Ģirts Cimermans, kura pārziņā šobrīd ir viena no vadošajām medicīnas aprīkojuma impērijām pasaulē, Latviju pameta ar vidējo izglītību un 20 dolāriem kabatā, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

No 2013. gada viņš ir izpilddirektors un veselības aprūpes segmenta vadītājs HOYA Corporation.

Visās darba vietās, kurās Ģirts Cimermans ir strādājis savas mērķtiecīgās un straujās karjeras laikā, viņš ir centies ne tikai atstāt savu nospiedumu, izmainot kompānijas kultūru un filozofiju un palielinot tās tirgus vērtību, bet arī nosmelt gandarījumu. Viņa ambīcijas joprojām ir lielas – vadīt vēl lielāku kompāniju. Šobrīd viņa pakļautībā ir vairāk nekā 20 tūkstoši darbinieku.

Cik bieži jūs esat Latvijā?

Pa Ziemassvētkiem es esmu šeit, vasarā cenšos vienu, ja sanāk, divas nedēļas šeit būt. Kopumā, varētu teikt, kādas četras reizes gadā. Mana mamma dzīvo Latvijā.

Tradicionālās ekonomikas pārstāvjiem uz tehnoloģiju uzņēmumu fona grūti izskatīties nozīmīgiem

Korporatīvajā vidē, šķiet, nekas nav mūžīgs, un šā mēneša otrajā pusē pēc vairāk nekā gadsimta ritējuma no ASV Dow Jones Industrial indeksa aprēķina tika lemts izņemt ilggadējā tā dalībnieka un pēdējā palikušā oriģinālā biedra General Electric akcijas. Šī uzņēmuma akciju izmaiņas šī leģendārā 30 lielas kapitalizācijas, ļoti aktīvi tirgotu publiski kotētu uzņēmumu vērtspapīru indeksa veidošanā tika izmantotas kopš 1907. gada. Līdz ar GE aiziešanu par vecāko Dow biedru kļūst Procter & Gamble, kura vērtspapīri tā aprēķinā izmantoti kopš 1932. gada.

Laiki mainās

Šāds lēmums ataino General Electric, kura kādreiz tika uzskatīta par pašu varenāko ASV kompāniju (reiz tas kapitalizācijas ziņā bija lielākais ASV uzņēmums), norietu. General Electric pēdējā laikā negatīvi ietekmējusi izejvielu cenu samazināšanās, milzīgie uzņēmuma parādi un grūtības ar konkurētspēju. Tāpat uzņēmums ziņojis, piemēram, par dividenžu cirpšanu.

Starptautiskajā dizaina konkursā Electrolux Design Lab Helsinkos augstu atzinību izpelnījusies Viļņas Mākslas akadēmijas studenta Dominika Budina piedāvātā ideja - bērnu ratiņi ar gaisa filtru, kas pasargā mazuli no piesārņota gaisa.

Konkursa komisija ne tikai novērtējusi viņa piedāvājuma aktualitāti, bet arī prognozējusi tam komerciālu veiksmi un iespējas nostiprināties pasaules tirgū, raksta Faktai.lt.

Šogad konkursam bija pieteikušies 1500 dalībnieki no 56 pasaules valstīm. Atlasi uz trešo kārtu izturējuši seši no viņiem. 23 gadus vecā lietuviešu studenta darbs ar devīzi Gaisa vairogs ieguvis otro vietu un 6000 eiro prēmiju.

Jautāts par saviem panākumiem, Dominiks atzīst, ka cerējis iekļūt pirmajā simtniekā, bet iespēja piedalīties finālā un godalgotā vieta pārsteigusi arī viņu pašu.

«Man liels prieks par šo uzvaru. Starptautiskais konkurss Electrolux Design Lab ne tikai dod iespējas iepazīstināt pasauli ar savām idejām, bet ļauj arī mācīties, paver radošo brīvību un veicina inovāciju ieviešanu,» viņš sacījis.

Nav viegli izveidot ērtu, funkcionālu un vienlaikus skaistu virtuvi. Lai iegūtu vēlamo rezultātu un izveidotu ideālu vidi virtuves iekārtojumam, var paiet zināms laiks. Dažiem daudz svarīgāka var būt lielas ģimenes mājas projektēšana ar aktīvu un plašu dzīvojamo zonu. Turklāt virtuves estētika, skapji, darba virsmas, virtuves tehnika un citi aspekti var tikt būtiski mainīti, ja vēlies mājīgu un ērtu mājokli. Katram no tiem ir īpašas nianses, kas jāņem vērā, tāpēc šajā rakstā apskatīsim dažus ieteikumus ideālās virtuves projektēšanai.

1. Veido to ar nolūku

Ideāla virtuve ir radīta, ņemot vērā mājas iemītnieku vajadzības. Ir svarīgi ņemt vērā, cik ģimenes locekļi to ikdienā izmantos un cik bieži.

Parasti, ja Tu ikdienā daudz gatavo vai uzņem viesus un vēlies virtuvē izveidot viesu zonu, kas ļautu Tev gatavošanas laikā būt ar saviem viesiem vai ģimeni, tad virtuvē noteikti iederēsies salas virsma. Virtuves sala nodrošina viesiem vietu, kur sēdēt, un virsmu, uz kuras gatavot ēdienu un pasniegt uzkodas. Stūra noliktavu, kas padarīs virtuvi sakoptāku un sakārtotāku, var izmantot arī, lai palielinātu radošumu un maksimāli izmantotu virtuvē pieejamo telpu. Tava virtuve var iegūt vairāk letes un uzglabāšanas vietas, uzstādot stūra uzglabāšanas skapīti vai plauktus.

Zviedrijas sadzīves tehnikas ražotājs "Electrolux" pērn strādāja ar 1,32 miljardu kronu (116 miljoni eiro) zaudējumiem salīdzinājumā ar 4,7 miljardu kronu peļņu 2021.gadā, liecina kompānijas ceturtdien publiskotais pārskats.

Tajā norādīts, ka uzņēmuma produkcijas pieprasījumu negatīvi ietekmēja augstā vispārējā inflācija, procentu likmes, enerģijas cenas un ģeopolitiskais saspīlējums.

Tikai ceturtajā ceturksnī "Electrolux" zaudējumi sasniedza 1,9 miljardus Zviedrijas kronu pretstatā 596 miljonu kronu peļņai 2021.gada oktobrī-decembrī.

Gada pēdējos trīs mēnešos "Electrolux" apgrozījums bija 35,8 miljardi kronu, kas ir nedaudz vairāk kā pirms gada. Visā 2022.gadā apgrozījums sasniedza 134,9 miljardus kronu.

Pērn "Electrolux" paziņoja par izmaksu samazināšanas programmu saistībā ar mazāku pieprasījumu un ieņēmumiem. Uzņēmums brīdināja, ka samazinās līdz 4000 darbavietu, no kurām lielākā daļa ir Ziemeļamerikā.

Neskatoties uz to, ka jau pēc diviem gadiem plānots desinhronizēt Baltijas elektrotīklu no Krievijas un Baltkrievijas, sinhronizējoties ar pārējo Eiropu, Latvija ir iestigusi divus gadus ilgā iepirkumu procedūrā par sinhrono kompensatoru iegādi un uzstādīšanu.

Divi no trīs iepirkuma dalībniekiem SIA Reck un Grieķijas kompānija Mytilineos S.A., nupat iesniegušas sūdzību IUB par AS Augstsprieguma tīkls veikto iepirkumu, jo uzskata, ka iepirkuma veicējs nav organizējis atklātu un pārskatāmu procedūru, nodrošinot tajā vienlīdzīgu attieksmi un godīgu konkurenci.

Uz interviju par notiekošo Dienas Bizness aicināja RECK valdes priekšsēdētāju Viesturu Kaģi.

Sākšu no vispārīgā. Kāda šobrīd ir situācija energobūvniecībā?

Enerģētikas nozare nav atrauta no tautsaimniecībā aktuālajiem procesiem. Atzīšu, ka tik nedroša un neprognozējama situācija enerģētikas tirgū kā šobrīd nav bijusi. Ņemot vērā karu Ukrainā un ieviestās sankcijas pret Krieviju, protams, izjūtam lielu izmaksu sadārdzinājumu, jo daudzas izejvielas (piemēram, melnais un krāsainais metāls) ienāca no Krievijas un Baltkrievijas. Mums jāiepērk ne tikai kabeļi, bet arī jābūvē dažādas konstrukcijas no metāla un dzelzsbetona. Protams, mūsu nozarē primārās ir vara un alumīnija cenas. Un atkal – lielākā daļa ražotāju atradās tieši Krievijā, tāpēc jau šobrīd strādājam ar piegādātājiem no citām valstīm. Līdz ar cenu sadārdzinājumu nākamā problēma ir nespēja prognozēt cenas. Ja agrāk saņēmām cenu piedāvājumus produkcijai, kuriem derīguma termiņš ir mēnesis, tad tagad – nedēļa. Visā būvniecības nozarē šobrīd ir krīze, un mēs gaidām operatīvu rīcību valdības līmenī, pabeidzot un apstiprinot cenu indeksācijas modeli. Šī ir normāla prakse citās valstīs, ka, slēdzot līgumus, tiek iestrādāta indeksācijas formula gan cenu kāpuma, gan arī samazinājuma gadījumā. Tas ir ļoti labs veids, kā abām līgumslēdzējām pusēm izvairīties no riskiem, ar ko saskaramies šobrīd. Piekrītu arī Latvijas Būvuzņēmēju partnerības paustajam, ka nepieciešama reālistiska vismaz 12 mēnešu valsts pasūtījumu prognoze. Diemžēl līdz šim valsts pārvalde nav spējusi izveidot caurspīdīgu un centralizētu publiskā pasūtījuma prognozi. Vēlos uzsvērt, ka gan ierēdniecībai, gan valdībai ir jāapzinās, ka mēs visi esam vienā laivā. Ja valsts sektors nespēs operatīvi un pragmatiski pieņemt lēmumus, roku rokā sadarbojoties ar visu nozaru (ne tikai būvniecības) pārstāvjiem, valsts ekonomika jeb mūsu kopējā laiva sāks grimt.

Šā gada pirmajā ceturksnī ASV kompānijas General Electric zaudējumi sasnieguši 13,57 miljardus ASV dolāru, ko veicināja izmaksas, kas saistītas ar uzņēmuma plāniem pārdot finanšu kompānijas un lielāku uzmanību vērst ražošanas segmentam, raksta The Wall Street Journal.

Pirms gada kompānijas peļņa bija 3 miljardi dolāru.

Kompānijas ienākumi saruka par 12% līdz 29,36 miljardiem dolāru.

Uzņēmuma vadītājs Džefs Immelts norādīja, ka pašreizējā vide ir svārstīga, taču kompānija plāno ieņēmumus 1,1-1,2 dolārus par akciju.

Pagājušajā nedēļā General Electric paziņoja, ka ievērojami mainīs biznesu un atklāja plānus pārdot aptuveni 165 miljardu dolāru vērto kredītportfeli tādām kompānijām kā Wendy’s un privātā kapitāla kompānijām. Tāpat plānots pārdot 26 miljardu dolāru vērto investīciju portfeli, kurā ietilpst biroja ēkas un cits komercīpašums tādiem pircējiem kā Blackstone Group un Wells Fargo.

ASV biržu indeksi pirmdien kritās, bažām par pieprasījumu tehnoloģiju sektorā izvēršoties par plašāku atbrīvošanos no akcijām, un palētinājās arī Eiropas biržu akcijas, ko daļēji noteica satraukums par Itālijas lielo valsts parādu un Eiropas Savienības (ES) noteiktais termiņš Itālijas 2019.gada budžeta projekta pārskatīšanai.

Naftas cenas saruka 11.tirdzniecības dienu pēc kārtas, neraugoties uz Saūda Arābijas piedāvājumu ierobežot jēlnaftas ieguves apjomu.

Akciju tirdzniecība Ņujorkā sākās nelabvēlīgi, uzņēmuma «Apple» akcijas cenai sarūkot pēc svarīga detaļu piegādātāja paziņojuma, ka kāds no klientiem ir ievērojami samazinājis pasūtījumus, kas pastiprināja bažas par viedtālruņu «iPhone» pieprasījuma krišanos.

«Piegāžu ķēdes ekosistēma ap «Apple» sāk just pieprasījuma kritumu,» paziņoja «John Hancock» analītiķis Mets Miskins. «Globālajai izaugsmei kļūstot vājākai, tehnoloģiju kompānijas sāk pazemināt cenas.»

«Apple» akcijas cena saruka par vairāk nekā 5%, bet kritās arī citu uzņēmumu akciju cenas. Investīciju bankas «Goldman Sachs» akcija palētinājās par 7,5%, ietekmējot finanšu sektoru, savukārt «General Electric» akcijas cena noslēdza tirdzniecības sesiju zemākajā līmenī gandrīz 10 gadu laikā.

Krituma laikā par sevi atgādinājuši «vecās ekonomikas» līderi

Akciju cenas novembra pirmajā pusē pēc oktobra izpārdošanas nedaudz atguvušās. Turklāt interesanti, ka investori šoreiz uzticību pauduši vairākiem lielajiem tā saucamās vecās, tradicionālās ekonomikas pārstāvjiem. Pirms šī oktobra notikumiem ilgstoši varēja runāt par to, ka gluži vai uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmu tehnoloģiju gigantu akciju cenu pieaugums bija atbildīgs vairāk nekā par pusi no kopējās ASV akciju tirgus izaugsmes. Šo kompāniju kapitalizācijai līdz ar to akciju cenu kāpumu kļūstot lielākai, auga arī to ietekme uz visu kopējo indeksu. Savukārt daudzas vecās ekonomikas uzņēmumu akcijas auga lēnāk vai stagnēja. Savukārt pēdējā laikā situācija mainījusies - tehnoloģiju kompāniju akcijas gāzušās straujāk, bet zināmu stabilitāti investori varēja atrast atsevišķu agrāko korporatīvo līderu vērtspapīros.

Turpinoties Rīgas HES rekonstrukcijai, 9. augustā, no Rīgas ostas uz ražotni nogādāja jaunu hidroagregāta Nr.2 turbīnu. Kravu ar 150 tonnu smago turbīnu, piegādāja no General Electric rūpnīcas caur Hamburgas ostu, informē AS Latvenergo Komunikācijas projektu vadītāja Ilvija Līvmane.

Kravas transportēšana pa Rīgas ielām notika naktī, kad uz autoceļiem ir viszemākā transporta intensitāte.

9.augusta rītā jaunā turbīna, kas sastāv no turbīnas rumbas un piecām turbīnas lāpstām, sekmīgi saņemta AS Latvenergo Rīgas HES. Vērienīgā rekonstrukcijas projekta ietvaros tā aizvietos līdzšinējo hidroagregāta Nr. 2 turbīnu.

«Latvijā atjaunīgo energoresursu izmantošanas īpatsvars ir viens no lielākajiem Eiropas Savienībā un hidroelektrostaciju saražotās elektroenerģijas daudzums ir ievērojams – 30-40% no patēriņa. Tādējādi ir gandarījums, ka Rīgas HES sekmīgā rekonstrukcija ne tikai paaugstinās hidroelektrostaciju hidroagregātu drošību, bet palielinās elektroenerģijas efektīvu izstrādi, saražojot par 2–4 % vairāk elektroenerģijas nekā līdz šim,» komentē AS Latvenergo Ražošanas direktors Māris Kuņickis.

ASV aviobūves uzņēmuma «Boeing» zaudējumi otrajā ceturksnī sasnieguši 2,9 miljardus ASV dolāru (2,6 miljardus eiro) saistībā ar lidojumu aizliegumu tā ražotajām lidmašīnām «737 MAX» pēc divām traģiskām aviokatastrofām.

Tie «Boeing» ir visu laiku lielākie ceturkšņa zaudējumi. Pagājušajā nedēļā «Boeing» paziņoja par vienreizējām izmaksām - 4,9 miljardi dolāru pēc nodokļu nomaksas –, lai samaksātu kompensācijas lidsabiedrībām par reisu atcelšanu un lidmašīnu piegādes kavējumiem saistībā ar regulatoru aizliegumu izmantot «737 MAX».

Aprīlī-jūnijā «Boeing» ieņēmumi bija 15,8 miljardi dolāru, kas ir par 35,1% mazāk nekā pagājušā gada otrajā ceturksnī. Tas atspoguļo vislabāk pārdotā lidmašīnu modeļa «737 MAX» piegāžu apturēšanu.

Tāpat kompānija atlika jaunās tālo reisu lidmašīnas «777X» pirmos lidojumus, norādot uz dzinēja problēmām. «777X» dzinējus būvē «General Electric».

Latvijas tehnoloģiju uzņēmums "Aerones" ir saņēmis Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda (EJZF) 2,5 miljonu eiro dotāciju, lai testētu un pielāgotu jau izstrādātos sauszemes vēja turbīnu lāpstiņu pārbaudes, apkopes un remonta risinājumus vēja turbīnu apkalpošanai atklātā jūrā.

Plānots, ka "Aerones" izstrādātā inovatīvā robotizētā piekļuves un uzturēšanas sistēma, ļaus samazināt apkopes kuģu degvielas izmaksas un emisijas, projekta kopējo izpildes laiku un pagarināt turbīnu lāpstiņu kalpošanas ilgumu, vienlaikus atbalstot piekrastes infrastruktūru.

Kopā ar sadarbības partneriem SIA "Saunora" no Latvijas un "Tethys Energy Services" no Lielbritānijas - projektu plānots īstenot 3 gadu laikā. Tā laikā nepieciešami vērienīgi izpētes un izstrādes darbi, lai "Aerones" tehnoloģijas pielāgotu jūras apstākļiem.

Lai piekļūtu sauszemes turbīnām, "Aerones" jau ir izstrādājis datorvadāmu vinču piekļuves sistēmu, kurā tiek izmantoti robotizēti manipulatori un augstas izšķirtspējas kameras, kas ļauj paveikt apkopes darbus precīzi un kvalitatīvi. Izmantojot sauszemes risinājumu, uzņēmums pēdējo 3 mēnešu laikā ir apkalpojis vairāk nekā 200 turbīnu. "Aerones" tehnoloģija ir plaši atzīta, un uzņēmumam ir izdevies kļūt par autorizētu pakalpojumu sniedzēju uzņēmumiem "General Electric", "Vesta", "Nordex" un "Siemens Gamesa", kam visā pasaulē pieder desmitiem tūkstošu vēja turbīnu.

Populāri pasaulē pēdējo mēnešu laikā ir runāt par ASV dolāra spēku, kas ir viens no galvenajiem attīstības valstu finanšu nestabilitātes avotiem.

Daudziem, kas ārvalstīs aizņēmušies ASV dolāros, nu jādomā, kā spēt nosegt savas parādsaistības, jo tiem jāiztērē daudz vairāk vietējo valūtas vienību, lai iegādātos dārgo ārvalstu valūtu. Jāteic gan, ka jau ilgāku laika periodu var runāt arī par dažu citu valūtu dārdzību, kur šajā topā vietiņa atvēlēta arī Šveices frankam. Šajā valūtā dažās valstīs pirmskrīzes laikā ir bijis populāri ņemt hipotekāros kredītus. Viena no šādām valstīm ir arī Polija, kuras valdība nu aktīvi domā, kā palīdzēt saviem iedzīvotājiem tikt galā ar dārgo franku kredītiem. Jāpiebilst, ka Šveices franka cena Polijas zlotos kopš 2008. gada vidus līmeņiem ir pieaugusi aptuveni par 95%. Tiek ziņots, ka vairums poļu kredītus Šveices frankos gan ir ņēmuši laikos, kad franka cena atradās aptuveni pie 2,5 zlotu atzīmes. Kopš tā brīža franka cena zlotos tāpat ir pieaugusi iespaidīgi – gandrīz par 60%. Redzot šādus skaitļus, droši vien nevar apskaust tos Polijas kredītņēmējus, kas ņēma hipotekāros aizdevumus frankos, cerot un rēķinoties ar šīs valūtas stabilitāti un zemākām procentlikmēm. Katrā ziņā poļu valdība mierā nestāv un sagatavojusi likumprojektu, kas paredz, ka valsts bankām izsniegtos franku kredītus būs jākonvertē Polijas zlotos (pie krietni zemāka kursa nekā pašreizējais tirgus kurss). Ja poļi to spēs izdarīt, tad, iespējams, viņu pieredze dūšu dos arī citiem (runa varētu būt par tiem pašiem ASV dolāru kredītiem).

Šanhajas brīvās tirdzniecības zona paplašinājusies, iekļaujot tajā Lingangas jauno apgabalu.

Saskaņā ar Ķīnas Valsts padomes augustā apstiprināto plānu, jaunā teritorija atbildīs viskonkurētspējīgākajām brīvās tirdzniecības zonām visā pasaulē ar labvēlīgu nodokļu politiku un institucionāliem jauninājumiem, lai atvieglotu ārvalstu ieguldījumus un kapitāla plūsmas, kā arī ļautu brīvu preču plūsmu.

Uzņēmumiem tā piedāvās nodokļu samazināšanu vai pat atbrīvošanu no tiem, kā arī citus izdevīgus piedāvājumus. Jauno teritoriju plānots veidot kā īpašu ekonomiski funkcionālo zonu ar spēcīgu starptautiskā tirgus ietekmi un konkurētspēju.Lai sasniegtu šo mērķi, Šanhaja izveidojusi īpašu attīstības fondu, kas ieguldīs vismaz 14,2 miljardus ASV dolāru, lai nākamo piecu gadu laikā izveidotu Lingangas jauno apgabalu.

Pasaules politiķi arvien vairāk zaudē pietāti pret brīvā tirgus jēdzienu un atbalsta savus vietējos ražotājus – t.i. iejaucas privātā biznesā.

Par to liecina Eiropā pašlaik notiekošie megadarījumi – Francijas uzņēmuma Alstom un zviedru - britu farmācijas uzņēmuma AstraZeneca tirgošana. Par abu šo uzņēmumu kapitāldaļu iegādi interesi citu starpā izrādījušas ASV kompānijas – Alstom gadījumā General Electric (GE) un AstraZeneca gadījumā – Pfizer. Nobīstoties no pasaulē lielākā farmācijas uzņēmuma radīšanas, kas britiem varētu nozīmēt daudzu darbavietu zaudēšanu, AstraZeneca tomēr galu galā noraidījusi Pfizer izteikto pirkšanas piedāvājumu. Savukārt Alstom gadījumā, kur cīņa starp potenciālajiem investoriem GE un Siemens pieņēmusi teju jau biznesa kriminālromāna cienīgus apgriezienus, Francijas valdība vispār izdarīja gājienu ar zirdziņu, izdodot dekrētu, kas ļauj valdībai bloķēt ārvalstu investoru tīkojumus pēc stratēģiski svarīgiem franču uzņēmumiem. Jēdziens «stratēģiski svarīgs» gan ir no gumijas un ļauj sevī vajadzības gadījumā satilpināt praktiski jebko.

Šveices un Zviedrijas enerģētikas un automātikas tehnoloģiju uzņēmums ABB pirmdien panācis vienošanos, lai iegādātos ASV konglomerāta General Electric Co. (GE) industriālo risinājumu struktūrvienību GE Industrial Solutions, tādējādi cenšoties izvērst darbību Savienotajās Valstīs.

Darījuma summa veidos 2,6 miljardus dolāru (2,1 miljardu eiro).

ABB norāda, ka GE Industrial Solutions ir padziļinātas klientu attiecības vairāk nekā 100 valstīs un spēcīga klātbūtne Ziemeļamerikā, kas ir ABB lielākais tirgus.

GE Industrial Solutions administratīvās pārvaldes ēka atrodas Atlantā, Džordžijas štatā, un kompānija pasaulē nodarbina aptuveni 13 500 cilvēkus.

Paredzēts, ka darījums tiks pabeigts 2018.gada pirmajā pusgadā pēc visu nepieciešamo regulatoru apstiprinājumu saņemšanas.

Apstrādes rūpniecība pēdējos gados demonstrējusi labu izaugsmi, un viena no nozarēm, kas to sekmējusi, ir automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošana. Vēl vairāk - autobūves nozare šogad augusi visstraujāk, un līdzšinējie investīciju plāni liek cerēt uz strauju izaugsmi arī nākotnē, prognozē Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska.

Šī ziņa daudzos skeptiķos izraisa vismaz smīnu, ja ne skaļus smieklus, – kopš kura laika Latvija ražo automobiļus? Šķiet, vidējam latvietim pašmāju automobiļu ražošana asociējas tikai ar padomju laikā ražotajiem mikroautobusiem «Latvija» un pastāv uzskats, ka nedz pirms tam, nedz pēc nozare nav eksistējusi un vairs neeksistē. Tomēr tā nebūt nav, viņa uzsver.

Latvijai un latviešiem (dažu interesantu faktu dēļ paplašināšu stāstu arī izcelsmes virzienā) ir saistība ar automobiļu ražošanu teju kopš autobūves pirmsākumiem, tādēļ, pirms aplūkojam nozares sniegumu pēdējās desmitgadēs, nedaudz ielūkosimies vēsturē. To palīdzēs atklāt Rīgas Motormuzeja informācija, Edvīna Liepiņa un Andra Biedriņa grāmata «Rīgas auto» un citi avoti, saka eksperte.

ASV un Eiropas biržu indeksi trešdien pārsvarā pieauga, jo "Apple" un vairāku citu uzņēmumu labi peļņas rādītāji mazināja bažas par Ķīnas koronavīrusa izplatīšanos, kuras dēļ vairākas aviosabiedrības apturējušas reisus uz Ķīnu.

ASV Federālā rezervju sistēma (FRS), kā jau bija gaidāms, nemainīja procentlikmes. FRS vadītājs Džeroms Pauels sacīja, ka ir pamats "piesardzīgam optimismam" par globālās ekonomikas perspektīvu, bet "nekas no tā nav garantēts", jo turpinās neskaidrības, tostarp par šī vīrusa uzliesmojuma ietekmi.

"Apple" otrdien ziņoja par rekordaugstiem ceturtā ceturkšņa ieņēmumiem 91,8 miljardu ASV dolāru apmērā, ko nodrošināja viedtālruņu "iPhone" noieta pieaugums. "Apple" vadītājs Tims Kuks tomēr pauda pesimismu par koronavīrusa izplatīšanos Ķīnā, kas šim uzņēmumam ir svarīgs tirgus un piegādātājs.

BaltCap Infrastruktūras fonds uzsāk 42 miljonu eiro vērta vēja parka projekta būvniecību, kurā tiks uzstādītas sešas vēja turbīnas ar kopējo jaudu 30 MW. Vēja parks atradīsies pilsētā Žvirgždaičiai, Šaķu rajonā Lietuvā.

Projektu finansē BaltCap Infrastruktūras fonds, ieguldot 15 miljonus eiro, un Luminor banka Lietuvā, piešķirot finansējumu 27 miljonu eiro apmērā.

Projektu īsteno Žvirgždaičių energija — BaltCap Infrastruktūras fonda pārvaldībā esošs uzņēmums. Plānots, ka elektroenerģijas ražošana spēkstacijā sāksies 2023. gada otrajā ceturksnī.

Izveido kopuzņēmumu saules enerģijas ražošanai Latvijā  

BaltCap Infrastruktūras fonds, enerģētikas uzņēmumu grupa AJ Power un AJP Capital dibinātais...

"Elektroenerģijas ražošana no atjaunīgajiem resursiem šobrīd pasaulē pieaug straujāk nekā jebkad agrāk, veicinot jaunās globālās enerģētikas ekonomikas veidošanos. Šis ir jau trešais BaltCap vēja enerģijas projekts Baltijā — kopā ar partneriem 2016. gadā Lietuvā un Igaunijā esam attīstījuši un pārdevuši vēja elektrostaciju parkus ar kopējo jaudu 42 MW. Savukārt Latvijā kopā ar enerģētikas uzņēmumu grupu AJ Power un AJP Capital fondu šī gada aprīlī paziņojām par kopuzņēmuma izveidi, lai attīstītu saules enerģijas ražošanu Latvijā un izbūvētu saules enerģijas parkus 30 MW apmērā. Investīcijas “zaļajā” enerģijā veicina gan reģiona enerģētisko neatkarību, gan Zaļā kursa ilgtspējas mērķu sasniegšanu,” sacīja Matīss Paegle, BaltCap Investīciju direktors.

Spēkstaciju ražos un uzstādīs General Electric's GE Renewables 6 GE Cypress turbīnas, kas atradīsies uz 121 metru augstiem mastiem, un katra ģenerē 5,5 MW jaudu.

2014. gadā BaltCap investēja vēja parka attīstīšanā Lietuvā un Igaunijā. 2016. gadā abi uzņēmumi Eurakras un Tuulueenergia, kas pārvaldīja šos vēja parkus, tika pārdoti toreizējai Lietuvos Energija (tagad Ignitis).

BaltCap ir privātā kapitāla investors Baltijas valstīs kas fokusējas uz uzņēmumu attīstību, kas uzlabo mūsu sabiedrības dzīves kvalitāti. BaltCap Infrastruktūras fonda mērķis ir ieguldījumi klimata risku mazināšanai. BaltCap ir pārstāvēts visās trijās Baltijas valstīs ar vietējiem birojiem un pieredzējušām investīciju komandām Rīgā, Tallinā, Viļņā, Varšavā, Helsinkos un Stokholmā.

Pirmais Latvijas kluba ciemats top Babītes pagastā, tā attīstītāji ir uzņēmums S.I.Development un Krievijas būvnieku asociācijas pirmais viceprezidents Sergejs Čerņins, liecina medijiem sniegtā informācija.

Kā tiek skaidrots, kluba ciemats esot Latvijā jauns nekustamā īpašuma veids - slēgts dzīvojamais ciemats, kurā radīta un labiekārtota iekšējā infrastruktūra.

Pirmās 5 Jurmala Lake Club villas un 24 apartamentus nodos ekspluatācijā 2014. gada rudenī. Kopā vairāk nekā 12 ciemata hektāros būs izvietotas trīs veidu ēkas – privātās villas un ēkas ar četriem divstāvu apartamentiem, kā arī daudzdzīvokļu nams ar tajā izvietotiem: sporta klubu, bāru, SPA, iebraukšanas kontrolpunktu, pazemes autostāvvietu, veikalu, mini tirdziņu un iedzīvotāju apkalpošanas servisu. Dzīvojamo telpu platības ir plānotas no 153 līdz 359 kvadrātmetriem, privātās villas izvietotas uz 1200 līdz 2500 kvadrātmetriem zemes, kuru pircējs iegādāsies kopā ar nekustamo īpašumu.

Ķīna nedēļas nogalē oficiāli atklāja jaunu reaktīvo dzinēju ražošanas konglomerātu ar gandrīz 100 000 darbinieku, Pekinai cenšoties izvērsties aviācijas nozarē un konkurēt ar tādiem uzņēmumiem kā Rolls Royce un General Electric.

Aero Engine Corporation of China (AECC) ir reģistrētais kapitāls 50 miljardu juaņu (6,6 miljardu eiro) apmērā, un iepriekš mediji vēstīja, ka uzņēmums sevī iekļaus vairāku Ķīnas valstij piederošu kompāniju struktūrvienības.

Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins norāda, ka uzņēmuma dibināšana ir stratēģiska rīcība, lai padarītu Ķīnu par aviācijas lielvalsti un modernizētu karaspēku.

Ķīna pati lielus komerciālo lidmašīnu reaktīvos dzinējus neražo, bet labākie lidaparāti Ķīnas gaisa spēkos ir aprīkoti ar Krievijā ražotiem dzinējiem.

AECC nodarbinās 96 000 cilvēku un uzņēmuma galvenā biroja ēka atradīsies Pekinā.

ASV aviosabiedrības «Southwest Airlines» lidmašīnai otrdien reisa laikā eksplodēja dzinējs, izraisot vienas sievietes nāvi un vēl septiņus cilvēkus ievainojot, un lidmašīna veica ārkārtas nolaišanos Filadelfijā.

1380.reisa lidmašīna «Boeing 737» ar 149 cilvēkiem bija izlidojusi no Ņujorkas uz Dalasu, bet drīz pēc pacelšanās no Ņujorkas Lagardijas lidostas tai radās problēma ar dzinēju, preses konferencē paziņoja Nacionālās transporta drošības pārvaldes vadītājs Roberts Sumvalts, apstiprinot arī ziņu par vienu bojāgājušo.

Dzinējs sabojājās 10 000 metru augstumā un no tā atdalījās daži fragmenti, kas ietriecās lidmašīnas logā, to izsitot.

Samazinoties spiedienam salonā, pie izsistā loga sēdošā sieviete daļēji tika izvilkta no lidmašīnas. Lai gan pasažieriem izdevās ievilkt viņu atpakaļ, sieviete tomēr nomira no smagiem ievainojumiem.

Septiņi vieglāk ievainoti cilvēki saņēma medicīnisko palīdzību notikuma vietā.

Lai novērtētu nozares vai uzņēmuma konkurētspēju, tiek izmantoti dažādi modeļi un metodes, piemēram, BCG jeb Bostonas Konsultāciju Grupas (Boston Consulting Group) produktu portfeļa matrica, kā arī GE (General Electric) daudzfaktoru analīze jeb izaugsmes un tirgus daļas matrica u.c.

Taču, raksturojot esošo konkurētspējas situāciju, bieži ar minētajiem rādītājiem ir par maz. Analīzē jāiekļauj plašāka dažādu iekšējo un ārējo faktoru analīze. Tāpēc mūsdienās katrs uzņēmums, kurš patiesi vēlas veikt noteiktus uzlabojumus uzņēmējdarbībā, pielieto Konkurētspējas profila matricu (The Competitive Profile Matrix jeb CPM).

Tas ir bezmaksas stratēģiskās plānošanas rīks, kas mūsdienās uzņēmumiem ļauj salīdzināt sevi ar konkurentiem, lai pēc iespējas precīzāk noteiktu gan savas, gan konkurentu stiprās un vājās puses. Matricas izveidošana nav pārāk sarežģīts, bet vairāk gan laikietilpīgs process. Uzņēmumam arī jārēķinās, ka matricas veidošanā iesaistītiem cilvēkiem ir jāpārzina situācija uzņēmumā un jāspēj novērtēt konkurenti.