Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Pasaulē sācis izplatīties jauns Skype vīruss, kas var nolasīt datus, kas tiek ievadīti datorā. Lietotāji ar šo vīrusu inficēti arī Latvijā, novēroja Db.lv.

Vīruss izplatās, automātiski no cita inficēta Skype konta nosūtot aicinājumu atvērt saiti, piemēram, it kā jautājot, vai Skype lietotājs redzams fotogrāfijā, kas aplūkojama, atverot inficēto saiti, piemēram, «OMG, is it your pic?», kā arī citās valodās. Pēc tam, kad Skype lietotājs šo saiti atvērs, viņa Skype konts sāks automātiski izsūtīt šādas ziņas citiem lietotājiem.

Inficētajos datoros vīruss nolasa lietotāja ievadīto informāciju, tādējādi varot iegūt arī bankas konta datus, paroles, u.c.

Ja lietotāja dators inficēts, tad tiek ieteikts nekavējoties nomainīt sava Skype konta paroli un pēc tam lietot antivīrusa programmu.

Interneta telefonijas uzņēmums Skype uzsācis paplašināšanos Eiropā un pieņems darbā 400 cilvēkus. Microsoft piederošā kompānija uzsākusi arī agresīvu reklāmas kampaņu, kurā vēršas pret sociālajiem tīkliem.

Jaunus darbiniekus Skype vispirms plāno nolīgt Londonā un Stokholmā, bet pēc tam – Tallinā, Prāgā un Kalifornijā. Paredzēts, ka kopumā Skype darbinieku skaits pasaulē sasniegs 1,6 tūkstošus. Tāpat interneta telefonijas uzņēmums plāno atvērt jaunu tehnoloģiju centru Londonā.

Kā BBC pastāstīja Skype viceprezidents Riks Osterlohs (Rick Osterloh), uzņēmums meklē programmētājus, produktu pārvaldības speciālistus un dizainerus. «Mums ir projekts, kas saistīts ar «lieliem datiem» - kā izmantot lietotāju radītos datus, lai uzlabotu mūsu piedāvāto produktu kvalitāti,» sacīja R. Osterlohs.

Tāpat Skype uzsākusi reklāmas kampaņu, kas nosaukta par «Pienācis laiks Skype». Tās galvenā doma ir, ka sociālajos tīklu lietotāji kļūst par «izolētiem sociālo mediju zombijiem,» kamēr Skype izmantošana ir vienīgais veids kādā iespējams palikt par cilvēku, nepārtraucot socializāciju tiešsaistē, raksta Business Insider.

Interneta telefonu un tērzēšanas pakalpojumu sniedzējs Skype ceturtdienas pēcpusdienā ir piedzīvojis «vispasaules avāriju».

Skype serviss sāka saskarties ar problēmām ap 14:15 pēc Latvijas laika, «izmetot» lietotājus un pēc tam neļaujot tiem vairs pieslēgties sistēmai. Lietotāji, kuri netika atslēgti no Skype, nevarēja veikt zvanus. Arī Skype interneta vietne piedzīvo problēmas.

Savā kontā mikroblogošanas vietnē Twitter Skype norāda, ka ir jau identificējusi problēmu un to drīzumā salabos. Līdz tam Skype piedāvā alternatīvu veidu, kā atjaunot pakalpojuma darbību. Pamācība izlasāma Skype mājas lapā.

Tikmēr pēc Skype avārijas interneta forumos cilvēki sāka avārijā vainot Microsoft, norādot, ka kompānija pēc Skype pārņemšanas to sāk padarīt par tik pat «nestabilu un kļūdām pilnu» kā Windows operētājsistēmas, raksta The Inquirer. Ir pagājušas tikai nedaudz vairāk nekā divas nedēļas kopš Microsoft iegādājās Skype, tāpēc šī avārija izsauc dažādas lietotāju spekulācijas.

Facebook un Google atsevišķi plāno sadarboties ar Skype, kopš video konferenču pakalpojumu sniedzējs ir novilcinājis savu akciju pievienošanu fondu biržai un akciju pārdošanu, vēsta Reuters.

Facebook līdzdibinātājs un vadītājs Marks Cukerbergs ir iesaistīts iekšējās diskusijās par Skype pirkšanu. Facebook ir vērsies pie Luksemburgā bāzētās kompānijas, lai noformētu kopuzņēmumu, Reuters vēstījuši dažādi par notiekošo informēti avoti. Arī Google ir piedalījusies sarunās ar Skype, lai radītu kopuzņēmumu, norādījuši avoti.

Darījums ar Skype tiek novērtēts triju līdz četru miljardu ASV dolāru apjomā, Reuters vēstīja pirmais avots. Savukārt otrs avots Skype sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO) novērtēja viena miljarda ASV dolāru apmērā.

Skype un Google ziņu aģentūrai komentārus nesniedza. Arī Facebook vēl nav gatavs sniegt oficiālu komentāru.

Interneta telefonijas kompānija Skype izstrādā 3D video zvanu iespējas, tomēr, lai šī tehnoloģija tiktu plaši izmantota, nepieciešami vēl vairāki gadi, atzinis Microsoft Skype nodaļas viceprezidents Marks Džilets (Mark Gillett).

Intervijā BBC viņš norādīja, ka 3D attēlošanas tehnoloģijas ir spērušas lielu soli uz priekš un aizvien vairāk cilvēku pērk TV ar šādām iespējām. «Tomēr attēlu uzņemšanas iespējas vēl nav sasniegušas šādu līmeni. Mēs strādājam ar šādām tehnoloģijām – datoram nepieciešams pievienot vairākas kameras, tās precīzi kalibrēt un novirzīt pareizā leņķī,» skaidroja M. Džilets. Skype inženieri pūloties attēlu uzņemšanas procesu padarīt vienkāršāku, kā arī radīt tam paredzētas ierīces. 3D video zvanu iespējas tirgū varētu parādīties tad, kad izdosies sasniegt vienkāršu uzņemšanas procesu.

Lai gan likums paredz, ka darbinieku atalgojums un ar to saistītie nodokļi ir svarīgākais jeb pirmās kārtas maksājums, saskaroties ar maksātnespēju, uzņēmumi mēdz taupīt uz darbinieku rēķina un algas neizmaksā. Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības konsultants darba tiesisko attiecību jautājumos Kaspars Rācenājs skaidro, kas jāņem vērā darbiniekam, lai tiesvedības ceļā atgūtu neizmaksāto atalgojumu.

«Neizmaksātā atalgojuma atgūšanas process ir visnotaļ sarežģīts. Vispirms darbiniekam jāiesniedz prasība tiesā. Ja darba devējs labvēlīgo spriedumu nepilda, jāvēršas pie zvērināta tiesu izpildītāja, kas no darba devēja atgūst neizmaksāto algu. Situācijā, kad uzņēmums ir pasludināts par maksātnespējīgu, darbiniekam ar kreditora pieteikumu un tiesas spriedumu jādodas pie maksātnespējas administratora, kas parūpēsies, lai darbinieku garantiju fonds izmaksā atalgojumu likumā noteiktajā apmērā,» skaidro eksperts.

Kā norāda Kaspars Rācenājs, neizmaksātās algas atgūšanas process ir sarežģītāks, ja uzņēmums nav pieteicis maksātnespēju. Tad, nespējot atgūt neizmaksāto atalgojumu ar zvērināta tiesu izpildītāja palīdzību, darbiniekam pašam jāpiesaka darba devēja maksātnespēja un jāsamaksā valsts nodeva, kā arī depozīts 1095 eiro apmērā. Viņš arī piebilst, ka no šīs iemaksas tiesa darbinieku var atbrīvot tikai tad, ja darbinieks pierāda, ka šo summu samaksāt nevar.

Banka Citadele turpmāk saziņā ar saviem klientiem izmantos arī Skype pakalpojumus. Bankas lietotājvārds Skype ir banka_Citadele.

Tādējādi ar banku var sazināties telefoniski, ar e-pasta starpniecību, internetbankas starpniecību un, izmantojot Skype profilu zvaniem un cita veida saziņai.

«Skype priekšrocība ir iespēja, izmantojot internetu, bez maksas zvanīt bankai arī tad, ja esat devies ceļojumā vai komandējumā ārpus Latvijas. Ņemot vērā, ka klienti no ārzemēm jau arī iepriekš zvanīja bankai, izmantojot Skype programmu, nolēmām atvērt bankas Citadele Skype profilu, lai klientiem būtu ērtāka saziņa ar banku,» norāda Citadele Privātpersonu un MVU apkalpošanas direkcijas vadītāja Dace Priede.

Drošības apsvērumu dēļ saziņai ar bankas Citadele Klientu atbalsta centru programmā Skype ir pieejama tikai zvanīšanas iespēja, savukārt ziņu sūtīšanai banka aicina izmantot internetbanku, e-pastu, vai arī bankas Citadele Twitter, Facebook un Draugiem.lv kontus.

Tehnoloģiju kompānija Skype Lielbritānijā un Īrijā piedāvās bezmaksas Wi-Fi bezvadu internetu. Tas būs pieejams restorānos, kafejnīcās un citviet, vēsta Lilebritānijas masu mediji.

«Mēs ticam, ka pieeja internetam ikvienam jānodrošina vienkāršā un pieejamā veidā,» norādīja Skype programmu vadītājs Šadi Mahasels (Shadi Mahassel). Lai izmantotu Skype interneta pakalpojumu, lietotājiem vajadzēs iepriekš piereģistrēties.

Savukārt uzņēmumiem, kuri vēlēsies izmantot Skype bezvadu internetu, vajadzēs maksāt fiksētu mēneša maksu sākot no 9,99 mārciņām (ap 8,5 latiem).

Pakalpojumu Skype nodrošinās ar Lielbritānijas bezvadu interneta operatoru Wicoms, kurš izteicies, ka bezmaksas internets veikalos un restorānos palīdzēs uzņēmējdarbībai, kā arī ļaus nodrošināt komunikāciju starp veikalu un pircēju.

Microsoft Estonia un jaunajam meitas uzņēmumam Skype ir jācīnās ar informācijas tehnoloģiju (IT) speciālistu trūkumu - Skype ir 100 vakances, bet Igaunijas IT nozarē kopumā - ap 1000 brīvu darba vietu dažādiem speciālistiem, norāda Microsoft Estonia vadītājs Rains Lāne.

Microsoft pēc tam, kad IT koncerns pērn pārpirka globālo interneta telefonijas uzņēmumu Skype, kura pētniecības un attīstības centrs atrodas Tallinā, ieguvis vēl būtiskāku nozīmi Igaunijas informācijas un telekomunikāciju nozares attīstīšanā un jaunu darba vietu radīšanā nekā līdz šim, uzskata Lāne.

«Līdzko pērn pavasarī paziņojām par pārpirkšanu, Microsoft uzreiz bija lielāka nozīme Igaunijā. Patlaban Microsoft maksā algas 700 darbiniekiem (ieskaitot Skype) Igaunijā un uzņēmumu loks, kas saistīts ar Microsoft, nodarbina aptuveni desmit reizes vairāk cilvēku. Tas ir nozīmīgs fakts arī valdībai, jo tā rodas daudz inovāciju. Šeit atrodas Skype pētniecības un attīstības centrs. Gala efektā arī tas kāpina valsts konkurētspēju,» sacīja uzņēmējs.

Viena no Baltijas startup jeb tehnoloģiju jaunuzņēmumu priekšrocībām ir valstu lielums, jo šis apstāklis jau no pirmās dienas uzņēmējus spiež domāt globāli

Tā intervijā DB nule Rīgā notikušajā Riga Venture Summit pauda ilggadējais Skype vadītājs Stens Tamkivi (Sten Tamkivi). Viņš ir arī kompānijas Teleport līdzdibinātājs un vadītājs; tā palīdz izvēlēties piemērotāko vietu darbam un dzīvošanai.

Kāds ir jūsu iespaids par startup jomu Baltijā šobrīd?

Interesanti, ka, globāli skatoties uz startup aktivitāti un biznesa vidi Baltijā, visas trīs valstis joprojām ir diezgan līdzīgas, savukārt, ja paraugās detalizētāk, situācija katrā no tām ir atšķirīga. Igaunijai paveicās, ka tai bija Skype. Pasaulē ir pierādījies, ka startup ekosistēmās svarīgs ir viens veiksmes stāsts, kas izraisa turpmāku aktivitāšu vilni. Lietuvai un Latvijai vēl nav bijis savu «vienradžu» (kompāniju, kuru novērtējums pārsniedz vienu miljardu ASV dolāru, – DB), taču aktivitāte ir plaša, ar mazākiem projektiem. Baltijai kopumā ir savas priekšrocības, piemēram, ja kaut kas labs palicis no padomju okupācijas, tad tā ir zinātne un labas inženierprasmes. Personīgi ticu, ka mazai valstij ir priekšrocība – katram, kurš sāk biznesu Lietuvā, Latvijā vai Igaunijā, pirmā doma ir – kā paplašināt tirgu. Uzņēmēju prātos uzreiz tiek būvēts projekts simt miljoniem cilvēku, nevis tikai vienam miljonam. Kopumā Baltijai ir labs sākums, bāze startup biznesa attīstībai, jo īpaši pēdējos piecos līdz desmit gados, tomēr dažās jomās joprojām stipri iepaliekam. Šobrīd Baltijā ir pieejams agrīnas stadijas kapitāls, bet vēlāk, lai piesaistītu naudu, visticamāk, būs nepieciešams to darīt ārpus reģiona valstīm.

Aptuveni simt latu gadā - par tik nākamajā gadā, ieviešot plānotās nodokļu izmaiņas, palielināsies atalgojums uz rokas ģimenē, kur abi vecāki saņem vidējo algu un audzina divus bērnus. Vēl papildus šīm izmaiņām nākamajā gadā plānots lielāks atbalsts ģimenēm ar maziem bērniem, vēsta laikraksts Diena.

Laikraksts modelējis trīs dažādu ģimeņu situācijas, lai attēlotu, kā plānotās izmaiņas papildinās ģimeņu maciņus. Tiesa, vēl lielākas izmaiņas mājsaimniecībām sākušas modelēt ministrijas, skarot arī progresivitātes aspektu.

Nākamgad plānotas divas galvenās izmaiņas attiecībā uz darbaspēka nodokļiem - no 1. janvāra iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmes samazināšana no 25% uz 24% (līdz 2015. gadam līdz 20%); no 1. jūlija nodokļa atvieglojuma apmērs par apgādībā esošām personām IIN aprēķināšanai tiks paaugstināts no 70 uz 80 latiem. Neapliekamā minimuma apmērs nākamgad saglabāsies tas pats - 45 lati. Valdība gan devusi Finanšu ministrijai (FM) uzdevumu - gatavojot 2014. gada valsts budžeta projektu, primāri strādāt pie neapliekamā minimuma celšanas. Līdztekus nākamajā gadā arī iecerēts lielāks atbalsts ģimenēm, piemēram, no pašreizējiem 30 latiem uz 100 latiem paredzēts paaugstināt bērna kopšanas pabalsta apmēru bērniem vecumā no gada līdz pusotram. Par to nākamnedēļ lems Saeima, galīgajā lasījumā pieņemot valsts budžetu, atgādina Diena.

Latviijā vidējā buto darba samaksa šā gada otrajā ceturksnī ir pārsniegusi 1000 eiro, kas ir gana priecīga ziņa. Tajā pašā laikā tā ir tikai vidējā alga, kas, kā jebkurš vidējais rādītājs, pasaka gana maz.

Par galvenajiem vidējās algas pieaugumiem ekonomisti min vispirms jau minimālās algas pieaugumu, kā arī aplokšņu algu legalizēšanu un izteiktu algu kāpumu būvniecībā. Otrajā ceturksnī algu kāpums ir bijis par 8%, ja salīdzina ar iepriekšējā gada attiecīgo laika periodu, kas ir gana solīdi. Tajā pašā laikā uz daudzu strādājošo izbrīnu, kāpēc tad viņu alga nav pieaugusi un nav 1000 eiro, jānorāda, ka vidējo rādītāju uz augšu «pavilka» zemā gala jeb minimālās algas pieaugums, tāpat kā aplokšņu algu legalizēšana, kas statistikā uzlabo vidējos ienākumus, kur tiek ņemta vērā tikai to legālā daļa. Tas, ko nepasaka, rādītājs «vidējā alga», ir tas, kādi strādājošie tad šādu algu saņem un kādās nozarēs.

Skype aizturējis paroļu nomaiņas funkciju, lai novērstu paroļu nozagšanas mēģinājumus, vēsta BBC.

Skype paroļu neaizsargātība tika apspriesta Krievijas tehnoloģiju blogos un interneta vietnē Reddit aptuveni pirms trīs mēnešiem. Tika apgalvots, ka problēma ar parolēm ļauj zinātājiem piekļūt lietotāju balss pastkastītei, veciem teksta ziņojumiem un citām lietotāja detaļām, ieskaitot dzimšanas datumu.

Pašlaik Skype veic problēmas analīzi. «Mums ir bijušas ziņas par jaunu drošības problēmu,» raksta inženieris Leons Sendrausks (Leonas Sendrauskas). «Piesardzības dēļ mēs uz laiku liegsim iespēju nomainīt paroli, lai varētu izpētīt šo problēmu,» viņš norādīja, vienlaikus atvainojoties par neērtībām.

Microsoft paziņo par jauna komunikācijas risinājuma laišanu tirgū, kas aizstās līdzšinējo komunikācijas platformu uzņēmumiem — Lync.

Skype for Business ir balstīts uz Lync platformas, un papildu pašreizējām Lync iespējām ieviesīs lietotājiem pazīstamo Skype vidi un zvanus uz Skype ID numuriem.

«Komunikācija tās visdažādākajās formās ir daudzu Microsoft risinājumu pamatā. Viens no galvenajiem mūsu izaicinājumiem ir panākt pēc iespējas gludāku informācijas pārnešanu no ierīces uz ierīci un no platformas uz platformu. Ar Skype for Business esam spēruši lielu soli šajā virzienā, veidojot vienotu lietotāja pieredzi uz dažādām ierīcēm un platformām un savietojamu tehnisko risinājumu. Tas ļauj lietotājam vieglāk orientēties dažādu risinājumu izmantojumā un viegli dalīties ar informāciju,» stāsta Andrejs Juščenko, Microsoft Office biznesa grupas vadītājs.

«Ja jūs paskatieties uz pasaules karti un uz Igaunijas izmēru tajā, tad Igaunija mūsu plānos ir ievērojami pārstāvēta,» intervijā Igaunijas biznesa laikrakstam Äripäev pavēstīja Microsoft viceprezidents, kas šonedēļ apmeklēja Tallinu.

«Mēs pieņemam darbā arvien vairāk cilvēku no šejienes. Tāpat mums izveidojusies sadarbība ar izglītības sistēmu, lai mēs būtu droši, ka talantīgākie varētu strādāt pie mums un lai viņiem būtu iespēja paveikt lietas, kas noderīgas visai pasaulei,» intervijā norādīja Microsoft videprezidents.

Viņš piebilda, ka Skype attīstības nodaļā Tallinā strādā 28 dažādu nacionalitāšu darbinieki, ieskaitot latviešus, lietuviešus, krievus, somus un frančus.

Jau vēstīts, ka Igaunijā radītais interneta telefonijas uzņēmums Skype šā gada maijā par 8,5 miljardiem ASV dolāru pārdots Microsoft. Tāpat šā gada vasaras sākumā Skype piedzīvoja vairākas «avārijas», kad Skype lietoj

#Lai arī Latvijas nodokļu politikas mērķis ir nodokļu sloga samazinājums zemāku ienākumu guvējiem, pārējās Baltijas valstis virzās uz priekšu straujāk.

Lai gan vērienīgā nodokļu reforma nesusi virkni jauninājumus nodokļu likumdošanā, Latvija joprojām ir valsts ar augstāko darbaspēka nodokļu slogu Baltijā - secināts Swedbank Finanšu institūta veiktajā Baltijas valstu nodokļu sloga salīdzinājumā. Latvijas nodokļu politika nelutina kā darba ņēmējus, tā arī darba devējus, radot Baltijā lielākos kopējos izdevumus uz vienu darbinieku.

Latvijā 2018.gads likumdošanas jomā nesis gana daudz jaunumu, tādēļ galvu lauzīt nākas ne tikai darba algas saņēmējiem, bet arī to izmaksātājiem. Cenšoties mazināt sociālo nevienlīdzību, ir palielināta minimālā alga (no 380 eiro uz 430 eiro), mainīts neapliekamā minimuma noteikšanas un piemērošanas princips (no 60 līdz 115 eiro pērn, no 0 līdz 200 eiro šogad) un ieviestas progresīvās iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes (no 23% uz 20%, 23% vai pat 31,4% atkarībā no ienākumu apmēra). Tāpat, saskaņā ar reformas nestajām izmaiņām, palielināts atvieglojums par apgādājamo (no 175 eiro līdz 200 eiro) un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmes (no 10,5% uz 11% darba ņēmējiem un no 23,59% uz 24,09% darba devējiem).

Latvijas Zemnieku federācija (LZF) un Latvijas Samariešu apvienība (LSA) aicina Latvijas lauksaimniekus un pārtikas ražotājus produktus, kurus nav iespējams realizēt Krievijas embargo vai citu iemeslu dēļ, ziedot trūkumā nonākušo ģimeņu atbalstam.

Jebkura veida dārzeņus un augļus, piena un gaļas produkciju – arī standartiem neatbilstošus (izmērs, svars, izskats), bet lietojamus uzturā, aicina ziedot pārtikas bankai Paēdušai Latvijai.

Kopīga sadarbība ražotājiem ar nevalstiskajām organizācijām ļautu atgūt kaut mazu ieguvumu no saražotā – noslēdzot ziedojumu līgumu ir iespējams saņemt nodokļu atvieglojumus. Nodokļa atlaidi ziedotājiem piemēro 85 procentu apmērā no summām, kuras ziedotas, bet ne vairāk kā 20 procentus no uzņēmumu ienākuma nodokļa kopējās summas attiecīgajā taksācijas periodā.

Paēdušai Latvijai ir 25 reģionālie partneri, kuriem ir pieejams savs transports, kura izmaksas tiek nosegtas.

Šā gada 1.janvārī noteikta minimālā mēnešalga bija 22 Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs, no kurām Latvijā tā bija trešā zemākā, liecina ES statistikas departamenta Eurostat piektdien publicētie dati.

Latvijā - tāpat kā Lietuvā - minimālā alga pašlaik ir 380 eiro mēnesī. Mazāka tā noteikta vien Bulgārijā (235 eiro mēnesī) un Rumānijā (275 eiro mēnesī).

500 eiro mēnesī valsts noteiktā minimālā alga nepārsniedz arī Čehijā (407 eiro mēnesī), Ungārijā (412 eiro), Horvātijā (433 eiro), Slovākijā (435 eiro), Polijā (453 eiro) un Igaunijā (470 eiro).

Savukārt vislielākā minimālā mēnešalga ES pašlaik ir Luksemburgā (1999 eiro mēnesī), kam seko Īrija (1563 eiro), Nīderlande (1552 eiro), Beļģija (1532 eiro) un Vācija (1498 eiro).

Lielākā minimālā mēnešalga ES ir deviņas reizes prāvāka nekā mazākā blokā noteiktā minimālā alga, bet, izslēdzot cenu līmeņa atšķirības dažādās valstīs, lielākās un mazākās minimālās algas attiecība blokā ir 1:3, proti, Bulgārijā tā ir 501 pirktspējas paritātes standarts (PPS), bet Luksemburgā - 1659 PPS.

Pateicoties darbaspēka nodokļu sloga samazinājumam, 2015. gada pirmajā pusē vidējā neto darba samaksa (alga pēc nodokļiem) Latvijā un Igaunijā augusi straujāk nekā bruto darba samaksa. Lietuvā vidējā neto alga palielinājusies nedaudz lēnāk nekā bruto alga, turklāt Lietuvā arī bruto darba samaksas pieaugums bijis vismazākais starp Baltijas valstīm, liecina jaunākais SEB Mājsaimniecības finanšu apskats.

Straujākais neto algu pieaugums gada laikā bijis Latvijā. Gada otrajā ceturksnī vidējā neto alga sasniedza 600 eiro, kas ir par 7.5% vairāk nekā iepriekšējā gada 2. ceturksnī. Igaunijā vidējā neto darba alga 12 mēnešu laikā pieaugusi par 7.3%, sasniedzot 871 eiro, kas ir līdz šim augstākais sasniegtais līmenis. Lietuvā vidējā neto alga palielinājusies par 4.4% līdz 554 eiro, atpaliekot no Igaunijas un Latvijas. Vidējās bruto darba samaksas gada pieauguma temps 2. ceturksnī bija 6.6% Latvijā, 5.8% Igaunijā un 4.6% Lietuvā.

Neto darba samaksas pieaugums un zema inflācija pozitīvi ietekmē mājsaimniecību finanses. Igaunijā vidējā reālā alga (vidējā neto alga, ņemot vērā patēriņa cenu izmaiņas) gada otrajā ceturksnī bija par 7.3% lielāka nekā pirms gada. Latvijā un Lietuvā strādājošo reālie ienākumi gada laikā uzrādījuši attiecīgi 6.6% un 5.1% lielu pieaugumu. Igaunijā un Latvijā strādājošo vidējā reālā alga šobrīd jau ir lielāka, nekā tā bija pirms krīzes, savukārt Lietuvā strādājošo reālie ienākumi joprojām ir mazāki nekā 2008. gadā.

Latvijā var rasties savs Skype, jautājums ir par varbūtību, tomēr, ņemot vērā spēju iet pa priekšu savam laikam, Latvijai jau ir kaut kas līdzīgs savam Skype - ar «blockchain» tehnoloģiju strādājošais BitFury, uzskata Latvijas Start-up uzņēmumu asociācijas valdes priekšsēdētāja Jekaterina Novicka.

Taujāta, vai Latvijā jau rīt varētu rasties savs Skype, Novicka bija apstiprinoša. «Noteikti var, jautājums ir par varbūtību. Varbūtība vienmēr būs augstāka, ja valsts stratēģiski cels izglītības līmeni augstas kvalifikācijas profesijās un veicinās uzņēmējdarbības sākšanu,» uzskata eksperte.

«Tāpat es teiktu, ka mums jau ir kaut kas līdzīgs savam Skype. Skype bija fenomens tajā laikā, jo toreiz neviens nezināja, kas tas ir, bet mums ir BitFury, kas veido pusi no Latvijas start-up uzņēmumos investētajiem 110 miljoniem eiro,» turpināja Novicka. «Uzskatu, ka tas, ko viņi dara uz «blockchain» tehnoloģijas bāzes, ir daudz sarežģītāk, ja mēs salīdzinām ar Skype.»

Skype bijušie īpašnieki pēc tam, kad to iegādājās Microsoft, savas investīcijas būs atguvuši teju trīskāršā apmērā, vēsta CNBC. Darījums ar Microsoft Skype akciju kontrolētājiem, kuru vidū ir tādi privātā kapitāla uzņēmumi kā Silver Lake, ļāvis nopelnīt vairāk nekā 5 miljardus ASV dolāru.

«Investīcijas Skype 2009. gada vasarā prasīja daudz pārliecināšanas. Mēs veicām lielāko investīciju mūsu kompānijas vēsturē un bija nepieciešama liela drosme to izdarīt,» atceras Egons Durbans (Egon Durban), Silver Lake rīkotājdirektors. Pārdodot Skype, investori savas investīcijas ar uzviju atguvuši 18 mēnešu laikā, kas ir rekordīss laiks.

2009. gada novembrī Skype toreizējais īpašnieks, interneta izsoļu organizētājs eBay, noslēdza 70% Skype akciju pārdošanu investoru konsorcijam, ko veidoja Silver Lake Partners, CPPIB un Andreessen Horowitz, par aptuveni 2 miljardiem ASV dolāru.

Tehnoloģiju kompānija Microsoft ir uzsākusi sarunas par interneta telefona pakalpojumu sniedzēja Skype iegādi, vēsta Financial Times.

Darījuma vērtība varētu būt 8,5 miljardi ASV dolāru, norāda speciālisti. Tas būtu visu laiku lielākais Microsoft pirkums.

Skype izmanto ap 663 miljoniem cilvēku. 2006. gadā par 2,6 miljardiem ASV dolāru Skype iegādājās interneta izsoļu vietne eBay, bet 2009. gadā to atkal pārdeva. Tagad Skype pieder vairākiem investoriem un privātiem kapitāla uzņēmumiem.

Jau rakstīts, ka arī Facebook un Google ir vērsušās pie Skype, lai noformētu kopuzņēmumu. Šo kompāniju darījums ar Skype tiek novērtēts triju līdz četru miljardu ASV dolāru apjomā.

Skype sāncenši, ieskaitot Apple un Google, ir samazinājuši tās vērtību, sākot piedāvāt līdzīgus pakalpojumus.

Otrdienas pēcpusdienā populārais interneta telefona un tērzēšanas pakalpojumu sniedzējs Skype atkal bija piedzīvojis plašu «avāriju», novēroja Db.lv.

Daudzi Skype lietotāji tika «izmesti» no sistēmas un pēc tam nav varējuši tai pieslēgties, bet tie kuri netika «izmesti» saskaras ar grūtībām nosūtīt ziņojumus.

Kompānija mikroblogošanas vietnē Twitter ir publicējusi paziņojumu, ka ar problēmām saskaras maza lietotāju daļa, taču ievērojams daudzums Twitter lietotāju apgalvo, ka tā nav taisnība. Lietotāji sūdzas, ka Skype nestrādā Londonā, Vācijā, Krievijā, Ukrainā, Turcijā un pat Dienvidāfrikā. Lietotāji notikušajā vaino Microsoft.

Tomēr ir pārāk agri vainot Microsoft, norāda izdevums The Next Web. Lai arī Microsoft ir pārņēmis Skype, darījums pilnībā tiks pabeigts tikai līdz vasaras beigām.

Interneta telefonijas kompānija Skype nākusi klajā ar sava populārā pakalpojuma papildinājumu, kas Apple iPhone un iPad ierīču īpašniekiem padarīs vienkāršāku dalīšanos ar fotogrāfijām.

Izmantojot Photo Share funkciju, lietotāji turpmāk varēs viens otram nosūtīt ar ierīcēm uzņemtās fotogrāfijas neatkarīgi no to izmēra.

Skype norāda, ka tādējādi varēs izvairīties no e-pasta vēstuļu izmēra ierobežojumiem, kā arī ietaupīt naudu, nelietojot MMS pakalpojumus.

Tāpat Skype uzlabojusi mobilo lietojumprogrammu darbību, padarot to saudzīgāku pret ierīces baterijas resursiem.

Jaunā versija ļaus lietojumprogrammai patērēt mazāk baterijas resursu, tāpēc jūs varēsiet atbildēt uz Skype zvaniem visu cauru dienu, skaidroja kompānijas pārstāvis Džonatans Vatsons.

Jau iepriekš vēstīts, ka Skype par 8,5 miljardiem pārņēma ASV tehnoloģiju milzis Microsoft.