Latvijai turpmākās ekonomiskās attīstības nodrošināšanai un arī sociālās sistēmas uzturēšanai nākamajā piecgadē būs nepieciešami vismaz papildu 100 000 viesstrādnieku, jo ik gadu kopš šī gadsimta sākuma darba tirgū ienāk mazāk darbspējīgo cilvēku, nekā to pamet.
"Tā ir skaudra realitāte, ka ik gadu Latvijā nomirst vairāk nekā piedzimst, to vēl paspilgtina emigrācija, kā rezultātā iedzīvotāju skaits atkarībā no gada sarūk par 15 000 līdz 20 000, tādējādi sarūk ne tikai potenciālo preču un pakalpojumu patērētāju skaits, bet arī potenciālo darbinieku skaits," situāciju skaidro ekonomikas zinātņu doktors Edgars Voļskis.
Viņš, rakstot disertāciju, ir analizējis vairākus iespējamos valsts sociālās apdrošināšanas sistēmas attīstības scenārijus un modelējis tās nākotnes situāciju caur Latvijas un Eiropas Savienības sociālekonomisko procesu pārmaiņu prizmu. „Faktiski laikā no 2025. līdz 2030. gadam darba spēka deficīts sāks straujāk pieaugt, un tā ietekmē Latvijai kopumā būs nepieciešams piesaistīt un integrēt darba tirgū un pilnvērtīgā nodokļu likumdošanas ietvarā aptuveni papildu 100 000 viesstrādnieku — vidēji ik gadu ap 20 000,” secina E. Voļskis.
Pēc makroekonomiskām aplēsēm pašlaik Latvijā ir iebraukuši un strādā apmēram 30 000 citu valstu cilvēku, bet ne visi no tiem atrodas pilnvērtīgā nodokļu režīmā, jo tie pašmāju birokrātijas un pārspīlēto prasību dēļ reģistrējušies kādā citā ES valstī. „Latvijas ekonomikā darba tirgū turpina pieaugt darba spēka pieprasījums, taču diemžēl darba spējīgā iedzīvotāju skaita samazinājums palielina darba spēka deficīta risku. Šie makroekonomiskie darba tirgus procesi šos cilvēkus jau ir atveduši un nākotnē turpinās vest uz Latviju. Vēl papildus jāatceras, ka darba tirgus tendencēm un saistītiem procesiem makro līmenī ir ietekme uz inflācijas rādītājiem, ar kuriem aktīvi cīnās Eiropas Centrālā banka,” tā E. Voļskis.
Visu rakstu lasiet 13.februāra žurnālā Dienas Bizness!
Abonēt ir ērtāk: e-kiosks.lv.
Meklē arī lielākajās preses tirdzniecības vietās!