Šobrīd viens Latvijas iedzīvotājs gadā vidēji rada 430 kilogramu sadzīves atkritumu, no kā 28 % jeb 120 kilogramus apglabā Latvijas poligonos, gandrīz 160 kilogramus (37 %) pārstrādā vai kompostē, no apmēram 138 kg (32 %) ražo biogāzi, bet atlikušo apjomu sadedzina enerģijas ieguvei.
Kopumā Latvijā mājsaimniecības gadā rada aptuveni 820 tūkst. tonnu sadzīves atkritumu, no tā poligonos tiek apglabāti aptuveni 230 tūkst. tonnu sadzīves atkritumu (Dati: Eurostat, VARAM, 2019).
Liela daļa no šiem atkritumiem ir izlietotais iepakojums. 2020. gadā "Zero Waste Latvija" sadarbībā ar "ZAAO" un "AJ Power Recycling" veica pētījumu "Gudri šķirot – gudri pakot", kurā tika pētīts vieglā iepakojuma konteinera saturs un tajā nonākušās "kļūdas" jeb tie nepārstrādājamie iepakojumi, kas nonāk vieglā iepakojuma šķirošanas konteineros. Tika secināts, ka izlietotais iepakojums veido 22 % no visiem atkritumiem.
Ideāla iepakojuma aprites sistēma būtu sekojoša: atbildīga iepakojuma veida izvēle un izmantošana, izlietotā iepakojuma šķirošana un tā pārstrāde. Bieži runā par šķirošanas un pārstrādes nepieciešamību, taču nepamatoti maz tiek aktualizēta iepakojuma veida izvēle un izmantošanas vajadzība. Tieši šīs ir daļas, kas novērstu apglabāto atkritumu problēmu.
Iepakojuma neizmantošana
Ļoti bieži iepakojums ir lieks, jo tas nemēdz pildīt produktam tik svarīgās funkcijas – kvalitātes saglabāšanu un transportēšanu. Jaunākie pētījumi apliecina, ka svaigu produktu iesaiņošana plastmasas iepakojumā nenodrošina to ilgāku izmantošanas laiku, bet gan palielina piesārņojumu un pārtikas atkritumus. Veikalos vairākkārt tiek novēroti nelietderīgi iepakoti produkti, piemēram, konfektes, kas tiek iepakotas maisiņos vai kastītēs.
Sabiedrībā valda pieņēmums, ka, pērkot vēlamo produktu, iepakojums nāk līdzi bez maksas. Bet nē, produkta pārdevējam iepakojums bieži veido būtisku daļu no produkta pašizmaksas, tātad tas ir iekļauts produkta cenā, un gala patērētāji paši par to arī samaksā. Piemēram, kosmētikas produktiem iepakojums bieži sastāda pat lielāko daļu no produkta pašizmaksas. To definē sabiedrības uztvere un rīcība – balstoties uz pētījumiem, produkta iepakojums ietekmē patērētāja izvēles. Ja iepakojums izskatās dārgāks, tad produkts šķiet labāks un līdz ar to patērētājs ir gatavs maksāt vairāk. Brīdī, kad sabiedrība sāks saprast, ka arī pats produkta iepakojums ir daļa no preces, par ko maksā, patērētāji sāks prātīgāk izvēlēties veidu, kā iegādāties produktus. Šobrīd ir arvien vairāk veidu, kā iegādāties produktus bez iepakojuma, un ir daudz vairāk vietu, kur produktus iespējams uzpildīt atkārtoti izmantojamā iepakojumā.
Patērētājiem ir jāsāk apzināties, ka arī iepakojums, ko viņi iegādājas, ir potenciāls atkritums. Tas kļūst par atkritumu daudz ātrāk nekā pati prece. Lielisks piemērs ir vienreiz lietojamā kafijas krūze, kas tiek izmantota piecas līdz trīsdesmit minūtes un pēc tam tiek izmesta. Problēma ir tajā, ka vienreiz lietojamās krūzītes karstajiem dzērieniem pārsvarā tiek ražotas no materiāliem, kas dabā nesadalās, kā arī netiek vāktas otrreizējai pārstrādei.
Pēc “EarthDay.org” 2020. gada datiem, pasaulē ik gadu tiek patērēti 500 miljardi vienreizējās lietošanas krūzīšu, no tām aptuveni 16 miljardi ir tieši vienreizlietojamās kafijas krūzītes. Tas ir liels daudzums ar otrreiz nepārstrādājamiem materiāliem. Kā arī viens no bezjēdzīgākajiem iepakojumiem ir plastmasas maisiņš, kurā veikalā ieliek, piemēram, banānus, un, atnākot mājās, tas uzreiz tiek izmests. Banāniem taču ir dabisks iepakojums – miza, kas nebojājas, un tie ir transportējami bez iepakojuma. Tad kāpēc vajadzīgs plastmasas maisiņš? Izvēloties izmantot otrreiz nepārstrādājamu iepakojumu, ir svarīgi atcerēties, ka CO2 emisijas no iepakojumam izmantotajiem materiāliem ir lielākas nekā globālās aviācijas radītās. Lai izgatavotu vienu kilogramu plastmasas, atmosfērā tiek emitēti 3,5 kg CO2.
Iepakojuma izvēle
Lai pildītu iepakojuma nepieciešamās funkcijas – kvalitātes saglabāšanu un transportēšanu līdz gala patērētājam, mums jāsāk apzināties, ka iepakojuma veida izvēlei ir būtiska nozīme. Piemēram, pienu var nopirkt gan PET pudelē, gan dzērienu kartona pakā. PET pudele, ja to nedaudz izskalos un tā nonāks šķirotā iepakojuma konteinerā, visticamāk tiks nogādāta pārstrādes rūpnīcai, kur no tās tālāk iegūs granulu, un to kāds cits ražotājs izmantos cita jauna produkta ražošanā. Ir potenciāls, ka šis materiāls tiks izmantots divreiz. Toties dzērienu kartona paka, kas tiktu savākta lielākajā daļā Latvijas teritorijas un pat ielikta šķirotā iepakojuma konteinerā, nenonāks līdz atkritumu pārstrādei. Tas galvenokārt ir tāpēc, ka pārstrādes rūpnīcas, kas šo materiāla veidu pārstrādā, atrodas pārāk tālu no Latvijas, un apsaimniekotājiem pārsvarā ir ekonomiski neizdevīgi šo materiālu tur nogādāt. Labākajā gadījumā dzērienu kartona paka nonāks sadedzināšanas iekārtās enerģijas ieguvei, bet sliktākajā gadījumā – atkritumu kalnā poligonā.
Nonākt soli tuvāk nelietderīgu iepakojumu izskaušanai
Gan patērētājiem, gan ražotājiem kā iepakotājiem ir jāsāk domāt par atbildīgām iepakojuma izvēlēm. Tieši patērētāji rada pieprasījumu, un ražotāji tam pielāgosies. Protams, arī ražotāji var mainīt patērētāju paradumus.
Aprites ekonomikas aktīva piekopšana un aktīva ieviešana ir viens no stūrakmeņiem, kas spēlētu lielu lomu nelietderīga iepakojumu patēriņa mazināšanai. Tas sevī ietver resursu ieguvi un sadali, atkārtotu izmantošanu, atjaunošanu un pārstrādi. Tādējādi izmantotie resursi tiktu lietoti pēc iespējas ilgāk, kas palīdzētu pagarināt materiālu dzīves ciklu, ļaujot samazināt dabas resursu ieguvi. Turklāt radīto atkritumu apjoms tiek samazināts līdz minimumam, tajā skaitā arī emisiju apjoms gaisā un ūdenī. Latvijā arvien biežāk var novērot, ka uzņēmumi cenšas ikdienas un ražošanas procesos ieviest ’’zaļās’’ iniciatīvas, lai mazinātu liekā atkrituma rašanos, tomēr aktivitātes intensitāte nav tik liels, lai izskaustu nelietderīgo iepakojumu atkritumu problēmu.
’’Zero Waste Latvija’’ sadarbībā ar ’’AJ Power Recycling’’ šogad izstrādāja “Ilgtspējīga iepakojuma rokasgrāmatu”, kurā apkopoti ekspertu ieteikumi ātrā patēriņa preču ražošanas uzņēmumiem, kas savā darbībā vēlas izmantot pārstrādājamu un dabai draudzīgu iepakojumu. Rokasgrāmata ir veidota ar mērķi sniegt praktisku palīdzību tiem, kuru darbs paredz ikdienā pieņemt lēmumus par to, kādos iepakojumos veikalu plauktos nonāks dažādas preces. Aicinām gan patērētājus, gan ražotājus iepazīties ar to un iesaistīties atbildīgā iepakojuma izmantošanā.
