Jaunākais izdevums

Ceturtdaļgadsimtu pēc Vācijas atkalapvienošanās Berlīnē atgriezīsies milzu Ļeņina galva, kas līdz šim, sen aizmirsta, mierīgi dusēja smilšu bedrē, apbedīta zem akmeņu kaudzes, kurā bija apmetusies ķirzaku kolonija.

Ceturtdien asiņainā boļševiku režīma pirmais līderis, iemiesots 3,5 tonnas smagā granīta bluķī, «augšāmcelsies» no sava kapa un piebiedrosies citām vēsturiskām skulptūrām, kuras no septembra būs iespējams aplūkot Špandavas citadelē.

«Ļeņins vienmēr bijis iecerēts kā ekspozīcijas sastāvdaļa, jo tā ir īpaša statuja, kaut vai ņemot vērā tikai tās izmērus,» saka projekta kuratore Andrea Teisena.

Līdzīga milzu Ļeņina biste savulaik kļuva par pazīstamās vācu kinokomēdijas Good Bye Lenin! «zvaigzni», taču šajā kinolentē boļševiku vadonim atvēlētā loma bija nepateicīga. Komunistu elku neceremoniāli virs atkalapvienotās Berlīnes jumtiem nebūtībā aiznesa helikopters.

Realitātē šādas epizodes nekad nav bijis, un «īstās» Ļeņina galvas ceļš uz izgāztuvi bija mazāk dramatisks. Savulaik 1,7 metrus augstā galva bija Ukrainas sārtajā granītā kaltas un pilnā augumā veidotas boļševiku vadoņa statujas sastāvdaļa. Tolaik šis 19 metrus augstais monstrs, kas bija uzstādīts tagadējā Apvienoto Nāciju laukumā, slējās virs komunistu jūgā nonākušās Austrumberlīnes un to ieskāva «attīstītā sociālisma» stilā uzslietās daudzstāvu blokmājas.

Statujas autors ir kādreizējais PSRS Mākslu akadēmijas prezidents Nikolajs Tomskis. Milzīgos akmens bluķus, no kuriem sastāvēja skulptūra, no «vecākā brāļa» midzeņa uz «brālīgo sociālistisko valsti» nogādāja vesela autokolonna.

Statuja tika atklāta 1970.gada 19.aprīlī, trīs dienas pirms boļševiku vadoņa 100.dzimšanas dienas, un uz svinīgo ceremoniju tagadējā Apvienoto Nāciju lakumā, bija sadzīti 200 000 austrumvāciešu. Boļševiku apvērsuma vārdā nosauktajā laukumā monstrs slējās 31 gadu.

Pēc tam, kad Berlīnes mūri noslaucīja tautas straumes un boļševiku vadoņu statujas sāka krist visā Austrumeiropā, arī pār Berlīnes ļeņinekli gāzās pilsētnieku dusmas. Tas nonāca «pilsoņu protestu un Berlīnes valdošās sapulces debašu centrā», stāsta Teisena.

Pirmais apvienotās Berlīnes mērs Eberhards Dīpgens, kurš pārstāvēja konservatīvos, 1991.gada beigās deva rīkojumu Ļeņinu aizvākt un atbrīvot pilsētu no tēla, kas simbolizēja «diktatūru, kurā cilvēki tika vajāti un slepkavoti».

Taču strādniekiem vajadzēja vairākus mēnešus smaga darba, lai saskaldītu granīta monstru, ko saturēja betons un tērauda stieņi. Rezultātā Ļeņins tika sadalīts aptuveni 120 fragmentos, kas tika aiztransportēti uz nomaļu vietu uz dienvidaustrumiem no Berlīnes un apbedīti smiltīs.

Par to, kāpēc boļševiku vadoņa apbedīšanai tika izvēlēta šī vieta, šodien vēsture klusē.

Ilgu laiku valdīja pārliecība, ka Ļeņins tā arī paliks, atdusējamies smiltīs, lai gan pilsētas varasiestādes solīja to nogādāt līdz Špandavai. Vēl pērnā gada augustā Berlīnes Senāts apgalvoja, ka neviens īsti nezina, kur boļševiku vadonis ir aprakts, un ka jebkurā gadījumā tā izrakšana būtu pārāk dārga.

«Tieši tad es sazinājos ar [laikrakstu] "Berliner Zeitung" un pavēstīju viņiem, ka zinu, kur tas ir,» smej Berlīnē strādājošais amerikāņu kinematogrāfists Riks Minnihs. Kalifornijā dzimušais režisors kopā ar kādu vācu draugu vēl pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu sākumā ar lāpstām Ļeņinu atraka, lai uzņemtu tagad failu koplietošanas vietnē YouTube apskatāmu fiktīvi dokumentālu parodijfilmu.

«Pagājušajā vasarā kāds izlēma, ka galvu nevajag izrakt, un tas izraisīja milzīgu preses reakciju, kas pakļāva vietējās varasiestādes spēcīgam spiedienam pildīt doto solījumu,» sarunā ar aģentūru AFP norāda Ninnihs.

Arī pati Berlīnes administrācija atzinusi, ka tā centusies šo jautājumu novilcināt. «Atbildot uz jautājumu, vai tas ir politiski delikāti, manuprāt, jāsaka: «Jā»,» atzīst pilsētas mērijas pārstāve attīstības un vides jautājumos Petra Rolande. «Kopš Berlīnes mūra krišanas paiet 25 gadi, un mēs, protams, domājām, vai ir saprātīgi, ka Ļeņins dotas cauri pilsētai un tiek izstādīts muzejā.»

Tomēr ekspozīcijas iekārtotāji galu galā pārliecināja pilsētas tēvus piekrist viņu iecerei.

Taču janvārī parādījās jauns šķērslis - vietējie «zaļo» pārstāvji paziņoja, ka boļševiku vadoņa galva kļuvusi par mājvietu apdraudētas ķirzaku sugas kolonijai. Tas lika apturēt izrakumu plānus, to vietā uzsākot bioloģisku lauka pētījumu, ko pavadīja ilgstošas diskusijas ar vides aizstāvju organizācijām.

Beigās tika rasts Zālamana spriedums, kas ļautu pasargāt gan vēsturi, gan dabu. Saskaņā ar šo vienošanos pēc ķirzaku ziemas guļas perioda beigām, bet vēl pirms vasaras pārošanās perioda sākuma uz apraktā granīta bluķa mītošās radībiņas tiek savāktas un pārvietotas uz jaunu piemērotu mājvietu, un tikai pēc tam ierodas rakšanas tehnika.

Dienasgaismā no jauna tiks izcelta vienīgi ļeņinekļa galva, kam lemts kļūt par muzeja eksponātu.

Galvas izrakšanu vērot atļauts tikai 20 cilvēkiem, lai gan, kā apgalvo amatpersonas, interese par to bijusi milzīga.

Tagad Teisena gaida, kad Ļeņina galva beidzot ieradīsies, lai ieņemtu savu vietu izstādē «Atsegtie. Berlīne un tās pieminekļi». Tajā būs aplūkojami aptuveni 100 oriģināldarbi, starp kuriem senākie datējami ar 18.gadsimtu. «Mēs izstādīsim pieminekļus tādā stāvoklī, kādā tie atrasti,» stāsta kuratore.

Viņa steidz piebilst, ka Ļeņins netiks demonstrēts kā «heroiska figūra». Tā vietā izstādes iekārtotāji centīsies boļševiku vadoni parādīt tādu, kāds tas bija pazemē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms vairāk nekā simts gadiem komunistu vadonis Ļeņins plānoja revolūciju no Šveices. Izskatās, ka šodien Latvijas ārkārtas vēlēšanas turpat gatavo šveiciešu advokāts Rūdolfs Meroni. Šis kungs jau labu laiku nav redzēts Latvijā, jo, iespējams, baidās, ka Rīgas lidostā varētu tūlīt pat tikt arestēts.

Problēmas Latvijā nav atrisināmas vienkāršā veidā. Meroni sagrābtos Ventspils uzņēmumus draud atņemt, jo faktiski viņš ir tikai valsts ieceltais arestētās mantas glabātājs tajos. Latvijā beigu fāzē ir izmeklēšana, bet Šveicē Meroni ir zaudējis tiesu par mantas izšķērdēšanu vienā no viņam uzticētajiem uzņēmumiem. Kā var izglābt situāciju?

Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa līdz pirmdienai paņemtā pauze atklāj acīmredzamu faktu – pašlaik valdību nav iespējams izveidot. Saeimā pastāv divi pretēji bloki, un nevienam no tiem nepietiek balsu valdības izveidošanai. KPV LV un JKP blokā ir 32 deputāti, bet NA, Attīstībai/Par!, JV un ZZS kopā ir 45 balsis. Tas ir strupceļš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sastrēgumu stundās korķos sēdētājiem ir lieliska iespēja ielūkoties veikalu skatlogos un uzzināt par jaunajiem piedāvājumiem, atzīst Cēsu ielas uzņēmēji. Tā ir viena no tām galvaspilsētas ielām, kur nereti veidojas sastrēgumi.

Cēsu iela Rīgā atzarojas no Brīvības ielas pie Jaunās Sv. Ģertrūdes baznīcas, 730 metru garumā virzās tai paralēli līdz Barona kvartālam, kur atkal saplūst ar pilsētas lielāko artēriju. Te izvietojušies veikaliņi un ēdināšanas uzņēmumi, kuru mērķa auditorija nav nejauši garāmgājēji. Lielākajai daļai no tiem ir izveidojusies stabila klientūra, daļai – pakalpojumu un preču klāsts ir visnotaļ specifisks, tāpēc spontāna pirkuma varbūtība nav pārāk liela.

Savulaik Cēsu ielā atradās viens no apmeklētākajiem muzejiem – nams Cēsu ielā 17, kurā 1900. gada pavasarī, viesojoties Rīgā, nakti pārlaidis dižais vadonis – Vladimirs Iļjičs Ļeņins. Tikai retais zina, ka bijušajā revolūcijas vadoņa muzejā ir izveidota viesnīca – Ļeņina apartamenti, kurā padomju noskaņu var baudīt ikviens, īpaši populāra šī viesnīca ir tūristu vidū.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekvadoras jaunais prezidents Lenins Moreno nosaucis vietnes WikiLeaks dibinātāju Džūljenu Asanžu par hakeri, bet uzsvēris, ka Ekvadoras valdība ļaus viņam arī turpmāk palikt vēstniecībā Londonā, turpinot sniegt Asanžam politisko patvērumu.

Moreno, kurš šomēnes stājās prezidenta amatā, ir noskaņots pret Asanžu kritiskāk nekā iepriekšējais Ekvadoras prezidents Rafaels Korrea. Korrea pat bija izteicies, ka Ekvadora «izpildījusi savu pienākumu», 2012.gadā piešķirot Asanžam politisko patvērumu.

«Asanžs ir hakeris. Mēs to noraidām, un es personīgi to noraidu,» teica Moreno, kurš jau prezidenta vēlēšanu kampaņas laikā bija brīdinājis Asanžu neiejaukties Ekvadoras politikā.

«Tomēr es respektēju situāciju, kurā viņš atrodas,» sacīja Moreno.

Asanžs tviterī atbildēja, ka viņš ir žurnālists un redaktors, un ka pat ASV nesauc viņu par hakeri.

Runājot ar žurnālistiem Ekvadoras galvaspilsētā Kito, Moreno arī aicināja Asanžu neiejaukties Ekvadoras vai citu valstu iekšpolitikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārsts Pēteris Kļava uzskata, ka saturīgi pavadīt Ziemassvētku brīvdienas var, ļaujot prātam ieskatīties pašam savā esībā – tā ir kā portāls, kur gūt spēku, mieru un radošumu nākamajam gadam.

Fragments no intervijas, kas publicēta 21. decembra laikrakstā Dienas Bizness:

Kristīgajā mācībā Ziemassvētkos piedzimst Jēzus bērns. Tavs ikdienas darbs gan ir vairāk saistīts ar bērnu nāvi, nevis dzimšanu. Kā tu domā, vai Latvijas sabiedrībai vajadzētu uztraukties par demogrāfijas jautājumiem, kā to paģēr sabiedriskā doma?

Mūsu saruna ir tikai mans viedoklis. Lielais eksistences redzējums nevienam no mums nav pieejams. Balstāmies pieņēmumos un spriedumos no zināšanu summas, kas mums ir pieejama, un no personīgā skatījuma. Domāju, ka 4018. gadā Ziemassvētkos cilvēki Latvijā domās un uztvers citādi. Vēstures stundās, ja skolas vēl būs, mācīs par šiem notikumiem ar līdzjūtību – cik grūti gāja tām Baltijas valstīm, cik viņi bija neattīstīti, cik mežonīga bija viņu sociālā iekārta, cik vardarbīga bija sabiedrība. Par mūsu civilizāciju runās ar visdziļāko līdzjūtību. Vienmēr cenšos balansēt starp humoru un viedumu, liekot kopā savu dzīvi. Pliks humors nozīmē, ka esi plānprātīgs, bet viens pats viedums var novest dziļā depresijā. Pa vidu ir jānotur kaut kāds līdzsvars. Zemeslode, kuru uzskatām par savu no globāli kosmiska viedokļa, ir nekas vairāk kā psihiatrijas slimnīca brīvā lidojumā. Katra valsts ir nodaļa, kur cilvēki ārstējas. Latvijā ārstējas ar dziesmu un deju terapiju, Vācijā – ar darba terapiju. Katrā no valstīm var kaut ko iemācīties, gūt noteiktas atziņas. Domāju, ka Latvija ir viena no beigu nodaļām, kur dzimst jau visai veseli cilvēki, kam vairs nav smagi jāstrādā, bet var vairāk nodarboties ar mākslu, domāt brīvi. Jā, mums ir smaga vēsture, okupācijas. Taču tieši šis ārprātīgais 800 gadu ilgais pārdzīvojums Latvijas tautai jeb cilvēkiem, kas piedzimst latviešu ķermeņos, ir milzīga iespēja kaut ko saprast, bet jautājums – ko saprast? Augstas lietas. Manuprāt, Latvija tam ir ideāla zeme, par ko liecina arī mūsu sabiedrība. Tik daudz mīļu, viedu, tīru cilvēku ar lielu potenciālu un dziļi integrālu apzināšanos man grūti iedomāties citā zemē, lai gan esmu mazliet ceļojis pa pasauli. Tik koncentrēti mazā valstiņā! Varētu teikt, ka mūsu Latvija ir iespēja katram piedzemdēt Jēzu Kristu sirdī. Nevis kā vēsturisku personu, bet kā apskaidrības potenciālu. Šeit pasaulē nāk savā ziņā izredzētie – te ir iespēja izdzīvot ļoti augstas kosmiskas vērtības, kā tīrība, atturība, nevardarbība, klusums, tīra daba, šī zeme ir kā kosmisks portāls, kas dod iespēju kaut ko dziļi saprast. Tāpēc domāju, ka šeit nevar piedzimt ļoti daudz cilvēku. Un vienlaikus šeit ir grūti no sociālekonomiskā viedokļa. Taču neviens apskaidrots cilvēks nav bijis bagāts. Bagātība kā vērtība ir palikusi pagātnē, tā ir cita vērtību sistēma, cita prāta gultne.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Lielbritānijas policija aizturējusi Džūljenu Asanžu

LETA--AFP/BBC/DPA, 11.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijas policija ceturtdien aizturējusi vietnes «WikiLeaks» dibinātāju Džūljenu Asanžu, kurš pēdējos septiņus gadus pavadījis Ekvadoras vēstniecībā Londonā.

Kā pavēstīja Asanža advokāts, viņš aizturēts, pamatojoties uz ASV izdošanas lūgumu un par Lielbritānijas nosacījumu atbrīvošanai no ieslodzījuma pārkāpšanu.

Asanžs aizturēts pēc tam, kad Ekvadora atsaukusi viņam piešķirto politisko patvērumu.

Kā paziņoja Ekvadoras prezidents Lenins Moreno, Ekvadora atsaukusi patvērumu Asanžam tāpēc, ka viņš atkārtoti pārkāpis starptautiskās konvencijas.

«Džūljena Asanža rupjā un agresīvā uzvedība», kā arī vārdā neminētas organizācijas «naidīgie un draudīgie paziņojumi» attiecībā uz Ekvadoru, patvērumu Asanžam padarīja par neiespējamu, paziņoja Moreno. «Viņš īpaši pārkāpa normu par neiejaukšanos citu valstu iekšējās lietās.»

Komentāri

Pievienot komentāru