Jaunās tehnoloģijas biokurināmā koģenerācijas energoblokā Ziepniekkalnā ļauj maksimāli lietderīgi izmantot atjaunojamo energoresursu šķeldu, pirmdien raksta laikraksts Diena.

«Siltumenerģijas ražotājam ir jāprot sabalansēt vides aizsardzības prasības ar finansēm, ņemot vērā arī kurināmā diversifikācijas aspektu. Biokurināmā izmantošanas jomā esam pieņēmuši nedaudz piesardzīgu, bet, manuprāt, pareizu stratēģiju – uzstādījuši jaunas, modernas iekārtas, kas maksimāli strādā visu gadu un centralizētajā siltumapgādē līdz ar to nodrošina vasaras slodzi, bet dabasgāzi izmantojam apkures sezonā. Ja uzņēmumā vai saimniecībā ir vairāki apkures veidi, ar piegādātājiem ir vieglāk runāt, un nākotnē tas būs svarīgi gan no ekonomiskā, gan drošības viedokļa,» uzskata a/s Rīgas siltums valdes priekšsēdētājs Normunds Talcis.

Rīgas siltums savu vides aizsardzības politiku veido, balstoties gan uz valsts institūciju izstrādāto normatīvo dokumentu prasībām, gan akciju sabiedrības finanšu vadības plānu nākamajiem gadiem, gan attīstības stratēģiju, kas iekļauj arī vides politiku. Vienlaikus uzņēmums seko Eiropas Savienības (ES) nostādnēm un īsteno ES normatīvajos aktos noteiktās prasības, kas izstrādātas, lai sekmētu globālo klimata pārmaiņu novēršanu. Pamatražošanā galvenās uzņēmuma prioritātes ietekmes uz vidi samazināšanā ir jaunu tehnoloģiju ieviešana un esošo siltumenerģijas ražošanas iekārtu modernizācija, siltuma zudumu samazināšana, veicot siltumtīklu rekonstrukciju, kā arī atjaunojamo energoresursu izmantošana, lai samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas no fosilā kurināmā izmantošanas.

Latvijā patērētāju siltumapgāde tiek nodrošināta, izmantojot centralizētās siltumapgādes sistēmas, lokālo siltumapgādi un individuālo siltumapgādi. Lielākā daļa no centralizētās siltumapgādes sistēmās iegūtajiem siltumenerģijas apjomiem tiek saražota Rīgā, lielākā daļa no tiem – augsti efektīvas koģenerācijas procesā.

Uzņēmumā Rīgas siltums 2014. un 2015. gadā 69,8% siltumenerģijas saražots, izmantojot dabasgāzi, 30,2% – šķeldu. Biokurināmais enerģijas ražošanai Rīgā tiek izmantots četrās Rīgas siltuma siltumcentrālēs: Daugavgrīvā (ar jaudu 7,5 megavati (MW)), Vecmīlgrāvī (14 MW), Ziepniekkalnā (17 MW) un Zasulaukā (20,0 MW).

Viena no modernākajām Rīgas siltuma siltumcentrālēm atrodas Ziepniekkalnā, šis biokurināmā koģenerācijas energobloks ekspluatācijā nodots 2013. gadā. Tas ir lielākais un apjomīgākais no trim uzņēmuma projektiem, kura kopējās attiecināmās izmaksas pārsniedza 15 miljonu eiro, ietverot arī Eiropas Savienības (ES) Kohēzijas fonda līdzfinansējumu 40% apmērā.
Modernizējot Ziepniekkalna siltumcentrāli, tajā ir uzstādīts tvaika katls un tvaika turbīna ar siltuma jaudu līdz 22 MW un elektrisko jaudu līdz 4 MW, kā arī dūmgāzu kondensators ar siltuma jaudu 3,6 MW.

Koģenerācijas blokam ir ārējā un jauna iekšējā šķeldas noliktava. Ikdienas darbs norit, izmantojot iekšējā noliktavā glabāto biokurināmo. Kurināmā krājumi šajā katlumājā tiek veidoti trim četrām dienām. Jāpiebilst, ka ietilpīgākā biokurināmā katlumājas noliktava ir Zasulaukā, kur šķeldas pietiek desmit dienām.

Savukārt Ziepniekkalna katlumājas ārējā noliktavā šķelda tiek uzglabāta rezervei, tā teikt, avārijas situācijām, ja rastos problēmas ar kurināmā masas piegādātājiem. Rīgas siltums izmanto triju šķeldas ražotāju pakalpojumus, un, kā atzīst katlumājas tehniskie darbinieki, līdz šim sadarbība noritējusi veiksmīgi. Uzņēmuma vadītājs Normunds Talcis šķeldas ražotāju nozarei Latvijā saredz perspektīvas, turklāt tik kvalitatīva baltā šķelda, kāda tiek izmantota Ziepniekkalna katlumājā, maksā lētāk nekā citviet Eiropas vidienē. «Uzskatu, ka mūsu šķeldas izmantošanas apjomi veicina šīs nozares attīstību. Mēs esam paredzējuši, ka uzstādītajās iekārtās varēsim izmantot ne tikai tehnoloģisko šķeldu, bet arī mežizstrādes atkritumus. Esam veikuši arī pētījumu, kas apliecina – šķeldas resursu nākotnē nepietrūks,» piebilst N. Talcis.

Plašāk lasiet rakstā Ar vairākiem apkures veidiem drošāk un izdevīgāk pirmdienas, 30.novembra laikrakstā Diena (10.,11.lpp)!
 

 

Materiāls tapis ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra