Šobrīd atliek vien spekulēt, cik liela būs koronavīrusa ietekme uz Ķīnas un līdz ar to - visas pasaules - tautsaimniecību. Vīrusam pagaidām izdevies pamatīgi pašķobīt vairāku akciju novērtējumus.

Pašas Ķīnas akciju tirgus Shanghai Composite indeksa vērtība šodien samazinājās gandrīz par 8%. Jāteic gan, ka tik straujš kritums galvenokārt ir tādēļ, ka šīs valsts birža pavērās pēc ilgajām Ķīnas Jaunā gada brīvdienām. Iepriekšējo reizi Ķīnas tirgus vaļā bija vien 23. janvārī. Līdz ar to - vienā dienā bija jāierēķina visas vīrusa atnestās šausmas un riskus (to citi pasaules tirgi, cik nu tas vispār ir iespējams, jau mēģinājuši izdarīt).

Ķīnas akcijas no šādas gaisa nolaišanas neapturēja pat valsts centrālās bankas ziņojums par papildu 171 miljardu likviditātes nodrošināšanu komercbankām.

Vairs tik labi nebūs

Kopumā Rietumu tirgos noskaņojums bija krietni remdenāks, un Eiropas lielākajos fondu tirgos pat bija vērojami nelieli plusi. Pirmdienas pēcpusdienā izskatījās, ka uz pozitīvas nots atvērsies arī ASV akciju tirgus.Kopumā nupat pagājušo janvāri akciju tirgū visai precīzi, šķiet, var sadalīt uz pusēm.

Mēneša pirmā daļa pagāja arvien jaunu rekordu ziņā. Savukārt, plaukstot ziņām par vīrus izplatīšanos, akciju cenas saruka, jo daudzi demonstrēja gatavību fiksēt peļņu. Nav gluži tā, ka vīrusam tiek prognozēta kāda neizbēgami postoša ietekme. Drīzāk finanšu tirgū ir sajūta, ka tik labi laiki - ASV akciju vērtība no pagājušā gada janvāra līdz šā gada janvāra vidum bija palēkusies gandrīz par trešo daļu - neturpināsies.

Galu galā ekonomikas aktivitāte arī bez koronavīrusa daudzviet ir visai gausa.Neskatoties uz to, nesanas akciju vērtību kritums radījis labu fonu dažādām spekulācijām, ka notiekošais tās atkal ļauj iegādāties ar zināmu atlaidi. Šādas spekulācijas pat tiek attiecinātas uz Ķīnas akcijām.

Izejvielu kritums

Pieejamie dati liecina, ka Ķīnas tautsaimniecība 2019. gadā pieauga par 6,1%. No vienas puses tas joprojām izskatās daudz. No otras - tie jau tā ir lēnākie Ķīnas pieauguma tempi vismaz 29 gadu laikā (jeb kopš šādu precīzāku datu apkopošanas). "Citi" ekonomisti prognozējuši, ka Ķīnas pirmā ceturkšņa tautsaimniecības izaugsme var sabremzēties līdz 4,8%.

Ķīnas loma pēdējos gados pasaules ekonomikā ir ievērojami augusi. Tā ir nozīmīgs tirgus daudzām Rietumvalstu kompānijām. Pēdējo dienu laikā zemāk planē ne tikai akciju cena. Ķīna ir milzīga dažādu izejvielu patērētāja. Līdz ar to, piemēram, vara cena kopš janvāra vidus ir sarukusi gandrīz par 700 ASV dolāriem līdz 5,56 tūkst. ASV dolāriem par tonnu. Zemāk ceļo arī alumīnija, cinka, niķeļa, alvas, svina un dzelzs rūdas vērtība.

Cena visai strauji sarukusi arī naftai - Brent jēlnaftas vērtība janvāra sākumā bija par 13 ASV dolāriem uz barelu augstāka (šo pirmdien tā atradās pie 55,6 ASV dolāriem par barelu). Cena sarūk arī vairākām citām izejvielām. Piemēram, palmu eļļas piegāžu līgumu cena kopš janvāra pirmās puses samazinājusies par 16%.

Jūtams trieciens vai ļaunāk

"Vislielākā ietekme uz rūpniecību šogad būs vīrusa epidēmijai Ķīnā. Pasaule ir piedzīvojusi daudz ļaunākas epidēmijas. Taču nav vēl bijis tādas, kas radītu lielākus draudus pasaules ekonomikai globalizācijas ērā. Ķīnas pieauguma temps ir bremzējies visas pagājušās desmitgades laikā. Taču, tā kā Ķīna veido arvien lielāku daļu pasaules ekonomikas, nav samazinājies tās devums pasaules ekonomikas pieaugumā. Tas ir ap trešdaļu. SARS epidēmijas laikā 2003. gadā Ķīna galvenokārt ražoja vienkāršas preces. Savukārt šobrīd tā ir dziļi integrēta tehnoloģisko produktu piegāžu ķēdēs.

Daudzu populārāko elektronikas produktu komponentes tiek ražotas ASV, Japānā, Taivanā un Korejā, bet saliktas Ķīnā. Daudzas rūpnīcas, kurām bija jāatsāk darbu pēc ķīniešu jaunā gada brīvdienām, to vēl nav izdarījušas.

Hubejas province, kas ir epidēmijas izcelsmes vieta un kura šobrīd ir norobežota no pārējās valsts, atrodas Ķīnas vidienē, tāpēc caur to iet svarīgi tranzīta ceļi. Tā ir arī liels ražošanas centrs. Līdz ar to, ir apdraudētas piegāžu ķēdes," notiekošo iezīmē "Luminor" galvenais ekonomists Pēteris Strautiņš (runājot par Latvijas rūpniecības mērījumiem).

"Starptautiskais Valūtas fonds iepriekš vērtēja, ka Ķīnas pieauguma samazināšanās par vienu procentpunktu varētu bremzēt Vāciju par 0,13, bet Krieviju - par 0,16 procentpunktiem. Austrālijā ietekme būtu ap 0,2 procentpunktiem. Turklāt šajā vērtējumā ir runa par "normālu" izaugsmes piebremzēšanos, nevis haosu, kuru jau ir radījusi un drīzumā vēl palielinās jaunā kaite. Apdraudētas ir arī citas valstis, kas ir lielas izejvielu eksportētājas. Vara un dzelzsrūdas cenas nedēļas laikā samazinājušās apmēram par desmito daļu. Ir apdraudēta ne tikai rūpniecība.

Pašas Ķīnas tūrisma un izklaides nozare ir gandrīz paralizēta. Arī citur pasaulē viesnīcas jau izjūt ķīniešu tūristu skaita samazināšanos. Arī tam galu galā būs netieša ietekme uz rūpniecību.

Eirozonas valstu rūpniecības PMI indekss janvārī pieauga, bet datus tam vāca janvāra pirmajā pusē - tātad ļoti sen. Pat, ja izdosies novērst masveidīgu vīrusa izplatīšanos ārpus Ķīnas, notiekošais būs jūtams trieciens pasaules ekonomikai. Savukārt, ja neizdosies, tad, kā saka angļi: visas likmes ir atceltas. Sagaidāms, ka Latvijas apstrādes rūpniecība 2020. gadā augs apmēram par 2%, ja vien dabas spēku ietekme nekļūs par noteicošo faktoru, uz ko cerēt var, bet tas kļūst aizvien grūtāk. Iespējams, ka nākamo rūpniecības datu publicēšanas brīdī mēs jau dzīvosim diezgan atšķirīgā pasaulē," domīgs ir Luminor eksperts.

Decembrī Latvijas apstrādes rūpniecības dati bija sliktākie pērn, ražošanai gada griezumā samazinoties par 1,9%. Salīdzinot ar to pašu periodu pirms gada, 4.ceturksnī tā arī bija pavisam nedaudz jeb par 0,1% mazāka, bet gadā kopumā pieauga par 2%.