Jaunākais izdevums

Kanādas Karaliskā naudas kaltuve oficiāli izbeigusi viena centa, saukta arī par peniju, izdalīšanu finanšu institūcijām, tādējādi uzsākot atteikšanos no šīs monētas lietošanas.

Lēmums par penija lietošanas pārtraukšanu tiek skaidrots ar tā kalšanas dārdzību. Viena centa monētas kalšanas izmaksas sasniedz 1,6 centus un, atsakoties no penija lietošanas, Kanāda ik gadu cer ietaupīt 11 miljonus dolāru.

Paredzēts, ka Kanādas penijs no apgrozības iziet varētu trīs līdz četru gadu laikā. Lai procesu paātrinātu, Kanādas valdība lūgusi uzņēmējiem cenas noapaļot tādējādi, preces, kas, piemēram, maksā 1,01 vai 1,02 dolārus maksās vienu dolāru. Patlaban apgrozībā ir aptuveni 35 miljardi Kanādas peniju, vēsta AP.

«Patlaban nav tādas lietas, kuru varētu nopirkt maksājot ar vienu peniju. Monēta ir neērtība – tās izgatavošana ir dārga, aizņem daudz vietas makā un aktīvi necirkulē apgrozībā. Viņas tiek krātas vecās cepumu kārbās, zem gultām un mēbeļu spraugās. Viņas maksā vairāk nekā ir vērtas un tāpēc ir pienācis laiks no tām atteikties,» norādīja Kanādas parlamenta deputāti.

Kanāda nav vienīgā valsts, kuras iedzīvotāji vēlas atteikties no vismazākās vērtības monētas. Kaimiņos esošajā ASV izveidotas iedzīvotāju organizācijas Citizens to Retire the U.S. Penny un Penny and Penny Free Biz, kuras aicinājušas atteikties no ASV viena centa monētas lietošanas.

ASV Naudas kaltuve pērn aprēķinājusi, ka katras viena centa monētas izgatavošana izmaksā divus centus. Summā iekļauta izgatavošanas un transporta izmaksas, kā arī pieaugusī cinka, no kā tiek kaltas viena centa monētas, cena. Saskaņā ar aprēķiniem, viena ASV centa monētu kalšana valsts ekonomikai ik gadu izmaksā 44 miljonus dolāru.

Ideja arī ASV atteikties no viena centa monētas atbalstu varētu iegūt Kongresā, kuram jālemj par dažādiem taupības pasākumiem, pieļauj Fox News. Interesi par viena centa monētas kalšanu no lētākiem materiāliem izrādījusi arī ASV prezidenta Baraka Obamas administrācija.

No savas valūtas mazākās vienības līdz šim jau atteikušās Austrālija, Jaunzēlande, Norvēģija un Zviedrija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Ieceļošanai Kanādā būs nepieciešama elektroniskā ceļošanas atļauja

Lelde Petrāne, 09.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī turpmāk nodrošinātu vienkāršu ceļošanu uz Kanādu, Kanādas valdība aicina Latvijas pilsoņus, kas šajā pavasarī vai vasarā plāno lidot uz Kanādu, pirms lidojuma rezervēšanas pieteikties Elektroniskajai ceļošanas atļaujai (Electronic Travel Authorization- eTA). Tā dod iespēju Kanādas valdībai pārbaudīt ceļotāju atbilstību, pirms tie dodas ceļā, kā arī atvieglo ceļotāju ierašanos Kanādā.

No 2016. gada 15.marta to valstu pilsoņiem, kuriem parasti nav nepieciešama vīza ieceļošanai Kanādā, lai ielidotu Kanādā vai ceļotu caur Kanādu tranzītā, būs jānokārto elektroniskā ceļošanas atļauja - eTA. Šī prasība attiecas arī uz Latvijas pilsoņiem.

Tomēr līdz 2016. gada septembra beigām Kanāda izrādīs sapratni un iecietību pret ceļotājiem, kuri nebūs informēti par eTA nepieciešamību, un tiem netiks liegta iekāpšana lidmašīnā.

Pieteikšanās eTA ir vienkārša, lēta (7 Kanādas dolāri), process notiek tiešsaistē vietnē canada.ca/eTA un aizņem tikai dažas minūtes, uzsver Kanādas vēstniecība. Atļauja ir derīga piecus gadus, izņemot, ja pases derīguma termiņš ir īsāks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tūlītējā ieguvēja no ES brīvās tirdzniecības ar Kanādu, kam starta signāls tiek dots šodien, būs jau iedibinātā tirdzniecība tradicionālajās jomās, tomēr ļoti liels potenciāls ir tieši inovācijas sadarbībā.

Šodien pagaidu režīmā ir stājies spēkā ES un Kanādas Visaptverošais ekonomikas un tirdzniecības nolīgums (CETA). Latvija bija pirmā ES valsts, kurā CETA tika ratificēts parlamentā, un līguma virzību Eiroparlamentā arī vadīja Latvijas eirodeputāts ‒ Artis Pabriks (V). Sevišķi līdz ar pastiprināti ciešo NATO sadarbību Latvija ir ciešāk iezīmējusies kanādiešu uzmanības radarā, un tiek novērtēta arī Latvijas politiskā un biznesa atvērtība spēcīgākām ekonomiskajām saiknēm. Tā ziemā vizītē Latvijā bija Kanādas ārējās tirdzniecības ministrs Fransuā Filips Šampaņs, kurš sarunā ar Dienas Biznesu uzsvēra nepieciešamību pēc jaunām un izvērstām biznesa un pētniecības un attīstības saiknēm mūsu valstu starpā, uzsvaru liekot uz vides tehnoloģijām, IKT un inovāciju (DB 27.02.)

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aviokompānija «SmartLynx Airlines» Kanādā parakstījusi līgumu par ieguldījumu piecu miljonu eiro apmērā aviācijas iesācējuzņēmuma «Canada Jetlines» izveidei sezonalitātes problēmu risināšanā, pastāstīja «SmartLynx Airlines» valdes loceklis Žīgimants Surints (Žygimantas Surintas).

Viņš atzīmēja, ka «Canada Jetlines» plāno sākt lidot šā gada ceturtajā ceturksnī. Iesācējuzņēmuma akcijas tiek kotētas biržā Kanādā, un pašlaik viņiem ir finansējuma piesaistes fāze.

«Mums šis projekts ir interesants, lai risinātu kapacitātes jautājumus un atrastu lidojumus ziemā, jo Kanādas tirgum ir raksturīga cita sezonalitāte. Mēs patiesi ceram, ka pēdējā finansējuma piesaistes fāze būs sekmīga, jo Kanādā ārvalstu investoriem nedrīkst piederēt vairāk par 45% no aviokompāniju kapitāla. Tas ierobežo arī mūsu iespējas finansēt šo projektu,» skaidroja Surints.

Jautāts, kādēļ izvēlēta Kanāda, nevis vēl kāds tirgus Eiropā, Surints atklāja, ka Kanādā ir dažas lielas aviokompānijas, kā, piemēram, «Air Canada» un «WestJet». Savukārt Eiropas tirgū konkurence pašlaik ir pārāk liela. «Ja mēs palūkojamies uz biļešu cenām, tad tās ir zemas un uzņēmumu peļņas marža arī ir ļoti zema. Tā ir ļoti skaidra zīme, ka ar biznesa paplašināšanu Eiropā pašlaik ir jābūt uzmanīgiem. Ne velti mēs redzam koncentrēšanos uz Āzijas, Amerikas, iespējams, pat Āfrikas tirgiem,» norādīja Surints.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad darbu uzsāks "Printful" ražošanas un piegādes centrs Kanādas pilsētā Misisogā, Toronto apkaimē. Gandrīz 3000 m2 platībā tuvāko 3 gadu laikā strādās 50 cilvēku komanda, nodrošinot apdrukas un izšūšanas pakalpojumus.

Ražotnes izveidē sākotnēji tiks investēti 1,8 miljoni eiro. Šī ir pirmā "Printful" ražotne Kanādā un septītā pasaulē. Tā strādās līdztekus ražotnēm ASV, Meksikā, Spānijā un Latvijā.

""Printful" jau ir liela klientu bāze Kanādā, tāpēc ražošanas un piegādes centra izveide ir loģisks solis, lai stiprinātu pozīcijas šajā tirgū. Mēs redzam potenciālu Kanādā kļūt par vienu no nozares līderiem," stāsta "Printful" izpilddirektors un līdzdibinātājs Dāvis Siksāns.

Kanāda ir otrs lielākais "Printful" tirgus aiz ASV, tāpēc ražošanas un piegādes centra izveidei ir būtiska nozīme, lai vēl labāk apkalpotu klientus, samazinot piegādes laiku. Kanādas centra izveidē "Printful" cieši sadarbojas ar Kanādas Investīciju piesaistes aģentūru (Invest in Canada), biznesa konsultantiem no "Toronto Global" un Latvijas vēstniecību Kanādā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) apsver atteikšanos no viena un divu eiro centu monētām, kā iemeslu minot pārāk dārgās to izgatavošanas izmaksas. Komisija sagatavojusi četrus scenārijus, kā šādā situācijā rīkoties.

Scenāriji sagatavoti pēc konsultācijām ar uzņēmējiem, patērētāju asociācijām, eirozonas valstu kasēm, centrālajām bankām un naudas kaltuvēm, vēsta Euobserver. Komisija norāda, ka viena un divu eiro centu monētu izgatavošana ir zaudējumus nesoša, jo to vērtība ir zemāka nekā tiek tērēts izgatavošanai. «Atšķirība starp monētu nominālvērtību un to kalšanu kopš 2002. gada nesusi zaudējumus 1,4 miljardu eiro apmērā,» skaidro komisija.

Saskaņā ar pirmo scenāriju, monētas tiks turpinātas izgatavot, kas nozīmējot finansiālus zaudējumus eirozonai. Otrs komisijas sagatavotais scenārijs paredz mainīt metālu, no kura tiek izgatavotas monētas, kā arī palielināt kalšanas efektivitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kanādas premjerministrs Džastins Trudo pirmdien paziņoja, ka Kanāda aizliedz Krievijas naftas importu, no kura gūtie ienākumi palīdzējuši atbalstīt Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu un Krievijas oligarhus, kā arī Krievijas iebrukumu Ukrainā.

"Šodien mēs paziņojam par visa jēlnaftas importa aizliegšanu no Krievijas; šī nozare ir lielā mērā devusi labumu prezidentam Putinam un viņa oligarhiem," preses konferencē sacīja Trudo.

"Lai gan Kanāda pēdējos gados ir importējusi ļoti mazus daudzumus [Krievijas naftas], šis pasākums ir spēcīgs vēstījums," viņš piebilda.

Trudo sacīja, ka Kanāda arī piegādās Ukrainai prettanku ieročus un munīciju papildus trim iepriekšējām bruņojuma piegādēm.

Kanāda ar ceturtām lielākajām naftas iegulām pasaulē ir naftas neto eksportētāja, bet pašmāju patēriņam importē ievērojamus naftas daudzumus no tādām valstīm kā ASV un Saūda Arābijas, un līdz šim - arī no Krievijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Šokolādes firmas Nestle un Mars apsūdzētas cenu fiksēšanā

Lelde Petrāne, 07.06.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iestādes Kanādā apsūdz pārtikas gigantus Nestle un Mars, kā arī neatkarīgu vairumtirgotāju tīklu iespējamā sazvērestībā, fiksējot šokolādes cenas, ziņo BBC.

Konkurences birojs esot guvis pierādījumus, kas liekot domāt par cenu fiksēšanu.

Kā vainīgie minēti Nestle Kanāda, Mars Kanāda un izplatītāji ITWAL.

Birojs arī atklājis, ka ASV kompānijas Hershey Kanādas divīzija sadarbojas ar izmeklētājiem. Paredzams, ka arī Hershey Kanāda varētu atzīt savu līdzdalību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Iesaka Burusports un Cabo Cafe dibinātājs: Uz Kanādu pēc pūdersniega

Sagatavojusi Linda Zalāne, 20.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iesaka Māris Birzulis, Burusports un Cabo Cafe dibinātājs

Kanādā esmu bijis sešas reizes, piecas no tām – ar mērķi slēpot, vienreiz burāt.

Tiek lēsts, ka Ziemeļamerika un Britu Kolumbija ir labākās vietas pasaulē, kur traukties no kalna nevis pa iezīmētām trasēm, bet gan brīvā stilā, jo tur ir atrodamas milzīgas neskartā sniega plantācijas Rocky Mountains (Klinšu kalni) Britu Kolumbijas un Albertas štatos. Vilinošs šķiet Logan kalns Jukonas štatā ar 5959 m augstu virsotni, kurp varētu doties nākamajā reizē. Uz Kanādu ceļi ved nevis tādēļ, lai veiktu nobraucienus pa iezīmētām trasēm, bet izbaudītu neskarto sniegu tālu prom no tradicionālajiem ziemas kūrortiem, tur, kur neviena nav un nevienam nevajadzētu būt. Man patīk, ka man nav jādalās ar sniegu. Es neesmu egoists, taču sniegs un plašumi ir mana stihija. Doties šādos kalnu nobraucienos mani skubina vēlme atklāt kalnus no jauna.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nedēļas nogales G7 valstu samits būtu bijis mazāk haotisks, ja ASV prezidents Donalds Tramps to nebūtu apmeklējis vispār. Viņš ieradās samitā Šarlevuā, Kanādā, bet aizgāja no tā tviterī – savā iecienītajā komunikācijas kanālā ar pasauli, turklāt izdarīja to ar aizskarošiem apvainojumiem namatēvam – Kanādas premjeram Džastinam Trudo.

Seši plus viens

Paziņojis tviterī, ka ir licis ASV pārstāvjiem neparakstīt Šarlevuā samita gala komunikē, D. Tramps nosauca Dž. Trudo par lēnīgu, maigu un negodīgu. Proti, ka visa samita gaitā Kanādas premjers ir bijis retorikā maigs, bet savā noslēguma preses konferencē paziņojis, ka Kanāda tomēr ieviesīs savus tirdzniecības tarifus kā atbildi ASV noteiktajiem tērauda un alumīnija tarifiem.

Tas gan nav nekas jauns un atbilst Kanādas līdzšinējai nostājai. Iepriekš paziņojot par to Pasaules Tirdzniecības organizācijai (PTO), Kanāda un arī Eiropas Savienība savus atbildes tarifus ieviesīs no 1. jūlija.

Iepriekš Vācija un Francija lika noprast, ka varētu neparakstīt Šarlevuā samita komunikē, ja neizdosies panākt ASV piekāpšanos svarīgos politikas jautājumos, kas bez tirdzniecības ietver arī globālo klimata politiku un Irānas kodollīgumu, no kura Vašingtona nesen ir izstājusies. Iznākumā tomēr sešas no G7 dalībvalstīm – Kanāda, Francija, Vācija, Itālija, Japāna un Lielbritānija, kā arī ES, kas tehniski nav šā industriālo valstu kluba biedre, bet piedalās tā darbā – atrada kopēju valodu un gala paziņojumu ar apņemšanos stiprināt starptautiskā sadarbībā balstītu tirdzniecību parakstīja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Aicina Walmart, Amazon un eBay izbeigt padomju režīmu slavinošu preču tirdzniecību

LETA, 11.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrāleiropas un Austrumeiropas padome Kanādā, kas pārstāv gandrīz četru miljonu Centrāleiropas un Austrumeiropas izcelsmes kanādiešu intereses, pieprasījusi, lai tirdzniecības giganti Walmart, Amazon un eBay savos interneta veikalos nekavējoties un pilnībā pārtrauc tirgot visas preces, kurās kaut kādā veidā slavināta Padomju Savienība, Staļins, staļiniskās represijas un padomju institūcijas, kas īstenoja genocīdu padomju režīma okupētajās valstīs.

Kā norādīts paziņojumā, kas publicēts padomes interneta vietnē, lieltirgotājiem būtu jākaunas reklamēt krekliņus un citas preces, kas glorificē padomju režīmu un tā noziegumus, un turklāt gūt peļņu no šo preču tirdzniecības.

«Padomju režīms un padomju atbalstītie režīmi nogalināja desmitiem miljonu cilvēkus savukārt vēl daudzi miljoni tika deportēti, arestēti un kļuva par pastāvīgiem bēgļiem,» uzsvērts Centrāleiropas un Austrumeiropas padomes Kanādā paziņojumā.

Centrāleiropas un Austrumeiropas padome Kanādā apvieno Kanādas albāņu kopienu, Čehu un slovāku apvienību, Igauņu centrālo padomi, Ungāru kongresu, Latviešu nacionālo apvienību Kanadā, Kanādas lietuviešu kopienu, Kanādas poļu kongresu un Kanādas ukraiņu kongresu. Tā pārstāv četrus miljonus kanādiešu, un daudzi no viņiem ir to cilvēku pēcteči, kuri bēga no terora un represijām Eiropā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kanāda no 2021.gada aizliegs vienreizlietojamo plastmasu, pirmdien paziņoja premjerministrs Džastins Trudo, uzstājot, ka izaicinājums visai pasaulei ir pakāpeniski atteikties no plastmasas pudelēm, salmiņiem un maisiņiem, kas piesārņo okeānus.

«Ar prieku paziņoju, ka jau 2021.gadā Kanāda visā tās teritorijā aizliegs kaitīgos vienreizlietojamos plastmasas izstrādājumus,» pavēstīja Trudo, norādot, ka Kanādai ir unikāla iespēja kļūt par līderi pasaules cīņā pret plastmasas piesārņojumu, jo valstij ir pasaulē garākā jūras robeža.

Trudo norādīja, ka Kanādā pašlaik tiek pārstrādāts mazāk nekā 10% plastmasas.

Ik gadu visā pasaulē miljoniem putnu un vairāk nekā 100 tūkstoši jūras dzīvnieku savainojas vai mirst, jo sapinas plastmasas atkritumos vai saindējas ar tiem kādā no barošanās ķēdes posmiem.

«Jūs visi esat dzirdējuši stāstus un redzējuši fotogrāfijas. Un, ja godīgi, kā tēvam, man ir grūti, kad mēģinu to paskaidrot saviem bērniem,» atzina Kanādas premjers.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Ja Kanādu nevaram uzvarēt, tad hokeju nespēlēsim?

Latvijas Bankas ekonomiste Ieva Skrīvere, 10.03.2017

1. attēls. Izmaiņas reālajos ienākumos starp 1988. un 2008. gadu dažādām ienākumu procentīlēm (aprēķini 2005. gada ASV dolāros)

Avots: Branko Milanovic, Global income inequality by the numbers: in history and now - an overview

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2014. gada februārī Ziemas olimpisko spēļu hokeja turnīrā Latvijas komanda līdzvērtīgi spēkojās ar vienu no favorītēm – Kanādas izlasi. Latvijas izlasei tikai spēles noslēgumā nācās piekāpties, zaudējot vien ar minimālu rezultāta starpību 1:2.

Latvijas hokeja izlase, un it īpaši vārtsargs Kristers Gudļevskis, tovakar nokļuva pasaules mediju uzmanības centrā.

Iespējams, tieši tad daudziem kanādiešiem pirmoreiz mūžā arī radās vēlme uzzināt ko vairāk par Latviju. Ja tovakar Latvijā kāds būtu apgalvojis, ka spēlēt hokeju ar Kanādu nav jēgas, jo uzvarēt tāpat nevaram, viņu viennozīmīgi uzskatītu par jukušu. Sportā ir pašsaprotami, ka vērtīgāka par uzvaru var būt godīga sacensība. It īpaši ar spēcīgu pretinieku, jo tā palīdz iegūt pieredzi un uzlabot sniegumu nākotnē.

Absolūtais vairākums ekonomistu ir vienisprātis, ka līdzīgs princips darbojas arī starptautiskajā tirdzniecībā. Tirgoties savā starpā ir saprātīgāk nekā norobežoties no pārējās pasaules, pat ja viena valsts otrai pārdod vairāk nekā nopērk no tās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Circle K biznesa centrs uzsāk darbību ASV un Kanādā

Db.lv, 16.02.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Circle K Biznesa pakalpojumu centrs Rīgā uzsācis darbību Ziemeļamerikā, nodrošinot Circle K degvielas uzpildes stacijām (DUS) Kanādā un ASV klientu servisa, degvielas loģistikas un reāllaika degvielas monitoringa pakalpojumus, informē uzņēmumā.

Kopš šī gada februāra Circle K Biznesa centra klientu serviss no Rīgas apkalpo vairāk nekā 7200 DUS ASV un Kanādā, kas vairāk nekā trīs reizes pārsniedz līdz šim apkalpoto staciju skaitu Eiropā. 130 cilvēku lielā klientu atbalsta komanda spēj nodrošināt atbalstu angļu, franču un skandināvu valodās.

Jaunajos eksporta tirgos Circle K Biznesa centra globālās loģistikas komanda, kas bāzēta Rīgā, mēnesī plāno vairāk nekā 900 miljonu degvielas litru piegādes plūsmu aptuveni 2700 DUS ASV. Tiek plānots, ka tuvākajos gados apkalpoto DUS skaits tiks palielināts. Savukārt DUS degvielas krājumu kontroles departaments atbild par reāllaika degvielas monitoringu, lai samazinātu degvielas zudumus, uzlabotu klientu pieredzi un paaugstinātu DUS efektivitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Kanāda plāno atdot Vācijai piecas turbīnas, kas nepieciešamas Nord Stream darbībai

LETA--DW, 25.08.2022

Jūlijā Kanādas varasiestādes piešķīra atļauju nosūtīt atpakaļ uz Vāciju vienu turbīnu, kurai tika veikta apkope Monreālā. Taču "Gazprom" atteicās to pieņemt, minot dažādus ieganstus.

Foto: DPA/SCANPIX/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz Krievijas valsts dabasgāzes giganta "Gazprom" atteikšanos pieņemt saremontēto "Siemens" turbīnu, Kanāda plāno atdot Vācijai pārējās piecas turbīnas, kas nepieciešamas gāzesvada "Nord Stream" darbībai, paziņoja Kanādas ārlietu ministre Malānija Žolī.

Otava pieturas pie šī lēmuma, neskatoties uz to, ka "Gazprom" atteicies pieņemt vienu "Siemens" turbīnu, kura jau atdota Vācijai. "Tas ir tieši tas, ko mums palūdza Vācija," intervijā raidsabiedrībai CBC pavēstīja Žolī.

Jūlijā Kanādas varasiestādes piešķīra atļauju nosūtīt atpakaļ uz Vāciju vienu turbīnu, kurai tika veikta apkope Monreālā. Taču "Gazprom" atteicās to pieņemt, minot dažādus ieganstus.

Kanādas valdība nosaukusi turbīnu atdošanu par nepieciešamu soli, lai nodrošinātu gāzes piegādi Vācijai. Otava arī norāda, ka Kremlis izmantotu Kanādas atteikumu atdot turbīnu, lai vainu par enerģijas trūkumu Eiropā noveltu uz sankcijām pret Krieviju. "Kanāda nevēlas dot Putinam iemeslu izmantot enerģijas plūsmu uz Eiropu kā ieroci," sacīja Žolī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Latvijas uzņēmēji var baudīt CETA priekšrocības

Zanda Kalniņa-Lukaševica, Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre, 21.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šodienas, 21. septembra, tiek uzsākta Eiropas Savienības (ES) un Kanādas Visaptverošā ekonomikas un tirdzniecības nolīguma (CETA) pagaidu piemērošana. Tas nozīmē, ka lielāko daļu CETA priekšrocību Latvijas uzņēmēji varēs baudīt jau tagad.

Tūlītēju pozitīvu ietekmi izjutīs tie Latvijas ražotāji, kas jau šobrīd eksportē produkciju uz Kanādu. Piemēram, tādām Latvijas eksporta precēm kā zivju konservi līdz šim tika piemērota 9% muitas nodeva, pārstrādātiem lauksaimniecības produktiem - 12,5%, kosmētikas līdzekļiem - 6,5%, kūdrai - 6,5%. Kopumā 98,6% no preču veidiem (t.s. tarifu līnijai) Kanādā tiek pilnībā atceltas muitas nodevas, savukārt ES atceļ nodevas 97,7% tarifu līniju. Pakāpeniska tarifu samazināšana vai īpaši importa nosacījumi paredzēti atsevišķiem produktiem lauksaimniecības preču, zivju un zvejas, kā arī mašīnbūves produktu grupās. Ne mazāk svarīgi, ka arī ES atceļ ievedmuitu vairumam Kanādas preču – tas padarīs šīs valsts izcelsmes preces pieejamākas Latvijas uzņēmējiem un patērētājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Filipīnas piektdien nosūtīja atpakaļ uz Kanādu 69 konteinerus ar, kā vietējās amatpersonas paziņojušas, nelikumīgi ievestiem atkritumiem.

Salu valsts ir viena no Dienvidaustrumāzijas valstīm, kas protestē pret to, ka turīgās zemes uztverot tās kā atkritumu izgāztuves.

Sabikas līča brīvostas pārvaldniece Vilma Eisma teikusi, ka tonnām atkritumu uzkrautas uz kuģa «Bavaria», kas tagad uzsācis 20 dienu ilgu ceļu uz Kanādas ostas pilsētu Vankūveru, ar to noslēdzot «šķērmu mūsu vēstures nodaļu». Pirms došanās uz Kanādu, «Bavaria» piestās ostā Taivānā, viņa piebilda.

Vides aktīvisti, tostarp no organizācijām «Greenpeace» un «EcoWaste Coalition» apsveica «Bavaria» ceļojumu, uzsverot, ka «Filipīnas nav atkritumu izgāztuve».

Filipīnu prezidents Rodrigo Duterte ir draudējis nosūtīt atpakaļ visus atkritumus, kas 103 konteineros Filipīnās tika ievesti 2013.un 2014.gadā. Vairāki konteineri atkritumu ir utilizēti, tostarp noglabāti izgāztuvēs, bet 69 konteineri ar elektriskajiem un mājsaimniecību atkritumiem, tostarp izlietotām autiņbiksītēm, puva divās Filipīnu ostās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Kanādas premjers sola miljonu jaunu darbavietu, brīdina par Covid-19 otro vilni

LETA--AFP, 24.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kanādas premjerministrs Džastins Trudo trešdien nāca klajā ar grandiozu plānu, kas paredz risināt jaunā koronavīrusa pandēmijas atklāto sociālo nevienlīdzību un radīt vienu miljonu jaunu darbavietu ekonomikas atveseļošanas laikā, bet arī pagarināt ārkārtējos pasākumus uz Covid-19 otro vilni, kurš, pēc viņa teiktā, var būt ļaunāks par pirmo.

"Kanāda ir krustcelēs," Trudo sacīja televīzijas uzrunā valsts iedzīvotājiem.

"Mēs esam uz rudens sliekšņa, kas var būt daudz ļaunāks par pavasari," teica Trudo, salīdzinot vairāk nekā 1000 jaunu Covid-19 gadījumu, par kuriem tika ziņots otrdien, ar 47 inficēšanās gadījumiem 13.martā, kad Kanāda sākās pašizolācijas pasākumi.

""Mūsu četrās lielākajās provincēs otrais vilnis nevis tikai sākas, bet jau rit pilnā sparā."

"Ir arī pārāk ticams, ka mēs nepulcēsimies uz Pateicības dienu [12.oktobrī], bet mums vēl ir iespēja to izdarīt Ziemassvētkos," sacīja Trudo.

Pirms tam citā runā, kuru nolasīja Kanādas ģenerālgubernatore Žilija Pajeta, valdība solīja izskaust bezpajumtniecību, pasteidzināt cīņu pret klimata izmaiņām un ieviest nacionālās bērnu aprūpes un farmaceitiskās aprūpes programmas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV pilsoņiem un pastāvīgajiem iedzīvotājiem, kas pilnībā vakcinēti pret Covid-19, no 9.augusta būs atļauts šķērsot Kanādas robežu nebūtiskiem braucieniem bez jebkādām karantīnas prasībām, pirmdien paziņoja Kanādas valdība.

Kanāda no 7.septembra atvērs savu robežu visiem vakcinētajiem ārvalstu ceļotājiem.

ASV-Kanādas sauszemes robeža, kas ir visgarākā pasaulē, un gaisa robeža kopš 2020.gada marta vidus ir bijusi slēgta nebūtiskiem braucieniem jaunā koronavīrusa pandēmijas dēļ.

Tūrisma nozare ir izdarījusi arvien stiprāku spiedienu uz valdību, lai tā mīkstinātu ceļošanas ierobežojumus, bet Kanādas premjerministrs Džastins Trudo un viņa administrācija negribēja apdraudēt progresu Covid-19 izplatības ierobežošanā.

Kanāda šomēnes atcēla karantīnas prasības saviem pilsoņiem un pastāvīgajiem iedzīvotājiem, kas atgriežas no ārvalstīm, ja viņi ir pilnībā vakcinēti pret Covid-19.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto & Video

Mazākā nomināla monētas milzu fotogrāfijās

Žanete Hāka, 11.04.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules valstu mazākā nomināla monētas nākotnē saglabāsies vismaz attēlos – tās iemūžinājis fotogrāfs Martins Džons Kalanans.

Fotogrāfs izveidojis projektu The Fundamental Units, kurā fotogrāfijās attēlotas dažādu pasaules valstu zemāko vērtību monētas. Projekta autora mērķis ir nofotografēt 166 pasaules valstu monētas ar mazāko nominālu.

Tiesa gan, bildes netiek vienkārši fotografētas – to tapšanā tiek izmantots Eiropas labākais 3D optiskais mikroskops. Nepieciešamas trīs dienas, lai bildes saliktu vienā 400 megapikseļu fotogrāfijā, kura izprintēta ir 1,2x1,2 metrus liela.

Mājaslapa, kurā tiek «krātas» pasaules valstu mazākā nomināla monētu augstas izšķirtspējas fotogrāfijas, aplūkojama šeit.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķīnas telekomunikāciju uzņēmuma «Huawei Technologies» finanšu direktore Mena Vaņdžou ir aizturēta Kanādā, un viņai draud izdošana ASV, trešdien paziņoja Kanādas Tieslietu ministrija.

Mena tika aizturēta 1.decembrī Vankūveras pilsētā. ASV ir pieprasījušas viņas izdošanu, un piektdien ir paredzēta tiesas sēde par viņas atbrīvošanu pret drošības naudu.

Tieslietu ministrija piebilda, ka nevar sniegt sīkākas ziņas, jo Mena pieprasījusi to publicēšanas aizliegumu.

Laikraksts «The Wall Street Journal» (WSJ) aprīlī ziņoja, ka ASV varas iestādes ir sākušas izmeklēšanu par Irānai noteikto sankciju pārkāpšanu no «Huawei» puses.

Mena ir arī «Huawei» direktoru padomes priekšsēdētāja vietniece un uzņēmuma dibinātāja Žeņa Dženfeja meita.

«Huawei» ir viens no pasaulē lielākajiem telekomunikāciju iekārtu un pakalpojumu nodrošinātājiem, bet ASV valdības nacionālās drošības amatpersonas uzskata, ka šī uzņēmuma ciešās saites ar Ķīnas valdību padara to par drošības risku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV biržu indeksi pirmdien pieauga, sasniedzot jaunus tirdzniecības sesijas noslēguma rekordus, ko veicināja ASV un Meksikas paziņojumi par vienošanos tirdzniecības jomā.

Kanādas dolāra un Meksikas peso kursi pret ASV dolāru pieauga, savukārt ASV dolāra vērtība pret eiro, britu mārciņu un Japānas jenu samazinājās.

Eiropā Londonas birža bija slēgta, jo Lielbritānijā bija brīvdiena, Frankfurtes biržas indekss pieauga pēc ziņām, ka Vācijas biznesa pārliecības kāpums augustā bijis straujāks par prognozēto, un palielinājās arī Parīzes biržas indekss.

ASV prezidents Donalds Tramps un Meksikas prezidents Enrike Penja-Njeto apsveica jauno tirdzniecības vienošanos, kas vieš cerības, ka Ziemeļamerikas Brīvās tirdzniecības līgums (NAFTA) var tikt izglābts pēc tam, kad sarunās otrdien atkal iesaistīsies Kanāda.

«Tirdzniecībai šī ir nozīmīga diena. Tā abām valstīm ir patiesi laba vienošanās,» atzina Tramps. «Kanāda, mēs sāksim sarunas drīzumā. Es ļoti drīz zvanīšu viņu premjerministram.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Savvaļas ugunsgrēkiem Kanādā būs īslaicīga ietekme uz IKP izaugsmi

Žanete Hāka, 22.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc plašajiem mežu ugunsgrēkiem, kas aizvadītajā mēnesī plosījās Kanādā, valsts ekonomika otrajā ceturksnī var piedzīvot sarukumu, prognozē Coface direktors Latvijā Arnis Blūmfelds.

Dabas katastrofa atstājusi būtisku negatīvu iespaidu uz naftas kompāniju biznesu laikā, kad nozare piedzīvo grūtības zemo naftas cenu dēļ. Tomēr ugunsgrēku ietekme uz Kanādas ekonomiku paredzama īslaicīga.

Kanāda ir piektā lielākā naftas ražotāja pasaulē, un nafta veido 3% no valsts IKP. Ugunsgrēku laikā naftas kompānijām drošības pasākumu ietvaros bija uz laiku jāpārtrauc darbība, kā rezultātā melnā zelta ieguves apjomi būtiski samazinājās. Arī kopumā šis laiks enerģētikas sektoram bijis sarežģīts. Februārī bankrotu skaits nozarē pieauga teju par 10 % gada griezumā, un bankroti bija vērojami gan naftas un gāzes ieguvē, gan kalnrūpniecībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Gaidāmas izmaiņas, ceļojot uz Kanādu

Dienas Bizness, 19.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākot ar šī gada 15. martu ceļotājiem, kuri Kanādā ieceļo bez vīzas, izmantojot gaisa satiksmi, vai šo valsti plāno šķērsot tranzītā, pirms brauciena ir jāsaņem elektroniskā ceļošanas autorizācija (Electronic Travel Authorization - eTA), informē Ārlietu ministrijā.

Pēc minētā datuma ceļotājiem bez eTA tiks liegta iebraukšana Kanādā, liecina Kanādas valdības informācijas vietnē publiskotās ziņas.

Līdz 15. martam elektroniskā ceļošanas autorizācija ir brīvprātīga. Reģistrēties eTA var mājaslapā: http://www.cic.gc.ca/english/visit/visas.asp.

Pieteikšanās notiek tiešsaistes režīmā, sniedzot informāciju par sevi: tostarp pases datus, ziņas par sodāmību, ieceļošanas atteikumus, ziņas par veselību.

Maksa par eTA ir 7 Kanādas dolāri (CAD), un maksājumus var veikt ar VISA un Mastercard norēķinu kartēm. eTA ir derīga 5 gadus, izņemot gadījumus, kad pases derīguma termiņš ir īsāks par šo laiku, kā arī gadījumos, ja eTA tiek atcelta, piemēram, par Kanādā izdarītu noziedzīgu nodarījumu vai, ja tiek izsniegta jauna eTA.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos gados īstena revolūcija skārusi "zālītes biznesu". Proti, līdz Ziemeļamerikas marihuānas legalizācijas bumu, dažādas šādas kompānijas radušās gluži kā sēnes pēc lietus.

Tas attiecīgi šim procesam pievērsis lielu investoru uzmanību. Šobrīd gan izskatās, ka zālītes bums ir pietiekami daudz aprunāts un tā nākotne - daudzmaz novērtēta. Tādējādi nepieciešama kāda jauna modes tendence, ko izskatās, ka var radīt jau nākamo psihodēlisko substanču potenciālais legalizācijas vilnis.

Būtībā, kad vēl tika runāts par marihuānas legalizāciju, daudzi gribēja laicīgi paspēt ielēkt šajā jaunajā, perspektīvajā izaugsmes vilcienā. Sevišķi strauji marihuānas nozares akciju cena debesīs skrēja līdz ar ziņām par to, ka Kanādā 2018. gada rudenī ikdienas lietošanai tika legalizēta šī substance (Kanādā pēc marihuānas legalizācijas gan tās pārdošanas apmēri tomēr neauga tik strauji, kā iepriekš cerēts).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV un Eiropas biržu indeksi ceturtdien pārsvarā kritās, jo «Huawei» finanšu direktores aizturēšana Kanādā atjaunoja bažas par ASV-Ķīnas tirdzniecības karu.

Londonas, Frankfurtes un Parīzes biržu indeksi saruka par vairāk nekā 3% pēc tam, kad Kanādā tika aizturēta Ķīnas telekomunikāciju uzņēmuma «Huawei Technologies» finanšu direktore Mena Vaņdžou, kuras izdošanu pieprasa ASV aizdomās par Irānai noteikto sankciju pārkāpšanu.

Kritās arī Volstrītas indeksi, bet to kritums samazinājās pēc ziņas, ka Federālā rezervju sistēma (FRS) drīz varētu ieturēt pauzi procentlikmju celšanā. Indeksi «Dow Jones Industrial Average» un «Standard & Poor's 500» noslēdza tirdzniecības sesiju ar mērenu kritumu, bet indekss «Nasdaq Composite» – ar mērenu pieaugumu.

Investoru noskaņojumu ietekmēja šaubas par ASV prezidenta Donalda Trampa un Ķīnas prezidenta Sji Dzjiņpina panākto tirdzniecības pamieru, un tās padziļināja «Huawei» finanšu direktores aizturēšana.

Komentāri

Pievienot komentāru