Latvijā divas dienas strādā Japānas televīzijas BS-TBS darbinieki, kuri izvēlējušies svešas valstis apceļot un saviem skatītājiem parādīt, pārvietojoties ar autobusu, informēja Tūrisma attīstības valsts aģentūra.
Televīzijas sabiedrība BS-TBS dibināta 1998. gadā, bet programma, kas ik nedēļu saviem skatītājiem stāsta par svešām zemēm, tās radošajai grupai ceļojot ar autobusu, iemantojusi lielu popularitāti valstī. Tulkojumā no japāņu valodas latviski šīs programmas nosaukums ir: «Piezīmes no ceļojuma ar autobusu.»
Programmas veidotāji apceļojuši daudzas pasaules valstis un savās gaitās pārvietojušies ar dažnedažādiem autobusiem. Šovasar japāņu televīzija nonākusi līdz Baltijas projektam.
31. jūlijā un 1. augustā Latvijā strādā TV sabiedrības BS-TBS triju cilvēku radošā brigāde programmas direktores Hiratas Cadu (Hirata Cady) vadībā. Grupā ir arī operators japānis un projekta koordinators – igaunis Heiki Soneste (Heiki Sooneste), kurš desmit gadus bijis tūrisma gids, bet nu sešus gadus dzīvo un strādā Tokijā.
Parastā darba kārtība, pēc H. Sonestes vārdiem, esot tāda, ka TV radošā grupa valsti, par kuru tiks stāstīts raidījumā, apmeklē divas reizes. Pirmā ir iepazīšanās vizīte, otrs brauciens – filmēšanai. Baltijā televīzijas ļaudis strādāšot tikai vienas vizītes gaitā, turklāt – sevišķi intensīvi. Parasti filmēšana katrā valstī notiek trīs dienas, taču šai reizē sešās dienās vajadzēs aptvert trīs valstis.
TV komanda vispirms apmeklēja Lietuvu, kur filmēja Krustu kalnā un Šauļos, un Latvijā ieradās no Paņevežas ar satiksmes autobusu. Populārajā japāņu TV ceļojumu programmā viss notiekot dabiski un it kā nejauši. Tiekot satikts - uz ielas vai autobusā, vai veikalā, vai citur - kāds cilvēks, kurš dodot padomu – dodieties turp, un viņi tā arī darot. Latvijas gadījumā nejauši satiktajiem cilvēkiem esot jāaizved, pirmkārt, līdz bišu dravai un sirmam, vienkāršam biteniekam, otrkārt, līdz maizes cepējam, kurš cep latviešu tradicionālo melno rudzu maizi.
H. Soneste skaidro, ka Japānā ceļojumu un ēdiena gatavošanas TV programmas esot pašas populārākās valstī, tāpēc konkurence ir liela.
Mēģinot noskaidrot, kāds īsti ir raidījums, protams, atklājas, ka viss tik nejauši nenotiek. Tā, piemēram, raidījuma teksts tiek stāstīts ar Japānā plaši pazīstama sumo cīkstoņa muti, it kā viņš pats būtu ceļojis pa svešo valsti, kaut gan patiesībā tā nav. Taču šī un daudzas citas lietas pieder pie raidījuma veidošanas knifiem, kuriem jāpanāk, lai publikai būtu interesanti. Proti, lai katrā raidījumā tiktu izmestu kādi skatītāju interesi piesaistoši āķi, kurus atrast, kā atzīst programmas veidotāji, nav viegli.
Latvijā par tādiem kā āķiem esot izraudzīts medus un rupjmaize. Melnas maizes Japānā nav, bet par medu saucot lētu maisījumu, kurā pietiek vien ar 7 % medus.
BS-TBS ceļojumu raidījumus īpaši iecienījuši jaunieši, un tā programmas autoriem ir ļoti svarīga auditorija. Pretēji rietumu valstīm, kur cilvēki visu mūžu smagi strādājot, lai mūža vakarā dotos tūrisma braucienos pa pasauli, Japānā lielākie ceļotāji esot jaunieši. Studiju laikā viņiem esot vairāki brīvi mēneši, kurus jaunatne izmanto braucieniem. Japāņu jaunieši ceļojot individuāli un viņus interesējot vietas, kas nav tūristu pārpludinātas un vispārzināmas.
Pēc darba Latvijā japāņi tālāk dosies uz Igauniju. Kopējais raidījuma garums ir viena stunda. Kā šī stunda tiks sadalīta – cik atvēlēts katrai Baltijas valstij -, šobrīd vēl nav zināms un nav arī strikti plānots. Raidījums par Baltiju varētu «iet gaisā» apmēram pēc diviem, trim mēnešiem.