Ministru kabinets otrdien atbalstīja grozījumus Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumos, kas paredz, ka Krievijai būs jāapliecina, ka no tās importētā elektroenerģija Latvijā ir saražota Krievijā, tādējādi aizliedzot Latvijā nonākt Baltkrievijas Astravjecas atomelektrostacijā (AES) saražotajai elektrībai.

Ministru kabinets šā 25.augustā lēma, ka, ņemot vērā pašreizējo notikumu attīstību Baltkrievijā un no tiem izrietošos riskus starptautisko kodoldrošības standartu ievērošanai Astravjecas AES, nepieciešams apturēt elektroenerģijas tirdzniecību ar Baltkrieviju, ja darbu uzsāk Astravjecas AES.

Lai praksē nodrošinātu, ka Latvijā neieplūst elektroenerģija no nedrošas AES, ar noteikumu grozījumiem paredzēts, ka Krievijas atbildīgajai institūcijai būs jāsniedz informācija Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operatoram AS "Augstsprieguma tīkls" par importētās elektroenerģijas izcelsmi, kas apliecinātu, ka elektroenerģija, kas importēta no Krievijas, ir saražota Krievijā.

Lietuvas prezidents Gitans Nausēda trešdien izteicis nožēlu par Latvijas lēmumu pirkt elektroenerģiju, kas tiks saražota Baltkrievijā netālu no Lietuvas robežas topošajā Astravjecas atomelektrostacijā (AES), bet atzinis, ka šāds lēmums viņam nav bijis negaidīts.

Pēc Nausēdas teiktā, Latvijas valdība tādu lēmumu pieņēmusi, nepabeidzot konsultācijas ar Lietuvas Enerģētikas ministriju.

«Latvieši pieņēmuši politisku lēmumu. Ciktāl man zināms, konsultācijas ar Lietuvas Enerģētikas ministriju ir notikušas, bet, tās nepabeidzot, pieņemts šāds lēmums, ko atliek vienīgi nožēlot,» viņš trešdienas vakarā sacījis žurnālistiem Berlīnē, kur uzturas divu dienu vizītē.

Lietuva, kas Astravjecas AES uzskata par nedrošu, iepriekš cerēja, ka tajā ražotās elektroenerģijas importa boikots varētu apturēt šo projektu, taču citas reģiona valstis un Eiropas Savienības (ES) institūcijas šo iniciatīvu nav atbalstījušas.

Jau ziņots, ka Latvijas Ministru kabinets otrdien nolūkā savlaicīgi mazināt riskus iespējamam elektroenerģijas jaudas plūsmas samazinājumam vai negatīvām tarifa svārstībām atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) priekšlikumu par elektroenerģijas tirdzniecības organizēšanu ar trešajām valstīm, kas paredz «brīdī, kad Lietuva būs pārtraukusi elektroenerģijas tirdzniecību ar Baltkrieviju, pārcelt elektroenerģijas tirdzniecību uz Latvijas robežu».

Klimata un enerģētikas ministrija(KEM) plāno sākt sarunas ar Igaunijas Klimata ministriju, lai padziļināti izvērtētu sadarbības iespējas ar Igauniju atomelektrostacijas būvniecībā un ekspluatācijā, teikts KEM izstrādātajā informatīvajā ziņojumā.

Tāpat plānots vērtēt šāda sadarbības projekta ieguvumus no tehniskā un ekonomiskā viedokļa un potenciālās izmaksas.

KEM norāda, ka aktualizētā Nacionālā enerģētikas un klimata plāna 2021.-2030.gadam projekts (NEKP) paredz Latvijai sasniegt 57% atjaunojamās enerģijas īpatsvaru enerģijas gala patēriņā līdz 2030.gadam. Eiropas Savienība (ES) un Latvija kā ES dalībvalsts ir apņēmusies sasniegt klimatneitralitāti 2050.gadā.

Šobrīd Latvijas energoapgādē elektroenerģijas bāzes jaudu nodrošina AS "Latvenergo" piederošās spēkstacijas - termoelektrostacijas Rīgas TEC-1 un TEC-2 ar kopējo jaudu 1039 megavati (MW) un Daugavas hidroelektrostaciju kaskāde, kuras kopējā uzstādītā jauda ir 1558 MW un kuras stacijas darbojas ar pilnu jaudu galvenokārt pavasarī, kad Daugavā ir pietiekami liela ūdens pietece.

Ņemot vērā apdraudējumu, ko Lietuvai var radīt Baltkrievijā netālu pie abu valstu robežas uzceltā Astravjecas atomelektrostacija (AES), pašvaldībām būs jāveido individuālo aizsarglīdzekļu krājumi vienam mēnesim, ziņu aģentūru BNS informējis veselības ministra vietnieks Aļģirds Šešeļģis.

Pēc viņa teiktā, attiecīgus likumprojektus paredzēts iesniegt izskatīšanai Seima rudens sesijā, kas sāksies septembrī. "Pašvaldībām un veselības aprūpes iestādēm būs noteikts uzturēt rezerves vienam mēnesim," norādījis viceministrs. Iepriekš Seima Nacionālās drošības un aizsardzības komitejas vadītājs Daiņus Gaižausks pēc Astravjecas problēmai veltītas slēgtas komitejas sēdes, atsaucoties uz Šešeļģi, informēja žurnālistus, ka saskaņā ar minētajiem likumprojektiem "mums visiem būs vajadzīgas rezerves vismaz mēnesim, gāzmaska, tabletes un ūdens krājumi".

Šešeļģis vēlāk precizēja, ka runa ir par krājumiem, kas jāuztur pašvaldībām, nevis katram iedzīvotājam. Baltkrievijas Enerģētikas ministrija otrdien paziņoja, ka Astravjecas AES pirmā reaktora "fiziskas iedarbināšanas operācijas plānots sākt jau tuvākajās dienās". Kā trešdien izteicies Gaižausks, Lietuvai nav oficiāli apstiprinātas informācijas par to, kad Baltkrievija plāno spēkstaciju iedarbināt, bet saskaņā ar pašreizējo neoficiālo informāciju tas varētu notikt piektdien.

Daudz runājot par karu Ukrainā, Krievijas iebrukumu, sankcijām un citiem militāriem un enerģētiskiem aspektiem, dažādajās publiskajās diskusijās nav analizēts (vismaz ne publiski) kāds ļoti nopietns jautājums – Ukrainas kodolreaktori un ar to saistītie riska, ģeopolitiskie un militāri stratēģiskie faktori.

Kāda ir pasaules līdzšinējā pieredze šajā jomā? Daži precedenti kodolreaktoru bombardēšanā pasaulē ir, bet to nav daudz, un nav zināms, ka kaut reizi būtu apšaudīts vai bombardēts darbojošs atomreaktors.

Pirmo zināmo aviācijas uzlidojumu kodolreaktoram ir īstenojusi Irāna 1980.gada 30.septembrī, un pēc tam Izraēla 1981.gada 7.jūnijā, kad tika sekmīgi bombardēts Irākas kodolreaktors Osirak pie Bagdādes. Tiesa gan tas bija vēl nestrādājošs kodolreaktors būvniecības fāzē, kurš vēl nebija iedarbināts. Šis Irākas Osirak kodolreaktors bija neliels pētniecības reaktors kuru bija paredzēts darbināt ar 12 kg 93% bagātināta urāna pildījumu. 1980. un ari 1981.gadā tas vēl nebija darbojošs reaktors. Svarīgi atzīmēt, ka neskatoties uz to, ka tas bija neliels, vēl neiedarbināts reaktors, Irāna katram gadījumam nebombardēja galveno reaktora ēku, bet gan tikai reaktora kontroles centru, dažādas palīgēkas un centrafūgas, jo baidījās, ka reaktorā jau varētu būt ielādēta kodoldegviela, kas radītu plašāku radioaktīvu piesārņojumu. Izraēla gan pēc tam reaktoru sabombardēja, bet urāns tur vēl nebija ievietots, un radiācijas piesārņojuma nebija.

Ja Baltkrievijā tiks iedarbināta Astravjecas atomelektrostacija (AES), Latvija pārtrauks elektroenerģijas tirdzniecību ar Baltkrieviju, otrdien pēc valdības sēdes par tajā pieņemto lēmumu paziņoja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Vienlaikus premjers atzina, ka tādā gadījumā Latvija varētu tirgoties ar elektrību ar trešajām valstīm, izmantojot Latvijas un Krievijas starpsavienojumu.

Patlaban gan nav zināms, kā notiks elektroenerģijas tirdzniecība ar trešajām valstīm, bet Kariņš norādīja, ka šo jautājumu risinās Ekonomikas ministrija, sadarbojoties ar kolēģiem Igaunijā, Lietuvā un Eiropas Komisiju, izstrādājot konkrētu metodoloģiju.

Aicināts skaidrot, kāpēc valdība šādu lēmumu pieņēmusi tieši šobrīd, Kariņš stāstīja, ka par šo jautājumu ir diskutēts iepriekš, pamatā no atomdrošības viedokļa. "Ņemot vērā notikumu attīstību Baltkrievijā, bažas par atomdrošību tikai pieaug," uzsvēra Ministru prezidents.

Ogļu trūkuma dēļ Ukrainai ziemā draud pamatīgi elektroapgādes traucējumi, un Ukrainas enerģētikas ministrs draudējis atlaist visu valsts energokompānijas Centrenergo vadību, piektdien ziņo vietējie mediji.

Centrenergo vadība ir «dezorganizēta un nekompetenta», paziņojis jaunais Ukrainas enerģētikas ministrs Vladimirs Demčišins.

Iepriekš mediji ziņoja, ka enerģētikas uzņēmumam izsīkst ogļu krājumi, kas apdraud elektrības piegādes.

Centrenergo ogļu rezerves no 969 000 tonnām jūlijā ir sarukušas līdz 58 000 tonnām novembrī, ziņoja tīmekļa vietne Ukrainska Pravda.

Atsaucoties uz avotiem Enerģētikas ministrijā, Ukrainska Pravda ziņo, ka Demčišins sasaucis ārkārtas sēdi, lai novērstu draudošo krīzi.

Ministrs mediju ziņoto nekomentēja, bet norādīja, ka Ukrainas kopējās ogļu rezerves ir gandrīz 1,4 miljoni tonnu.

Ekonomikas ministrijai (EM) būs jāizstrādā metodika, lai nepieļautu Astravjecas atomelektrostacijā (AES) saražotās elektrības nonākšanu Latvijā, atzina EM valsts sekretārs Edmunds Valantis.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) otrdien pēc valdības sēdes mediju pārstāvjiem atzina, ka gadījumā, ja Baltkrievijā tiks iedarbināta Astravjecas AES, Latvija pārtrauks elektroenerģijas tirdzniecību ar Baltkrieviju.

Kariņš: Ja tiks iedarbināta Astravjecas AES, Latvija pārtrauks elektroenerģijas tirdzniecību ar Baltkrieviju 

Ja Baltkrievijā tiks iedarbināta Astravjecas atomelektrostacija (AES), Latvija pārtrauks elektroenerģijas...

Valantis atzina, ka šis jautājums tika skatīts valdības sēdes slēgtajā daļā, tāpēc viņš nevar atklāt runātā detaļas.

Aicināts komentēt, kā fiziski Latvija varēs kontrolēt, vai Baltkrievijas AES saražotā elektrība nenonāks Latvijā, piemēram, caur Krieviju, ar kuru Latvijai ir starpsavienojums, Valantis norādīja, ka gadījumā, ja sekos attiecīgs uzdevums, EM izstrādās metodiku, kā nepieļaut Baltkrievijas elektrības tirdzniecību Latvijā.

Ministrijas valsts sekretārs piebilda, ka ar jaunu metodiku būs jāparedz iespēja izsekot elektrības izcelsmei. Patlaban EM nav saņēmusi uzdevumu izstrādāt šādu metodiku.

Vienlaikus Valantis uzsvēra, ka Latvijai ir kritiski svarīgi nodrošināt elektroenerģijas piegāžu stabilitāti un drošību.

Jau ziņots, ka Baltkrievijā pabeigta kodoldegvielas ielāde Astravjecas AES pirmajā reaktorā, iepriekš paziņojis šīs valsts Ārkārtējo situāciju ministrijas Kodoldrošības un radiācijas drošības departaments ("Gosatomnadzor").

Pret Astravjecas AES iepriekš iestājusies Lietuva. Iepriekš Lietuvas prezidents Gitans Nausēda izteicies, ka Eiropas Savienībai (ES) nedrīkstētu būt pieņemama Baltkrievijā uzceltā Astravjecas AES un iespējamais tajā ražotās elektronerģijas imports varētu tikt traktēts kā atbalsts Aleksandra Lukašenko režīmam.

Ja Astravjecas atomelektrostacijā (AES), kas uzcelta Baltkrievijā netālu no Lietuvas robežas, notiktu avārija, citu Lietuvas pilsētu iedzīvotājiem savos mājokļos nāktos uzņemt vairākus simtus tūkstošu cilvēku no Viļņas, atzinis ekonomikas un inovāciju ministrs Rimants Sinkevičs.

Kā viņš sacījis, citu iespēju izmitināt galvaspilsētas iedzīvotājus vienkārši nav.

"Nav tādu telpu, iespēju noorganizēt ēdināšanu un visu pārējo, tātad ikvienam iedzīvotājam acīmredzot būtu jāuzņem savā ģimenē kādi evakuētie cilvēki," piebildis ministrs.

Lietuvā šonedēļ izveidota 18 cilvēku darba grupa, kuras uzdevums ir risināt un koordinēt infrastruktūras un loģistikas jautājumus, kas saistīti ar apdraudējumiem nacionālajai drošībai. Tajā iekļauti Satiksmes, Finanšu, Aizsardzības, Veselības, Iekšlietu, Ārlietu un Zemkopības ministriju, kā arī Bruņoto spēku un Ugunsdzēsības un glābšanas departamenta pārstāvji.

Darba grupai būs jānodarbojas ar jautājumiem par transportu, infrastruktūru un koordinētu loģistiku attiecībā uz resursiem, kas būtu nepieciešami kodolavārijas izraisītā ārkārtējā situācijā.

Francijas ziemeļrietumos, Flamanvilas atomelektrostacijā (AES), ceturtdien noticis sprādziens, taču radioaktīvā piesārņojuma riska nav, lai gan vairāki cilvēki guvuši vieglus ievainojumus, paziņojušas varasiestādes.

Sprādziens esot noticis ārpus AES kodolzonas.

«Tas ir nozīmīgs tehnisks negadījums, tomēr tas nav kodolincidents,» aģentūrai AFP pavēstīja vietējā amatpersona Olivjē Marmions.

Viņš atklāja, ka pieci cilvēki guvuši vieglus ievainojumus. Notikuma vietā darbojoties ārkārtas dienesti.

Sprādziena cēlonis pagaidām nav zināms.

Pēc incidenta atzīšanas par izbeigtu viens no diviem AES reaktoriem tika slēgts, paziņoja varasiestādes.

Flamanvilas AES, kas darbojas kopš pagājušā gadsimta astoņdesmitajiem gadiem, atrodas Lamanša jūras šauruma krastā. Tās operators ir energokompānija EDF.

Krievijas Federācija EXPO izstādēs piedalās jau no 1851. gada un šogad plašākai apskatei ir atrādījusi vairākus inovatīvus projektus, tai skaitā arī atomenerģijas. Izstāžu zāles vadmotīvos Vienota enerģijas plūsma.

Viens no atomenerģijas projektiem ir peldošā atomelektrostacija, kurai šobrīd nav analogs visā pasaulē. Unikālo projektu realizē kompānija Rosatom un paredzams, ka tas tiks nodots ekspluatācijā 2019.gadā. Ar atomenerģiju tiks darbināts arī nākotnes ledlauži, kuri pavērs ceļu transporta kuģiem vietās, kur ledus biezums sasniedz 2,8 metrus.

Uzmanība veltīta arī Krievijā veidotiem saules paneļiem, kuri citu starpā izceļas ar 22% efektivitāti. Izstādes noslēdzošajā nedēļā Krievija svinēs savu nacionālo dienu.

TEV VARĒTU INTERESĒT ARĪ CITAS ZIŅAS NO ASTANA EXPO 2017

Astravjecas atomelektrostacija (AES) ir nedroša un rada draudus, turklāt tās elektroenerģija nedrīkst būt nedz Eiropas Savienības, nedz Baltijas valstu tirgos, pēc tikšanās ar Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV) žurnālistiem norādīja Lietuvas premjerministre Ingrīda Šimonīte.

Viņa uzsvēra, ka gan Latvijas, gan Lietuvas valdībā politiskās situācijas vērtējums ir pilnīgi vienāds. Tāpat viņa norādīja, ka abas valstis vienādi redz, ka ir nepieciešams Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizācija ar Eiropas tīklu, par ko panākta arī vienošanās.

Šimonīte uzsvēra, ka iesaistītās institūcijas un valstu valdības pieliek visas pūles, lai to īstenotu. Tāpat viņa norādīja, ka valdības centīsies procesu pēc iespējas paātrināt. Lietuvas premjere uzsvēra, ka Astravjecas AES komercekspluatācijā var redzēt ne tikai drošības un ekonomisko komponenti, bet arī mēģinājumu kompromitēt pašu sinhronizācijas projektu.

"Kā Lietuvas valdības vadītājai man bija ļoti svarīgi pārliecināties, ka politiski šajā jautājumā mums nav nekādu atšķirību. Esam vienojušies, ka jautājumus, kas saistīti ar plūsmām un citiem tehniskiem jautājumiem, kuriem var būt politiskas sekas, tuvākajā laikā apspriedīs iesaistīto ministriju pārstāvji," pauda Šimonīte.

Lietuvas Seima Ekonomikas komiteja centīsies noteikt stingrākus kritērijus, pēc kuriem no Lietuvas nacionālās drošības viedokļa svarīgiem uzņēmumiem būs pienākums ziņot valdībai par liela apmēra darījumiem.

Kā ziņu aģentūrai BNS pastāstījis komitejas vadītājs, Zemnieku un zaļo frakcijas deputāts Virģīnijs Sinkevičs, šāda kārtība tiktu attiecināta ne tikai uz stratēģiskajiem valsts uzņēmumiem, bet arī uz trim lielām privātkapitāla kompānijām - Lietuvas vienīgo jēlnaftas pārstrādes uzņēmumu Orlen Lietuva, minerālmēslojuma ražotāju Achema un televīzijas, interneta un mobilo sakaru pakalpojumu sniedzēju Telia Lietuva, bet īpaša valdības komisijas atļauja būtu vajadzīga ne vairāk kā diviem trim darījumiem gadā.

Pēc viņa teiktā, pašlaik tiek strādāts pie tā, lai likums par nacionālajai drošībai svarīgajiem uzņēmumiem un objektiem tiktu saskaņots gan ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) prasībām, gan Lietuvas drošības interesēm, gan Valsts drošības departamenta (VSD) aizrādījumiem, gan ar pašiem uzņēmumiem.

Enerģētikas politikas kontekstā vērtējot, kodolenerģijas attīstība pašlaik nav Latvijas prioritāte, norādīja Ekonomikas ministrijā (EM), vienlaikus atzīmējot, ka Latvijas prioritāte ir atjaunojamo energoresursu plašāka izmantošana un šīs enerģijas ražošana.

Atbilstoši Nacionālā enerģētikas un klimata plāna 2021.-2030.gadam mērķiem, nepieciešams veicināt atjaunojamās enerģijas ražošanu un izmantošanu, tostarp, līdz 2030.gadam ir jāpalielina no vēja iegūtās enerģijas apjoms līdz 800 megavatiem. Līdz ar to EM strādā ne tikai pie regulējuma pilnveidošanas, bet arī sākusi aktīvu darbu pie Igaunijas - Latvijas atkrastes vēja enerģijas projekta īstenošanas.

Ministrijā pauda, ka kopumā jaunu enerģijas ražošanas jaudu ieviešana reģionā un Eiropas Savienībā (ES) kopumā ir atbalstāma. Taču jautājums tieši par kodolenerģijas plašāku izmantošanu rūpīgi jāizvērtē no kodoldrošības aspekta, un kodoldrošības jautājumi Latvijā ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārziņā.

Lietuvas valsts uzņēmuma Ignalinos atomine elektrine (IAE) 2014.gadā rīkotā radioaktīvā vara lūžņu izsole, kuras dēļ par atkāpšanos paziņojis aizdomās par amata pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu turētais IAE ģenerāldirektors Darjus Janulevičs, var izvērsties starptautiskā skandālā, vēsta portāls 15min.lt.

Proti, viens no pārējiem pieciem šajā lietā aizdomās turētajiem - Vācijas pilsonis Pēters Zivs - gatavojas vērsties tiesā pret Lietuvas valsti, apsūdzot to nelikumīgā īpašuma atsavināšanā.

Pēc portāla rīcībā esošās informācijas, vācu inženieris Zivs apturētajā Ignalinas atomelektrostacijā samontējis īpašu iekārtu, kas bija paredzēta ar radioaktīvajām vielām piesārņotu vara caurulīšu tīrīšanai. Iekārta joprojām tur atrodas, tā netiek izmantota, bet viņš nevar ne to atgūt, ne arī saņemt naudu par paveikto darbu.

«Lietuvas vārds plaši izskanēs pasaulē, jo es šo iekārtu esmu radījis un samontējis, bet tagad nevaru atgūt. Vēl vairāk, tieku turēts aizdomās. Es jums pats piedāvāju metodi, kā radioaktīva metāla virsmu nuslīpēt, pats investēju īpašā iekārtā, bet nu esmu zaudējis visu,» izdevumam stāstījis Zivs.

Latvijai kopā ar Igauniju būtu nepieciešams būvēt atomelektrostaciju, sociālajā tīklā "Twitter" raksta Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP).

Latvijas nākotne enerģētikā ir apvienot trīs resursus - vēja un saules enerģiju, kā arī atomstacijā ražoto enerģiju, tajā pašā laikā kaut kāda daļa paliks arī gāzes piegādēm, norāda Pabriks.

Atomelektrostacijas būvniecība palielinātu valsts enerģētisko neatkarību 

Latvijā nav tādu derīgo izrakteņu kā nafta, gāze vai slānekļa degviela, līdz...

Viņaprāt, atomelektrostacija jābūvē kopā ar igauņiem, Igaunijā, piesaistot jaunākās tehnoloģijas no Zviedrijas un Kanādas.

A.Pabrika ieskatā šāda projekta realizēšana nenotiek ātri, taču, ja sāk plānot, tad pirmo bloku var uzbūvēt 2028./2029.gadā.

Jau vēstīts, ka premjers Krišjānis Kariņš nesen paziņoja, ka Krievijā valdošais Vladimira Putina režīms, sākot karu Ukrainā, nedēļas laikā ir cieši saliedējis Eiropas Savienību un NATO sabiedrotos un devis milzu impulsu zaļās enerģijas attīstībai.

Valdībā ir konceptuāli pieņemts lēmums par vēja parku attīstību, ar ko nodarbosies valsts uzņēmumu "Latvenergo" un "Latvijas Valsts meži" veidots kopuzņēmums, kā arī valdība īstenos atbalsta programmu atjaunojamo energoresursu izmantošanai mājsaimniecībās, veicinot dzīvojamo māju pāreju no gāzes apkures uz tādu apkuri, kurā tiek izmantoti atjaunojamie energoresursi.

Baltkrievijā netālu no Lietuvas robežas topošā Astravjecas atomelektrostacija (AES) neatbilst mūsdienu drošības standartiem, atzinusi Lietuvas ekspertu darba grupa, kas izvērtējusi Minskas sagatavoto pārskatu par spēkstacijas stresa testiem.

Līdz 25.janvārim Lietuva iesniegs šos secinājumus starptautiskajai darba grupai, ko izveidojusi Eiropas Komisija un Eiropas Kodoldrošības regulatoru grupa. (ENSREG).

Kā paziņojusi Lietuvas Valsts kodoldrošības inspekcija (VATESI), Lietuva formulējusi vairāk nekā 100 aizrādījumu un jautājumu par Astravjecas AES noturību pret dažādu ekstremālu parādību ietekmi.

Vienlaikus uzsvērts, ka Baltkrievijas pārskatā nav aplūkots Lietuvai svarīgākais jautājums par spēkstacijas būvlaukuma vietas izvēli, tādēļ paliek neatbildēts gan šis, gan citi Lietuvai būtiski jautājumi par ietekmes uz vidi novērtējumu, par būvdarbu un gaidāmās ekspluatācijas kvalitāti un drošības kultūras garantēšanu.

Latvijai ilgtermiņā ir jāizveido diversificēts enerģijas avotu portfelis, secināts Ekonomistu apvienības rudens konferencē, kurā uzmanības centrā bija enerģētikas tematika.

Kā informēja Ekonomistu apvienības pārstāvji, konferences ievadā organizācijas prezidents Ojārs Kehris atzīmēja, ka enerģētika ir viena no valsts ekonomikas pamata komponentēm, kas tiešā veidā ietekmē konkurētspēju un ilgtspēju.

Konferencē piedalījās arī Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis (JV), kurš pauda, ka Ukrainas kara konteksts nemaina kopīgos ilgtermiņa mērķus attiecībā uz enerģētikas attīstību Eiropā. Šie mērķi ir gan kaitīgo emisiju samazinājums par 55% līdz 2030.gadam, salīdzinot ar 1990.gada līmeni, gan arī klimata neitralitātes sasniegšana līdz 2050.gadam.

Tiesa, Eiropas noteiktie importa ierobežojumi attiecībā uz Krievijas energoresursiem - ogles un naftas produkti -, kā arī Krievijas ierobežojumi attiecībā uz gāzes piegādēm ir apstākļi, kas rada korekcijas un prasa tūlītēju reakciju, lai Eiropa ātrāk atteiktos no Krievijas energoresursiem. Viens no soļiem situācijas stabilizēšanai ir vienotas Eiropas Savienības (ES) enerģijas platformas izveide, kas sniegtu iespēju ES valstīm kopīgi iepirkt gāzi, lai šie iepirkumi būtu maksimāli efektīvi. ES valstīm ir izstrādāts solidaritātes mehānisms, - nepieciešamības gadījumā starp valstīm varēs veikt gāzes pārdali, norādīja Dombrovskis.

Astravjecas atomelektrostacija (AES) dos labumu gan Baltkrievijai gan Latvijai, ceturtdien Minskā tiekoties ar Latvijas premjerministru Māri Kučinski, paziņojis Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko.

«Tā ir Baltkrievijas stacija. Mēs ejam uz globalizāciju, robežas arvien vairāk izzūd. Pienāks laiks, kad tā būs kopīga vērtība - Baltkrievijas un Latvijas,» Lukašenko teikto citē Baltkrievijas prezidenta preses dienests.

Lukašenko arī paudis pateicību, ka Latvija nekritizē Baltkrieviju par Astravjecas AES būvniecību, un izteicis pārliecību, ka šī AES dos labumu ne tikai pašreizējai, bet arī nākamajām paaudzēm.

Baltkrievijas prezidents piebildis, ka savu AES būvē arī Polija, un pret to neviens neiebilst. «Mēs staciju vienalga uzcelsim. Mēs taču to būvējam saskaņā ar starptautisko tiesību principiem. Un es bieži saku - domāsim kopā, kā to izmantot,» teicis Lukašenko.

Plašo raķešu triecienu dēļ, ko Krievija pirmdien veica Ukrainas pilsētām un kritiskās infrastruktūras objektiem, Ukraina pārtrauc elektroenerģijas eksportu uz Eiropas Savienību (ES), pavēstīja Ukrainas enerģētikas ministrs Hermans Haluščenko.

"Ukrainas elektroenerģija, ko mēs pēc sinhronizācijas eksportējām uz ES, kā arī uz Moldovu, palīdzēja Eiropai aizvietot Krievijas gāzi un atbalstīja Eiropas energosistēmas stabilitāti," sociālajā tīklā "Facebook" norādīja ministrs.

"Pat pēc tam, kad bija apturēta Zaporižjas atomelektrostacija, kas vairāk nekā septiņus mēnešus atrodas Krievijas okupācijā, Ukraina izpildīja savas saistības Eiropas partneru priekšā attiecībā uz elektroenerģijas eksportu," atgādināja ministrs.

"Šodien notikušās raķešu apšaudes, kas trāpīja siltuma ģeneratoriem un elektrības apakšstacijām, liek Ukrainai no 2022.gada 11.oktobra apturēt elektroenerģijas eksportu, lai veiktu savas energosistēmas stabilizāciju," norādīja Haluščenko.

Latvijas Ministru prezidenta Māra Kučinska (ZZS) vizīte Baltkrievijā var atsaukties uz Klaipēdas ostu, palielinot Latvijas iespējas saņemt lielāku Baltkrievijas kravu daļu uz Klaipēdas rēķina, uzskata Viļņas universitātes Starptautisko attiecību un politikas zinātņu institūta pasniedzējs Laurīns Jonavičs.

Jau ziņots, ka Kučinskis šonedēļ Minskā ticies ar Baltkrievijas prezidentu Aleksandru Lukašenko un premjerministru Andreju Kobjakovu. Vizītes laikā viņš uzsvēris nepieciešamību stiprināt abu valstu ekonomiskās attiecības, it īpaši transporta un loģistikas jomā.

Kā ziņu aģentūrai BNS piektdien sacījis Jonavičs, šīs vizītes laikā lielākā uzmanība pievērsta Baltkrievijas kravu tranzītam un Astravjecas atomelektrostacijai.

Lietuviešiem nav izdevies pārliecināt Latviju pievienoties ierosmei boikotēt elektroenerģiju, kas tiks ražota Baltkrievijā netālu no Lietuvas robežas topošajā kodolspēkstacijā, par kuras neatbilstību drošības standartiem raizējas Lietuva. Latvija un Lietuva arī nemitīgi sacenšas par Baltkrievijas kravu tranzītu.

Saskaņā ar Baltijas valstu pārvades sistēmas operatoru novērtējumu, Baltijas un Skandināvijas reģionā 14., 15. un 16. decembrī elektroenerģijas ražošanas jaudu rezerves būs ļoti mazas, informē AS "Augstsprieguma tīkls".

Tas var izsaukt elektroenerģijas cenu pieaugumu biržā. Elektroapgādes ierobežojumi ir maz ticami, tomēr to iespējamība pilnībā nav izslēdzama, ja energosistēmā notiktu neplānoti incidenti - elektrostaciju vai starpsavienojumu neplānotas atteices.

Patērētāji tiek aicināti iespēju robežās taupīt elektroenerģiju pīķa patēriņa stundās, kas parasti ir no 8:00 līdz 12:00 un no 15:00 līdz 19:00.

"Šonedēļ Ziemeļeiropā kļūst aukstāks un tas būs pirmais ziemas izaicinājums energosistēmai. Saspringta situācija izveidojusies Zviedrijas dienvidos un Somijā, kur pieaugošs patēriņš mijas ar atsevišķu atomelektrostaciju nepieejamību. Situācija Baltijā ir salīdzinoši laba, tomēr elektroapgādes jaudu iespējamais deficīts Zviedrijā un Somijā, no kurām Baltijas valstis saņem elektroenerģiju, var ietekmēt Baltijas energosistēmu", norāda AS "Augstsprieguma tīkls" valdes loceklis Gatis Junghāns, atsaucoties uz Baltijas valstu pārvades sistēmas operatoru kopīgā reģionālā koordinācijas centra sniegto analīzi.

Baltkrievija iesniegusi Lietuvai protesta notu saistībā ar šonedēļ medijos publiskoto informāciju par problēmām ar radioaktīvo atkritumu sakārtošanu pirms astoņiem gadiem apturētajā Ignalinas atomelektrostacijā (AES).

Kā ziņots, portāls «15min.lt», atsaucoties uz informētiem avotiem, vēstīja, ka decembra beigās spēkstacijā noticis incidents, par kuru nav paziņots sabiedrībai. Proti, veicot tā dēvēto karsto testēšanu kodoldegvielas uzglabāšanas iekārtām un izceļot radioaktīvos atkritumus no vecajām glabātavām, izrādījies, ka šo atkritumu radioaktivitātes līmenis ir lielāks par aprēķināto, tādēļ darbs pārtraukts.

Reaģējot uz šo publikāciju, Lietuvas Valsts kodoldrošības inspekcija (VATESI) paziņoja, ka minētais notikums saskaņā ar Starptautisko kodolincidentu un radioloģisko incidentu skalu (INES) notikušais nav uzskatāms par incidentu, jo darbinieki nav saņēmuši tādas apstarojuma devas, kas pārsniedz kritiskās robežas un nav konstatēta radioaktīvo vielu noplūde vidē vai pieļaujamā radioaktivitātes līmeņa pārsniegšana.

Somijā naktī uz svētdienu nodots ekspluatācijā Eiropā lielākais kodolreaktors, kas būs trešais reaktors Olkiluoto atomelektrostacijā (AES) un nodrošinās aptuveni 14% no Somijas pieprasījuma pēc elektroenerģijas.

Enerģētikas uzņēmums "Teollisuuden Voima" (TVO) cer, ka jaunais reaktors samazinās nepieciešamību pēc elektroenerģijas importa no Norvēģijas un Zviedrijas.

Plānots, ka jaunais reaktors darbosies vismaz 60 gadus un stabilizēs elektroenerģijas cenas, kā arī spēlēs nozīmīgu lomu Somijas pārejā uz zaļāku enerģiju.

Reaktora jauda ir 1,6 gigavati. Tā būvniecība sākās 2005.gadā. Sākotnēji bija plānots, ka tas tiks atklāts 2009.gadā, bet dažādu tehnisku problēmu dēļ būvniecība tika vairākkārt atlikta.