Finanšu krīze Eiropā palielinājusi pašnāvību skaitu, turklāt dramatiskākais pašnāvību skaita pieaugums bijis Grieķijā un Īrijā. Arī Latvija nav spējusi izvairīties no šīs tendences.
Finanšu krīzes laikā, palielinoties bezdarbam un sarūkot ienākumiem, Eiropā strauji audzis pašnāvību skaits. Visstraujāk pašnāvību skaita līmenis, salīdzinot šos periodus, audzis Grieķijā un Īrijā – attiecīgi par 16% un 13%, liecina Apvienotās Karalistes medicīnas žurnāla The Lancet pētījuma rezultāti. Jānorāda gan, ka pētījums ticis veikts par samērā senu laika posmu un salīdzināti ir 2007. un 2009. gads, un pētījumā piedalījušas 10 ES valstis. Iespējams, pašnāvību skaita rādītāji varētu būt palielinājušies vēl straujāk, ņemot vērā, ka Grieķija bijusi spiesta pieņemt starptautisko aizdevēju palīdzību un būtiski konsolidēt valsts budžetu (palielinās bezdarbs, samazinās ienākumi un pensijas, kam seko problēmas ar parādu (arī hipotekāro kredītu) atmaksu).
Kopumā faktiski visās pētījumā apskatītajās valstīs – Austrijā, Apvienotajā Karalistē, Somijā, Grieķijā, Īrijā, Nīderlandē, Čehijā, Ungārijā, Lietuvā un Rumānijā – pašnāvību skaits, salīdzinot 2007. un 2009. gadus, izrādījās audzis vismaz par 5%. Tikai Austrijā, salīdzinot šos periodus, pašnāvību skaits nedaudz sarucis. Mazākais pašnāvību skaita pieaugums bijis Ungārijā un Lietuvā, kur tas palielinājies vien par 1%.
«Cilvēki ir patiesā finanšu krīzes traģēdija, un ir briesmīgi, ka valstu vadītāji ne tikai nav investējuši programmās, kas aizsargātu iedzīvotājus, bet dara tieši pretējo...,» situāciju raksturo Kembridžas universitātes socioloģijas lektors Deivids Stuklers.
Tāpat pētījums liecina, ka uz katru izdarīto pašnāvību ir bijuši 10 pašnāvību mēģinājumi, kas nav izdevušies. Tāpat strauji audzis depresiju skaits.«Pašnāvība ir relatīvi rets notikums, bet katru reizi, kad pieaug pašnāvību skaits, aug arī neizdevušos pašnāvību mēģinājumu un depresiju skaits,» skaidro D. Stuklers. Tāpat pasniedzējs drīzumā solījis veikt pētījumu par to, cik tieši nāves gadījumu varētu tikt norakstīti uz finansiālās krīzes rēķina.
Savukārt Latvijā krīzes pīķis attiecināms uz 2008. un 2009. gadu, kad arī visvairāk pieauga pašnāvību skaits. Iepriekšējo samazinājuma tendenci nomainīja +16% pieaugums 2008. gadā un 2009. gadā saglabājās līdzvērtīgs pašnāvību gadījumu skaits. Secināms, ka Latvijā krīze izraisījusi proporcionālu pašnāvību skaita pieaugumu kā Eiropā krīzes visvairāk skartajās valstīs. 2008. gadā visstraujāk pieaudzis vīriešu pašnāvību skaits – par 19%, sievietēm – tikai par 5%, tomēr jāatzīmē, ka tieši gadu iepriekš bijis visstraujākais sieviešu pašnāvību skaita pieaugums – par 17%, sasniedzot 95 pašnāvību gadījumus. Krīzes un neziņas laikam pārejot, 2010. gadā pašnāvību skaits Latvijā bijis vismazākais pēdējo septiņu gadu laikā. Tomēr jāņem vērā, ka pēc ievērojamā pašnāvību skaita pieauguma palielinājusies iedzīvotāju emigrācija uz attīstītajām Rietumeiropas valstīm, kas vēl vairāk samazinājusi Latvijas iedzīvotāju skaitu.
Pašnāvību skaits Latvijā
2004
2005
2006
2007
2008
2009
2010
Pavisam
562
564
489
453
527
516
435
vīrieši
456
445
408
358
427
416
374
sievietes
106
119
81
95
100
100
61
Avots: LR Centrālā statistikas pārvalde
