Izstādē Riga Food 2012 noskaidroti Latvijas labākie pārtikas ražotāji.

Latvijas gada ekoprodukts 2012

1. SIA Lat Eko Food «Rūdolfs» gardais mammas biezenis

2. A/s Tukuma piens «Eko jogurti»

3. Z/s Ozoliņi Lauku tēja «Anna»

Maizes kvalitātes konkurss

Zelta diploms – a/s Hanzas Maiznīcas «Hanzas kviešu maize», «Sendviču graudu maize ar auzu pārslām»

SIA Kuldīgas maizes ceptuve «Garšīgā rudzu maize»,

Iļģuciema maiznīca konditoreja «Gaišā Toskānas maize ar pienu», «Tumšā Toskānas maize ar olīveļļu»

Piena pārstrāde ir viena no lielākajām (otra lielākā) Latvijas pārtikas rūpniecības nozarēm, līdz ar to veikalu plauktos ikdienā ir pieejams ļoti plašs piena pārstrādes produktu klāsts.

Un daudzi Latvijas iedzīvotāji savā ikdienas uzturā lieto visdažādākos piena pārstrādes produktus. Lai izprastu atšķirības, kas ir piena produkti un produkti no piena, kam pievienoti augu tauki, kā arī, kāpēc mainījās produktu nosaukumi, ir jāzina, ka ES normatīvie akti paredz to apzīmējumu aizsardzību, kurus izmanto piena un piena produktu tirdzniecībā.

Piena produkti ir produkti, kas iegūti tikai no piena, un kuros nevienu no ražošanas procesā pievienotajām vielām vai sastāvdaļām neizmanto, lai pilnībā vai daļēji aizvietotu kādu no piena sastāvdaļām, tai skaitā piena taukus. Regulā ir noteikti piena produkti, kuru nosaukumi ir aizsargāti, piemēram, krējums, siers, sviests, jogurts, kefīrs, rūgušpiens, paniņas, sūkalas u.c. Līdz ar to šos aizsargātos nosaukumus nedrīkst izmantot, nosaucot produktus, kas pēc sastāva neatbilst piena produkta aprakstam, t.i. tiem ir pievienoti augu tauki vai nepiena olbaltumvielas.

Maksimāli pieļaujamais slikto tauku daudzums pārtikas produktos nedrīkstēs pārsniegt divus gramus uz 100 gramiem no kopējā tauku daudzuma, nākamais solis ir ierobežot pārsaldināto un pārsālīto produktu ražotājus .

Valdība atbalstīto Veselības ministrijas (VM) izstrādāto noteikumu projektu par maksimāli pieļaujamo transtaukskābju daudzumu pārtikas produktos var uzskatīt par brīdinājuma signālu pirms akcīzes nodokļa piemērošanas pārmēru sāļiem, saldiem un trekniem ēdieniem. Regulēta veselīgāku tauku izmantošana, ražojot pārtiku un gatavojot maltītes sabiedriskajā ēdināšanā, var ietekmēt 7,8 tūkst. uzņēmumu. No tiem 6,5 tūkst. uzņēmumu ir sabiedriskie ēdinātāji, kam uzlikts finansiāls slogs, lai paškontroles ietvaros nodrošinātu transtaukskābju procentuālā sastāva analīzes gatavajiem produktiem.

Viena produkta analīžu izmaksas transtaukskābju noteikšanai ir 52,25 eiro, neieskaitot PVN. Zemkopības ministrijā uzskata, ka sadārdzinājums, aizvietojot transtaukskābes saturošas taukvielas ar veselīgākām alternatīvām, nav būtisks. Tādēļ, ieviešot ierobežojumus, pārtikas produktu cenām nevajadzētu būtiski palielināties. Noteikts, ka maksimāli pieļaujamais slikto tauku daudzums pārtikas produktos nedrīkstēs pārsniegt divus gramus uz 100 gramiem no kopējā tauku daudzuma.

TomTom sporta aprocei Touch piemīt ļoti reti sastopama spēja «ielīst» zem lietotāja ādas, lai izmērītu muskuļu un tauku daudzumu ķermenī

Jau neskaitāmas reizes piedzīvots, ka daudzsološās, «revolucionārās» jomās ātri vien sarodas tik vērienīgs piedāvājums, ka patērētājiem par lielāko izaicinājumu kļūst piemērotākā produkta izvēlēšanās. Līdzīgi noticis arī ar valkājamajām tehnoloģijām – dažu gadu laikā tirgū nonākušas tik daudzas un dažādas fizisko aktivitāšu mērīšanas aproces, ka kādai izcelties uz citu fona kļūst aizvien grūtāk. Tad nu ražotājam jāliek lietā visu iztēli un jāizdomā, kā padarīt produktu pamanāmu.

Ar navigācijas sistēmām atpazīstamību ieguvušā uzņēmuma TomTom fizisko aktivitāšu aproce Touch konkurentu vidū diez vai būtu ļoti pamanāma, ja vien tai nepiemistu kāda «īpašā spēja». Paralēli soļu un sirdspukstu skaitīšanai tā prot izmērīt lietotāja ķermeņa muskuļu un tauku īpatsvaru. Šāds reti sastopams piedāvājums ir gana interesants, lai papētītu ierīci mazliet tuvāk.

Šī gada decembra sākumā salīdzinājumā ar 2003.gada decembri cenas Rīgas lielveikalu ķēdēs ir samazinājušās tikai kartupeļiem, dažiem augļiem, dārzeņiem un Brie Prezident sieram, bet nemainīgas tās ir palikušas tikai karamelēm Bārbele, savukārt pārējiem produktiem tās ir kāpušas pat vairākas reizes, liecina Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra rīcībā esošā informācija.

Vislielākais cenu pieaugums pēdējo desmit gadu laikā ir bijis ķiplokiem - par 293% no 0,64 Ls/kg līdz 2,5 Ls/kg un cigaretēm Marlboro - par 217% no 0,69 Ls/20 gab. līdz 2,20 Ls/20 gab.

Vēl vairāk nekā divas reizes cenas ir palielinājušās svaigai laša filejai - par 186% no 3,5 Ls/kg līdz 10,02 Ls/kg, cūkgaļas konserviem - par 179% - no 0,44 latiem līdz 1,24 latiem par 325 gramu kārbu, liellopu gaļas konserviem - par 172% no 0,43 latiem līdz 1,18 latiem par 325 gramu kārbu, liellopu gaļai ar kaulu - par 164% no 1,70 Ls/kg līdz 4,49 Ls/kg, importa zemenēm - par 138% no 2,90 Ls/kg līdz 6,9 Ls/kg, banāniem - par 131% no 0,42 Ls/kg līdz 0,97 Ls/kg.

Veicot robežkontroli, Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) Ukrainas izcelsmes konditorejas izstrādājumos – vafelēs «Plombir», konstatējis būtiski paaugstinātu transtaukskābju līmeni,informē PVD.

Vafeļu ražotājs ir «Мир лакомств», produkta oriģinālais nosaukums - Вафли «Со вкусом «Пломбир». PVD norādīja, ka produktā esošais transtaukskābju līmenis bija pārsniegts 30 reizes.

Pieļaujamais transtaukskābju daudzums ir noteikts četrās no 28 Eiropas Savienības dalībvalstīm – Latvijā, Dānijā, Austrijā un Ungārijā.

PVD informē, ka Latvijā noteiktais pieļaujamais transtaukskābju daudzums ir atkarīgs no kopējā tauku daudzuma produktā: 2 grami uz 100 gramiem kopējā tauku daudzuma (2g/100g), ja kopējais tauku daudzums produktā ir virs 20 %, 4g/100g, ja kopējais tauku daudzums produktā ir no 3 % līdz 20 %, un 10g/100g, ja kopējais tauku daudzums produktā ir zem 3 %.

Latvijas Piensaimnieku centrālā savienība (LPCS) sadarbībā ar Starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrību BT 1 organizē sviesta, kefīra un biezpiena konkursus, kuru uzvarētāji tiks apbalvoti starptautiskās pārtikas izstādes atklāšanas ceremonijā 7. septembrī Ķīpsalā.

Šā gada pārtikas produktu konkursu mērķis ir apkopot un izcelt labāko sviesta, kefīra un biezpiena ražošanas uzņēmumu un meistaru pieredzi, kā arī popularizēt piena produktu lietošanu iedzīvotāju uzturā. Kā norāda LPCS valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks, «piena produktu konkursi ir nozīmīgi gan pašiem piensaimniekiem, lai izceltu labākos ražotājus, gan patērētājiem, lai uzzinātu, kuru mūsu piena pārstrādes uzņēmumu produkti ir visaugstāk novērtētie. Jau tradicionāli Riga Food medaļas ir laba pazīšanās zīme patiesi izciliem produktiem.»

Sviesta konkursā tiks noteikts labākais saldkrējuma un skābkrējuma sviests ar piena tauku saturu, kas nav mazāks par 80%, bet nepārsniedz 90%. 2010. gadā Latvijā tika saražotas 4 500 tonnas sviesta, no kurām 1 604 tika eksportētas. Pēc LPCS datiem, Latvijā vidēji gadā viens iedzīvotājs patērē 1,8 kg sviesta ar tauku saturu vismaz 80%.

Veselības ministrija sākusi publisko apspriešanu Ministru kabineta noteikumu projektam, kas paredz transtaukskābju ierobežošanu pārtikas produktos, nosakot to maksimālās pieļaujamās normas, informē ministrijas pārstāvji.

Noteikumu projekts izstrādāts atbilstoši valdībā apstiprinātajam Sirds un asinsvadu veselības uzlabošanas rīcības plānam 2013.-2015.gadam, kas paredz arī ierobežot neveselīgu pārtikas produktu patēriņu un pieejamību sabiedrībā, tādējādi uzlabojot Latvijas iedzīvotāju uztura paradumus un sabiedrības veselības rādītājus.

Noteikumu projektā paredzēts, ka maksimāli pieļaujamais trans-taukskābju daudzums pārtikas produktos nedrīkstēs pārsniegt 2g uz 100g no kopējā tauku daudzuma. Savukārt produktos, kuros kopējais tauku daudzums ir mazāks par 20%, trans-taukskābes nedrīkstēs pārsniegt 4g uz 100g no kopējā tauku daudzuma. Tāpat noteikts, ka produktos, kuros kopējais tauku daudzums ir mazāks par 3%, transtaukskābes nedrīkstēs pārsniegt 10g uz 100g no kopējā tauku daudzuma.

«Tikko pienu atšķaida ar ūdeni, tā garša abolūti izmainās, ja kāds tādu pienu nopirktu, tad viņš pēdējo reizi to darītu,» intervijā laikrakstam Diena sacījis Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības (LPCS) priekšsēdētājs Jānis Šolks.

Jāatgādina, ka SIA Latvijas piens pārstāvis Raimonds Freimanis iepriekš izteica pieļāvumu, ka atsevišķi pārstrādātāji varētu izgatavot pienu no piena pulvera.

«Ar šādu paziņojumu viņš ir nodarījis neiedomājamu kaitējumu nozarei. Piena nozares uzņēmumiem tagad būs jātērē milzīgi līdzekļi, lai pārliecinātu cilvēkus par pretējo. Lieta ir ļoti sensitīva. Arī pirms šāda paziņojuma cilvēkos bija neticība, kā īsti top piena produkti. Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības biedri ir ielikuši milzīgas pūles, pierādot, ka viss ir kārtībā. Katrā piena uzņēmumā ir tā saucamā piena bilance, pēc kuras skaidri var redzēt, lūk, šeit ir piens, lūk, ir patēriņa normas. Ražojot jebkuru produktu, bet galā ir jāsanāk loģiskam rezultātam, kas tiek kontrolēts,» teicis Šolks.

Pēc septembrī ieviestā «čipsu nodokļa», Ungārija plāno nodokļus piemērot arī kafijai, alkoholu saturošiem kokteiļiem un aromatizētiem aliem, vēsta AFP.

Ungārija plāno piemērot nodokļus 250 forīnu (aptuveni 0,86 eiro) apmērā par kilogramu kafijas, 100 forīnu (aptuveni 0,337 eiro) apmērā par litru alkoholu saturošiem kokteiļiem un 35 forīnu (0,117 eiro) apmērā par litru aromatizētā alus.

Topošajā nodokļu plānā atzīmēs, ka alkoholu saturošie kokteiļi un aromatizētie ali «satur cukuru un ir pievilcīgi jauniem cilvēkiem, tādējādi tie sāk lietot alkoholu».

Db.lv jau vēstīja, ka 1. septembrī Ungārijā stājies spēkā pretrunīgi vērtēts likums, kurš paredz, ka ar nodokli tiks aplikti pārlieku saldi vai sāļi pārtikas produkti. Jaunais nodoklis jau ir ieguvis apzīmējumu «čipsu nodoklis».

Līdzīgi kā Latvijā, arī Dānijā salīdzinoši nesen notika parlamenta vēlēšanas. Ja kādam šķiet, ka tikai Latvijā politikas procesi ir neprognozējami un neskaidri, tad šaubāties – «pārsteigumi» un solījumu laušana notiek arī Dānijā. Tas negatīvi ietekmē ikvienu – it īpašu uzņēmējus, jo, lai plānotu uzņēmuma attīstību ilgtermiņā, ir svarīgi, lai politiskā un ekonomiskā vide būtu stabila un prognozējama.

Šajās ārkārtas vēlēšanās Latvijā par galveno lozungu kalpoja cīņa par tiesiskumu un godīgu valsti, un laiks rādīs, vai tas ir izdevies. Arī Dānijā šo vēlēšanu uzstādījums bija atšķirīgs no iepriekšējām vēlēšanām, kas notika 2007. gadā. Toreiz valdīja ekonomiskais uzplaukums un cilvēkiem dienaskārtībā bija citi jautājumi, bet šogad vēlētāji, izdarot izvēli, apsvēra, kā valsti izraut no globālās finanšu krīzes radītās lejupslīdes. Protams, arī Latvijā globālā finanšu krīze un nesaimnieciska saimniekošana ir atstājusi dziļu ietekmi, tomēr Latvijā, manuprāt, vēlētājiem galvenais bija emocionālais vadmotīvs. Arī publiskajā pirmsvēlēšanu komunikācijā Latvijas politiķi vairāk izmantoja personiskos motīvus nekā politiski vai ekonomiski pamatotas idejas, ar kurām viņi atšķiras no konkurentiem. Dānijā personiskie motīvi bija mazāk izteikti – cilvēki vairāk vērtēja politiķu ekonomisko piedāvājumu.

Uzreiz pēc intervijas LD profesors Stēns Stenders tika aizvests uz policijas iecirkni, lai sniegtu liecību par saviem izteikumiem vafeļskandālā. Profesors atzīst, ka piepildījies viņa ļaunākais murgs.

Šis dāņu biomediķis ir viens no atzītākajiem savas nozares profesionāļiem, kas jau 30 gadus cīnās pret sirds slimību izraisītajiem. Viņš jau gadiem ir McDonald's bieds. Laboratorijas kļūdaino rezultātu paziņošana Latvijas televīzijā par transtaukskābju daudzumu Selga vafelēs nopietni iedragājusi viņa reputāciju.

Vai tagad, kad ir noskaidrojies, ka Selga vafelēs nav tik daudz transtaukskābju, un vienam no iecienītākajiem Latvijas uzņēmumiem ir nopietni iedragāta reputācija, jūtaties vainīgs, ka izdarījāt to, ko izdarījāt?

Man ir ļoti žēl, ka es nosaucu šo skaitli – 44%. Žēl, ka mani maldināja, un žēl, ka nosaucu nepamatotu taukskābju daudzumu NP Foods produktā. Bet esmu priecīgs, ka Latvijas iedzīvotājiem netiek tirgots produkts, kas satur 44% transtaukskābju. Šajā brīdī gan sākas strīds, jo Selga vafeles satur vairāk nekā 2% transtaukskābju. Runa ir par vienībām, ko var pasniegt dažādos veidos – cik daudz transtaukskābju ir gramā, 100 gramos vai kādā citā daudzumā produkta. Bet produkts satur ogļhidrātus, ūdeni un taukus. Parasti transtaukskābes nerēķina produkta daudzumā, bet gan tauku daudzumā. Ja 100 gramos produkta ir 25 g tauku, tad 1,5 % transtaukskābju no 100 gramiem produkta ir aptuveni 6% transtaukskābju no tauku daudzuma.

Valsts sekretāru sanāksmē izskatīts un tālākai apstiprināšanai valdībā virzīts Veselības ministrijas (VM) izstrādātais Ministru kabineta noteikumu projekts, kas paredz transtaukskābju ierobežošanu pārtikas produktos, nosakot to maksimālās pieļaujamās normas, informē VM Komunikācijas nodaļa preses sekretāre Aija Bukova-Žideļūna.

Noteikumu projektā paredzēts, ka maksimāli pieļaujamais transtaukskābju daudzums pārtikas produktos nedrīkstēs pārsniegt 2g uz 100g kopējā tauku daudzuma. Savukārt produktos ar pazeminātu tauku daudzumu, kas ir, piemēram, piena produktu izstrādājumi, kuriem ražošanas procesā tiek pievienoti augu tauki (krējuma, siera izstrādājumi, augu tauku pastas utt.), pieļaujamais trans-tauku daudzums būs vēl mazāks.

VM norāda, ka noteikumi attieksies uz visiem pārtikas produktiem, kurus paredzēts laist vai darīt pieejamus Latvijas tirgū - gan Latvijā ražotiem, gan ievestiem no citām valstīm. Noteikumu projekts vēl jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju.

Noteikumu projektā minētās normas spēkā stāsies 2016.gada 1.janvārī, vienlaikus pārtikas produktus, kuros ir pārsniegts noteiktais trans-taukskābju daudzums, drīkstēs izplatīt tirgū līdz 2018.gada 1.janvārim.

Latvijas piena pārstrādes uzņēmums Food Union ir veicis skābā krējuma ražošanas tehnoloģiju un procesu uzlabojumos un produktu zīmolam Limbažu piens laidis klajā jaunu produktu sēriju – Meistara krējums, informē uzņēmuma pārstāvji.

Jaunās produktu sērijas izstrādē, testēšanā un virzīšanā tirgū uzņēmums ieguldījis 20 tūkstošu eiro.

Meistara krējuma līnijas palaišanai, uzņēmums izstrādāja specifisku skābā krējuma ražošanas kvalitātes standartu un ieviesa vairāklīmeņa kontroles mehānismus ražošanas procesos un tehnoloģijās. Ieviestā procedūra paredz, ka Meistara krējuma tiek izvēlēts tikai svaigākais un augstākās kvalitātes piens, kas tiek nošķirots un atsevišķi pārstrādāts. Krējuma raudzēšanai izvēlētas specifiskas ierauga baktērijas, kas veido vēlamo krējuma garšu un konsistenci, piešķir nepieciešamo skābuma līmeni un ļauj saglabāt produkta kvalitāti nemainīgu visā realizācijas periodā.

Latvijas Ārstu biedrība aicina Latvijas amatpersonas sekot Dānijas, Islandes un Šveices paraugam un noliegt transtaukskābju lietošanu uzturlīdzekļos.

Tauki ir vajadzīgi ikdienas uzturā, taču daļa no taukiem ir kaitīgi, jo veicina aterosklerozes attīstību, līdz ar to paaugstinot infarkta un insulta risku, paziņojusi Latvijas ārstu biedrība(LĀB). Pēc biedrības vadības paustā, vislabākie tauki esot zivs tauki, ļoti labi tauki – olīveļļa, labi tauki – kvalitatīva rapšu eļļa un citas augu eļļas.

Pie sliktajiem taukiem LĀB min dzīvnieku un piena taukus, kas uzturā būtu jāsamazinā. Taču vissliktākie tauki esot transtauki, kas veidojas augu eļļu apstrādē, notiekot nepilnīgai hidrogenizācijai un tie maksimāli jāizslēdz no uztura. LĀB norāda, ka pārtikas rūpniecībā plaši lietotie transtauki ir ražoti no palmu eļļas dehidrogenizācijas procesā un ir ļoti kaitīgi veselībai. Lai pārstātu spekulācijas ap un pret vienas vafeļu markas sastāvā konstatēto pārmērīgo transtaukskābju daudzumu, bet plašāk runātu par principu – ka Latvijas iedzīvotāji ir pelnījuši veselīgu uzturu kā veselīgas, garas un pilnvērtīgas dzīves pamatu – Latvijas Ārstu biedrība vēstulē aicina Ministru prezidentu, zemkopības ministru un veselības ministru no 2013. gada visiem produktiem ieviest prasības marķējumam, kurā tiek norādīts tauku sastāvs, izteikts procentos, gramos un kalorijās (norādot kopējo tauku daudzumu un paskaidrojot tauku veidu proporcionālo sadalījumu: piesātinātie tauki, mononepiesātinātie tauki, polinepiesātinātie tauki, transtauki) 100 gramos produkta.

Riga Food 2013 izcilas kvalitātes pārtikas produktu konkursos šogad noskaidroti labākie kvasa un iesala dzērieni, medus un piena produkti, un trešdien izstādes atklāšanā konkursu uzvarētāji tika apbalvoti Riga Food medaļām.

Biedrība Alus brālība un Starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrība BT 1 ar Zemkopības ministrijas atbalstu pirmoreiz rīkoja Baltijas valstīs ražotā kvasa un iesala dzērienu konkursu. Kvasu kategorijā Riga Food zelta medaļu un 1. vietu ieguva SIA Ilgezeem ražotais Porter kvass, sudraba medaļu un 2. vietu – SIA Piebalgas alus ražotais Piebalgas oriģinālais kvass, savukārt bronzas medaļu un 3. vietu – UAB Vilniaus alus ražotais dabīgi raudzētais kvass Retro. Savukārt kvasa (iesala) dzērienu kategorijā Riga Food zelta medaļu un 1. vietu ieguva SIA Bauskas alus ražotais iesala dzēriens Veselība, sudraba medaļu un 2. vietu – SIA Ilgezeem ražotais Iļģuciema oriģinālais iesala dzēriens, bronzas medaļu un 3. vietu – SIA Bauskas alus ražotais iesala dzēriens Porteris. Konkursa specbalvu un vienu tonnu iesala kvasa ražošanai saņēma a/s Cēsu alus ražotais Ulmaņlaiku kvass.

Veselības ministrija (VM) ir sagatavojusi priekšlikumus nākamā gada budžeta ieņēmumu palielināšanai par teju 30 miljoniem eiro un šī mērķa sasniegšanai rosina noteikt akcīzes nodokli arī šokolādei, sālim, cukuram un citiem produktiem, pastāstīja VM pārstāvis Oskars Šneiders.

VM jau ir izstrādājusi priekšlikumus noteikt akcīzes nodokli vairākiem pārtikas produktiem un augu aizsardzības līdzekļiem, kā arī vairākām precēm. VM sākotnēji vēstīja, ka šādi budžetā varētu papildus rast 9,5 miljonus eiro. Taču tagad VM ir izstrādājusi priekšlikuma papildinājumus, kurus iesniegusi Finanšu ministrijai.

Jaunais piedāvājums paredz noteikt akcīzes nodokli cukura konditorejas izstrādājumiem jeb karamelēm, īrisiem un citām konfektēm, šokolādei un tās izstrādājumiem, kā arī miltu konditorejas izstrādājumiem. Šiem produktiem VM vēlētos noteikt akcīzes nodokli 41 eiro apmērā par 100 kilogramiem produkta.

Digitālo pakalpojumu nodoklis Latvijā varētu tikt ieviests pēc tam, kad par to tiks panākta vienošanās OECD līmenī, kura tiek gaidīta jau šogad.

Tādu aina iezīmējās Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēdē, vērtējot digitālās ekonomikas nodokļu izaicinājumus.

Pēc Finanšu ministrijas (FM) informācijas, digitālo pakalpojumu nodokļa nav ne Igaunijā, ne arī Lietuvā. Jāņem vērā, ka tās ES dalībvalstis, kuras ieviesušas digitālo pakalpojumu nodokli, nesteidzas ar tā piemērošanu, piemēram, Francija atlikusi tā piemērošanu līdz šā gada beigām, Spānija - noteikusi, ka attiecīgais likums (kurš bijis izstrādāts jau pirms diviem gadiem) nestājas spēkā, liecina FM informācija.

Maina visu būtību

"Digitālās ekonomikas izaicinājumi skar visus nodokļu veidus," uzsvēra FM valsts sekretāres vietnieks Ilmārs Šņucins. Digitalizētajiem uzņēmumiem ir vairākas būtiskas iezīmes, kas tos atšķir no klasiskās ekonomikas. Proti, jauno tehnoloģiju attīstība rada iespēju būtiskai līdzdalībai konkrētā ekonomikā bez (vai ar nebūtisku) fiziskās klātbūtnes, piemēram, tiešaistes mazumtirgotāji, sadarbības platformas Airbnb, abonentmaksas "Netflix". Tāpat liela nozīme ir, tā dēvētajiem, nemateriālajiem aktīviem -- datiem, algoritmiem, intelektuālajam īpašumam, kas var ļoti viegli mainīt savu pieraksta adresi. Digitalizēto uzņēmumu darbībā pastāv tāds fakts kā lietotāju radītā vērtība un pats produkts nepastāv, ja tā lietotāji nepiedalās tā radīšanā, piemēram, "Facebook" (pats neraksta ziņas, tās raksta lietotāji).

Kā liecina interneta izpētes un konsultāciju uzņēma Gemius dati, Polijā, Krievijā un Turcijā interese par kolektīvās iepirkšanās portāliem samazinās, bet Dānijā tā ir ievērojami pieaugusi. Kamēr Turcijā šādus portālus visbiežāk apmeklē pircēji vecuma grupā no 18 līdz 34 gadiem, Dānijā tie ir interneta lietotāji vecumā virs 45 gadiem.

Gemius ir izpētījis kolektīvo iepirkšanās portālu popularitāti Polijā, Krievijā, Turcijā un Dānijā. Kā rāda dati, vislielākais intereses zudums par kolektīvās iepirkšanās portāliem novērojams Krievijā - salīdzinot ar situāciju pirms diviem gadiem, portālu auditorija samazinājusies no 38% līdz 8%. Arī Polijā manāms auditorijas kritums no 27% līdz 12%, bet Turcijā no 27% līdz 22%. Pretēja situācija ir Dānijā, kur kolektīvo iepirkšanās portālu auditorija pieaugusi no 5% līdz 13%.

Kristians Hjorts, nozares ekspers un Gemius filiāles vadītājs Dānijā skaidro: «Šīs situācijas pamatā ir divi iemesli. Pirmkārt - kolektīvās iepirkšanās portāli Dānijā parādījās vēlāk nekā citās valstīs, kur veikts Gemius pētījums. Otrkārt - Dānijā lēnām, bet ir novērojama ekonomiskā izausgme. Lai arī cilvēki ir sākuši tērēt vairāk naudas, vēlme saņemt izdevīgus piedāvājumus nav zudusi. Tas ir tieši tas, ko klientiem piedāvā kolektīvās iepirkšanās portāli.»

Šonedēļ a/s Laima sāks ražot vafeles bez iepriekš plašu rezonansi guvušajām transtaukskābēm.

Pirmās bez transtaukskābēm pie pircējiem nonāks jogurta vafeles, kam būs īpašs marķējums un tām vēlāk sekos arī citas garšas vafeles. Šīs vafeles tiks ražotas «par godu dāņu profesoram», Db.lv sacīja Laimas sabiedrisko attiecību speciāliste Rita Voronkova. Jaunās vafeles jau šomēnes būs pieejamas veikalu plauktos. Uzņēmums kā vadošais saldumu ražotājs iniciē un pats realizēs transtauksskābju satura atspoguļošanu produktu marķējumā, komentē Rita Voronkova. Tas nozīmē, ka turpmāk to produktu marķējumā, kuros tiks izmantotas taukvielas, uzņēmums norādīs transtaukskābju daudzumu saturā.

Valsts vēlme, ar solidaritātes nodokļa ieviešanu iekasēt vairāk naudas nodokļos, cerēto rezultātu var arī nenest

Pašvaldību ienākumiem pastāv risks pat samazināties. Saruks arī to uzņēmumu konkurētspēja, kuri savu produktu radīšanai izmanto augstas kvalifikācijas speciālistus. Par to liecina Deloitte apaļā galda diskusija par solidaritātes nodokļa slēptajiem riskiem. Uzņēmēji uzskata, ka solidaritātes nodokļa ieviešana nevis veicinās investīciju pieplūdumu Latvijas ekonomikai, bet – tieši pretēji – slāpēs, turklāt netiek izslēgts, ka pat tie, kuri jau ir investējuši Latvijā, augstākā līmeņa speciālistu darba vietu pārcels uz kādu no kaimiņvalstīm.

Tiek pieļauts, ka daļa solidaritātes nodokļa maksātāju šāda nodokļa ieviešanu Latvijā apstrīdēs Satversmes tiesā. Valsts, daudz gribēdama, finālā varot dabūt ļoti maz – patiesībā konsolidētais efekts var būt arī negatīvs.Efektīvāk būtu bijis palielināt nodokļu iekasējamību, vēl jo vairāk, ja valsts budžeta parāds uz šā gada oktobri ir 1,47 miljardi eiro.

Dānijā valdības funkcija darba tirgus regulēšanā ir nodrošināt minimumu un tad – turēties pa gabalu

Dānijas Darbadevēju konfederācijas starptautisko lietu direktors Nils Trampe lielu daļu sava darba laika pavada Briselē, lai ES līmeņa labi domātos darba tirgus regulējumus turētu pa gabalu no savas valsts biznesa ikdienas un ekonomikas. Iemesls tam ir dāņu darbadevēju un darba ņēmēju sadarbības tradīcija, kas rada elastīgu un reizē sociāli drošu darba tirgu, kurā centrālās valdības loma ir minimāla. Kopš deviņdesmitajiem gadiem šī sistēma pasaulē ir pazīstama ar pašu dāņu radītu nosaukumu – flexicurity. Šī saruna notiek Rīgā saistībā ar Dānijas vēstniecības un Latvijas Ekonomikas ministrijas rīkoto diskusiju par flexicurity sistēmu.

Dānijas banka Jyske Bank paziņojusi, ka saviem klientiem piedāvās hipotekāro aizdevumu ar negatīvu procentu likmi, raksta MarketWatch.

Banka piedāvā 10 gadu fiksēto kredītu likmi mīnus 0,5% apmērā. Tādējādi klientam būs jāatmaksā mazāka summa, nekā viņš sākotnēji aizņēmies, protams, visi komisijas maksājumi, kas saistīti ar kredīta izsniegšanu, jāveic.

Par līdzīgu piedāvājumu Dānijā paziņojusi arī Somijas banka Nordea Bank, kas klientiem piedāvā 20 gadu fiksētu 0% likmi, un banka gatavojoties piedāvāt mājokļu kredītus uz 30 gadiem ar negatīvu likmi.

Patlaban Dānijā vidējā fiksētā hipotekāro kredītu likme uz 30 gadiem ir vien 0,5%.

«Luminor» ekonomists Pēteris Strautiņš norādīja, ka nav pazīmju, ka Latvijā tuvākā laikā varētu rasties līdzīga situācija. Arī tad, ja monetārā politika saglabājas tāda, kāda tā ir pašreiz vai kļūst vēl stimulējošāka, citiem vārdiem, ECB noteiktās likmes paliek pašreizējā līmenī vai vēl pazeminās, līdz tam varētu paiet vēl ilgs laiks.

Jau vairākus gadus globālais Mercer pensiju indekss izcēlis Nīderlandi un Dāniju kā valstis ar labākajām pensiju sistēmām pasaulē. Kas tās padara par “veiksmes stāstiem” un ko no tām varam mācīties Latvijā?

Konsekvents valsts atbalsts, iedzīvotāju izglītošana, ilggadējas krāšanas tradīcijas un darba devēju iesaistīšanās ir vieni no galvenajiem iemesliem, kāpēc Dānijā un Nīderlandē vecumdienām uzkrāj ievērojami vairāk iedzīvotāju nekā citās pasaules valstīs. Lai stimulētu arī Latvijas iedzīvotājus domāt par nodrošinātām vecumdienām, nepieciešams gan izpratnes veicināšana, gan darba devēju aktīvāka iesaiste, kā arī mācīšanās no veiksmīgām pensiju sistēmām Rietumvalstīs.

Pensijas pirmais līmenis – uzkrāj par valstī nodzīvoto vai nostrādāto

Arī Nīderlandē un Dānijā pensiju sistēmas sastāv no trīs līmeņiem, kur 1. līmenis ir valsts nodrošināta pensija. Tās apmērs ir atkarīgs nevis no samaksātajām sociālās apdrošināšanas iemaksām, kā tas ir Latvijā, bet gan no laika, ko persona ir nodzīvojusi vai strādājusi kādā no valstīm. Katrs nostrādātais vai nodzīvotais gads ļauj cilvēkam uzkrāt 2 % no valsts pensijas. Vienlaikus Nīderlandē tiek ņemti vērā arī iedzīvotāju dzīves apstākļi, piemēram, vientuļš pensionējies holandietis var saņemt pensiju līdz 70 % apmērā no minimālās mēnešalgas, kas šodien sasniedz apmēram 1300 eiro. Savukārt laulātie vai personas ar dzīvesbiedru var saņemt līdz 50 % no minimālās mēnešalgas.