķijas parādu krīzi, paziņojuši, ka pie papildu 7,2 miljardu eiro palīdzības saņemšanas darbs vēl jāturpina.

Grieķijas finanšu ministrs Janis Varufakis jau atzinis, ka valsti apdraud kārtējā krīze, ņemot vērā tās grūtības atmaksāt 240 miljardu eiro lielās parādsaistības.

Grieķijas vēlēšanu iznākums pamatīgi iedragājis šīs valsts akciju vērtību, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Līdz ar ārkārtas vēlēšanām Grieķijā nu ir zināms, ka šajā valstī pie varas nonākusi populistu partija, kas vēlas pārtraukt taupības politikas īstenošanu. Tādējādi pieaugusi iespēja, ka Grieķija galu galā var pamest eirozonu, kas šajā valstī palikušajiem investoriem liek pastiprināti izvērtēt attiecīgos riskus un lūkoties citu tirgu virzienā.

Valdot šādam fonam, Grieķijas Athens General Composite akciju tirgus indeksa vērtība kopš pagājušās piektdienas ir samazinājusies jau par 12%. Savukārt kopš pagājušā gada sākuma šī tirgus indikatora vērtība sarukusi jau gandrīz par 40%. Sevišķi strauji (par vairākiem desmitiem procentu) sarūk Grieķijas banku – Piraeus, Alpha Bank, Eurobank un National Bank of Greece – akciju cena.

Grieķija un starptautiskie kreditori pēc gara sarunu maratona otrdien panākuši vienošanos par daudzu miljonu vērto palīdzības programmu, vēsta avots valdībā.

«Vienošanās tika panākta,» sacīja avots. Savukārt cita augsta amatpersona norādīja, ka šodien vēl apspriežamas «sekundāras detaļas».

Grieķijas finanšu ministrs Eiklīds Cakalots sacījis, ka ar kreditoriem vēl jāpārrunā «divas trīs nelielas lietas».

Vienošanās starp Atēnām un starptautiskajiem kreditoriem nodrošinās Grieķijas palikšanu eirozonā un novērsīs valsts bankrotu.

Atēnām jāpanāk vienošanās par trešo tautsaimniecības glābšanas programmu līdz 20.augustam, kad tai ir jāatmaksā 3,4 miljardi eiro Eiropas Centrālajai bankai.

Grieķija piekritusi jauna, neatkarīga privatizācijas fonda darbībai un nosacījumiem, kā tiks pārvaldīti nelabvēlīgie banku aizņēmumi.

Desmit gadus pēc tam, kad Grieķija uzņēma Vasaras Olimpiskās spēles, daudzas no tās olimpiskajām vietām stāv pamestas, kamēr citas laiku pa laikam tiek izmantotas ar sportu nesaistītiem pasākumiem, piemēram, konferencēm un kāzām.

Daudziem grieķiem, kuri savulaik jutās lepni, tagad, valstij ilgstoši cīnoties ar ekonomiskajām problēmām, tai skaitā bezdarbu un dziļu nabadzību, Olimpiskās spēles raisa dusmas.

2004. gada Vasaras Olimpiskās spēles Atēnās notika no 13. līdz 29. augustam. Pēc desmit gadiem daudzi jautā, ko Grieķija ieguvusi no šī daudzmiljardu dolāru pasākuma.

Fotoaģentūra Reuters piedāvā ieskatu Grieķijas Olimpisko spēļu notikuma vietā.