Recesiju nemanījušās kūdras nozares noturēšanās pašreizējās pozīcijās, nemaz nerunājot par attīstību, bez valsts apstiprināta nozares stratēģiskā attīstības plāna un arī izmaiņām normatīvajos aktos par dedzināmās kūdras izmantošanu Latvijā nav iespējama

Tāds ir secinājums pēc DNB Bankas rīkotās apaļā galda diskusijas. Valstij ir jāpārskata sava attieksme pret resursu, kurš ir tepat zem mūsu kājām, jo pašlaik kūdra vairs nav energoresurss, kāda tā ir Igaunijā, Zviedrijā, Somijā, Lietuvā, pat Baltkrievijā. Tas ir būtiski ne tikai no energodrošības viedokļa, bet arī no izmaksu skatupunkta. Lai arī Latvija neatkarību atguva pirms vairāk nekā ceturtdaļgadsimta, tomēr joprojām nav izstrādātas un apstiprinātas kūdras nozares attīstības stratēģijas, tādējādi uzņēmējiem nākotne ir neskaidra, un līdz ar to investīcijas, kuras varētu tikt ieguldītas Latvijā šajā nozarē, silda citu valstu ekonomiku. Dabas vērtību aizsardzības politika ir vērsta uz to, lai aizsargātu jebkādu dabas vērtību, tādējādi apgrūtinot jaunu platību nodošanu kūdras ieguvei. Kūdras, atšķirībā no daudzām citām ES dalībvalstīm, Latvijai ir ļoti daudz (1,5 miljardi t), turklāt tās apjoms ik gadu turpina pieaugt vismaz par 1,2 milj. t, un ik gadu iegūstot ap 0,8 milj. t kūdras, šādos apjomos var turpināt iegūt vismaz 800 gadus. Kūdras nozarei arī vairāk jāinformē sabiedrība par tās devumu tautsaimniecībai – darba vietām (tiešajām un saistītajām), samaksātajiem nodokļiem, eksporta ieņēmumiem utt.

Man nav nekādu bažu par Latvijas gāzes vietu Latvijas tirgū - kā ir atzinuši arī Eiropas līmeņa eksperti, Latvijas gāze ir viens no labākajiem enerģētikas uzņēmumiem. Mani uztrauc, ka Latvijas gāze tiks sadalīta tādā veidā, ka būs lielas problēmas ar apgādi, intervijā laikrakstam Diena atzīst Latvijas gāzes padomes priekšsēdētāja vietnieks un akcionārs Juris Savickis.

Vai ekonomikas ministres Danas Reiznieces-Ozolas izteikumi par draudiem un šantāžu neliecina, ka ir apstājies dialogs starp valsti un LG akcionāriem un situācija virzās uz tiesāšanos?

Vispār negribu tiesāties pats ar savu valsti. Bet jāsaka, ka dialoga faktiski nav bijis. Notiek viedokļu apmaiņa ar LG vadību, diemžēl ministre negrib ieklausīties profesionālos cilvēkos. Caur medijiem tiek taisīta propaganda, lai, maldinot par īstajiem situācijas apstākļiem un patieso līgumu saturu, savā pusē dabūtu politisko vilkmi. Tomēr cerams, ka vistuvākajā laikā dialogs notiks.

Sakiet, vai jūs esat par vai pret gāzes tirgus liberalizāciju?

Ierēķinot gāzes sašķidrināšanas, jūras transporta, un gazifikācijas izmaksas, ASV gāze Eiropā varētu nonākt par cenu, kas ir konkurētspējīgāka par Gazprom piedāvāto, norāda ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis.

Viņš uzsver, ka par vienu no galvenajiem politiskajiem instrumentiem un ieročiem ir kļuvusi enerģētika. Tikai dažu mēnešu laikā Krievija sākotnēji samazināja gāzes cenu Ukrainai par 33%, bet vēlāk paaugstināja to pat par 50%. Šādām cenu svārstībām un neskaidrībai par piegādēm vajadzētu izraisīt katastrofālas ekonomiskās un sociālās sekas.

Ņemot vērā minētos riskus, Latvijai nepieciešams rīkoties pietiekoši izlēmīgi, tomēr tikpat svarīgi saglabāt vēsu galvu. Kā zināms, gāzes cena būtiski ietekmē ne tikai apkures rēķinu apmēru, bet arī tautsaimniecības konkurētspēju kopumā. Kā piemēru ministrs min - pagājušā nedēļā AS Valmieras stikla šķidra paziņoja, ka enerģijas cenas ir galvenais iemesls tam, ka jauno ražotni atvērs nevis Latvijā, bet gan ASV, kur gāzes cena ir vien apmēram trešdaļa no vidējās cenas pasaulē.

Jāsaka, ka nesenie izteikumi, ka Latvijas Gāze «nodarbojas ar šantāžu un draudiem» mūsu uzņēmumā neatstāja vienaldzīgos. Tāpēc nolēmu, ka man, kā nozares profesionālim, ir lietderīgi darīt zināmu sabiedrībai savu viedokli.

Mūsu uzņēmuma (AS Latvijas Gāze ekspluatācijas iecirkņa Inčukalna pazemes gāzes krātuve) darbinieku uzdevums ikdienā nav piedalīties diskusijās, bet nodrošināt dabasgāzes krātuves darbību un caur to Latvijas gāzapgādes sistēmas darbu, kura savukārt palīdz nodrošināt reālu mūsu valsts enerģētisko drošību, kas ir nepārtraukta valsts iedzīvotāju un uzņēmumu apgāde ar kurināmo, siltumu un gaismu. Jo tieši iesūknētie dabasgāzes krātuvē gāzes apjomi ir pamats mūsu valsts enerģētiskajai neatkarībai, kad tas ir visvairāk nepieciešams – ziemas periodā.

Ar cieņu pret ministres kundzi kā nozares pārstāvis tomēr vēlos sacīt, ka norādīt uz apdraudējumu vēl nenozīmē draudēt.

Gāze var palīdzēt visai tautsaimniecībai Latvijā tuvoties klimata neitralitātei, pašlaik šī energoresursa loma ir novērtēta tieši enerģētikā, taču nav izmantotas tās iespējas, kādas paveras transportā un arī lauksaimniecībā.

Lai šādas priekšrocības izmantotu, ir nepieciešama ne tikai atbilstoša valsts politika, bet arī attiecīgi instrumenti šo ieceru iedzīvināšanai.

"Objektīvi izvērtējot dažādus sektorus un to ietekmi (CO2 izmešu apmērus) uz klimatu, jāsecina, ka Latvijā ir trīs jomas, kuras rada vislielākās siltumnīcu gāzu emisijas, – lauksaimniecība, transports un enerģētika," situāciju žurnālam "Dienas Bizness" skaidro AS "Latvijas Gāze" Biznesa attīstības vadītājs Jānis Bethers.

Viņš atzīst, ka līdz šim īpaši aktīvi Latvija, raugoties no klimata skatupunkta, ir darbojusies enerģētikas nozarē. Enerģētikā dabasgāze nodrošina fleksibilitāti – spēju reaģēt gan uz sezonālām, gan arī ļoti straujām īstermiņa pieprasījuma izmaiņām.

Iespējams, kļūda bija Arvila Ašeradena palikšana Ekonomikas ministra amatā. Neizskatās, ka viņam būtu kāds plāns, lai stratēģiski atrisinātu elektrības OIK jautājumu. Tikmēr valsts politikas trūkums enerģētikā draud arī ar dabasgāzes cenu nepamatotu sadārdzināšanos un iespējamu enerģētisko krīzi nākamā gada ziemā.

Mums ļoti paveicās, ka šogad bija tik maiga ziema. Sals tuvu mīnus divdesmit grādiem bija tikai vienu nedēļu, un jau tad ar tobrīd iesūknēto gāzes daudzumu Inčukalna pazemes gāzes krātuve strādāja maksimālā režīmā. Vēl pāris aukstu dienu un vajadzētu ierobežot gāzes padevi Latvijas iedzīvotājiem.

Pierādījās, ka aukstā laikā Krievija tikai pa cauruļvadu tehniski nevar piegādāt dabasgāzi ne tikai Latvijas, Igaunijas un Lietuvas klientiem, bet tai pašai ir nepieciešamas Inčukalna jaudas, lai apgādātu savus klientus reģionā, kas tradicionāli ir apgādāti no mūsu gāzes krātuves. Šī gada aukstajās dienās Krievija lūdza, lai Latvija ieslēdz reverso plūsmu un apgādā to ar gāzi. Aukstajā nedēļā Inčukalns, kā tas ir bijis vienmēr arī pagātnē, nodrošināja gāzes piegādes uz četrām valstīm – Latviju, Lietuvu, Igauniju un Krieviju.

Siltumnīcu gāzu emisiju samazināšanā būtisku lomu spēlē dabasgāze un tās apgādes sistēma, kurā pēc brīža var sākt izmantot jau no atkritumiem un mēsliem iegūto biometānu, bet tālākā perspektīvā – arī ūdeņradi.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta a/s Latvijas Gāze Biznesa attīstības vadītājs Olavs Ķiecis. Par šo un daudziem citiem patērētājiem svarīgiem enerģētikas jautājumiem tiks diskutēts izdevniecības Dienas Bizness, a/s Gaso, a/s Latvijas Gāze, a/s Latvenergo un a/s Augstsprieguma tīkls ikgadējā enerģētikas nozares konferencē Enerģētika 2021: konkurētspēja un tirgus stabilitāte ceļā uz klimata mērķu sasniegšanu.

Kā dabasgāzi ietekmēs ES Zaļais kurss?

Eiropas Savienības dalībvalstis ir izvirzījušas ambiciozu mērķi – līdz 2050. gadam panākt klimatneitrālu Eiropas Savienību. Lai arī dabasgāze tiek uzskatīta par fosilo kurināmo, tomēr tā un arī tās apgādes sistēma ir pamats, kas šobrīd ļauj samazināt siltumnīcu gāzu emisijas, tostarp CO2 izmešus, un vienlaikus tā būs būtiska platforma Eiropas Savienības iecerētajai nākotnes energoresursu zaļināšanai – sākotnēji ar biometānu un tālākā perspektīvā ar ūdeņradi. Jāņem vērā, ka dabasgāze Eiropā tiek uzskatīta kā akmeņogļu aizstājējs elektroenerģijas ražošanai, kas arī ekoloģiski ir daudz tīrāks – mazāks ekoloģiskās pēdas nospiedums. Šāds process pašlaik notiek, piemēram, Vācijā un arī Polijā, kur pakāpeniski tiek slēgtas akmeņogļu raktuves un elektrostacijas, kuras izmantoja šo kurināmo.

Polijas un Lietuvas gāzesvadu starpsavienojuma (GIPL) atklāšana ir nozīmīgs notikums, kas turpmāk liegs Krievijai iespēju šantažēt kaimiņvalstis, ceturtdien uzsvēris Polijas prezidents Andžejs Duda, piedaloties oficiālajā GIPL atklāšanā Lietuvas Širvintu rajona Jauņūnu gāzes kompresijas stacijā.

"Daudzu gadu garumā Krievija padarījusi Eiropas valstis atkarīgas no savu dabas resursu piegādēm, un daudzus gadus Eiropas Savienībā dzirdējām runas, ka Krievija ir nopietna, uzticama un atbildīga biznesa partnere, diemžēl [netika pateikts], ka patiesībā koncerns "Gazprom" nav normāls uzņēmums, kas darbotos pēc brīvā tirgus noteikumiem, kā ierasts Eiropā," viņš sacījis. "Pateicoties šīm investīcijām, esam nodrošinājuši sev alternatīvas piegādes iespējas no citiem virzieniem."

Lietuvas prezidents Gitans Nausēda norādījis, ka GIPL atklāšana ir īpašs brīdis ne tikai Lietuvai un Polijai, bet arī Latvijai, Igaunijai un Somijai.

"Šodien mēs nostiprinām savu enerģētisko neatkarību un noturību pret politisko spiedienu un enerģētisko šantāžu no Austrumiem," viņš paziņojis.

Būvniecības uzņēmums “Piche”, kas zināms kā biznesa parku attīstītājs Mārupē, nolēmis būvēt arī dzīvokļu un rindu mājas. Pašlaik Mārupē top uzņēmuma pirmais dzīvokļu komplekss “Dižozoli”, kura pirmo māju plānots nodot ekspluatācijā līdz šī gada beigām, bet blakus taps vēl viena.

Uzņēmuma “Piche” valdes priekšsēdētājs Pēteris Senkāns norāda, ka, skatoties uz prognozētajām apkures un elektrības cenām, par ietaupīšanu ir jādomā ne vien katram iedzīvotājam pašam, bet nu jau tam uzmanība ir jāpievērš arī māju būvniekiem.

“Apkure dzīvokļos tiks nodrošināta ar siltajām grīdām, taču siltuma avots būs kombinēts - izmantosim gan “Latvijas Gāzes”, gan “Latvijas Propāna gāzes” resursus. Šobrīd propāna gāze ir vairāk kā divas reizes lētāka par dabas gāzi. Tāpat - sadegot propāna gāze izdala trīs reizes vairāk siltuma, kas ļaus būtiski ietaupīt šobrīd. Ja dabas gāzes cenas kritīsies, būs iespēja pārslēgties uz otru apkures veidu. Vēl centīsmies ietaupīt uz koplietošanas telpu ekspluatācijas izmaksām - tajās elektrība tiks nodrošināta no uz ēkas jumta izvietotajiem saules paneļiem,” skaidro P.Senkāns.

Latvijas IKP uz vienu iedzīvotāju pēc 25 gadiem ir zem katras kritikas un pat zem Krievijas rādītāja

Pēdējā laikā esam līdz apnikumam pielīdzinājušies Igaunijai, bet mums pēdas svilina arī korumpētā un «atpalikusī» Krievija. Tā rāda Ekonomikas ministrijas izplatītie Starptautiskā valūtas fonda statistikas dati. Par tiem ir vērts aizdomāties. Pat tad, ja pēc fakta tā liekas nejēdzība. Latvijas IKP uz vienu iedzīvotāju pēc pirktspējas paritātes šogad tiek prognozēts 25,74 tūkst. ASV dolāru, arī Krievija ir turpat ar 26,11 tūkst. ASV dolāru. Tāpat Lietuva un Igaunija tepat vien ir, aiz krāgas noķeramā attālumā, ar attiecīgi 29,88 tūkst. un 29,5 tūkst. ASV dolāru uz iedzīvotāju. Piecu gadu laikā strauji zaudējot iedzīvotājus, esam IKP jomā Krievijai strauji pievilkušies tuvāk un turpmākajos gados pie šādas tendences to droši vien apsteigsim, bet ne par to ir runa.

«Vēsturiski Latvija ir atkarīga no Krievijas energoresursu importa. Taču pēdējā laikā Latvija kopā ar pārējām Baltijas valstīm ir spērusi nozīmīgus soļus, lai stiprinātu enerģētisko drošību,» intervijā pauž ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro.

Tā kā Latviju kā jaunu valsti stiprāk ietekmē globālās ekonomiskās un politiskās svārstības, ciešas saiknes ar ekonomiskiem partneriem un stabili eksporta tirgi Latvijas attīstībā pilda īpaši svarīgas funkcijas. Kā jūs vērtējat pašreizējo Latvijas un tās lielāko ekonomisko partneru attiecību stāvokli? Kāda ir globālo politisko notikumu ietekme uz šīm attiecībām?

Globālās ekonomiskās un politiskās svārstības Latviju ietekmē tāpat kā jebkuru citu valsti, taču, atrodoties Eiropas Savienībā (ES) un eirozonā, kur arī ir Latvijas galvenie tirdzniecības partneri, mēs varam justies stabilāk nekā valstis, kuras tur neatrodas. Latvijas un tās partnervalstu attiecības kopumā ir vērtējamas pozitīvi. Tirdzniecības apgrozījumi ir stabili un augoši (turpina augt preču un pakalpojumu eksports, kas faktiskajās cenās 2018.gadā sasniedza 17,4 miljardus eiro. Tomēr pieauguma tempi palēninās). Neskatoties uz to, tomēr pastāv zināmi riski.

Kombinētās siltumnodrošinājuma sistēmas izmantošanas lietderība un efektivitāte ātrāk atmaksājas ēkās, kurās lielāks pieprasījums pēc karstā ūdens, pirmdien raksta laikraksts Diena.

«Pasaulē aizvien vairāk apzinās, ka dabas resursi jātaupa. Videi draudzīgs, energoefektīvs siltumnodrošinājums ir viens no veidiem, kā samazināt izmešus. Taču zaļās tehnoloģijas ir efektīvas tikai tad, ja pareizi strādā un to izmantošana ir ekonomiski pamatota,» uzsver Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) Vidzemes reģionālās administrācijas vecākais referents nekustamā īpašuma apsaimniekošanas jomā Gintārs Rubenis.

Administrācijas Salacgrīvas birojs Salacgrīvā, Rīgas ielā, atrodas ēkās, kur no 1998. gada saimnieko Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta administrācija. Pirms septiņiem gadiem, atjaunojot veco noliktavu un blakus tai esošo neapdzīvoto ēku, jaunajās renovētajās telpās tika uzstādīta kombinētā siltumnodrošinājuma sistēma, kas darbojas, izmantojot vakuuma saules kolektorus, zemes siltumsūkni ar termozondēm vertikālos dziļurbumos, dīzeļdegvielas kurināmā katlus un rekuperatīvo vēdināšanu. Šādas kombinētās siltumapgādes sistēmas izmanto tikai dažviet Latvijā.

Nozares attīstības tendences Eiropā norāda, ka Zaļā kursa ietvaros nākotnē dabasgāze varētu tikt aizstāta ar biometānu, zaļo ūdeņradi vai sintētisko metānu; AS Gaso lielāko potenciālu Latvijā saskata tieši biometāna izmantošanā.

No 2022. gada maija līdz oktobrim, salīdzinot ar attiecīgo periodu pirms gada, kopējais dabasgāzes patēriņš Latvijā samazinājies par 47%, liecina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas dati. Eksperti šo kritumu skaidro ar silto ziemu, fosilo energoresursu cenu kāpumu, kā arī pēdējā gada laikā pieņemtajiem politiskajiem lēmumiem, kas ierobežo dabasgāzes importu no Krievijas. Nozares pārstāvji norāda, ka pagaidām ir sarežģīti prognozēt, kāds būs Latvijas dabasgāzes patēriņš šogad, taču vienlaikus eksperti atzīmē, ka, visticamāk, arī nākotnē šī resursa patēriņš saglabāsies būtiski zemāks nekā iepriekš.

Meklē alternatīvas

Dabasgāze ir viens no visērtāk izmantojamajiem energoresursu veidiem, norāda Aleksandrs Koposovs, Gaso valdes loceklis. “Dabasgāze ir pārāka par citiem resursiem efektivitātes ziņā, kā arī rada mazāk CO2 un citus kaitīgo emisiju veidus nekā, piemēram, koksne vai bezakcīzes dīzeļdegviela. Tajā pašā laikā ir skaidrs, ka dabasgāzes patēriņš samazinās, tāpēc ir jādomā, kā racionāli izmantot esošo dabasgāzes infrastruktūru. Pašlaik Latvijas dabasgāzes nozarē Gaso lielāko potenciālu atjaunojamo energoresursu (AER) izmantošanā dabasgāzes tīklos saredz biometānam, jo biometāna ražošanas tehnoloģijas jau ir ļoti izplatītas un pieejamas visā Eiropā. Līdz šim brīdim esam izsnieguši tehniskos noteikumus astoņiem iespējamajiem projektiem, kas saistīti ar biometāna ievadīšanu Gaso piederošajā gāzesvadu sistēmā. Taču, lai pilnvērtīgi spētu īstenot Latvijas biometāna ražošanas potenciālu, ir jārod risinājumi tā izmantošanai arī reģionos, kur dabasgāzes patēriņš ir niecīgs vai tā nav vispār,” atzīmē A.Koposovs, piebilstot, ka līdz ar atjaunojamās elektroenerģijas ražošanas attīstību vēja un saules parkos strauji varētu pieaugt arī ūdeņraža izmantošanas potenciāls.

Eiropas Savienībā (ES) visvairāk izmantotais energoresurss ir kodolenerģija, kas veido 29% no 2013.gadā blokā saražotās enerģijas, liecina ES statistikas biroja Eurostat dati.

Latvijā 99,7% no saražotās enerģijas apjomiem tiek iegūti no atjaunojamajiem energoresursiem, kas ir augstākais īpatsvars starp ES valstīm.

Otrs lielākais atjaunojamo energoresursu īpatsvars reģistrēts Portugālē - 97,5%, kam seko Lietuva - 91,1%, Austrija - 78,2% un Luksemburga - 76,4%.

Cieto kurināmo enerģijas ražošanā pārsvarā izmanto Polijā - 80,5%, Igaunijā - 78,3% un Grieķijā - 72,3%.

Savukārt Francija un Beļģija ir visvairāk atkarīgas no kodolenerģijas, kas veido attiecīgi 80,9% un 75,2% no kopējā saražotā enerģijas daudzuma.

Savukārt gāze kā energoresurss visvairāk tiek izmantota Nīderlandē - 88,7% no saražotās enerģijas.

ES kopumā 24% no saražotās enerģijas apjoma tiek iegūti no atjaunojamajiem energoresursiem, kam seko 20% cietie kurināmie, 17% dabas gāze, 9% nafta un 1% neatjaunojamie atkritumi.

Patēriņa cenas janvārī salīdzinājumā ar decembri Latvijā palielinājās par 0,5%, bet gada inflācija - janvārī, salīdzinot ar 2022.gada janvāri - bija 21,5%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Savukārt 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, janvārī palielinājās par 18,5%.

Statistikas pārvalde informē, ka lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa pieaugumu 2023.gada janvārī, salīdzinot ar 2022.gada janvāri, bija ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (7,9 procentpunkti), pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (7,3 procentpunkti), ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (1,7 procentpunkti), dažādu preču un pakalpojumu grupai (0,9 procentpunkti), ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem (0,8 procentpunkti).

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 28,2%. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija maizei (+42%), konditorejas izstrādājumiem (+26,3%), miltiem un citiem graudaugiem (+39,1%), makaronu izstrādājumiem (+35,1%), rīsiem (+31,4%), brokastu pārslām (+22%). Cenas kāpa žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+24,1%), mājputnu gaļai (+37,0%), cūkgaļai (+24,7%), gaļas izstrādājumiem (+26,5%), liellopu gaļai (+30,4%). Dārgāks bija siers un biezpiens (+30,0%), piens (+45,3%), piena produkti (+32,1%), olas (+35,2%) un jogurts (+20,1%).

Eiropas Komisija (EK) ir nosūtījusi iebildumu paziņojumu uzņēmumam Gazprom, kurā apgalvots, ka daži tā uzņēmējdarbības prakses veidi Centrāleiropas un Austrumeiropas gāzes tirgos uzskatāmi par tā dominējoša stāvokļa tirgū ļaunprātīgu izmantošanu, kas ir pretrunā ar ES pretmonopola noteikumiem, informē EK.

Pamatojoties uz EK veikto izmeklēšanu, tās sākotnējais uzskats ir, ka Gazprom pārkāpj ES pretmonopola noteikumus, īstenojot vispārēju stratēģiju nolūkā sadalīt Centrāleiropas un Austrumeiropas gāzes tirgus, piemēram, samazinot tā klientu iespēju tālākpārdot gāzi pārrobežu klientiem. Tas, iespējams, ir ļāvis Gazprom atsevišķās dalībvalstīs noteikt netaisnīgas cenas. Iespējams, ka uzņēmums Gazprom arī ļaunprātīgi izmantojis savu dominējošo stāvokli tirgū, padarot gāzes piegādi atkarīgu no tā, vai vairumtirgotāji ir gatavi uzņemties ar darījumu nesaistītas saistības, kas attiecas uz gāzes transporta infrastruktūru.

Lai sniegtu atbildi uz šo iebildumu paziņojumu, Gazprom rīcībā ir 12 nedēļas. Uzņēmums var arī pieprasīt mutisko uzklausīšanu savu argumentu izklāstīšanai. Komisija pilnībā ievēros Gazpromaizstāvības tiesības un pirms lēmuma pieņemšanas rūpīgi izskatīs uzņēmuma sniegtos komentārus. Iebildumu paziņojuma nosūtīšana nekādā veidā nenosaka izmeklēšanas galarezultātu.

Koalīcijas politiķi kā iespējamos nākotnes risinājumus dabasgāzes cenu pieaugumam redz mērķētus pabalstus, kas drīzāk attiektos uz nākamo apkures sezonu, kā arī virzību uz attiekšanos no dabasgāzes izmantošanas iedzīvotāju mājokļu apkurē.

To koalīcijas pārstāvji pauda 7.martā pēc valdību veidojošo partiju sanāksmes, atbildot uz jautājumu, vai pēc dabasgāzes cenu palielinājuma aprīlim salīdzinājumā ar martu Eiropā tiks ieviesti papildu atbalsta mehānismi iedzīvotājiem, kuri patērē dabasgāzi.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) norādīja, ka valdība un Saeima šogad ir pieņēmusi atbalsta pakotni jau iepriekš notikušajam energocenu pieaugumam apmēram 450 miljonu eiro apmērā pašreizējai apkures sezonai, kas vēl turpinās un kas ietver arī maksājumu griestus par apkuri.

Savukārt pašlaik notiekošajam dabasgāzes cenu pieaugumam ārējā tirgū nevajadzētu daudz ietekmēt situāciju pašreizējā apkures sezonā, atzīmēja valdības vadītājs. Reizē būs jāseko līdzi, kā attīstīsies notikumi pavasarī un vasarā, lai varētu prognozēt, kāda varētu būt situācija nākamajā rudenī un ziemā, pauda Kariņš.

Mudina uz vēl ātrāku dekarbonizāciju; citi teic, ka tas novedīs pie nākotnes enerģijas krīzēm un dusmīgām sabiedrībām. Neskatoties uz to, zirga mugurā atgriežas enerģijas sektora akcijas.

Pasaulē periodiski tiek pacelta tēma par pašu augstāko hidrokarbonu ieguves punktu, pēc kura sasniegšanas tad ir gaidāma neatgriezeniska to ražošanas samazināšanās. Būtībā jau gadu desmitiem spriests par to, ka cilvēces apetīte pēc dabas resursiem – sevišķi naftas, kuru mūsdienu dzīves ritmā var uzskatīt par svarīgāko šādu resursu, - pārsniegs dabas spēju tos nodrošināt.

Vēsture gan liecina, ka tāds tā saucamais Peak oil moments kā īsti nenāk, tā nenāk. Vienmēr kādām naftas piedāvājuma problēmām sekojusi augstāka cena un lielāka šī resursa iegūšana bez kādām īpašām dzelžainām pazīmēm, ka šo resursu vairs nebūtu iespējams dabūt ārā no zemes.

Attiecīgi var spriest, ka arī nākotnē pie daudzmaz normāliem nosacījumiem augstākā iespējamā naftas ieguve var neatnākt vēl ļoti ilgi. Šāda ierobežojuma neesamību noteiktu, piemēram, tehnoloģiju attīstība, kas arvien varētu nozīmēt, ka nafta un gāze tiek iegūta tādās vietās un apjomā, kur tas agrāk nebija iespējams. Bet, ja kaut kas nenāk pats, tad to var piespiedu kārtā atnest tuvāk. Nelabvēlīga politika šādu resursu ieguvei Rietumvalstīs nozīmē, ka investīciju jaunos šādos projektos ir maz. Var arī manīt, ka politikas noteicēji drīzāk koncentrējas uz naftas un citu fosilo energoresursu pieprasījuma daļas prognozēšanu.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) ir saņēmusi divus iesniegumus par strīda ierosināšanu jautājumā par AS Latvenergo piekļuves tiesībām dabasgāzes pārvades un sadales sistēmām - vienu no AS Latvijas Gāze (LG), bet otru no Latvenergo.

SPRK vadītājs Rolands Irklis aģentūrai LETA stāstīja, ka reaģējot uz pagājušā nedēļā saņemto informācija administratīvā procesa ietvaros, regulators ir arī pieprasījis Latvijas Gāzei sniegt paskaidrojumus par izveidojušos situāciju.

Regulators par strīda ierosināšanu vēl lems.

Šodien SPRK padomes sēdē tika skatīts dabasgāzes sadales tarifu metodikas jautājums, kas, pēc irkļa teiktā, zināmā mērā ir saistīts ar piekļuves nodrošināšanu dabasgāzes infrastruktūrai.

Grozījumi metodikā ir saistīti ar tarifu piemērošanas kārtību, lai novērstu situāciju, ka dabasgāzes piegādes pakalpojumā, kas tiek sniegts par regulētiem tarifiem, tiek piemēroti atšķirīgi tarifi, salīdzinot ar infrastruktūras tarifiem, kuri tiek piemēroti gadījumos, kad sistēmas lietotājs izmanto trešo pušu piekļuves tiesības. Tādā veidā tiks nodrošināta vienlīdzīga attieksme gan attiecībā pret patērētājiem, nodrošinot, ka visiem patērētājiem neatkarīgi no dabasgāzes piegādes avota tiek piemēroti vienlīdzīgi infrastruktūras tarifi, gan nodrošināta vienlīdzīga konkurence, neradot priekšrocības kādam no dabasgāzes piegādes avotiem, sacīja Irklis.

Piena pārstrādes uzņēmums AS "Jaunpils pienotava" pagājušajā gadā strādāja ar 19,427 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 18,9% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt uzņēmuma zaudējumi bija 225 185 eiro pretēji peļņai 2020.gadā, liecina informācija "Firmas.lv".

Kompānijas gada pārskata vadības ziņojumā minēts, ka pērn piena iepirkuma cena ir kāpusi par 21%, jo pasaulē zaļā kursa ietekmē samazinājās piensaimniecību skaits un pieprasījums pēc piena pieauga.

Arī vietējā tirgū bija novērojams straujš piena cenu un citu ar produkcijas ražošanu saistītu izmaksu palielinājums kā iepakojums, degviela un gāze, kas uzņēmumam nesa zaudējumus un lika pārskatīt produktu cenu politiku.

Vienlaikus kompānijas vadība atzīmē, ka, neskatoties uz sarežģītajiem apstākļiem, uzņēmums tomēr turpināja stiprināt savas tirgus pozīcijas gan vietējā, gan ārvalstu tirgū.

Šogad "Jaunpils pienotava", izanalizējot pašreizējo produktu sortimentu, plāno palielināt ražošanas apjomus rentablākajiem produktiem, kā arī apsvērs iespēju par alternatīvu dabas resursu piesaisti ražošanā, lai mazinātu negatīvo efektu no gāzes un elektrības cenu pieauguma.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) šodien nolēma ierosināt administratīvo lietu pret AS Latvijas Gāze (LG).

SPRK informēja, ka šā gada 11.janvārī LG saņēma AS Latvenergo vēstuli, kurā Latvenergo izteica lūgumu LG nodrošināt dabasgāzes pārvades un sadales sistēmas lietošanas pakalpojumu Rīgas otrajai termoelektrocentrālei (TEC2). 29.janvārī arī SPRK lūdza LG nodrošināt Latvenergo pieeju attiecīgajām dabasgāzes sistēmām vai atteikuma gadījumā pamatot - kāpēc atteikts.

Savukārt 2.martā SPRK un Latvenergo saņēma LG vēstuli, kurā gāzes koncerns norāda, ka, ja gadījumā šogad pieņemtie grozījumi Enerģētikas likumā paredz gāzes tirgus atvēršanu pirms 2017.gada aprīļa, tiek pārkāpti LG izsniegtajā dabasgāzes tirdzniecības licencē noteiktie principi. SPRK ieskatā, LG vēstule būtībā ir atteikums Latvenergo lūgumam.

Vasaras vidū dabas pētniekus ne tikai Krievijā, bet arī citviet pasaulē pārsteidza ziņas par vismaz piecām bedrēm, kas pēkšņi parādījušās Sibīrijas gāzes laukos. Drīz pēc to uzrašanās Krievijas interneta vietnes pāršalca dažnedažādi minējumi par bedru izcelsmes iemesliem. Taču, visticamāk, vainīgi nav ne citplanētieši, ne meteorīti, kā dažiem varbūt labpatiktu. Pēc bedru rūpīgas apskates un zemes paraugu analīzes Krievijas zinātnieku grupa gan nonākusi pie ne mazāk aizraujoša secinājuma – Sibīrijas bedru izcelsme, iespējams, meklējama Bermudu trijstūra fenomenā, vēsta laikraksts Latvijas Avīze.

Pirmās ziņas par milzīgajām bedrēm Sibīrijas gāzes laukos parādījās jūlijā. Vispirms Jamalas pussalā naftas un gāzes lauku apsekotāji, ar helikopteru pārlidojot pussalas teritoriju, pamanīja 80 metrus platu bedri, bet dažas nedēļas vēlāk briežu mednieki Tazovskas apgabalā, kā arī Taimiras pussalā uzgāja vēl divas bedres. Kaut arī tās bija mazākas nekā Jamalas pussalā esošā bedre, to struktūras bija ļoti līdzīgas.

Šobrīd Krievijas plašsaziņas līdzekļi informē, ka valsts ziemeļos parādījušies jau vismaz pieci šādi krāteri. Tos izpētījušas vairākas zinātnieku grupas, kas secinājušas, ka krāteri radušies pazemes sprādzienos. Pēc bedru apskates Jamalas pussalā Krievijas zinātniece Anna Kurčatova sarunā ar laikrak­stu The Siberian Times norādījusi, ka, iespējams, sprādzienus izraisījusi globālā sasilšana. «Iespējams, mūžīgajam sasalumam sākot kust, pazemē esošie gāzes krājumi sajaucās ar smiltīm un ledu, radot efektu, kas līdzvērtīgs tikko atkorķētas šampanieša pudeles izlīšanai,» spriedusi Kurčatova.

Arī ieguldījumiem ir vajadzīga tematiska ievirze, liecina Rietumu Bankas grupā ietilpstošā aktīvu pārvaldīšanas uzņēmuma Rietumu Asset Management (RAM) veiksmīgā pieredze ar jauna veida piedāvājumu investīciju izvietošanā. Divi tematiskie investīciju portfeļi, kas ļauj ieguldīt klientiem saprotamās biznesa idejās un pievilcīgos zīmolos, ir veidoti no tādu uzņēmumu akcijām, kas vēsturiski pierādījuši savu attīstības potenciālu, ir saglabājuši ilgtspēju un to produkti kļūst aizvien pieprasītāki visā pasaulē. Investīciju portfelis “Commodity Basket” veidots no izejvielu sektora un ar to saistīto nozaru publisko kompāniju akcijām (naftas un gāzes sektors, kalnrūpniecība, lauksaimniecība, ķīmiskie produkti, mašīnas iekārtas utml.) Savukārt portfelis „Brands & Luxury“ tapis no uzņēmumiem, kas ražo luksusa preces un ir pasaulē slavenu zīmolu īpašnieki.

“Abi tematiskie ieguldījumu portfeļi veidoti no tādiem uzņēmumiem, kuru ražotās preces vai sniegtie pakalpojumi ir un būs pieprasīti – tāda ir gan izejvielu nozare, gan arī mums visiem zināmo, vērtīgo zīmolu ražojumi. Turklāt, abos gadījumos investoriem ir skaidri definēts ieguldījuma modelis vai ideja, šajā gadījumā – modes un luksusa preces vai izejvielas,” stāsta Jurijs Moskaļuks, Rietumu Asset Management eksperts.

Tas gan nenozīmē, ka slavena zīmola īpašnieks vai naftas ražotājs RAM portfelī nonāk automātiski – katru uzņēmumu speciālisti vērtē atsevišķi, lai pārliecinātos, ka tas atbilst trim nozīmīgiem kritērijiem: emitenta kvalitāte (bilances, naudas plūsmas utml. dati), emitenta pašreizējā un prognozējamā tirgus vērtība (akciju cenas vēsturiskās izmaiņas, cenas attiecība pret dažādiem finanšu rādītājiem), emitenta izaugsmes potenciāls (t.sk. norises konkrētajā nozarē). Investīciju portfeļa uzbūvi nosaka RAM pārvaldnieki, dažādos laika periodos katrs no tiem iekļauj no 25 līdz 35 emitentu akcijām. Minimālais ieguldījuma apjoms šajos investīciju portfeļos ir 100 tūkstoši ASV dolāru, un pirmie darbības mēneši parādījuši, ka pieprasījums no klientu puses ir visai augsts.

Krievijas iebrukums Ukrainā pastiprinājis Eiropas Savienības valstu centienus līdz 2030. gadam ievērojami palielināt atjaunojamās enerģijas īpatsvaru transporta nozarē, tostarp diversificēt transporta nozarē izmantotās enerģijas patēriņa struktūru. Latvijā transporta nozarē patērētais enerģijas daudzums ieņem nozīmīgu sadaļu kopējā enerģijas patēriņā, tomēr Valdības rīcība transporta nozares dekarbonizācijā bijusi kontrproduktīva, neskatoties uz to, ka tā pati Valdība paraksta pieaugošos ES mērķus. Eiropas Savienības klimata mērķi pieaug – sniegums Latvijā pasliktinās, kaut vai tādēļ, ka 2022. gada sākumā Latvija atteicās no obligātas biodegvielas komponentes prasības ar mērķi samazināt degvielas mazumtirdzniecības cenu, kas diemžēl mērķi nesasniedza, jo kaimiņvalstīs degviela mazumtirdzniecībā ir lētāka par spīti tam, ka viņi šādu soli nespēra. Tāpēc jaunajai Klimata un enerģētikas ministrijai būs jārīkojas ar divreiz lielāku apņēmību, lai šo situāciju risinātu. Ir būtiski izvērtēt alternatīvas un atdevi uz ieguldīto naudas vienību.

Proti, atbildēt uz jautājumiem – kuriem dekarbonizācijas risinājumiem, kādā laika posmā un apjomā nepieciešamas subsīdijas un / vai investīcijas, lai mēs sasniegtu progresu – atteiktos no Krievijas naftas, vairāk izmantotu vietējos un atjaunojamos resursus, un, ja valsts subsidē, tad cik CO2 tonnu mēs par šīm subsīdijām “nopirktu” jeb cik lielā mērā samazinātu emisijas. Alternatīvas, kā labi zināms, ir vairākas – transporta elektrifikācija, pirmās un otrās paaudzes biodegvielas izmantošana, arī biometāna, ūdeņraža izmantošana transportā.

Lasot jaunās Valdības deklarāciju, var secināt, ka prioritāte būs elektrifikācija, tas attiecas gan uz dzelzceļu, gan autotransportu (100. punkts).(1) Lai arī skaidrs, ka elektroauto īpatsvars transporta nozarē palielināsies, svarīgi apzināties arī elektrotransporta attīstību ierobežojošos faktorus un soļus kā samazināt siltumnīcefekta gāzes, izmantojot esošās iespējas līdz brīdim, kad esam atrisinājuši alternatīvu ierobežojumus.

Jebkurš bizness ir tāda trausla lieta, kuru man pagaidām izdodas noturēt, izdodas veiksmīgi tajā darboties

Tā intervijā DB saka Juris Ceplis. Viņš ir neredzīgs uzņēmējs, kurš pēc redzes zaudēšanas turpina strādāt un vadīt kompāniju, dodot darbu redzīgiem cilvēkiem un maksājot prāvus nodokļus valstij. Diemžēl valsts amatpersonu attieksme pret invalīdiem ir nievājoša, nesen neaizmirstamu pazemojumu piedzīvojis arī J.Ceplis. Anta Gulbe, uzņēmēja asistente, ņem viņu pie rokas, ved istabā, palīdz apsēsties pie galda, pieliek viņa roku pie kafijas krūzes osiņas un nenovērš no viņa ne acu, ja nu gadījumā ko ievajadzētos. Viņa bija iniciatore mūsu sarunai, jo ir pārliecināta, ka J.Ceplis var kalpot par paraugu daudziem redzīgajiem, kas negrib strādāt, vai arī tiem, kas to vien dara, kā sēž uz sociālajiem pabalstiem.