Vai zems energopatēriņš ir sasniedzams tikai ar augsto tehnoloģiju palīdzību?
Vai šādas ēkas nav pārāk dārgas un atmaksājas ekonomiski? 



Par šiem jautājumiem laikraksts Dienas bizness iztaujāja arhitektu Robertu Riekstiņu, kas specializējies energoefektīvu ēku projektēšanā, kā arī SIA Rīgas industriālais parks izpilddirektoru un līdzīpašnieku Gati Jansonu, kas saimnieko Latvijā unikālā zema energopatēriņa biroja ēkā Dzelzavas ielā 120z. 


Atrodamies Rīgas industriālā parka ēkā Dzelzavas ielā 120z, kas ir saņēmusi virkni apbalvojumu un nomināciju. Tā ir zema energopatēriņa biroju ēka, kas atzīta kā Ilgtspējīgākā ēka Latvijā 2014. Ko nozīmē ilgtspējīga ēka, ar ko tā ir īpaša?


Roberts Riekstiņš. Energoefektivitāte ir ilgstpējīgas domāšanas sastāvdaļa. Pagaidām savādais vārds «ilgtspējība» pēc būtības nozīmē ļoti globālu domu, ka mēs dzīvojam un būvējam ēkas tā, lai šo pasauli mūsu bērniem atstātu tādā pašā kvalitātē vai labāku, nekā šodien. «Ilgtspējība» ir jēdziens, kas skar arī visu dzīvesveidu – ēšanu, pārvietošanos, transportu. Un arī to, kur un kā mēs dzīvojam.


Respektīvi, ilgtspējība nenozīmē tikai to, ka māja stāvēs ilgu mūžu, bet gan, ka tai ir arī citas būtiskas kvalitātes?


R.R. Ilgtspējība šajā gadījumā nozīmē vispirms to, ka ēka savā ekspluatācijā nenodarīs kaitējumu videi, kas savukārt nenodarīs ļaunu mūsu bērniem, nākamajām paaudzēm, kas dzīvos pēc mums. Līdz ar to energoefektivitāte ir tikai viena no ilgtspējīgas domāšanas sastāvdaļām, lai šo globālo mērķi sasniegtu. Ēka Dzelzavas ielā 120z ir videi draudzīga. Tā taupa resursus – elektrību, apkures resursus, nerada lielus izmešus. Vienlaikus mikroklimats ēkā ir tāds, kas ir cilvēkam draudzīgs. Ēka uzbūvēta tā, lai cilvēki tajā justos labi, lai viņi neslimotu. Cilvēkiem un videi draudzīga ēka – tāds ir koncepts. Savā arhitekta praksē jūtu, ka ir cilvēki, kas to pagaidām nesaprot. Viņi domā, ka energoefektivitāte – tas ir tikai tāds biznesa triks. Līdzeklis atsevišķiem ražotājiem vai ražotāju grupām, kas tirgo, piemēram, izolācijas materiālus vai saules bateriju paneļus, jo energoefektivitātes sasniegšanai ir nepieciešams augsto tehnoloģiju pielietojums. 


Vai energofektivitāte dažkārt nav tāds pamatojums, lai tirgū virzītu augsto tehnoloģiju izstrādājumus?


R.R. Ēka Dzelzavas ielā 120z, gluži pretēji, ir piemērs tam, ka energoefektivitāte ir sasniedzama arī ar «low tech» domāšanu, kas balstās vienkāršībā. Energoefektivitāte nebūt nenozīmē, ka ēkai ir jābūt «apkārtai» ar augstām tehnoloģijām. Piemēram, šajā ēkā nav saules bateriju, kas ir ļoti dārgas un neattaisnojas, jo to atmaksāšanās laiks ir ļoti ilgs. 


Gatis Jansons. Šī ēka tapa laikā, kas bija pats krīzes epicentrs. Izvēlējāmies vismazāko zemes gabalu, kas vien industriālajā parkā bija pieejams, jo lielos zemes gabalus šajā laikā negribējām attīstīt. Nolēmām būvēt energoefektīvu ēku kā pilotprojektu, lai dzīvē izmēģinātu dažādas inovitātes un pieejamās energotaupīšanas iespējas, kādas ir pieejamas pasaules tirgū. Lai saprastu, kas patiešām ir efektīvs, kas attaisnojas un kas neattaisnojas praktiskajā dzīvē. Un, lai šīs iegūtās zināšanas varētu pielietot mūsu nākamajos projektos. 


Tas laikam ir pirmais praktiskais jautājums, ko uzdod jebkurš, kurš vēlas iegūt savā īpašumā šāda tipa ēku. Vai šāda ēka, neskatoties uz visām tās labajām īpašībām, tomēr nav nesamērīgi dārga? Vai visas šīs tehnoloģijas atmaksājas ekonomiski?


R.R. Protams, šī ēka ir dārgāka kā standarta ēka. Tomēr nevaram rēķināt, salīdzinot cenu tikai ēkas būvniecības brīdī. Jārēķina ēkas ekspluatācijas izmaksas noteiktā laika nogrieznī - desmit, divdesmit gados. Jāņem vērā visas izmaksas, kas rodas ēku ekspluatējot. Ja mēs rēķinām tikai būvniecības izmaksas, sanāk dārgāk, bet, ja mēs rēķinām ilgā laika periodā, tad redzam, ka esam ieguvēji.


Kādā laika periodā ēka atmaksājas?


R.R. Jā, tas tiešām ir jautājums, ko uzdod visi. Tomēr jāņem vērā, ka šī nav pasīvā ēka. Tā ir tuvu pasīvās ēkas standartam. 


G.J. Nulles enerģijas patēriņa ēka.


R.R. Ēkas atmaksāšanās laiks ir līdz divdesmit gadiem. Ja pasīvajai ēkai tie ir trīsdesmit pieci un vairāk gadi – tā ir teorija, ko pauž Pasīvo ēku institūts Vācijā –, tad šai ēkai tas noteikti ir mazāk. Būvējot energotaupīgu māju, jau pašā sākumā, ēku plānojot, tiek pievērsta uzmanība lietām, kuras savādāk nevar izdarīt. Ēka tiek plānota ļoti racionāli. Piedomājot pie telpu platībām, pie koplietošanas un izīrējamo telpu platībām. Kāpņu telpas un gaiteņi šajā mājā aizņem ļoti maz, varbūt 5% no visas mājas kopējās platības. Jūs varat vēl pameklēt Rīgā otru māju, kurai ir tik efektīva izmantojamās telpas platība pret koplietošanas telpām! Ir ļoti pārdomātas tādas lietas, kā, piemēram, logu izvietojums, kas ir nooptimizēts tā, lai ēka nepārkarstu, lai būtu pietiekami daudz gaismas.


G.J. Ļoti svarīgs aspekts ir ēkas tilpuma un ārējās virsmas attiecība. 


R.R. Respektīvi, ēka kā būv-
apjoms ir jāveido maksimāli kompakta. Bez ekstravagantiem izvirzījumiem un ievirzījumiem, kuri dažkārt nepilda nekādu funkciju, bet izveidoti tikai vizuālu apsvērumu dēļ. Centāmies no tā izvairīties un saglabāt maksimāli vienkāršu formu – attiecīgi samazināt ārējo ēkas virsmas laukumu.


Tik tiešām ir pārsteiguma moments. Garāmbraucot no ārpuses ēka vizuāli izskatās tāda ļoti «plāna», bet, ienākot tajā iekšā, pārsteidz ar platību.


R.R. Samazināts ēkas ārējās virsmas laukums nozīmē vēl arī ko citu. Tie ir mazāki siltuma zudumi. Jo katra ēkas virsmas laukuma vienība, protams, ir attiecīgs siltuma zudums. 


Minējāt, ka šī ēka ir pilotprojekts. Vai tas ir bijis iespējams, tikai pateicoties Eiropas Savienības finansējumam?


G.J. No sākuma ļoti apsvērām domu piesaistīt arī Eiropas Savienības finansējumu. Piedalījāmies arī Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta (KPFI) konkursā par energoefektivitātes uzlabošanu un CO2 izmešu samazināšanu. Pat ieguvām vienu no pirmajām vietām šajā konkursā. Taču tad paši izlēmām neslēgt ar viņiem līgumu, bet būvēt ēku pilnībā par saviem līdzekļiem. Jo KPFI piedāvāja savu ieguldījumu tikai energoefektivitātes uzlabošanai. Respektīvi, ja siltumizolācijā vajag likt vairāk vati, tad viņi finansē pusi no tā, kas «ir vairāk», un KPFI kopējais ieguldījums tad būtu līdz 10% no ēkas būvniecības izmaksām. Šīs ēkas investors ir SIA Rīgas industriālais parks – tas ir privāts uzņēmums, un investori ir uzņēmuma īpašnieki.


Vai pie mums nav pretēja tendence – būvēt maksimāli vieglākas un lētākas ēkas, kas atmaksājas pēc iespējas ātrāk?


G.J. Tā tas patiešām ir, un to dara uzņēmēji, kas nedomā ilgtermiņā. Viņi grib objektu uzbūvēt pēc iespējas ātrāk un lētāk. Un tad to pārdot, tikt vaļā, ķerties pie nākošā. Mēs visus objektus, kurus būvējam, paši apsaimniekojam un paši iznomājam. Respektīvi, dzīvojam ar šiem projektiem ilgtermiņā, un tāpēc mēs gribam būt ilgtspējīgos projektos. 


Kādas ir īres maksas šajā projektā?


G.J. Tas tiešām ir diezgan sarežģīts darbs, kad gribam telpas izīrēt. Mums klientam jāstāsta, ka nomas maksa ir nedaudz augstāka, bet viņš to atgūs ar zemākiem komunālajiem maksājumiem. Tas nav viegli, jo nomnieki vienalga uzdod jautājumu, kāpēc nomas maksa ir dārgāka nekā citur. Bet, neskatoties uz to, ēku esam pilnībā iznomājuši. Notiek nomnieku rotācija, pašlaik viens stāvs ir pieejams, bet principā ēka visu laiku ir iznomāta. 


G.J. Ja runājam par ekonomiju konkrētos ciparos. Apkures izmaksas šajā ēkā ir četras reizes mazākas, nekā līdzīgās biroju ēkās Rīgā, – tie ir 18 eiro centi mēnesī par kvadrātmetru, rēķinot vidēji gadā. Ļoti būtiska vieta, kur notiek ekonomija, ir dzesēšanas izmaksas, kas biroja ēkās parasti sastāda ļoti lielu maksājumu daļu. Citreiz gada griezumā dzesēšanas izmaksas ir pat lielākas, nekā apkures izmaksas. Ēku dze-
sējam, izmantojot ģeotermālo aukstumu, respektīvi, ar zemes aukstumu, šķidrumu novirzot uz dzesēšanas sistēmu. Līdz ar to vienīgās izmaksas dzesēšanas sistēmā ir cirkulācijas sūkņi. Ēkā nav klasisko «čilleru», kondicionieru kā parastās biroja ēkās, kas patērē ļoti lielu elektrības daudzumu.


R.R. Arī ēkas apkuri nodrošina siltumsūknis. Zem ēkas ir uzstādīti pieci dziļurbumi 120 metru dziļumā katrs. Mēs izmantojam šķidrumu, kas cirkulē šajos urbumos, un apkārt siltumsūknim novirzām to uz dzesēšanas sistēmu. Taču taupība tiek panākta arī ar to, ka ēka ir uzprojektēta tā, ka nepārkarst tik ļoti, lai būtu jādzesē ar lielām slodzēm. Ēkai dienvidu pusē ir ārējais noēnojums. Līdz ar to zemes aukstums ir pietiekams. 


G.J. Dzesēšanas izmaksas ēkā Dzelzavas 120z ir apmēram desmit reizes mazākas, nekā klasiskā biroja ēkā. 


R.R. Un tas nav nekāds high tech! Atgriežoties pie jūsu augstāk uzdotā jautājuma, – tas ir pareizs izplānojums un racionāla pieeja, ka aukstums tiek izmantots karstos vasaras brīžos, kad tiešām ir nepieciešams papildus nodzesēt ēku, lai nodrošinātu mikroklimatu tajā. 


Vai ēka Dzelzavas ielā 120z ir unikāls projekts, vai ir līdzīgas ēkas arī citur?


R.R. Līdzīgas nav.


G.J. Vismaz Latvijā noteikti nav.


R.R. Šī ir faktiski pirmā zema energopatēriņa biroju ēka Latvijā. Pirms 2010. gada, ja nemaldos, Latvijā bija tikai dažas pēc pasīvo ēku standarta uzbūvētas privātmājas. Taču biroja ēku segmentā tādu nebija. 


Vai domājat būvēt līdzīgus projektus, lai turpinātu zema energopatēriņa biroju ēku virzienu?


G.J. Tepat Rīgas industriālā parka teritorijā kopā ar arhitektu esam skiču stadijā krietni lielākai biroja ēkai, kas būs 10–15 reizes lielāka, nekā šī ēka. 


R.R. Iemiesojot tos pašus principus, kas pārbaudīti šajā ēkā, un uzlabojot tos. 


Cik populāra Latvijā pašlaik ir zema energopatēriņa ēku būve?


R.R. Pašlaik zema energopatēriņa ēku segmentā liela daļa ir privātmāju projekti, kuros īpašnieki ļoti domā par energotaupības lietām. Visi, kas domā šajā virzienā, vēlas panākt enerģijas patēriņa nulles līmeni vai tuvu tam. Savā arhitekta praksē, ar ko var iepazīties arī mājaslapā riekstins.lv, esmu nonācis jau pie tāda «standarta komplekta» šajā jomā, kur klientam varu piedāvāt efektīvus risinājumus ar zemām izmaksām. Par siltināšanu varu teikt, ka Latvijas būvnormatīvs jau paredz siltinājumu, kas ir ļoti tuvs tam, kas nepieciešams zema energopatēriņa ēkai, lai tās ārējā čaula būtu atbilstoši nosiltināta. Faktiski papildu tam ir jāliek tikai mehāniskā ventilācija, uz ko ļoti pozitīvi pašlaik sāk skatīties arī privātie. Tāpat ir virkne citu lietu, kas attiecas uz plānojumu un arhitektūru. Otra lieta ir vēsturisko ēku renovācija.


Cik tālu ir iespējams panākt energoefektivitāti, renovējot vēsturiskās ēkas?


R.R. Ir līdzekļi, ar kuriem var panākt zemu energopatēriņu arī vēsturiskajās ēkās. Protams, vēsturiskajās ēkās nevar panākt pasīvās ēkas rādītājus, jo bieži vien vēsturiskās ēkas, piemēram, no ārpuses nedrīkst siltināt, jo tām jāsaglabā vēsturiskais dekors tādā izskatā, kādā tas ir. Tomēr var siltināt no iekšpuses. Var papildus siltināt jumtu. 


G.J. Mums pašlaik ir viens projekts Āgenskalnā šajā jomā. Esam tikuši pie ļoti skaistas Āgenskalna jūgendstila pērles Slokas ielā 31. Pašlaik veicam šīs ēkas rekonstrukciju, izmantojot labākos risinājumus, kādi šodien ir pieejami, un arī tā būs energoefektīva ēka. Tā ir kultūras piemineklis, tāpēc mēs nevaram siltināt ēku no ārpuses, kas ļoti sarežģī siltināšanas procesu. Taču mums ir risinājumi, kā siltināt ēku no iekšpuses. Izbūvēt labus logus. Veikt pasākumus, lai dzīvokļi tajā būtu energoefektīvi. 


Minējāt gaisa kvalitāti kā svarīgu faktoru, lai ēka būtu cilvēkam draudzīga. Šajā ēkā tik tiešām ir patīkams gaiss.


R.R. Ventilācijas sistēmās ir uzstādīta arī gaisa mitruma atgūšana no izmetamā gaisa, tādēļ gaiss nav sauss. Tas ir patīkams. 


G.J. Atsevišķās telpās tiek mērīts CO2 līmenis. Parasti tas ir apspriežu telpās. Ja mērītājs konstatē, ka gaiss ir slikts, visa gaisa apmaiņa tiek koncentrēta tieši uz to telpu, kur ir slikts gaiss, lai tūlīt nodrošinātu labu klimatu tieši šajā telpā. 


R.R. Jāmin tāds faktors, kas nav katrā biroju ēkā – šeit katrā stāvā ir atsevišķa ventilācijas iekārta. Turklāt tā ir sadalīta uz ziemeļu un dienvidu pusi, atsevišķi spējot nodrošināt dažādus režīmus siltākajā un aukstākajā ēkas pusē. Daudzās ēkās ir problēma, ka dienvidu puse pārkarst, bet ziemeļu pusē ir ļoti auksts. Šeit temperatūra ir vienmērīga.


G.J. Arī nomnieki katrs spēj sev individuāli regulēt ventilācijas režīmu.



Kādi ir drošības risinājumi ēkā?


G.J. Šajā – tāpat kā visās pārējās ēkās industriālajā parkā – ir ieejas kontroles sistēma, izmantojot pirkstu nospiedumus, kas tagad ir katrā otrajā telefonā. Taču pirms pieciem gadiem, kad to uzstādījām, cilvēki brīnījās. Taču tagad ir pieraduši un apmierināti, jo nevienam nav jānēsā līdzi čipi vai kartiņas. 


Vai apgaismojumā izmantojat LED tehnoloģijas?


G.J. Kad būvējām šo ēku, LED paneļi vēl bija diezgan dārgi, lai neteiktu – ļoti dārgi. Mēs tos izvietojām tikai tajās telpās, kur cilvēki uzturas visu dienu. Kabinetos ir T5 tipa gaismekļi, kas ir mazāk energoefektīvi, taču tos lieto pārsvarā dažas stundas dienā. Runājot par gaismekļiem, rēķinām kopējo ieguldījumu, kad tas atmaksāsies. Mūsdienās dienasgaismas gaismekļus vispār neredzu jēgu izmantot, jo LED gaismekļi ir tik pieejami, ka ir vērts uzstādīt tos. Nākamajās ēkās izmantosim tikai LED apgaismes tehnoloģijas. 


Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra