Itālijas un ASV autobūvnieks «Fiat Chrysler Automobiles» (FCA) ceturtdien atsauca piedāvājumu apvienoties ar Francijas autoražotāju «Renault», norādot, ka šāds lēmums pieņemts, jo gaidāms, ka nebūs iespējams panākt vienošanos ar Francijas valdību.

«Pašlaik Francijā nav politisko apstākļu, lai īstenotu šādu vienošanos,» teikts FCA paziņojumā.

«Renault» iepriekš pavēstīja, ka tā uzraudzības padome nav spējusi pieņemt lēmumu apvienošanās jautājumā sēdē trešdienas vakarā, jo valdības pārstāvis lūdzis atlikt galīgā lēmuma pieņemšanu līdz vēlākam laikam. Francijas valsts ar 15% akciju ir lielākais «Renault» īpašnieks.

Francijas finanšu ministrs Bruno Lemērs pagājušajā nedēļā sacīja, ka abu uzņēmumu apvienošanās būtu «reāla iespēja Francijas autobūves industrijai».

Tomēr Francijas valdība izvirzīja vairākus nosacījumus, tostarp, ka apvienošanās rezultātā nedrīkst tikt slēgtas rūpnīcas, ka apvienotā uzņēmuma galvenajai mītnei jābūt Francijā, ka jāturpina pastāvēt «Renault» un Japānas autobūvētāja «Nissan» aliansei, kā arī pieprasīja sniegt garantijas, ka tiks veiktas investīcijas.

Japānas trešās lielākas bankas Mizuho Financial Group vadība zinājusi, ka kompānija veic darījumus ar organizētām noziedzīgām grupām, tomēr neaizkavēja šo darījumu slēgšanu, vēsta BBC.

Šādus secinājumus izdarījusi darba grupa, kas pētīja bankas Mizuho saistību ar kriminālajām aprindām. Bankas Mizuho vadība zinājusi, ka pirms trim gadiem banka aizdevusi 200 miljonus jenu (aptuveni divus miljonus ASV dolāru) japāņu kriminālajām grupām. Pagājušajā mēnesī Japānas finanšu pakalpojumu aģentūra pauda, ka Mizuho vadība nerīkojās, lai cīnītos ar problēmu. Iepriekš banka noliedza to, ka tās vadība zināja par aizdevumu sniegšanu gangsteriem.

«Ir augstākā mērā nožēlojami, ka banka, kas pārstāv Japānu, iesaistīta tādā problēmā, un mēs nevaram ignorēt faktu, ka šādi incidenti organizācijā tika pieļauti,» grupa, kas sagatavoja ziņojumu, pauda ziņu aģentūrai Reuters.

Japānas finanšu pakalpojumu aģentūra pārbaudīs trīs galvenās bankas valstī, ieskaitot Mitsubishi, par iespējamiem darījumiem ar Japānas organizētās noziedzības kliķēm, vēsta BBC.

Viena no bankām – Mizuho Financial – jau ir atzinusi, ka tās vadība pirms trim gadiem pieļāvusi, ka aptuveni divi miljoni ASV dolāru tika aizdoti Japānas kriminālo aprindu pārstāvjiem.

Trešā banka, kas tiks pārbaudīta, ir Mitsui.

«Ir augstākā mērā nožēlojami, ka banka, kas pārstāv Japānu, iesaistīta tādā problēmā, un mēs nevaram ignorēt faktu, ka šādi incidenti organizācijā tika pieļauti,» grupa, kas sagatavoja ziņojumu par Mizuho, pauda ziņu aģentūrai Reuters. Japānas finanšu ministrs Taro Aso norādīja, ka Mizuho sākotnējie apgalvojumi, ka bankas vadība neko neesot zinājusi par darījumiem ar noziedzniekiem, ir «sliktākais, ko varēja darīt».

Lai sasniegtu oglekļa neitralitāti līdz 2050.gadam, Japāna piektdien pieņēmusi jaunu enerģētikas politiku, kas atbalsta kodolenerģiju un atjaunojamos enerģijas avotus.

Jaunais enerģētikas plāns, ko valdība pieņēmusi tieši pirms klimata samita novembra sākumā, aicina krasi palielināt atjaunojamās enerģijas izmantošanu, lai samazinātu fosilā kurināmā patēriņu nākamajā desmitgadē, Japānai cenšoties sasniegt savu vērienīgo oglekļa emisijas samazināšanas mērķi.

Kopš Fukušimas atomelektrostacijas (AES) katastrofas 2011.gadā, Japāna vilcinājās izlemt, ko iesākt ar valsts kodolenerģijas sektoru. Tagad Japāna paziņojusi, ka reaktoru darbības atjaunošana ir būtiska emisijas mērķu sasniegšanā.

Ekonomikas, tirdzniecības un rūpniecības ministrijas izveidotajā 128 lappušu plānā teikts, ka Japānai ir jānosaka vērienīgi mērķi ūdeņraža un amonjaka enerģijai, oglekļa utilizēšanai un kodolenerģijai. Plāns arī paredz popularizēt jūras vēja enerģiju un uzlādējamu bateriju izmantošanu, kurām ir izaugsmes potenciāls.

Mērķis ir parādīt latviešiem, kas ir Japāna, daudzi to vēl nezina, saka konditore Kristīna Čirikala.

SIA Sweet Memory (zīmols Mochi) novembrī svinēs gada jubileju. Izmēģināt dažādus Japānas produktus un nogaršot mochi jau ir iespējams divās kafejnīcās Rīgā – Barona un Skolas ielā. To izveidotāja Kristīna Čirkala stāsta, ka tas nebūtu noticis bez pircēju pamudinājuma. «Tolaik, kad mochi pārdevām internetā, daudzi rakstīja, ka gribētu atnākt, padzert kafiju un apēst šo desertu pie mums,» atceras jaunā uzņēmēja.

Iedvesmu rod ceļojot

Ēdināšana Kristīnai vienmēr ir bijusi ļoti tuva, viņa ir ieguvusi gan konditora, gan pavāra izglītību un strādājusi dažādos konditorejas uzņēmumos. Pēc atgriešanās no ceļojuma uz Japānu viņai dzima doma jaunatvestās idejas un receptes likt lietā, vilināja gan interese pamēģināt radīt Japānā tik populāro desertu, gan doma to piedāvāt citiem. «Tā pasaule man raisīja šoku, arī tas, ko cilvēki ēd. Katru dienu pamēģināju kaut ko jaunu. Tradicionālais deserts Mochi – rīsu mīklas kūciņas – tur ir visur,» stāsta konditore.

Izskatot Ekonomikas ministrijas un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras sagatavoto informatīvo ziņojumu, Ministru kabinets 25. janvārī konceptuāli atbalstīja Latvijas dalību nākamajā starptautiskajā izstādē “Expo 2025” Japānā.

Izstādes norise Japānas pilsētā Osaka plānota no 2025. gada 13. aprīlim līdz 13. oktobrim.

Izstādē Japānā paredzēts uzsvērt ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus, tāpēc kā izstādes pamattēma definēta “Nākotnes sabiedrības veidošana mūsu dzīvei” ar trim apakštēmām: “Dzīvību glābšana”; “Dzīvju spēcināšana” un “Dzīvju savienošana”. Plānots, ka izstādi apmeklēs aptuveni 28 miljoni apmeklētāju.

“Katra Expo izstāde ir uzņēmēju olimpiskās spēles. Tā ir unikāla iespēja starptautiski pozicionēt katram sevi – katru uzņēmumu un valsti kopumā. Mums kā valstij ir jānodrošina šī sadarbības platforma uzņēmējiem, lai pārsteigtu pasauli ar mūsu sasniegumiem un piedāvājumu, veidotu biznesa kontaktus un slēgtu jaunus sadarbības līgumus. Japāna mums vēl šobrīd ir līdz galam neatklāta valsts, kur mums ir liels potenciāls un iespēja gan palielināt eksporta apjomus, gan veicināt investīcijas. Ar Latvijas dalību “Expo 2025 Osaka” līdz 2028. gadam plānots piesaistīt papildus investīcijas 20 milj. eiro apmērā no Japānas un sasniegt papildus pieaugumu Latvijas eksportā 30 milj. eiro apmērā,” norāda ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

ES un Japāna vienojušās par sadarbību, lai vērstos pret agresorvalsts Krievijas radītajiem draudiem un arvien pieaugošo Ķīnas ietekmi.

Krievija, kas uzsākusi agresīvu karu pret Ukrainu, ir "vistiešākais drauds" starptautiskajai kārtībai, viesojoties Tokijā, paziņojusi Eiropas Komisijas (EK) prezidenta Urzula fon der Leiena, bet Japānas premjerministrs Fumio Kisida informējis, ka augstāko ES amatpersonu vizītes laikā puses vienojušās par sadarbību, lai vērstos pret Krieviju, piemēram, enerģētikas jomā.

Krievija "ar savu barbarisko karu pret Ukrainu un satraucošo līgumu ar Ķīnu pašlaik ir vistiešākais drauds pasaules kārtībai", kopīgās preses konference laikā ar Kisidu un Eiropadomes prezidentu Šarlu Mišelu, uzsvēra Leiena.

ES augstākās amatpersonas Tokijā piedalījās ikgadējās sarunās ar Japānu.

Ventspilī ražotie koka logi un bīdāmās sistēmas tiek realizētas ne tikai Zviedrijas, Norvēģijas, bet arī Japānas tirgū; lai efektivizētu ražošanu, SIA Arbo Windows investēs divus miljonus eiro.

Uzņēmums piecos gados ir būtiski audzējis ražošanas apjomus, kas noticis tieši sekmīga darba rezultātā ar produkcijas pircējiem ārvalstīs. 2018. gadā SIA Arbo Windows neto apgrozījums sasniedza nepilnus sešus milj. eiro, kas salīdzinājumā ar 2017. gadā iespētajiem 3,9 milj. eiro nozīmē 53% lielu pieaugumu, bet salīdzinājumā ar 2015. gadu kāpums jau ir 2,7 reizes. Šogad, pēc SIA Arbo Windows valdes priekšsēdētāja un līdzīpašnieka Jāņa Lasmaņa sacītā, prognozētie ienākumi būs ap septiņiem milj. eiro.

Sertifikācijas nianses

Tas, ka Ventspilī ražotie logi tiek sekmīgi eksportēti uz Zviedriju, Norvēģiju un nedaudz arī uz Lielbritāniju, ir labi, bet pārsteidzoši, ka ostas pilsētā strādājošā ražotne savu produkciju sekmīgi realizē uzlecošās saules zemē. «Pērn uz Japānu eksportējām logus un bīdāmās sistēmas aptuveni 0,6 milj. eiro apmērā (aptuveni 10% no kopējā neto apgrozījuma), bet šogad šis ienākumu līmenis būs lielāks,» stāsta J. Lasmanis.

Eiropas Savienībai (ES) noslēdzot tirdzniecības nolīgumu ar Japānu, Latvijas uzņēmumiem paveras jaunas eksporta iespējas, norāda Ārlietu ministrijā (ĀM).

Šodien ES-Japānas samita ietvaros tika parakstīts ES-Japānas Ekonomisko partnerattiecību nolīgums, kas ir lielākā divpusējā tirdzniecības partnerība, par ko ES jebkad ir risinājusi sarunas, un tā aptver trešdaļu pasaules iekšzemes kopprodukta (IKP).

Eiropas Komisijas prognozes liecina, ka, noslēdzot līgumu, ES eksports uz Japānu pieaugs, piemēram, par 180% pārtikas produktiem, 22% ķīmiskās rūpniecības precēm un 16% elektriskajām iekārtām.

Nolīgums stāsies spēkā pēc Eiropas Parlamenta apstiprinājuma un ratifikācijas Japānas Parlamentā, kas gaidāms 2019.gadā.

Nolīguma ar Japānu spēkā stāšanās uzlabos esošās un pavērs jaunas iespējas Latvijas uzņēmējiem 127 miljonu patērētāju lielajā Japānas tirgū. Pateicoties tirdzniecības nolīgumam, uzņēmēji iegūs no visaptverošas importa un eksporta tarifu atcelšanas, kā arī citiem atvieglojumiem skaidroja ĀM.

Simtgadnieku skaits Japānā pirmo reizi pārsniedzis 70 000, rekordu sasniedzot jau 49.gadu pēc kārtas, liecina valdības piektdien publiskotie dati.

Salīdzinājumā ar pagājušo gadu simtgadnieku skaits Japānā pieaudzis par 2% un pašlaik ir 71 238, liecina Japānas Veselības, darba un labklājības ministrijas dati. 88% vismaz 100.dzimšanas dienu nosvinējušo Japānas iedzīvotāju ir sievietes.

Pirmo reizi Japānas valdība datus par simtgadniekiem apkopoja 1963.gadā, kad tādu bija 153. 1998.gadā to skaits pārsniedza 10 000, bet 2012.gadā - 50 000.

Ginesa pasaules rekordu grāmatā par pasaulē vecāko cilvēku pašlaik atzīta 116 gadus vecā japāniete Kane Tanaka. Valsts dienvidrietumos Fukuokā dzīvojošā sieviete dzimusi 1903.gada 2.janvārī.

Japānā palielinās demogrāfijas slogs pēc tam, kad gadu desmitiem ir palielinājusies sabiedrības novecošanās un samazinājusies dzimstība.

Db.lv Valentīndienas noskaņās piedāvā aplūkot, kā top šokolādes gardumi sirsniņu formā un tradicionālajā mīlētāju dienas sarkanajā krāsā. Emils Gustavs saldumu ražošanas procesu skatiet galerijā augstāk!

Emils Gustavs zīmola šokolādes ražošanā tiek izmantots «300 % roku darbs», ko novērtējuši arī tālākās zemēs, piemēram, Japānā, stāsta Latvijas šokolādes ražotāja Premium chocolate Ltd līdzīpašniece Laura Sebre.

Parasti Premium chocolate Ltd, kas plašāk zināma ar zīmolu Emils Gustavs Chocolate, ražošanas sezona ilgst no septembra līdz decembrim, un «karstākie» ražošanas mēneši ir novembris un decembris. Taču šogad, ienākot Japānas tirgū, ne vien būtiski audzēti ražošanas apjomi, bet arī «šokolādes sezona» paildzināta par vienu mēnesi. Proti, Japānā Valentīdienas svinības šokolādes ražotājiem ir līdzvērtīgas Ziemassvētkiem Eiropā – visi šokolādes ražotāji Japānā Valentīndienā pārdod aptuveni pusi no visa gada laikā saražotās šokolādes. Japānas tradīcijas paģēr, ka katra sieviete vīrietim, vai tas būtu kolēģis, mīļotais vai paziņa, uzdāvina vienu šokolādi. Tādējādi, salīdzinot ar citiem gadiem, pateicoties eksportam uz Japānu, Latvijas Premium chocolate Ltd ražošanas apjomi gada griezumā janvārī auguši par 70 – 80%. Tikmēr Latvijā un Eiropā šokolādes tirdzniecības apjomu kāpums Valentīndienas iespaidā ir neliels – aptuveni 10 – 15% apmērā.

Japānas kriptovalūtas birža paziņojusi par hakeru uzbrukumu, kura dēļ zaudēta virtuālā valūta 3,5 miljardu jenu (29 miljonu eiro) vērtībā.

Tokijā bāzētā kompānija «Remixpoint», kam pieder kriptovalūtas birža «BITPoint», kā arī ceļojumu, lietotu automašīnu un enerģētikas bizness, piektdien atvainojās un apliecināja, ka zaudējumu rašanās apstiprinājusies ceturtdien.

Sākta izmeklēšana, lai noskaidrotu «Bitcoin», «Ethereum», «Ripple» un citu kriptovalūtu zaudēšanas iemeslus.

Apmēram divas trešdaļas zaudējumu skārušas klientus, bet atlikusī daļa trūkstošo aktīvu piederēja «Remixpoint», paziņoja kompānija, piebilstot, ka visi darījumi ir apturēti.

Neskatoties uz dažām plaša mēroga zādzībām, Japāna ir salīdzinoši atvērta kriptovalūtām, kas izmanto tā dēvēto blokķēdes tehnoloģiju.

Kriptovalūtu uzraudzībai Japānā ir izveidota licencēšanas sistēma. Kopš 2017.gada aprīļa «Bitcoin» Japānā ir likumīgs maksāšanas līdzeklis.

Neraugoties uz starptautisku kritiku, pēc vairāk nekā 30 gadu ilgušā starptautiskā moratorija atcelšanas Japānā atsāktas komerciālās vaļu medības.

1. jūlijā nosūtīta pirmā vaļu medību flote ar atļaujām nozvejot 227 vaļus.

Strauji samazinoties vaļu skaitam, Starptautiskā vaļu medību komisija 1986.gadā pasludināja šo dzīvnieku medību moratoriju. Tiesa, arī šī moratorija laikā Japāna ik gadu ir nogalinājusi 200 līdz 1200 vaļu, aizbildinoties ar krājumu uzraudzību ilgtspējīgu kvotu izveidei, vēsta BBC. Tomēr kritiķi uzskata, ka tās ir tikai atrunas, lai Japāna varētu medīt vaļus pārtikai, jo pētniecības nolūkiem nogalināto vaļu gaļa parasti nonāca pārdošanā.

Vaļu medībās Japānā nodarbināti aptuveni 300 cilvēku.

Gadsimtiem ilgi vaļi ir medīti, lai iegūtu to gaļu un taukus. Mūsdienās tie ir kļuvuši par apdraudētiem dzīvniekiem, un to rūpnieciskās medības lielākajā daļā valstu kopš 20. gadsimta vidus ir aizliegtas.

Japānas centieni «restartēt» savu tautsaimniecību un pārvarēt deflāciju ar finansiālu instrumentu palīdzību ir viens no lielākajiem ekonomikas eksperimentiem vēsturē, raksta Business Insider.

Medijs norāda, ka ASV, kura līdzīgos gadījumos ir spējusi panākt veiksmīgu rezultātu, savas tautsaimniecības stimulēšanai izmantojusi gan monetāros, gan arī fiskālos līdzekļus. ASV ir arī daudz labvēlīgāka demogrāfiskā situācija nekā Japānā.

ASV Centrālās bankas – Federālo rezervju sistēmas – vadītājs Bens Bernanke nereti iepriekš paudis uzskatu, ka centrālās bankas apņēmīga rīcība var izbeigt valstī deflāciju. Japānā notiekošais, kā uzskata analītiķi, varētu kļūt par B. Bernankes izvirzītā viedokļa apstiprinājumu vai arī noraidījumu. Jebkurā gadījumā, tas ir nebijis eksperiments, raksta medijs.

Db.lv jau vēstīja, ka Japāna uzsākusi jenas vērtības samazināšanu, lai tādējādi padarītu lētāku valsts eksportu, kas veicinātu tautsaimniecības izaugsmi. Tāpat Japāna apņēmusies cīnīties ar ievērojamo deflāciju, kas jau kopš deviņdesmitajiem gadiem atstāj nopietnu iespaidu uz valsts ekonomiku.

Globālais tirgus Eiropas un Japānas brīvā tirdzniecība ir apliecinājums liberālajām vērtībām; Latvijas interese paredzami pieaugs, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Straujo virzību uz nule kā noslēgto brīvās tirdzniecības līgumu starp ES un Japānu jeb Ekonomisko partnerattiecību nolīgumu (EPN) ir sekmējusi ASV prezidenta Donalda Trampa administrācijas protekcionisma dēļ notikusī Klusā okeāna reģiona brīvās tirdzniecības līguma (TPP) caurkrišana. EPN stāsies spēkā 2019. martā un nozīmēs muitas tarifu atcelšanu vairāk nekā 99% no ES preču eksporta uz Japānu. Tas radīs pasaulē lielāko brīvās tirdzniecības bloku ar 600 miljoniem iedzīvotāju un gandrīz trešo daļu no pasaules IKP.

Latvijas preču eksportētāji par jaunajām iespējām ir optimistiski, tomēr ne īstermiņā.

Paldies Trampam

«Trampam ir jāsaka paldies par to, ka pēc ilgām un stagnējošām sarunām, kas tika uzsāktas 2013. gada aprīlī un vienu brīdi šķita nonākušas strupceļā, beigās tik ātri izdevās parakstīt EPN,» DB komentē eiroparlamentārietis un EP Starptautiskās tirdzniecības komitejas loceklis Artis Pabriks. Viņš skaidro, ka TPP neizdošanās dēļ Japāna bija gatava atjaunot sarunas un piedāvāt praktiski tādus pašus noteikumus ES kā iepriekš ASV, īpaši attiecībā uz lauksaimniecības produktu eksporta apjomu, kas līdz šim bija viens no lielākajiem šķēršļiem līguma noslēgšanai. «Līguma parakstīšana ir uzskatāma kā abu pušu pretreakcija uz Trampa īstenoto protekcionisma politiku. Kompromiss lielā mērā tika panākts, atverot ES tirgu Japānas automobiļiem, bet Japānu ‒ ES lauksaimniecības produktiem.»

Japāna Tokijā izvietos Patriot pretgaisa aizsardzības raķetes, lai aizsargātu galvaspilsētu no iespējamā Ziemeļkorejas raķešu trieciena, pavēstījusi valsts Aizsardzības ministrija.

Paredzēts, ka Tokijā tiks izvietotas kopumā četras Patriot raķešu sistēmas, vēsta ārvalstu plašsaziņas līdzekļi. Pretgaisa aizsardzības raķetes tāpat tiks izvietotas Okinavas salu ķēdē. Pirmdien Japānas Aizsardzības ministrija pavēstīja, ka notrieks jebkuru Ziemeļkorejas raķeti, kas tuvosies tās teritorijai.

Tāpat Japāna pie savas piekrastes izvietojusi kara kuģus, kuru uzdevums būs izsekot Ziemeļkorejas raķešu startus un lidojumu.

Japāna jau iepriekš, kad Ziemeļkoreja veica raķešu izmēģinājumus, rīkojusies līdzīgi. Iepriekšējos gadījumos Japāna solīja notriekt Ziemeļkorejas raķetes, ja tās apdraudēs valsts teritoriju.

Japāna ceturtdien palaida zondi uz Mēnesi, nesējraķetei ar to startējot no Tanegasimas kosmodroma valsts dienvidrietumos.

Starts no Tanegasimas salas iepriekš vairākas reizes bija atlikts nelabvēlīgu laikapstākļu dēļ.

Raķete transportē nolaišanās aparātu SLIM, kuru izstrādājusi Japānas Aeronautikas un kosmosa izpētes aģentūra (JAXA), lai izmēģinātu tehnoloģijas precīzijas nolaišanās veikšanai uz Mēness virsmas.

Veiksmīgas nolaišanās uz Mēness gadījumā Japāna kļūs par piekto valsti, kas to sasniegusi. Izpētes aparātus uz Mēness līdz šim spējušas nogādāt ASV, Padomju Savienība, Ķīna un kopš šī gada 23.augusta arī Indija.

Japāna ir izplānojusi, ka SLIM ieies Mēnes orbītā pēc apmēram trim vai četriem mēnešiem, bet sasniegs Mēness virsmu pēc četriem līdz sešiem mēnešiem.

Koreja un Ķīna šonedēļ vienojas ar vēsturiskajiem pāridarītājiem Japānā par jaunas lapas pāršķiršanu, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Šāds trīspusējais lēmums ne vien mazina politisko saspīlējumu emocionālas un nacionālistiskas retorikas visai uzlādētajā vidē, bet arī nāk laikā, kad bremzējas reģiona ekonomika. Zināmā mērā tā noticis arī savstarpējā naidīguma un vēsturisko netaisnību dēļ.

Ego cīņas

Korejas galvaspilsētā Seulā notikušajā trīspusējā Japānas, Ķīnas un Korejas samitā valstu vadītāji ir parakstījuši miera un sadarbības deklarāciju, pāršķirot jaunu lapu to attiecībās, kas kļuva pat vardarbīgas vien neilgu laiku pēc iepriekšējā samita 2012. gadā. (Skat. DB 18.09.2012.) Toreiz Japānas valdība, labu gribot, neveiksmīgi manevrēja ap teritoriāli strīdīgajam Senkaku salām, kuras ķīnieši gan dēvē par Diaojui salām. Japānas valdība nolēmusi strīdīgās salas nopirkt no privātpersonas, kurai tās pieder, lai novērstu vēl lielāku paredzamo skandālu. Proti, nacionālistiski noskaņotais Tokijas gubernators Šintaro Išihara iepriekš bija paudis apņēmību darīt to pašu, lai Austrumķīnas jūras salās, uz kurām pretendē arī Ķīna, izvērstu būvniecību. Ķīna to neuztvēra par labas gribas žestu un uz Senkaku akvatoriju aizkomandēja sešus izlūkošanas kuģus, ap salām sāka spietot arī ķīniešu zvejas kuģi. Savukārt Ķīnas iekšzemē sākās stihiski nemieri un demolēšana itin daudzskaitlīgajā japāņu uzņēmēju un viņu ģimeņu populācijā. Iznākumā tika slēgta daļa no Canon un Panasonic rūpnīcām, lidsabiedrība All Nippon Airways piedzīvoja masveidīgu biļešu atsaukšanu, tika demolēti Toyota un Honda veikali. Savukārt ar Koreju vēl šā gada sākumā Japāna jau atkal saķērās strīdīgo Dokdo jeb Takešimas salu dēļ, kā iznākumā tika prognozēta arī ekonomisko attiecību pasliktināšanās starp abiem biznesa ziņā ļoti rosīgajiem kaimiņiem. 22. februārī Japānā tika svinēta desmitā Takešimas diena, atgādinot par teritoriālajām pretenzijām uz nelielo klinšaino saliņu grupu, kas ģeogrāfiski atrodas pa vidu starp abām valstīm Austrumķīnas jūrā. Seula atbildēja ar masīvu propagandas materiālu izplatīšanu par Dokdo salām savā valstī un starptautiski. Japāna pastāvīgi zaudē savu Korejas tirdzniecības partnera nozīmību, un kopš 2003. gada lielāka tirdzniecības daļa ar Koreju pieaug Ķīnas pusē, kas cita starpā liek bažīties Vašingtonai, jo ASV ir stratēģiskais drošības garants abiem strīdniekiem. Šā gada strīda karstumā Seula un Tokija arī paziņoja par 14 gadus ilgā līguma pārtraukšanu, kas paredzēja abām valstīm tiesības vienai no otras krīzes gadījumā iegādāties ASV dolārus savā nacionālajā valūtā. Kāda japāņu amatpersona laikrakstam Asahi Shimbun valūtu līguma nepagarināšanu raksturoja kā abu valstu ego sadursmi. Japānas premjers Šindzo Abe Seulā ir solījis arī paātrināt sarunu procesu ar Koreju par izlīdzinājumu starp abām valstīm par Otrajā pasaules karā notikušo korejiešu sieviešu masveida seksuālo paverdzināšanu impēriskās Japānas virsnieku interesēs, kas ir starp pastāvīgajiem klupšanas akmeņiem abu valstu attiecībās.

AS «Olainfarm» provizoriskie konsolidētie 2018. gada februāra rezultāti liecina, ka produktu realizācija ir sasniegusi 10,69 miljonus eiro, kas ir par 33% vairāk nekā šajā periodā pērn, informē uzņēmums.

Lielākais realizācijas pieaugums vērojams Japānā – par 6430%, Lietuvā – par 161%,Gruzijā – par 155%, Kazahstānā – par 118%, un Baltkrievijā, kur realizācija pieaugusi par 92%. 2018. gada februārī veiktas būtiskas piegādes uz Uzbekistānu un Tadžikistānu. Lielākie noieta tirgi bija Latvija, Krievija, Baltkrievija un Ukraina. Koncerna produkti tika realizēti 35 valstīs.

Aptieku tīkla «Latvijas aptieka» realizācija sasniedza 1,68 miljonus eiro, kas ir tikpat, cik šajā laikā pērn. 2018. gada februārī darbojās 68 aptiekas. Latvijas zaļās farmācijas uzņēmuma «Silvanols» apgrozījums 2018. gada februārī bija 0,59 miljoni eiro, kas ir par 4% vairāk nekā šajā periodā pērn. Elastīgo medicīnisko izstrādājumu ražotāja «Tonus Elast» un «Elast Medikl», kas nodarbojas ar «Tonus Elast» produktu izplatīšanu Krievijā, realizācija 2018. gada februārī veidoja 0,65 miljonus eiro. Ārstniecības iestāžu «Klīnika DiaMed» un «OlainMed» kopējais apgrozījums šajā laikā bija 0,2 miljoni eiro. Baltkrievijas zāļu tēju un ārstniecības augu pulveru ražotāja «NPK Biotest» apgrozījums 2018. gada februārī sasniedza 0,2 miljonus eiro.

Japānā apturēti lidojumi ar visām valstī esošajām ASV ražotāja Boeing lidmašīnām 787 Dreamliner, kas piedzīvojusi kārtējo ķibeli, kā rezultātā bija nepieciešams veikt ārkārtas nosēšanos, vēsta Associated Press.

Dreamliner lidmašīnas avārijas nosēšanos trešdien, 16. janvārī, veica Japānas aviokompānijas All Nippon Airways (ANA) piloti, reaģējot uz brīdinājuma signāliem un sajūtot deguma smaku lidmašīnas kabīnē. Tobrīd lidmašīna veica iekšzemes lidojumu. Neviens no pasāzieriem vai apkalpes locekļiem nav cietis.

Boeing 787 jeb Dreamliner lidmašīna ir jaunākais ASV kompānijas sasniegums, uz ko kompānija liek lielas cerības. Pēc Dreamliner piegāžu uzsākšanas, kas aizkavējās trīs gadus, lidmašīnu vajājušas vairākas neveiksmes, ieskaitot akumulatoru problēmas un degvielas noplūdes.

Japānas autobūves uzņēmums Mitsubishi Motors Corp. nepiemērotu degvielas ekonomijas testēšanas metodi izmantojis gandrīz katram modelim, kuru tas pārdevis Japānā pēdējos 25 gados, trešdien vēsta laikraksts Asahi.

Laikraksts norāda, ka kopš 1991.gada ietekmēti vairāki desmiti Japānā pārdotu automašīnu modeļu, tostarp sedani un tādi vieglie apvidus automobiļi kā populārais Pajero modelis.

Tāpat Asahi raksta, ka Mitsubishi veiktos atkārtotos testos atklāts, ka uzņēmums atsevišķu automašīnu degvielas ekonomijas rādītājus pārspīlējis pat par 15%.

Kā vēstīts, Mitsubishi aprīlī atzina, ka tas gadiem izmantojis nepiemērotu degvielas ekonomijas testēšanas metodi, un pagaidām nenosaukti darbinieki manipulējuši ar datiem, lai padarītu atsevišķu automašīnu degvielas patēriņu krietni taupīgāku, nekā tas ir patiesībā.

Augstākās raudzes gaļas lopu audzēšana Latvijā pagaidām notiek salīdzinoši nedaudz un gandrīz tikai eksportam, jo vietējā patēriņā pat neliela cenas starpība aizvien ir noteicošā

Situācija gan ir cerīga, jo līdz ar slow food jeb ekoloģiskās pārtikas kustības izvēršanos aug cilvēku informētība, mainās arī patēriņa paradumi. Par labu visiem ar pārtiku saistītajiem biznesiem Latvijā arī nāktu, ja kāds restorāns iegūtu Michelin zvaigzni, klāsta restorāna Vincents šefpavārs Mārtiņš Rītiņš.

Kad vien satieku singapūriešu draugu un Latvijas kādreizējo goda konsulu Sevu Tiamu Lovu, mūsu saruna neizbēgami nonāk pie regulārā jautājuma – kāpēc gan jums Latvijā nepāriet no plaša patēriņa lopkopības uz augstākās klases gaļas lopiem? Nesen to jautāju jums – cik tas varētu būt reāli, un jūs bijāt absolūti pozitīvi noskaņots. Kas ir pamatā jūsu optimismam?

Japāna ir paplašinājusi sankcijas pret Krieviju par tās pilna apjoma iebrukumu Ukrainā, nosakot jaunas sankcijas 25 fiziskām personām un 81 juridiskai personai, paziņoja Japānas Ārlietu ministrija.

Starp oligarhiem un politiķiem, kuriem tagad piemērota aktīvu iesaldēšana un citas sankcijas, ir Krievijas prezidenta Vladimira Putina preses sekretāra Dmitrija Peskova bērni, bijušais Putina palīgs un valsts korporācijas "Bank razvitija vņešņeekonomičeskoi dejateļnosti" vadītājs Igors Šuvalovs ar savu ģimeni, miljardieris Aleksejs Mordašovs, oligarhu Borisa Rotenberga un Arkādija Rotenberga radinieki, Krievijas Drošības padomes sekretāra Nikolaja Patruševa radinieki, Putina administrācijas vadītāja pirmais vietnieks Sergejs Kirijenko.

Japāna arī aizliegusi 81 Krievijas uzņēmuma produkcijas eksportu. Starp šiem uzņēmumiem ir autobūves un kuģubūves rūpnīcas un elektronikas ražotāji.

Japānas autobūves uzņēmums Nissan Motor Co. ceturtdien paziņoja, ka par 237,36 miljardiem jenu (1,9 miljardiem eiro) iegādāsies trešdaļu skandālā ierautā Mitsubishi Motors Corp. akciju.

Vienošanās paredz, ka Nissan kļūs par lielāko Mitsubishi akcionāru, apsteidzot Mitsubishi Heavy Industries, kam pieder aptuveni 20% autoražotāja akciju.

«Šis darījums rada potenciālu izdevīgumu abām mūsu kompānijām un sola izaugsmes iespējas,» norāda Nissan vadītājs Karloss Gosns. «Mēs esam apņēmušies sargāt un veicināt Mitsubishi zīmolu. Mēs palīdzēsim šim uzņēmumam risināt gaidāmās problēmas, jo sevišķi attiecībā uz patērētāju uzticību.»

Darījums paredz, ka Nissan iegādāsies aptuveni 506 miljonus Mitsubishi akciju, kā arī Nissan būs tiesības iecelt atsevišķus locekļus Mitsubishi valdē.

«Entuziasms, traka ideja, bet, ja runā nopietni, sākām ar to, ka braucām uz starptautiskajām dizaina izstādēm. Pirmā izstāde, kurp devāmies, notika 2009. gadā Japānā,» SIA MUNIO īpašniece Elīna Čīma atklāj intervijā laikrakstam Diena. Latvijas sveces tagad pazīst arī šajā valstī.

«Bijām Latvijas tirgū sapelnījuši pirmo naudu un aizbraucām uz Tokijas dizaina izstādi. Tobrīd pat īsti nesapratām, kas un kā šādā izstādē notiek,» viņa stāstījusi. «Tagad uzskatu, ka tas bija liels veiksmes faktors, ka tieši Japāna bija pirmā valsts, uz kuru aizbraucām. Pēc tam sekoja izstādes Parīzē, Ņujorkā, kā arī Vācijas izstādes,» turpinājusi uzņēmuma īpašniece.

«Tagad Japānā mūsu ražotās sveces ir apmēram 180 veikalos. Eksportējam arī uz Koreju, Taivānu un ļoti daudzām Eiropas valstīm, to vidū Vāciju, Franciju, Lielbritāniju, Poliju, Spāniju, Portugāli, kā arī uz Skandināvijas valstīm. Arī uz Krieviju, lai gan Krievija noteikti nav viegls tirgus,» laikrakstam atklājusi E. Čīma.