Valdība otrdien atbalstīja Latvijas Enerģētikas stratēģiju līdz 2050.gadam, kuru plānots izvērtēt un aktualizēt reizi piecos gados.

Valdība apstiprināja Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) izstrādāto Latvijas Enerģētikas stratēģiju līdz 2050.gadam un noteica KEM par atbildīgo institūciju stratēģijā noteiktā mērķa snieguma progresa uzraudzībā.

Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (ZZS) norāda, ka šī ir pirmā stratēģija, kas veidota pēc matemātiskās modelēšanas principiem, sniedzot iespēju pielāgoties nenoteiktībai un apzināti virzīt nozares attīstību - ar skaidru mērķi stiprināt valsts enerģētisko drošību un nodrošināt konkurētspējīgas enerģijas cenas gan iedzīvotājiem, gan uzņēmējiem.

"Stratēģijas izstrādē plecu pie pleca esam strādājuši ar nozaru ekspertiem vairākās fokusa grupās, prezentējot starprezultātus un nodrošinot plašākas diskusijas kopā ar Valsts prezidentu, Saeimas deputātiem un nozares pārstāvjiem," min Melnis, piebilstot, ka pēc stratēģijas apstiprināšanas darbs turpināsies tās īstenošanā, tostarp ciešā dialogā ar iedzīvotājiem, pašvaldībām un uzņēmējiem.

Rekordlielā cenu kāpuma dēļ elektrības tirgotāji, kuri agrāk noslēguši ilgtermiņa līgumus ar klientiem, bieži vien ir spiesti pārdot elektroenerģiju, ciešot zaudējumus, un uzņēmums "Latvenergo" prognozē, ka tuvākajos mēnešos iespējami bankrotus, piektdien vēsta portāls "lsm.lv".

Arī "Latvenergo" vēršas pie dažiem klientiem ar lūgumu izprast situāciju un maksāt vairāk, nekā teikts līgumā.

Kā norāda portāls, elektroenerģija biržas "Nordpool" Latvijas segmentā sadārdzinājusies rekordlielā apmērā - jau vairāk nekā trīskārt gada laikā, turklāt pieaugums turpinās un sadārdzināšanās skārusi ne tikai gala lietotājus.

Pirmais no tirgus pagājušajā nedēļā aizgāja uzņēmums "Senergo", kura akcionāri ir eksbaņķiera Ernesta Berņa ģimenes locekļi, un kas orientējās galvenokārt uz lielajiem patērētājiem - valsts struktūrām un biznesu, bet pērn palielināja apgrozījumu vairāk nekā četrkārt - līdz 7,2 miljoniem eiro. "Lsm.lv" atgādina, ka pirms nedēļas Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) paziņoja, ka šī uzņēmuma klientiem jāizvēlas citi piegādātāji. "Senergo" jau sākuši likvidācijas procesu.

Eiropā un arī Baltijā arvien biežāk redzam, ka līdz ar daudziem uzstādītajiem saules parkiem dienas vidū elektrības cenas ir būtiski zemākas. T.s. Pīles līkne* (Solar Power Duck Curve) Latvijā liecina, ka kopš aprīļa jau 20 dienās elektrības cena dienas vidū bija būtiski mazāka nekā pārējā dienas laikā.

Agrāk šādus efektus novērojām tikai tādās valstīs kā Austrālija vai Kalifornija ASV, bet dati liecina, ka arī Baltijā ir pietiekami liela saules intensitāte, lai sekmīgi ražotu elektroenerģiju.

Vēl aizvadītajā ziemā, raugoties uz Kalifornijai un Austrālijai raksturīgo elektroenerģijas patēriņa Pīles līkni, bija grūti noticēt, ka pēc pāris mēnešiem tāda būs arī Latvijā. Kalifornijas saules enerģijas apkopotajos datos redzam, ka elektroenerģija no tīkla aktīvi tiek izmantota no rīta, tad dienas vidū no tīkla elektroenerģija tiek izmantota būtiski mazāk, jo nepieciešamo saražo saules paneļi, bet vakarā cilvēki pievieno tīklam savus elektroauto, un atkal rodas nepieciešamība pēc enerģijas, kas ir sadales tīklā, jo tad saule jau riet, un nākas elektrības patēriņam pieslēgt citus ģenerācijas avotus.

Latvenergo mērķtiecīgi virzās uz vēja enerģijas attīstīšanu Latvijā un Baltijā, ik gadu palielinot atjaunīgās ģenerācijas portfeli, norāda Kaspars Novickis, AS Latvenergo vēja un saules parku attīstības direktors.

Mūsu mērķis ir nodrošināt klientiem ilgtspējīgu, drošu un pieejamu elektroenerģiju, un, redzot nepieciešamību palielināt vēja jaudas Baltijas mērogā, mēs turpinām iesākto ceļu, skaidro K.Novickis. Pašlaik Latvijā Latvenergo īsteno vairākus nozīmīgus vēja enerģijas projektus, tostarp Laflora Energy vēja parku ar 108,8 megavatu (MW) uzstādīto jaudu, Pienava Wind projektu ar plānoto jaudu 147 MW, kā arī 54 MW vēja elektrostacijas izbūvi Preiļu novadā. Tāpat uzņēmums strādā pie trīs attīstības iecerēm Ventspils novadā un izskata sadarbības iespējas ar citiem uzņēmumiem par vēja parku iegādi.

Sabalansē portfeli

Vēja enerģija, salīdzinot ar fosilajiem energoresursiem, ir videi draudzīgāka un ilgtspējīgāka, atgādina K.Novickis. “Tā nerada siltumnīcefekta gāzu emisijas, turklāt mūsu rīcībā ir pietiekami daudz vēja resursu. Salīdzināt varam arī pašas elektroenerģijas ģenerācijas izmaksas, kas, ņemot vērā Lazard pētījuma datus, vējam ir krietni zemākas nekā fosilajiem resursiem. Vienlaikus jāatceras, ka vēja enerģija ir atkarīga no laika apstākļiem – brīžos, kad vēja un saules jaudu nav pietiekami un hidroresursi ir ierobežoti, elektroenerģijas nodrošināšanai tiek izmantoti fosilie enerģijas avoti. Tie darbojas kā drošības tīkls jeb apdrošināšanas polise energosistēmai, garantējot piegādes nepārtrauktību. Šī iemesla dēļ Latvenergo uztur sabalansētu ģenerācijas portfeli, kurā līdzās atjaunojamajiem energoresursiem (AER) ir arī vadāmās jaudas - termoelektrocentrāles (TEC) un hidroelektrostacijas (HES),” uzsver K.Novickis.Viņš norāda, ka vēja staciju būtiska priekšrocība, salīdzinot ar saules stacijām, ir stabilāka enerģijas ražošana visa gada garumā, taču vienlaikus saules enerģijas projekti ir vieglāk īstenojami un retāk saskaras ar sabiedrības pretestību. “Vēja enerģijas projekti ir pakļauti vairākiem riskiem - ne visi no tiem nonāk līdz realizācijai sabiedrības pretestības, birokrātisku šķēršļu un tirgus neprognozējamības dēļ, turklāt arī pats vējš var būtiski ietekmēt sagaidāmos rezultātus. Šādos apstākļos sabalansēts ģenerācijas portfelis kalpo kā aizsardzība pret riskiem. To apliecina arī Somijas pieredze - uzlabojot energosistēmas infrastruktūru un nodrošinot konkurētspējīgu elektroenerģijas ražošanu, iespējams daudz veiksmīgāk piesaistīt energoietilpīgo nozaru investorus,” pauž K.Novickis.

Šonedēļ ir pēdējais termiņš sava elektroenerģija tirgotāja izvēlei tiem uzņēmumiem, kuriem saskaņā ar izmaiņām likumdošanā Latvijas atvērtajam elektroenerģijas tirgum jāpievienojas no 1. aprīļa.

Līdz februāra vidum savu tirgotāju bija izvēlējusies aptuveni viena trešdaļa no 4 800 atvērtā tirgus jaunpienācējiem, bet februāra beigās izvēli izdarījušo uzņēmumu skaits varētu būt sasniedzis pusi. Tiem, kuri savlaicīgi neveiks savu izvēli, pēc 1. aprīļa būs jāiegādājas elektroenerģija par pēdējā garantētā piegādātāja vienpusēji noteikto cenu, atgādina SIA Enefit.

Līdz ar 10. marta tuvošanos aktivitāte Latvijas atvērtajā elektroenerģijas tirgū strauji pieaug. Tomēr gandrīz 2 000 uzņēmumiem vēl jāizdara sava izvēle, lai nezaudētu iespēju vienoties par sev izdevīgākajiem elektroenerģijas iegādes nosacījumiem. Lēmums par sava neatkarīgā elektroenerģijas tirgotāja izvēli uzņēmumiem jāpieņem līdz 10. martam, kas, ņemot vērā nepieciešamo pārejas periodu esošā tirgotāja maiņas gadījumā, ir pēdējais datums, kad var paspēt noslēgt līgumu par elektroenerģijas iegādi atvērtajā tirgū no 1. aprīļa.

Latvija, atšķirībā no citām Baltijas un Eiropas valstīm, neizmanto atkritumu reģenerācijas iespējas, tādējādi ik gadu neiegūst apmēram 2 TWh enerģijas ekvivalenta, līdztekus tam turpina piepildīt atkritumu poligonus, tieši tāpēc situācija jāmaina.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Ziemeļeiropas zaļās enerģijas uzņēmuma Gren biznesa vadītājs Latvijā, Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācijas (LASUA) biedrs, reģenerācijas virziena pārstāvis Andris Vanags. Viņš norāda, ka daudzus gadu desmitus Latvijā atkritumu reģenerācija ir bijusi savdabīga aizliegtā teritorija, taču ir jāsaprot, ka šī nozare ir būtiska tautsaimniecības attīstībai, tajā tiek izmantotas labākās tehnoloģijas un bez tās nav iespējams sasniegt vairākus Eiropas Savienības uzstādītos mērķus.

Kāda ir situācija ar atkritumu izmantošanu enerģētikā?

Eiropas atkritumu reģenerācijas uzņēmumu asociācijas (CEWEP) veidotās statistikas dati rāda, ka Latvijā tikai aptuveni 3% atkritumu tiek izmantoti enerģētikā, Lietuvā — 26% bet Igaunijā - pat 43%. Vienlaikus atkritumu pārstrādē Latvija ar 40% ir ļoti tuvu Somijai (42%), Dānijai (45%). Protams, Latvijai ir iespējas palielināt atkritumu pārstrādi, tādējādi tos pārvēršot par izejvielām jaunu produktu ražošanai, tomēr būtiskākais jautājums Latvijā bija un būs par to, kā samazināt poligonos noglabājamo atkritumu daudzumu, kas pašlaik ir vairāk nekā 50% no savāktajiem sadzīves atkritumiem, jo līdz 2035. gadam šis apjoms ir būtiski jāsamazina līdz 10%. Līdz šādam poligonos apglabājamo atkritumu apjomam nevar nonākt ar atkritumu neradīšanu un samazināšanu vien.

No šī gada enerģētikas uzņēmumu grupa “AJ Power” sāk piedāvāt Latvijā vēl nebijušu pakalpojumu – lieljaudas saules enerģijas projektu īstenošanu sadarbībā ar zemju īpašniekiem.

Tā ir iespēja zemes īpašniekam piešķirt neizmantotai zemei vērtību un iegūt ilgtermiņa ieguldījumu ar garantētu atdevi.

Kopumā 2021. gads un 2022. gada sākums enerģētikā ir bijis ļoti izaicinošs, šajā laikā Latvijā tika novērots pirms tam neparedzams energoresursu cenu pieaugums. Politikas veidotāji, enerģētikas nozares uzņēmumi un citi iesaistītie jau vairākus gadus diskutē par aktīvāku atjaunīgās enerģijas ražošanu attīstīšanu Latvijā.

Pēdējā laika situācija ir tikai vēlreiz apliecinājusi to, ka ir nepieciešams attīstīt industriālos saules enerģijas parkus, kuru izbūve dažādotu ražošanas jaudas un ilgtermiņā stabilizētu elektroenerģijas izmaksas, mazinot nekontrolētu elektroenerģijas cenu kāpumu. Tomēr, lai arī situācija saules enerģijas risinājumu izmantošanā uzlabojas, Latvija joprojām krietni atpaliek no pārējām Baltijas valstīm. Latvijai ir visi nepieciešamie priekšnosacījumi, lai efektīvi izmantotu saules enerģijas potenciālu.

Telekomunikāciju uzņēmums Baltcom sācis elektroenerģijas tirdzniecību mājsaimniecībām komplektos ar telekomunikāciju pakalpojumiem, informēja uzņēmuma pārstāvji.

«Apmēram pusgadu esam intensīvi strādājuši pie šī biznesa virziena izveidošanas. Latvijā un pat Eiropas mērogā tā ir pilnībā jauna pieeja. Pasaulē atsevišķi gadījumi jau ir zināmi, un to uzskata par ļoti perspektīvu attīstības virzienu, jo telekomunikāciju pakalpojumi un elektroenerģija ir cieši saistīti pēc būtības, un tiem ir liela līdzība pakalpojuma piegādes un klientu servisa ziņā,» skaidro Baltcom valdes loceklis stāsta Gints Kiršteins, piebilstot, ka uzņēmums jau šobrīd ir ietaupījis ap simts tūkstošiem eiro, iegādājoties elektroenerģiju sava uzņēmuma vajadzībām nākamajiem trim gadiem.

Salīdzinot ar 2017. gadu, atjaunīgo energoresursu (AER) patēriņš 2018.gadā samazinājies par 4,5 %, bet piecu gadu laikā pieaudzis par 13,1 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. AER patēriņa samazinājumu 2018. gadā ietekmēja hidroenerģijas (HES) un vēja enerģijas (VES) saražotā apjoma samazinājums.

2018. gadā kopējais AER patēriņš Latvijā bija 76,8 petadžouli.

Galvenie AER veidi Latvijā ir kurināmā koksne (malka, koksnes atlikumi, kurināmā šķelda, koksnes briketes, koksnes granulas) un hidroresursi. To īpatsvars kopējā energoresursu patēriņā 2018. gadā veidoja 35,2 %.

Kurināmās koksnes īpatsvars AER patēriņā piecu gadu laikā samazinājās par 1,4 procentpunktiem, savukārt salīdzinājumā ar 2017. gadu tas ir pieaudzis par 7 procentpunktiem, pērn sasniedzot 80,9 %. Piecu gadu laikā biogāzes (atkritumu poligonu gāze, notekūdeņu dūņu gāze, cita biogāze) patēriņš pieaudzis par 16,2 %, bet salīdzinājumā ar 2017. gadu tas ir samazinājās par 6,6 %, 2018. gadā sasniedzot 3,6 PJ.

2016. gadā kopējais atjaunīgo energoresursu (AER) patēriņš Latvijā bija 68,7 petadžouli (PJ), liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati (CSP). Salīdzinot ar 2015. gadu, AER patēriņš pieaudzis par 5,7 %, bet desmit gadu laikā - par 14,1 %.

Palielinoties AER kopējam patēriņam, ko galvenokārt veido vietējie energoresursi, mazinās Latvijas enerģētiskā atkarība Enerģētisko atkarības indikatoru aprēķina: neto imports dalīts ar kopējo energoresursu patēriņu plus bunkurēšana jeb visu valstu (arī Latvijas) kuģu apgāde ar naftas produktiem (degvielu) starptautisko reisu veikšanai no importējamiem energoresursiem – no 66,7 % 2006. gadā līdz 51,2 % 2015. gadā.

Ievērojami pieaudzis biogāzes (atkritumu poligonu gāze, notekūdeņu dūņu gāze, cita biogāze) patēriņš - desmit gadu laikā tas palielinājies 12,7 reizes, 2016.gadā sasniedzot 3,8 PJ.

Kurināmās koksnes kopējais patēriņš desmit gadu laikā palielinājies par 9,3 % un 2016. gadā sasniedzis 54,3 PJ, bet salīdzinājumā ar 2015. gadu tas pieaudzis par 3,2 %. 2016. gadā kurināmās koksnes īpatsvars kopējā energoresursu patēriņā bija 29,4 %, kas ir par 0,8 procentpunktiem vairāk nekā 2015. gadā. Vienlaicīgi pieauga arī kurināmās koksnes eksports. 2016. gadā Latvija eksportēja 37,9 PJ kurināmās koksnes, kas ir par 12,6 % vairāk nekā 2015. gadā. No kopējā kurināmās koksnes apjoma 2016. gadā tika eksportēti 29,3 PJ koksnes granulu, kas ir par 4,7 % vairāk nekā 2015. gadā, savukārt eksportētās kurināmās šķeldas daudzums pieauga par 79,4 %.

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis 2022.gadā pirmo reizi saražoja vairāk elektroenerģijas no vēja un saules, nekā no dabasgāzes, secinājusi domnīca "Ember".

Pērn no saules un vēja saražotā elektroenerģija sastādīja 22% no visas ES saražotās elektroenerģijas. Gāze veidoja 20%, bet ogles - 16%, secinājusi "Ember".

"Eiropa ir izbēgusi no ļaunākā enerģētikas krīzē," norādījis "Ember" pārstāvis.

Pieaugums no vēja un saules saražotajā elektroenerģijā palīdzēja kompensēt samazinājumu elektroenerģijā, kas saražota, izmantojot hidroenerģiju un kodolenerģiju, kas joprojām ir vadošie elektroenerģijas avoti ES, dodot 32% no kopējās elektroenerģijas.

Lai gan daudzas ES valstis pielika pūles, lai kompensētu Krievijas enerģijas importa iztrūkumu, elektroenerģijas ražošana no oglēm palielinājās mazāk nekā gaidīts, secinājusi "Ember".

Ministru kabinets otrdien atbalstīja grozījumus Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumos, kas paredz, ka Krievijai būs jāapliecina, ka no tās importētā elektroenerģija Latvijā ir saražota Krievijā, tādējādi aizliedzot Latvijā nonākt Baltkrievijas Astravjecas atomelektrostacijā (AES) saražotajai elektrībai.

Ministru kabinets šā 25.augustā lēma, ka, ņemot vērā pašreizējo notikumu attīstību Baltkrievijā un no tiem izrietošos riskus starptautisko kodoldrošības standartu ievērošanai Astravjecas AES, nepieciešams apturēt elektroenerģijas tirdzniecību ar Baltkrieviju, ja darbu uzsāk Astravjecas AES.

Lai praksē nodrošinātu, ka Latvijā neieplūst elektroenerģija no nedrošas AES, ar noteikumu grozījumiem paredzēts, ka Krievijas atbildīgajai institūcijai būs jāsniedz informācija Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operatoram AS "Augstsprieguma tīkls" par importētās elektroenerģijas izcelsmi, kas apliecinātu, ka elektroenerģija, kas importēta no Krievijas, ir saražota Krievijā.

Labvēlīgos apstākļos mazās hidroelektrostacijas (HES) varētu ievērojami palielināt savu lomu Latvijas energoapgādē, saražojot pat 3-4 reizes vairāk elektroenerģijas nekā šobrīd. Tā teorētisko izaugsmes potenciālu vērtē nozarē strādājošie uzņēmēji, vēsta laikraksts Diena.

Viņi gan neslēpj, ka ieviestā subsidētās elektroenerģijas nodokļa un jaunās dabas resursu nodokļa likmes iespaidā nozares izaugsmes iespējas jau drīzumā tiks apcirstas saknē, un grūtības turpināt darbu radīsies pat daudzām no jau esošajām mazajām HES, jo ar jauno nodokļu nastu tiks aplikta ne tikai elektroenerģija, par kuru tās saņem atbalstu, bet arī elektroenerģija, kuru ražotāji realizē par tirgus cenu.

Savukārt ar mazo hidroenerģētiku nesaistītie nozares eksperti par šo ražotņu izaugsmes iespējām runā ievērojami piesardzīgāk, pievēršot uzmanību tam, ka jaunas mazās HES bez vērā ņemamām subsīdijām attīstīties, visticamāk, nespēs, un arī no vides aizsardzības viedokļa nozares paplašināšana ne vienmēr ir pamatota, raksta laikraksts.

Daudzām nozarēm, lai pārietu uz bezizmešu vai zemu izmešu saimniekošanu, labākais būtu mainīt tehnoloģijas un elektrificēties, bet elektroenerģija arvien vairāk tiks iegūta no saules un vēja.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Latvenergo tehnoloģiju un atbalsta direktors un valdes loceklis Kaspars Cikmačs. Par šo un daudziem citiem patērētājiem svarīgajiem enerģētikas jautājumiem tiks diskutēts izdevniecības Dienas Bizness, AS Gaso, AS Latvijas Gāze, AS Latvenergo un AS Augstsprieguma tīkls rīkotajā ikgadējā enerģētikas nozares konferencē Enerģētika 2021: konkurētspēja un tirgus stabilitāte ceļā uz klimata mērķu sasniegšanu.

Kā elektroenerģijas ražošanu un patēriņu ietekmēs ES Zaļais kurss?

Eiropas Savienības ambiciozais mērķis – līdz 2050. gadam panākt klimatneitrālu Eiropas Savienību – enerģētikā tiek balstīts uz diviem stūrakmeņiem: arvien lielāku atjaunojamo energoresursu īpatsvaru un efektīvāku – taupīgāku – šo resursu izmantošanu. Energoresursu efektīvāka izmantošana iespējama, auto ar iekšdedzes dzinējiem aizstājot ar elektroauto, jo tādējādi energoresursu patēriņš sarūk apmēram uz pusi, un tieši transporta jomā eksperti Eiropā un citur pasaulē saskata potenciālu klimatam draudzīgiem risinājumiem.

Nākamgad SIA Getliņu EKO saražotā siltuma enerģiju varētu izmantot jau divās siltumnīcas.

SIA Getliņu EKO sevi definē par atkritumu ekoloģiskas apsaimniekošanas uzņēmumu. Konkursā Eksportspējas un inovācijas balva tas startē inovatīvu produktu sadaļā, vērtēšanai piedāvājot «zaļās» enerģijas ražošanu no atkritumu poligona gāzes, poligona darba organizēšanu.

Pašlaik uzņēmums apkalpo Lielrīgas reģionu (Rīgas pilsētu un 14 novadus) jeb aptuveni 1.2 miljonus cilvēku. Tas ir arī lielākais Baltijā.

Šobrīd atkritumi tiek noglabāti videi drošās, noslēgtās biodegradācijas šūnās, kurās neiekļūst ne gaiss, ne ūdens. Iegūtā gāze tiek sadedzināta energoblokā, kur uzstādīti seši gāzes motori, tādējādi pārvēršot atkritumu radīto gāzi elektroenerģijā (40%) un siltumenerģijā (46%). Elektroenerģija tiek pārdota Latvenergo, bet siltuma enerģija izmantota māju, attīrīšanas iekārtu apsildīšanai, arī siltumnīcā, kur šogad novākta pirmā tomātu raža. Blakus tai varētu tapt vēl viena.

Vidējais patēriņa cenu līmenis gada laikā šā gada jūlijā, salīdzinot ar 2015. gada jūliju, palielinājās par 0,1%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Precēm cenas samazinājās par 0,9 %, bet pakalpojumiem pieauga par 2,7 %.

Lielākā ietekme uz vidējo patēriņa cenu līmeni 2016. gada jūlijā, salīdzinot ar 2015. gada jūliju, bija cenu kāpumam alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, atpūtai un kultūrai, veselības aprūpei, sakaru grupai, kā arī cenu kritumam ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu vidējais cenu līmenis 2016. gada jūlijā, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi, palielinājās par 0,9 %. Būtiskākā ietekme uz cenu kāpumu bija žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai, cukuram, šokolādei, konditorejas izstrādājumiem, cūkgaļai, sālim un garšvielām, saldējumam, žāvētiem augļiem un riekstiem. Savukārt lētāks kļuva piens, siers, augļu un dārzeņu sulas, sviests, mājputnu gaļa, svaigi dārzeņi.

Vidējais patēriņa cenu līmenis 2015. gada jūnijā, salīdzinot ar 2014. gada jūniju, palielinājās par 0,6%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Precēm cenas samazinājās par 0,4%, bet pakalpojumiem pieauga par 3,3%. Pēdējo 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, palielinājās par 0,5%.

Lielākā ietekme uz vidējo patēriņa cenu līmeni 2015. gada jūnijā, salīdzinot ar 2014. gada jūniju, bija cenu kāpumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, atpūtai un kultūrai, viesnīcu un restorānu pakalpojumiem, kā arī cenu kritumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem un ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem.

Vidējais pārtikas cenu līmenis 2015. gada jūnijā, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi, samazinājās par 1,6%. Būtiskākā ietekme uz cenu kritumu bija piena, siera, olu cenu samazinājumam par 8,8%. Cenas samazinājās gaļai un gaļas izstrādājumiem, cukuram, eļļai un taukvielām, maizei, kā arī gada laikā lētāki bija kartupeļi. Savukārt cenas palielinājās tējai un kafijai, augļiem, dārzeņiem, saldumiem un medum.

Vidējais patēriņa cenu līmenis 2015. gada janvārī, salīdzinot ar 2014. gada janvāri, samazinājies par 0,4%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Precēm cenas samazinājušās par 1,3%, bet pakalpojumiem pieaugušas par 2,1%.

Lielākā ietekme uz vidējo patēriņa cenu līmeni 2015. gada janvārī, salīdzinot ar 2014. gada janvāri, bija cenu kritumam ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, kā arī cenu kāpumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, viesnīcu un restorānu pakalpojumiem.

Pārtikas cenu vidējais līmenis šogad janvārī, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi, samazinājās par 2,6%. Būtiskākā ietekme uz cenu samazinājumu bija dārzeņiem un kartupeļiem. Cenu kritums novērots arī gaļai un gaļas izstrādājumiem, pienam un piena produktiem, cukuram, augļiem, eļļai un taukvielām. Savukārt cenu kāpums bija maltai kafijai, saldumiem un medum, maizei un graudaugu izstrādājumiem, kā arī sieram.

Vidējais patēriņa cenu līmenis šā gada augustā, salīdzinot ar 2014. gada augustu, palielinājās par 0,1%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Precēm cenas samazinājās par 0,8%, bet pakalpojumiem pieauga par 2,4%. Pēdējo 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem2, palielinājās par 0,4%.

Lielākā ietekme uz vidējo patēriņa cenu līmeni augustā, salīdzinot ar 2014. gada augustu, bija cenu kāpumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, viesnīcu un restorānu pakalpojumiem, personīgās aprūpes precēm un pakalpojumiem, kā arī cenu kritumam ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem.

Vidējais pārtikas cenu līmenis augustā, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi, samazinājās par 1,3%. Būtiskākā ietekme uz cenu samazinājumu bija pienam un piena produktiem, gaļai un gaļas izstrādājumiem, eļļai un taukvielām, sieram un kartupeļiem. Savukārt cenas palielinājās augļiem, dārzeņiem, tējai un kafijai, maizei un graudaugu izstrādājumiem.

Vidējais patēriņa cenu līmenis šā gada februārī, salīdzinot ar 2014. gada februāri, samazinājās par 0,1%,liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Precēm cenas samazinājās par 1%, bet pakalpojumiem pieauga par 2,4%. Pēdējo 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, ir palielinājies par 0,5%.

Lielākā ietekme uz vidējo patēriņa cenu līmeni 2015. gada februārī, salīdzinot ar 2014. gada februāri, bija cenu kritumam ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, kā arī cenu kāpumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, viesnīcu un restorānu pakalpojumiem, personīgās aprūpes precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem.

Pārtikas cenu vidējais līmenis šogad februārī, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi, samazinājās par 2,3%, ko būtiski ietekmēja piena un piena produktu cenu kritums par 8,4%. Cenu kritums novērots arī dārzeņiem un kartupeļiem, gaļai un gaļas izstrādājumiem, cukuram, eļļai un taukvielām, augļiem. Savukārt cenas palielinājās maltai kafijai, saldumiem un medum, zivīm un zivju izstrādājumiem.

Nav noslēpums, ka Baltijas valstu vidū Latvija ir pēdējā, kurā ir sākušās aktīvas diskusijas par atkritumu reģenerāciju augstā temperatūrā, un šī iemesla dēļ Dienas Bizness paviesojās Francijas dienvidu pilsētā Tulonā, kur pirmo reģenerācijas staciju uzbūvēja 1984. gadā.

Kopš tā brīža stacija piedzīvojusi vairākas rekonstrukcijas, virs tās nav dūmu, pat tiešā tās tuvumā nav jūtama specifiskā atkritumu smaka, un tomēr ceļš līdz šādam rezultātam ir bijis ilgs.

Stacija Tulonā – bez dūmiem un smakas

Sākšu stāstu no pašas stacijas apskates, kurā piedalījos kopā ar Latvijas žurnālistu grupu. Piebraucot pie atkritumu reģenerācijas stacijas Zephir Tulonā, kuru apsaimnieko privāts komersants IDEX, bija grūti pateikt, ka šajā vietā vispār ir darīšana ar atkritumiem, līdz brīdim, kad stacijā vēlējās iebraukt atkritumu automašīna. Smagais spēkrats apstājās uz svariem, kur tika fiksēta ienākošās automašīnas masa. Vēlāk atkal ir svari, un tiek fiksēta mašīnas masa izbraucot. Proti, viss, kas nonāk stacijā, ir zināms – no kurienes atvests, cik daudz un ar kādu auto. Līdz pat kilogramam. Tas ir būtiski gan brīdī, kad statistiķi analizē procesu un plāno nākotnes vajadzības, gan arī ikdienas darbā, kad jāaprēķina, kas un par ko maksā.

Vidējais patēriņa cenu līmenis 2015. gada jūlijā, salīdzinot ar 2014. gada jūliju, saglabājās nemainīgs, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Precēm cenas samazinājās par 1,0%, bet pakalpojumiem pieauga par 2,6%. Pēdējo 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, palielinājās par 0,5%.

Lielākā ietekme uz vidējo patēriņa cenu līmeni 2015. gada jūlijā, salīdzinot ar 2014. gada jūliju, bija cenu kāpumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, viesnīcu un restorānu pakalpojumiem, personīgās aprūpes precēm un pakalpojumiem, kā arī cenu kritumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem.

Vidējais pārtikas cenu līmenis 2015. gada jūlijā, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi, samazinājās par 2,0%. Būtiskākā ietekme bija piena un piena produktu cenu kritumam par 12,1%. Cenas samazinājās gaļai un gaļas izstrādājumiem, dārzeņiem un kartupeļiem, cukuram, eļļai un taukvielām, sieram, sulām un atspirdzinošajiem dzērieniem. Savukārt cenas palielinājās augļiem, tējai un kafijai, zivīm un zivju izstrādājumiem.

Vidējais patēriņa cenu līmenis 2015. gada septembrī, salīdzinot ar 2014. gada septembri, samazinājās par 0,5%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Precēm cenas samazinājās par 1,7%, bet pakalpojumiem pieauga par 2,5%. Pēdējo 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, palielinājās par 0,3%.

Lielākā ietekme uz vidējo patēriņa cenu līmeni 2015. gada septembrī, salīdzinot ar 2014. gada septembri, bija cenu kāpumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, personīgās aprūpes precēm un pakalpojumiem, viesnīcu un restorānu pakalpojumiem, kā arī cenu kritumam ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, apģērbiem un apaviem.

Vidējais pārtikas cenu līmenis 2015. gada septembrī, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi, samazinājās par 1,5%. Būtiskākā ietekme uz cenu samazinājumu bija pienam, sieram un olām, dārzeņiem un kartupeļiem, maizei un graudaugu izstrādājumiem, gaļai un gaļas izstrādājumiem. Savukārt cenas palielinājās augļiem, saldumiem un medum.

2015. gada martā, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, patēriņa cenas palielinājās par 0,8%. Precēm cenas palielinājās par 1,0%, bet pakalpojumiem par 0,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Savukārt vidējais patēriņa cenu līmenis 2015.gada martā, salīdzinot ar 2014.gada martu, palielinājās par 0,4%

Lielākā ietekme uz cenu pārmaiņām martā bija cenu kāpumam apģērbiem un apaviem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, atpūtai un kultūrai, kā arī cenu kritumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem.

Pārtikas cenas palielinājās par 0,4%. Sezonālo faktoru ietekmē cenas kāpušas dārzeņiem un kartupeļiem (+2,4%), galvenokārt gurķiem, saldajiem pipariem un svaigajiem kāpostiem. Toties lētāki palikuši tomāti. Dārgāka kļuva gaļa un gaļas izstrādājumi, maltā kafija, cukurs, siers. Cenas samazinājās pienam un piena produktiem, eļļai un taukvielām, augļiem.

Cenu kāpumu apģērbu un apavu grupā ietekmēja sezonālo izpārdošanu noslēgums un jaunās sezonas preču nonākšana tirdzniecībā. Apģērbiem cenas palielinājās par 9,2%, apaviem – par 12,7%.

Līdz ar bažām par ekonomiskās situācijas pasliktināšanos eirozonā un vājāku patērētāju aktivitāti, rūpniecības produkcijas cenas aizvien izteiktāk tiek pakļautas deflācijas tendencēm un paredzams, ka šis proces turpināsies arī nākamajos mēnešos.

Ja raugāmies viena mēneša kontekstā, novembrī ražotāju cenas piedzīvojušas deflāciju 0,5% apmērā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Ražotāju cenas samazinājās gan vietējā tirgū realizētajai produkcijai (par 0,4%), gan eksportētajai produkcijai (par 0,6%). Ietekmīgākie cenu samazinājumi bija vērojami metālu ražošanā (par 3,2%), elektroenerģijā, gāzes apgādē, siltumapgādē un gaisa kondicionēšanā (par 0,4%), pārtikas produktu ražošanā (par 0,4%), atkritumu savākšanā, apstrādē un izvietošanā; materiālu pārstrādē (par 2,1%). Savukārt lielākā paaugstinošā ietekme bija cenu pieaugumam koksnes un koka izstrādājumu (izņemot mēbeles) ražošanā (par 0,8%).