Rīgas pils konventa restaurācija un pārbūve tuvojas noslēguma fāzei. Gandrīz ir pabeigta restaurējamo un jauno dēļu grīdu izbūve, vēsturiskajā remtera zalē (kādreizējā ēdamzāle) sienu apdares darbi, inženierkomunikāciju iestrāde, kā arī noņemts būvžogs Daugavas gātes pusē, turpinās iekštelpu virsmu restaurācijas darbi, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.
“Darbi rit raitāk nekā plānots, un šobrīd esam pabeiguši aptuveni 85% no pirmo divu kārtu kopējā darbu apjoma. Katrā no projektiem meklējam ilgtspējīgus risinājumus un domājam par resursu saprātīgu izmantošanu. Piemēram, no demontētajām koka sijām izgatavoti soli vestibilos, no jumta demontētajām kapara loksnēm izgatavotas LNVM suvenīra veikala mēbeles, kā arī no kopējo grīdas dēļu apjoma gandrīz 80% tiek tieši atjaunoti, tādejādi ne tikai saglabājot vēsturisko mantojumu, bet arī taupot resursus,” norāda R.Griškevičs.
Noslēdzošajā darba posmā plānots turpināt darbu pie logu un virsmu restaurācijas, metāla konstrukciju (t.sk. kāpņu) montāžas, dolomīta plākšņu, cementa flīžu, stikloto iekšsienu un durvju montāžas. Rīgas pilī kopumā ikdienā strādā vidēji 95 strādnieki, to vidū liels skaits ir augsti kvalificēti restauratori.
Rīgas pils senākās daļas restaurācijas ietvaros vēsturisko plašumu vasaras sākumā atguva pēdējā atjaunošanas stadijā esošā zāle – remteris. Par zāles restaurēšanas darbiem stāsta PS “Rīgas Pils Kastelas projekts” arhitekte Ilona Markuse: “Remtera telpā jeb kādreizējā ēdamzālē pabeigta sienu apdare. Sienas ir nokrāsotas maksimāli neitrālas, viegli akcentējot iecerēto pārseguma zonu, un saglabājot attīrīšanas laikā atklāto XVI gs. apmetumu. Austrumu sienā ir atstāta mūrlata. Atklātie XIX gs. košie krāsojuma fragmenti tika nosegti, lai siena būtu viendabīgāka. Ir izveidotas divas slēpto durvju ailes, kas tiks izvietotas sienas plaknē. Darbi turpinās virs kāpnēm, veicot mūra pastiprināšanu ar stiegrošanu.”
Līdz šim pils ir atklājusi dažādas vēsturiskās liecības no saviem pirmsākumiem. Nozīmīgākās no tām ir 600 gadus senā karstā gaisa jeb hipokausta krāsns, dažādu būvperiodu vēsturiskās apdares liecības, iepriekš neapzināti sienu apdares fragmenti kapelā un remtera zālē, kā arī tiek eksponēts XVI gs. vēsturiskais mūris dienvidu fasādes pusē.
Kopējā Rīgas pils kastelas būvprojekta platība ir 11,9 tūkstoši kvadrātmetru; no tiem pašlaik tiks atjaunoti 6,7 tūkstoši kvadrātmetru, no kuriem 4,4 tūkstoši tiks nodoti ekspluatācijā. Pārējie 5,2 tūkstoši kvadrātmetru I un II kārtā netiek atjaunoti – to paredzēts īstenot nākamajās pils atjaunošanas kārtās. Kamēr pilī notiek būvdarbi, sabiedrībai ir iespēja šeit iepazīties ar VNĪ videostāstu sērijas “Ēkas un leģendas” video par Rīgas pils kastelas atjaunošanas projektu.
VNĪ vadībā Rīgas pils kastelas pirmās un otrās kārtas būvdarbus, ieguldot Kultūras ministrijas piesaistīto valsts budžeta finansējumu, veic AS “LNK Industries”. Projekta kopējais budžets ir teju 26 miljoni eiro. Rīgas pils kastelas atjaunošana tiek veikta pēc PS “Rīgas Pils Kastelas projekts” izstrādātā būvprojekta. Projektu paredzēts pabeigt 2024.gadā, lai Latvijas Nacionālais vēstures muzejs varētu atgriezties vēsturiskajā mājvietā, sāktu iekārtot un atvērtu sabiedrībai daļu savu ekspozīciju. Nākamajā projekta kārtā tiks restaurētas un pārbūvētas atlikušās kastelas telpas, lai pilī iekārtotu arī Latvijas vēstures pamatekspozīciju.
Projekts tiek finansēts no Kultūras ministrijas piesaistītā finansējuma - Eiropas Savienības fondu darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” prioritārā virziena “Vides aizsardzības un resursu izmantošanas efektivitāte” 5.5.1. specifiskā atbalsta mērķa “Saglabāt, aizsargāt un attīstīt nozīmīgu kultūras un dabas mantojumu, kā arī attīstīt ar to saistītos pakalpojumus” ceturto projektu iesniegumu atlases kārtu “Kultūras mantojuma saglabāšana, atjaunošana un ar to saistītās infrastruktūras attīstība Rīgas vēsturiskā centra teritorijā” un valsts budžeta finansējuma.