Atbilstoši Zviedrijas nacionālajam Energoefektivitātes rīcības plānam jeb ceļa kartei, kas 2010. gadā tika iesniegta Eiropas Komisijai, 2020. gadā no atjaunojamajiem resursiem iegūtās enerģijas daļai bruto gala patēriņā jāsasniedz 50,2% (kā juridiski saistošs mērķis gan norādīti 49%). Rīcības plāna ietvaros Zviedrijā 2020. gadā no atjaunojamajiem avotiem jāiegūst 62,8% elektroenerģijas, atjaunojamās enerģijas daļai apkurē/dzesēšanā jābūt 62%, bet transporta sektorā – 12,4%, un faktiski šos plānus jau var uzskatīt par izpildītiem, piektdien raksta laikraksts Diena.

Lai arī atbilstoši pēdējiem Eurostat datiem, kas publiskoti šāgada maijā, atjaunojamās enerģijas iekšējā patēriņa bruto daļa Zviedrijā 2013. gadā bija 34,8% – otra lielākā Eiropas Savienībā aiz Latvijas (36,1%), šajā ziņā atpaliekot arī no ES neietilpstošajām Norvēģijas (37,4%) un Melnkalnes (36,9%), bruto gala patēriņa ziņā Zviedrija ar 55,1% tālu apsteidza visas pārējās ES dalībvalstis, gan atkal atpaliekot no kaimiņvalsts Norvēģijas (64%). Šajā gadījumā, kas arī ir galvenais rīcības plānā iekļautais salīdzinošais rādītājs, tiek fiksēta tikai «tīrā» enerģija, kuru saņem patērētāji – mājsaimniecības, rūpniecība, transporta nozare utt. Atšķirības par labu lielākajai atjaunojamās enerģijas daļai bruto gala patēriņā, salīdzinot ar bruto iekšzemes patēriņu, parasti liecina, ka no neatjaunojamajiem avotiem iegūta enerģija (visbiežāk – elektrība vai degviela) tiek izmantota atjaunojamo resursu pārvēršanai enerģijā un nogādāšanai līdz patērētājiem. Jāpiebilst, ka atjaunojamo resursu daļa elektroenerģijas gala patēriņā Zviedrijā 2013. gadā bija 61,8% (vienīgais rādītājs, kas bija zemāks par 2020. gada mērķi), apkurē – 67,2%, transporta jomā – 16,7%.

Valstī saražoto atjaunojamo energoresursu apjoms 2013. gadā arī bija piektais lielākais ES – un līdzinājās 16,77 miljoniem tonnu naftas ekvivalentam, šajā ziņā atpaliekot tikai no teritorijas un iedzīvotāju skaita ziņā daudz lielākajām Vācijas (33,68 miljoni tonnu naftas ekvivalenta), Itālijas (23,5), Francijas (23,07) un Spānijas (17,38 miljoni). 63,4% atjaunojamo energoresursu Zviedrijā tika iegūti no biomasas vai atkritumu pārstrādes rezultātā, 31,5% deva hidroenerģija, 5% – vēja enerģētika, bet vēl 0,1% – saules enerģija. Vidēji ES-28 biomasa un atkritumu pārstrāde tikmēr deva 64,2%, hidroenerģija – 16,6%, vēja enerģija – 10,5%, saules enerģija – 5,5%, bet ģeotermālā enerģija – 3,1% no visiem atjaunojamajiem energoresursiem.

Ir vērts uzsvērt, ka Zviedrija (tāpat kā Somija) virzību uz atjaunojamo resursu plašu izmantošanu, kas valstī tiek saistīts ar enerģētisko neatkarību, veiksmīgi savieno ar atomenerģētiku. Šī nozare arī rada galvenās atšķirības statistikā starp enerģijas bruto iekšzemes un bruto gala patēriņu Zviedrijā, jo 35–40% elektroenerģijas tiek iegūts no atomelektrostacijām (AES) – valstī darbojas trīs AES ar kopumā desmit kodolreaktoriem. Lai arī 1980. gadā referendumā tika atbalstīts nodoms līdz 2010. gadam pilnībā atteikties no atomenerģijas izmantošanas, 1997. gadā Zviedrija tomēr nolēma to nedarīt, jo tādējādi trūktu rūpniecībai nepieciešamo energoresursu. Savukārt 2010. gadā zviedru parlamentārieši ar nelielu balsu pārsvaru izšķīrās atļaut esošo reaktoru nomaiņu un AES darba turpināšanu, vienlaikus aizliedzot jaunu AES celtniecību un kodolreaktoru skaita palielināšanu, kā arī neatsakoties no nodoma nākotnē pārtraukt atomenerģijas izmantošanu.

Kad šī nākotne iestāsies, pagaidām nav skaidrs, jo Zviedrijā pastāv atšķirīgi viedokļi par to, kad (un vai vispār) valsts būs gatava atteikties no atomenerģētikas. Kamēr AES pretinieki norāda uz drošības apsvērumiem, radioaktīvajiem atkritumiem un citām ēnas pusēm, AES aizstāvji uzsver, ka stacijas lieliski iekļaujas koncepcijā par valsts enerģētiskās neatkarības nodrošināšanu. Tāpat to esamība novērš galvenos riskus, kas saistīti ar plašu atjaunojamās enerģijas izmantošanu, – iespēju, ka noteiktos klimatiskajos apstākļos (sausuma, bezvēja utt. laikā) var rasties elektrības deficīts, kā arī iespēju, ka elektroenerģijas cena brīvajā tirgū krīzes situācijās būs vai nu nesamērīgi augsta, jo kataklizmas piemeklēs ne jau tikai Zviedriju, vai arī lieku resursu nebūs vispār.

Plašāk lasiet rakstā Grib būt brīva no naftas piektdienas, 16.oktobra laikrakstā Diena (5.lpp.)!


 

 

Materiāls tapis ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra