Jaunākais izdevums

Investējot 5,5 miljonus eiro, SIA IKTK izveidojusi Latvijā vienīgo lielizmēra liekti līmēto koka konstrukciju ražotni, kas ļauj izgatavot tiltu, kā arī ēku nesošās konstrukcijas, vienlaikus tā kalpos arī kā pētījumu centrs, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Līdz šim līdzīgi lielizmēra liekti līmēto koka konstrukciju izstrādes centri bija gan Lietuvā, gan Igaunijā, nemaz nerunājot par Skandināviju. «90. gadu sākumā bija mēģinājumi izveidot lielizmēra līmēto konstrukciju ražotnes, tomēr neviena no tām nevarēja izgatavot konstrukcijas, kurām ir lielāka izturība,» skaidro SIA IKTK valdes priekšsēdētājs Māris Peilāns. Izveidotais komplekss ļauj izgatavot tādas liekti līmētas konstrukcijas, kuru maksimālais garums sasniedz 32 m un platums – 2,3 m. «Jau ir veikta pirmā prototipa – gājēju tilta – izgatavošana,» norāda M. Peilāns. Tas būs pirmais liekti līmēto konstrukciju koka tilts, kas izgatavots Latvijā. Tilts patiesībā ir liela laboratorija, kam reālos apstākļos tiks veikts nepārtraukts monitorings. Par drošību, funkcionalitāti un estētiku tilta īstenotājiem šaubu nav, bet tās ir daudziem Latvijā. Tas varētu būt arī iemesls, kādēļ tehniskā projekta izstrādātāji «pārapdrošinoties» ieprojektējuši ļoti masīvas detaļas. «Tādēļ ir piesaistīti zinātnieki, kas palīdzēs vēl labāk izprast šo produktu, savukārt skeptiķu emocijām liks pretī zinātniskus faktus,» norāda M. Peilāns. SIA IKTK pēc būtības ir eksperimentāla rūpnīca, kas pasūtītājiem atkarībā no konkrētās nepieciešamības piedāvās nestandarta produkciju – prototipus. «Transporta izmaksas šādām konstrukcijām ir būtiskas, tāpēc to pārvietošana lielos attālumos nav lēta, vietām pat neiespējama,» saka M. Peilāns. Viņš tomēr perspektīvā neizslēdz, ka pasūtījumi varētu nākt arī no ārvalstīm.

Koka tilti

Ārzemēs, it īpaši Skandināvijā, ir tilti, kas gatavoti no koka – liekti līmētām koka konstrukcijām, tomēr Latvijā par to var runāt tikai nākotnes vēlējuma izteiksmē. «Gājēju un vieglo automašīnu koka tilti nav tikai dabas parku elements, tie ir izmantojami teju vai visās pilsētās gan kā pāreja pār ielu, gan arī upi,» norāda M. Peilāns. Viņš cer, ka Jelgavas pilsētas un apkaimes pašvaldību vadības sacītais par iespējām, atklājot jauno centru, pārvērtīsies reālos darbos – iepirkumos.

Visu rakstu Bāze koka tiltu izgatavošanai lasiet 5. oktobra laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koka būvkonstrukciju ražotājs SIA "IKTK" īstenojis projektu Norvēģijā - uzstādīts videi draudzīgs koka konstrukciju tilts pār kalnu upi uz Eiropas nozīmes šosejas E16 starp Oslo un Bergenu, informē uzņēmumā.

Latvijā ražotās būvkonstrukcijas aizvien vairāk pieprasītas ārpus Latvijas un tiek piegādātas aizvien tālāk, pēdējo pāris gadu tendencēs novērojis SIA "IKTK" izpilddirektors Gatis Eglītis.

Šovasar "IKTK" ražotās līmētā koka konstrukcijas tika izmantotas arī autotransporta tilta konstrukcijās Norvēģijā, kura gala pasūtītājs bija Norvēģijas valsts ceļu administrācija. Tas ir pārvads pār kalnu upi Eiropas nozīmes šosejai E16, kura Norvēģijā savieno Oslo ar Bergenu, bet kopumā ar jūras pārrāvumu šķērso Ziemeļīriju, Skotiju Lielbritānijā, Norvēģiju un Zviedriju.

Šim autotransportam paredzētajam Tveitas tiltam (Tveit bru) pār Sturones (Storåne) upi lielizmēra tilta detaļas tika izgatavotas un daļēji samontētas jau ražotnē Ozolnieku novadā, no kurienes tās nogādāja objektā deviņās kravās - ar pēdējo kravu šā gada 20.martā, bet 10.jūnijā notika tilta atklāšana. Tas nozīmē, ka no Latvijā ražotajām konstrukcijām 40 metru garo un 9,5 metrus plato tiltu pilnībā samontēja un pārklāja ar asfaltu aptuveni 80 kalendārās dienās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Industra Bank (Industra) ir izsniegusi 1,5 miljonu eiro kredītu Ozolnieku novadā bāzētajam ielizmēra līmētā koka būvkonstrukciju ražotājam SIA IKTK (IKTK).

IKTK ražotās konstrukcijas tiek eksportētas sabiedrisku ēku un tiltu būvniecībā citās Eiropas valstīs, taču daļa uzņēmumā izgatavoto konstrukciju ir arī izmantota Latvijā koncertzāļu, sporta būvju, biroja un ražošanas ēku, un tiltu būvniecībai. Līmētā koka būvkonstrukcijas arvien vairāk izmanto modernajā koka būvniecībā, jo tās var izgatavot lielos izmēros, dažādās formās, konstrukcijas izceļas ar augstu nestspēju, turklāt tiek izgatavotas no atjaunojamiem resursiem.

IKTK palielinājis apgrozījumu līdz 1,3 miljoniem eiro 

Ozolnieku novadā bāzētais lielizmēra līmētā koka būvkonstrukciju ražotājs IKTK pērn strādāja...

"Piešķirtais finansējums palīdzēs uzņēmumam attīstīties. Esam eksportētāji, vairāk nekā trīs ceturtdaļas no IKTK saražotās produkcijas nonāk aiz Latvijas robežām. Jau no izveidošanas brīža mūsu mērķis ir būt nevis resursu eksportētājam, bet inovatoriem un augstākas pievienotās vērtības radītājam, un, lai to īstenotu, esam nepārtraukti investējuši. Jauno bankas piešķirto finansējumu investēsim ražošanas iekārtu iegādē un iepriekš veikto investīciju saistību pārfinansēšanai uz izdevīgākiem noteikumiem," saka IKTK valdes priekšsēdētājs Māris Peilāns.

"Mērķtiecīgi turpinām Industra jaunās stratēģijas ieviešanu dzīvē, atbalstot Latvijas reālās ekonomikas vidējos un mazos uzņēmējus. Veiksmīgā sadarbība ar IKTK mums ļauj papildināt bankas kredītportfeli un, ne mazāk svarīgi - sniedz iespēju sekmēt vietējā uzņēmuma izaugsmi un veicināt iedzīvotāju nodarbinātību. Tas ir īpaši aktuāli šajā visiem sarežģītajā laikā," uzsver Industra valdes priekšsēdētājs Raivis Kakānis.

IKTK ražo līdz 32 metrus garas liektas un taisnas līmētā koka konstrukcijas, kā arī veic augstas precizitātes un sarežģītības pēcapstrādi. IKTK ražotās konstrukcijas ir izmantotas būvniecībā Dānijā, Norvēģijā, Zviedrijā, Īslandē, Spānijā, Krievijā, Lietuvā, Latvijā, ASV, Dienvidkorejā, Nīderlandē; no tām būvēti transporta, gājēju un slēpotāju tilti, ražošanas, biroja un dzīvojamajās ēkas, skolas, sporta būves, viesnīcas, koncertzāles, degvielas un elektrouzlādes stacijas. No Latvijā celtajām būvēm IKTK ir izgatavojis līmētā koka konstrukcijas gājēju tiltam pār šoseju pie Tērvetes Dabas parka, brīvdabas koncertzāles "Mītava" un slidotavas jumtiem Jelgavā, transporta tiltiem Jaunpilī un Ječupē, estrādām Penkulē un Krimūnās, "Latvijas Valsts mežu" birojam Dundagā, Talsu bibliotēkai, un citām būvēm, kā arī izgatavojis "Mežaparka Lielās estrādes" sfēriskos akustiskos paneļus.

IKTK sāka darbību 2015.gadā. Uzņēmums ir FSC sertificēts, tajā strādā 25 cilvēki.

AS Industra Bank ir 1994.gadā dibināta Latvijas kredītiestāde ar teju 30 tūkstošiem klientu, un pēc šī rādītāja Industra ir septītā lielākā banka Latvijā. Lai atspoguļotu bankas darbības stratēģijas maiņu, 2020.gada janvārī banka mainīja nosaukumu no Meridian Trade Bank uz Industra. Industra ir izveidojuši vietējie uzņēmēji un bankas darbība ir fokusēta uz Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu apkalpošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ozolnieku novadā bāzētais lielizmēra līmētā koka būvkonstrukciju ražotājs IKTK pērn strādāja ar 1,301 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 3% vairāk, nekā 2019. gadā.

Kompānijas zaudējumi palielinājās par 48,4%, sasniedzot 428 732 eiro.

Lielu daļu konstrukciju IKTK ražo eksportam, tās izmanto sabiedrisku ēku un tiltu būvniecībā citās Eiropas valstīs.

2020. gadā IKTK izpildīja vairāk nekā 150 pasūtījumus. "IKTK ražotās līmētā koka būvkonstrukcijas izceļas ar augstu slodzes stiprību un iespēju tās izgatavot ļoti dažādās formās un lielos izmēros, tāpēc tās arvien vairāk izmanto modernajā koka būvniecībā. Mūsu lielākie ražošanas projekti 2020. gadā bija būvkonstrukcijas četrus stāvus augstai skolai Stavangerā, Norvēģijā, autotransporta un gājēju tiltiem Norvēģijā, gājēju tiltiem Navarras reģionā, Spānijā, autotransporta tiltam pāri Ječupei, Latvijā. Liels un inovatīvs projekts, kuru noslēdzām 2020. gadā, bija akustisko paneļu ražošana Mežaparka Lielajai estrādei Rīgā,” stāsta uzņēmuma izpilddirektors Gatis Eglītis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Miljoni lielizmēra līmēto koka konstrukciju rūpnīcā

Māris Ķirsons, 07.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot vairāk nekā divus miljonus eiro, SIA IKTK īstenojusi lielizmēra līmēto koka konstrukciju rūpnīcas otro kārtu; ir izstrādāta ražotnes paplašināšanas trešā kārta.

Uzņēmuma jaunajā ražotnē ir aprobēts iekārtu komplekss, kas no sešām pusēm varēs veikt lielizmēra konstrukciju augstas precizitātes apstrādi. Tāda līmeņa pirmo aparatūru Baltijas valstīs, kas sevi pierādījusi testos un eksperimentālās izstrādnēs, nolemts iegādāties uzņēmuma īpašumā. «Tās ir jaunas iespējas, kādu līdz šim nebija,» lakoniski jaunās ražotnes iespējas vērtē SIA IKTK valdes priekšsēdētājs Māris Peilāns. Tagad ražotnē pēc produkcijas salīmēšanas vairs nevajag ieturēt pauzi, kamēr tiek veikta izgatavotās detaļas pēcapstrāde, tādējādi var būtiski palielināt produktu sortimentu, kāpināt darba ražīgumu. «Jo plašākas iespējas, jo lielāku potenciālo klientu loku varēsim aptvert,» uzsver M. Peilāns. Šobrīd ir jaunas iespējas tādu produktu (inovatīvu un patentētu savienojumu, krāsotu, noapaļotu konstrukciju) ražošanā, kādu līdz tam nebija. «Svarīgākais ir tas, ka šī ražotne būtiski palielina uzņēmuma iespējas veikt liela izmēra līmētās koksnes konstrukciju apstrādi,» uzsver M. Peilāns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ieguldot 1,7 miljonus eiro, SIA IKTK kopā ar saistītajiem uzņēmumiem būvē lielizmēra liekti līmēto koka konstrukciju apstrādes rūpnīcu

Tādējādi tā būtiski palielina piedāvāto produktu klāstu, ražošanas kapacitāti, vienlaikus sākot strādāt ārvalstu tirgos.

«Šis ir uzņēmuma otrs lielākais solis attīstībā pēc 2015. gada, kad tika atvērta 5,5 miljonu eiro vērtā Latvijā pirmā un joprojām vienīgā lielizmēra liekti līmēto koka konstrukciju eksperimentālā ražotne, kuras izveidi atbalstīja ES struktūrfondu līdzfinansējums,» skaidro SIA IKTK valdes priekšsēdētājs Māris Peilāns. Bez ES struktūrfondu finansiāla atbalsta šāda ražotne diez vai taptu. «Atbalsta nosacījumos bija paredzēts, ka pirmajos trijos gados ražotne ir zinātnes, pētniecības un eksperimentālu ideju realizācijas vieta, kur bizness ir pakārtota lieta, taču šogad šis nosacījums beidz darboties, un tagad, kad ir aprobēta daudzu un ļoti dažādu konstrukciju izgatavošana, ir nepieciešami papildu kapitālieguldījumi, lai spētu sekmīgi strādāt tirgū,» uzsver M. Peilāns. Līdz šim IKTK izgatavoto konstrukciju portfelī nav bijis divu identisku projektu. «Katrā projektā, kuram izgatavojām lielizmēra liekti līmētās konstrukcijas, ir sava specifika – rozīnīte, ar ko tas atšķirtas no citiem,» secina M. Peilāns. Viņš ir pārliecināts, ka, īstenojot arī iecerētās otrās ražotnes projektu, varēs ne tikai palielināt piedāvāto produktu klāstu un produktu ražošanas apjomus, bet ātrāk un efektīvāk veikt izgatavoto konstrukciju apstrādi. «Pašlaik šo salīmēto konstrukciju apstrāde bija roku darbs – kur vajag iegriezumu, kur iestrādāt urbumus skrūvēm, kur izveidot konstruktīvas nišas utt.,» skaidro M. Peilāns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai modernizētu studiju programmas un praksē ieviestu zinātniskas izstrādnes, sadarbības līgumus parakstījusi SIA "Igate Būve", SIA "IKTK" un Latvijas Lauksaimniecības universitāte, informē uzņēmumā.

Universitātes vadības un mācībspēku grupa 19. decembrī apmeklēja ražošanas korpusus, lai klātienē iepazītos ar ražošanas procesu.

"LLU jau vēsturiski devusi ieguldījumu mūsu nozarēs, jo daudzi mūsu vadītāji, dizaineri un speciālisti ir šīs augstskolas absolventi. Ceru, ka mums kopā izdosies veidot jaunu posmu būvniecības tehnoloģiju attīstībā un LLU izmantos iespēju kļūt par līderi šādas izglītības iegūšanā. Priecājos, ka Vides un būvzinātņu fakultātes mācībspēki ir atvērti jaunām koka būvkonstrukciju tehnoloģijām un pašām modernākajām pasaules tendencēm," uzvēra SIA "Igate Būve" un SIA "IKTK" valdes priekšsēdētājs Māris Peilāns.

Sadarbības ietvaros plānotas nozares ekspertu vieslekcijas augstskolā un studentu mācību ekskursijas uz uzņēmumu ražotnēm; atbalsts labākajiem studentiem, kas izstrādā studiju projektus saistībā ar koka izmantošanu būvniecībā; tāpat studentiem būs iespēja iziet praksi SIA "Igate Būve" un SIA "IKTK" ražotnēs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

IKTK, Rodentia un Igate Būve izveido jaunu zīmolu un maina nosaukumus

Db.lv, 17.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koncentrējot darbību uz eksporta tirgu, trīs Latvijas uzņēmumi - IKTK, Rodentia, Igate Būve - ir izveidojušu jaunu zīmolu Zaza Timber un mainījuši nosaukumus.

IKTK jaunais nosaukums ir Zaza Timber Production, Rodentia - Zaza Timber Engineering, Igate Būve - Zaza Timber Construction.

Uzņēmumi darbojas Latvijā un citās Eiropas valstīs ar līmētās koksnes būvkonstrukciju ražošanu, projektēšanu un koka ēku būvniecību. To klienti ir arhitekti, būvinženieri un būvnieki Latvijā un citur Eiropā.

“21. gadsimtā pasaule atgriežas pie koka būvniecības. Pateicoties tam, mums ir iespēja augt, strādāt ar starptautiskiem klientiem un aizraujošiem projektiem. Jaunais Zaza Timber zīmols šajā situācijā ir vajadzīgā zīme, ka mūsu ražošanas, projektēšanas un būvniecības uzņēmumi ir “zem viena jumta”, labi sadarbojas un būvprojekta īstenošanā cits citu spēj papildināt. Klientiem varam būt arī vienas pieturas aģentūra projekta īstenošanā un palīdzēt īstenot sarežģītas un drosmīgas ieceres,” skaidro Māris Peilāns, Zaza Timber grupas uzņēmumu valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trīs Latvijas uzņēmumi - "IKTK", "Rodentia" un "Igate Būve" īstenojuši inovatīvu "zaļo risinājumu", no līmētā koka ražojot un uzbūvējot elektroauto uzlādes staciju Dānijā.

Stacija būvēta pēc Dānijas elektroauto uzlādes staciju un mobilitātes risinājumu kompānijas "CLEVER" pasūtījuma un to projektējis Dānijas arhitektu birojs "Cobe". Projekts paredz pēc vienota "zaļā" dizaina koncepta uzbūvēt ātrās uzlādes staciju tīklu visā Skandināvijā.

Elektroauto uzlādes staciju Orhusas ostā pie pasažieru prāmju piestātnes izgatavoja un uzbūvēja trīs Latvijas uzņēmumi, kas specializējas līmētā koka konstrukciju projektēšanā, ražošanā un būvniecībā. Līmētā koka konstrukciju projektēšanas birojs "Rodentia" konsultēja dāņu pasūtītāju un izstrādāja detalizācijas un ražošanas rasējumus, ražotājs "IKTK" Ozolnieku novadā no egles koksnes ražoja galvenās konstrukcijas, bet līmētā koka būvniecībā specializētā būvkompānija "Igate Būve" veica pārējo ražošanu, piegādi un gandrīz piecu metru augstās konstrukcijas būvniecību Dānijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropā un Latvijā tuvākajos 10 gados koka izmantošana būvniecībā, it īpaši publiskajās koka ēkās infrastruktūras objektos, pieaugs, un pašmāju ražotājiem pavērsies lielākas iespējas.

Dienas Biznesam stāsta lielizmēra līmēto koka konstrukciju ražošanas SIA IKTK valdes priekšsēdētājs Māris Peilāns. Viņš norāda, ka cenas ziņā koka ēku piedāvājums kļūs arvien pievilcīgāks, jo konkurentmateriāliem – betonam, blokiem, metālam – būs jārēķinās ar to ražošanā patērēto CO2 daudzumu, par kuru būs jāmaksā nodeva.

Fragments no intervijas

Vai koronavīrusa pandēmija ir ietekmējusi koka objektu ražošanu un būvniecību?

Pavisam drīz – martā – būs gads, kopš Covid-19 izplatības noteiktie ierobežojumi mainīja daudzas sfēras ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā un visā pasaulē. Lai arī pirmajās nedēļās bija liela neskaidrība par to, kas un kā būs, pakāpeniski visi gan Latvijā, gan ārzemēs atskārta, ko un kā darīt šajos apstākļos. Ja raugāmies uz Eiropu, tad pieprasījums pēc dažādām koka būvēm – dzīvojamām ģimeņu mājām, daudzstāvu dzīvojamām ēkām, biroju ēkām, arī bibliotēkām, skolām, bērnudārziem, koncertzālēm, sporta būvēm, tiltiem, degvielas uzpildes stacijām un pat elektroauto uzlādes punktiem – nav sarucis, bet tas pat ir pieaudzis. Ļoti lielas iespējas kokam būvniecībā paver arī ES Zaļais kurss. Būvniecībā līmētais koks turpina vēl plašāku uzvaras gājienu Kanādā, Austrijā, Vācijā, Norvēģijā, Zviedrijā, Somijā, Lielbritānijā, kā arī tik tālās zemēs kā, piemēram, Singapūra, Filipīnas, Malaizija. Pēdējā laikā ļoti strauji pieprasījums pēc koka būvniecībā aug ASV. Savukārt Latvijā koka ēku būvniecībā 2020. gadā turpinājās lēna evolūcija. Proti, publisko koka ēku projektēšanā un būvniecībā Latvijā pēdējos gados ir novērota pozitīva tendence, un tādējādi Salaspilī top jauna pirmsskolas bērnu iestāde, bet Salaspilī – publiskā bibliotēka. Būtībā tās ir pirmās Latvijā un sava veida izņēmums, kaut ārzemēs šāda tipa koka konstrukciju publisko ēku projektu īstenošana ir ikdienišķs pasākums. Lai arī par savdabīgu lūzuma punktu tiek minēts 2017. gada 1. maijs, kad spēkā stājās normatīvo aktu izmaiņas, kas Latvijā ļauj būvēt koka konstrukciju ēkas līdz pat sešu stāvu jeb 18 metru augstumam, tomēr pagaidām šādu ēku būvniecība vēl nav uzsākta. Pozitīvs signāls ir ekonomikas ministra Jāņa Vitenberga ierosinājums noteikt koka īpatsvaru 20% apmērā publisko ēku projektos. Ceru, ka tam sekos konkrēti darbi – lēmumi. 20% Latvijas apstākļos ir daudz, bet, piemēram, Francijā no 2022. gada paredzēts ieviest prasību, ka publisko ēku būvniecībā koka īpatsvars nedrīkst būt mazāks par 50%. Bez tam bērnudārza un bibliotēkas, kas iecerētas no koka, būvnieku izvēle notika nevis tik daudz pēc to rīcībā piesaistīto speciālistu, bet gan pēc zemākās cenas kritērija. Tomēr IKTK koka konstrukciju ražošanas un montāžas pieredze liecina, ka zemākā cena var atspēlēties uz kvalitāti. Tāpat Viršu degvielas uzpildes staciju tīkls ir papildinājies ar vairākām jaunām stacijām, kuras radītas no koka konstrukcijām. Arī SIA IKTK jaunais birojs būvēts tikai un vienīgi no koka konstrukcijām. Nenoliedzami, ka Latvijā pandēmijas dēļ privātpersonu interese un arīdzan aktivitāte saistībā ar koka ēku būvniecību ir samazinājusies, taču juridisko personu interese par tām nebūt nav sarukusi. Proti, Eiropas Savienība ir pasludinājusi Zaļo kursu, kas nozīmē klimata neitralitātes sasniegšanu un CO2 izmešu samazināšanu, un kokam kā materiālam tā ir lieliska iespēja pret tādiem konkurentiem kā metāls, betons, kuru ieguves procesā nav iespējams iztikt bez CO2 emisijām, kamēr augošs koks ir tas, kurš piesaista CO2 un izdala skābekli.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ideju mežs: Popularizē līmētās koka konstrukcijas

Māris Ķirsons, 14.08.2017

Meža un koksnes produktu pētniecības institūta direktors Andrejs Domkins rāda Latvijas Lauksaimniecības universitātes mācību meža teritorijā izvietotos septiņus tiltus, kuru pulku drīzumā papildinās vēl viens. Septiņi koka tilti pēc konstrukcijas ir identiski, tomēr katram no tiem ir sava apdare – ar krāsu, ar impregnēšanu, turklāt ar dažādu intensitāti.

Foto: Māris Ķirsons

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielizmēra liekti līmēto koka konstrukciju pielietojums Latvijā sper pirmos soļus Tērvetes dabas parka 87 m garā tilta, šogad arī Krimūnu estrādes izskatā; perspektīva ir ražotņu, sporta un kultūras būvēs, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«2015. gada rudenī tika atvērta Latvijā vienīgā lielizmēra liekti līmēto koka konstrukciju ražotne. Līdz šim vairāk uzmanības ir pievērsts tieši zināšanām, sabiedrības, jo īpaši potenciālo pasūtītāju ieinteresēšanai, kā arī pētījumiem,» stāsta SIA IKTK valdes priekšsēdētājs Māris Peilāns.

Tapis unikāls liekti līmētu koka konstrukciju objekts

Tieši zinātne un pētniecība veido lielāko uzņēmuma darba sadaļu. Tā īpašnieku vidū ir gan Rīgas Tehniskā universitāte, gan Meža un koksnes produktu pētniecības institūts. Iespējas izmantot lielizmēra līmētās koka konstrukcijas ir milzīgas, bet, lai tās realizētu, ir nepieciešama ne tikai pasūtītāju vēlme, bet arī normatīvo aktu izmaiņas. «Piemēram, Somijā stadionu un estrāžu pārsegu pamatā ir masīvkoka līmētās konstrukcijas, nemaz nerunājot par mazāka izmēra būvēm un objektiem,» uz lūgumu minēt piemēru, atbild M. Peilāns. Viņaprāt, Latvijai pat nekas šajā jautājumā nav jāizdomā, bet gan jāizmanto Ziemeļvalstu pieredze.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Peilāns: Plānoto 37 km žoga iegādi un uzstādīšanu nav reāli pabeigt līdz oktobrim

Db.lv, 25.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“Ceļu būvniecības sabiedrība “Igate”” nav ieinteresēta tiesāties ar valsti, bet ir gatava konstruktīvai sadarbībai Latvijas – Baltkrievijas robežas izbūvē.

Uzņēmums var operatīvi uzstādīt 30 kilometrus žoga, kas pašlaik glabājas noliktavās, preses konferencē 25. augustā apliecināja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Māris Peilāns.

Viņš atgādināja, ka “Igate” 2015. gadā uzvarēja konkursā par Krievijas robežas izbūvi, bet 2018. gadā - konkursā par Baltkrievijas robežas iekārtošanu. Taču 2019. gada septembrī Iekšējās drošības birojs veica aizturēšanas, kas faktiski apturēja tālāku robežas izbūvi.

“Pagājuši divi gadi. Izbeigti nepamatotie kriminālprocesi pret savulaik aizturēto Valsts robežsardzes priekšnieku Gunti Pujātu un viņa vietnieku Juri Martukānu, jo aizdomas neapstiprinājās. Vai kāds viņiem ir atvainojies?” jautāja M. Peilāns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dobeles novada Krimūnu pagastā tapusi jauna brīvdabas estrāde, kas uzbūvēta no liekti līmēta koka konstrukciju elementiem. Tās detaļu izstrādē piedalījies lielizmēra koksnes konstrukciju zinātniskās pētniecības centrs SIA IKTK.

Fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

Brīvdabas estrādes izbūves pasūtītājs ir Dobeles novada pašvaldība, un faktiskais būvdarbu veicējs bija SIA Igate Būve, kas ar lētāko līgumcenu uzvarēja iepirkumā Brīvdabas estrādes izbūve Krimūnu pagastā, Dobeles novadā.

Meža un koksnes produktu pētniecības institūta (MeKA) direktors Andrejs Domkins norāda, ka objekts ir interesants gan ar savu retro jeb «vintage» arhitektonisko risinājumu, gan ar to, kā no līmētās koksnes konstrukcijām to var ātri izveidot. Konstrukcijā praktiski nav divu vienādu liekto elementu, tas bijis liels izaicinājums izgatavotājiem un montētājiem.

SIA Igate Būve pārstāvis un Krimūnu estrādes būvniecības vadītājs Jānis Kuļikovskis pastāstīja, ka šāda veida koka konstrukciju projekts Latvijas būvniecībā ir unikāls.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Investē 2,5 miljonus eiro ZAZA TIMBER Production rūpnīcas jaunajā korpusā

Db.lv, 07.07.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar laika kapsulas iemūrēšanu atzīmēta pamatu pabeigšanu “ZAZA TIMBER Production” rūpnīcas jaunā korpusa būvniecībai. Jaunā korpusa izmaksas ir plānotas pie 2,5 miljoni eiro, no kuriem 45% ir Eiropas Reģionālā attīstības fonda finansējums.

Rūpnīcas trešā korpusa būvniecība sākās šī gada maijā. Jaunais rūpnīcas korpuss būs 65 metrus garš un 34 metrus plats, jumta kore sliesies 12,76 metru augstumā. Pašreizējos divos korpusos uzņēmumam ir kļuvis šauri, jo pēdējos gados ir palielinājies ražošanas apjoms. Jaunajā korpusā paredzēts attīstīt izgatavoto līmētā koka konstrukciju pēcapstrādi – virsmas apstrādi, krāsošanu un citus darbus.

No koka būvē arvien vairāk, un koks būvēs arvien biežāk pilna divas funkcijas – tas ir gan nesošais būvelements, gan kalpo arī kā neizsegts interjera elements. Rezultātā uz konstrukcijām tiek attiecinātas augstas vizuālās kvalitātes prasības.

“ZAZA TIMBER Production” valdes priekšsēdētājs Māris Peilāns kapsulas iemūrēšanas pasākumā minēja, ka uzņēmuma izaugsme bijusi pakāpeniska un ne bez klupšanas, taču to kompensēja apņēmība un ticība savai lietai. Daudzie eksporta projekti, arī šogad notikušie pasūtījumi uzreiz no diviem uzņēmumam jauniem kontinentiem – Austrālijas un Āfrikas, rāda, ka Latvijas uzņēmumi spēj veikt lielas lietas. M. Peilāns arī informēja, ka jaunā korpusa būvniecību plānots pabeigt līdz šī gada beigām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kā top? Pirmā līmētā koka māja

Māris Ķirsons, 01.12.2017

SIA IKTK lielizmēra liekti līmēto koka konstrukciju ražotnē viss sākas ar zāģmateriāliem – dēļiem, kuri tiek padoti uz šķirošanu.


Fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

Foto: no DB arhīva

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA IKTK izstrādājuši jaunu tehnoloģiju koka līmēto paneļu māju ražošanā, pirmā tāda tapusi Jelgavas pievārtē

Latvijā līdz šim ir būvētas koka karkasa mājas, koka moduļu, kā arī guļbaļķu mājas, tomēr pirmo reizi vēsturē ir uzbūvēta māja, izmantojot līmētos koka paneļus, kuru ražošanas un montāžas procedūras ir līdzīgas dzelzsbetona paneļu gadījumā.

«Tas ir eksperiments – saražot liela izmēra līmētos koka paneļus, tajos jau ražotnē veikt visa veida nepieciešamos izgriezumus un jau montāžai gatavu sienas/jumta daļu nogādāt uz vietu, kur notiek mājas montāža,» skaidro SIA IKTK valdes priekšsēdētājs Māris Peilāns.

Viņš atzīst, ka izstrādātās līmēto koka māju paneļu ražošanas tehnoloģijas aprobācija konkrētam projektam – mājai 500 m2 platībā – ir sekmīgi pabeigta. «Trīs kārtās līmētās koksnes sienas (detaļas) tiek saliktas kā Lego klucīši,» uzsver M. Peilāns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jelgavas pievārtē uzbūvētā pirmā koka līmēto paneļu māja Latvijā divu gadu ekspluatācijas laikā ir attaisnojusi uz sevi liktās cerības, pierādot gan energoefektivitāti, gan salīdzinoši nelielās uzturēšanas izmaksas.

SIA IKTK 2018. gada rudenī uzbūvēja pirmo koka līmēto paneļu māju Latvijā, un tā arī joprojām ir šāda veida vienīgā dzīvojamā māja. Pērn pēc šādas pašas tehnoloģijas uzņēmums uzbūvēja arī savu biroja ēku. Tas bija eksperiments – saražot liela izmēra līmētos koka paneļus, jau ražotnē tajos veikt visa veida nepieciešamos izgriezumus un jau montāžai gatavu sienas/jumta daļu nogādāt uz vietu, kur notiek mājas montāža.

Trīs kārtās līmētās koksnes sienas (detaļas) tika saliktas kā lego klucīši, kas notiek ātrāk, nekā ja māju būvētu no ķieģeļiem vai dažādiem blokiem. Mājas montāžas darbi tika veikti dažu nedēļu laikā. Tas nozīmē, ka lielais darbs jāpaveic ražotnē, kur visām detaļām un konstrukcijām jābūt gatavām, pirms sākas montāžas darbi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Uzņēmēji lej laimi: SIA IKTK un SIA Ceļu būves sabiedrība Igate valdes priekšsēdētājs Māris Peilāns

Monta Glumane, Ilze Žaime, 23.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Dienas Bizness" arī šogad pie sevis aicināja dažādu nozaru uzņēmējus, lai atskatītos, kā pagājis šis gads, un dalītos laimes vēlējumos jaunajam gadam.

Šogad kopā lējām laimi un centāmies izprast, ko tā sola 2020. gadam.

Viens no "Dienas Biznesa" viesiem - SIA "IKTK" un SIA "Ceļu būves sabiedrība Igate" valdes priekšsēdētājs Māris Peilāns:

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmums Igate, kura līdzīpašnieks un valdes priekšsēdētājs Māris Peilāns ir arī futbola kluba Jelgava prezidents, novārtā pamestu pilsētas stūri pārvērš sporta bāzē jaunajiem bumbas talantiem

Ar laiku lieli futbola pasaules vārdi izaugs arī Jelgavā, sporta bāzē ieguldītais miljons ir nešaubīgs solis pretī šim mērķim. Māris uzskata, ka sporta bāze ar abiem stadioniem faktiski ir uzbūvēta Jelgavas sabiedrībai un pilsētas plašajai futbola kopienai.

Māris Peilāns Dienas Bizness žurnālam Biznesa Plāns stāsta, ka laukums ar pagaidu mākslīgo segumu tapis tikai dažu mēnešu laikā no projekta saskaņošanas pašvaldībā, turklāt seguma kvalitātes līmenis un līdz ar to spēles komforts jau no pirmās dienas ir labāks nekā virknē Latvijas laukumu. «Paši puikas grib spēlēt un paši arī laukumu šajā ziemā apkopa – uzsēdās uz traķīša, un kārtībā,» stāsta uzņēmuma Igate un futbola kluba šefs. Laukums burtiski izauga no zemes aizvadītajā rudenī, un ļoti drīz pāri tam lidoja pirmās bumbas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Esam patīkami pārsteigti par lielo parka apmeklētāju skaitu, īpaši jau ziemas periodā. Četrās brīvajās Ziemassvētku dienās vien mūs apmeklēja vairāk nekā 700 viesu,» reģionālajam medijam Zemgales Ziņas sacījusi Tērvetes Dabas parka Informācijas centra vadītāja Lilita Kauste.

«Latvijas valsts mežu» (LVM) dabas parku Tērvetē 2015. gadā apmeklējuši 149 tūkstoši tūristu, kas ir lielākais skaits parka pastāvēšanas vēsturē.

Manāmi augusi ne tikai vietējo iedzīvotāju vēlme ceļot, bet arī ārvalstu tūristu interese par atpūtas iespējām LVM dabas parkā. 2015. gadā ārzemnieki veidoja 42 procentus no kopējā apmeklētāju skaita.

Tērvetē pie parka administrācijas ēkas pār Dobeles–Bauskas šoseju izvietots koka tilts, kas tapis Jelgavā – lielizmēra liekti līmēto koka konstrukciju ražošanas eksperimentālajā uzņēmumā «IKTK».

Plašāk lasāms Zemgales Ziņās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Gatavojas koka daudzstāvu biroja ēkas būvniecībai

Māris Ķirsons, 06.01.2022

Idejas autors Mārtiņš Štrauss (no labās), arhitekti Fricis Vilnis, Kārlis Mičulis,

Dāvis Markus un būvnieks Mārtiņš Zaķis cer, ka Zelt koka daudzstāvu biroja ēkas

būvniecība varētu sākties 2022.gadā.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piecstāvu koka konstrukciju biroja ēku Zelt 1200 m2 platībā varētu sākt būvēt 2022. gadā, lai jau 2023. gadā tajā varētu ierasties pirmie nomnieki.

Šādu potenciālo laika grafiku Dienas Biznesa speciālizdevumam Nekustamais īpašums atklāj ieceres pasūtītājs, betona grīdu kompānijas Līmenī īpašnieks Mārtiņš Štrauss. Viņš atzīst, ka Covid-19 pandēmija un arī būtiskais koksnes produktu sadārdzinājums ir piespiedis atlikt iecerētā projekta realizāciju.

“Pašlaik darbojamies Altum programmā, kurā detalizēti pētām siltumtehniskās īpašības — ēkas uzsilšanu un arī atdzišanu, akustiku, kā arī konstrukciju savienojumu risinājumus,” stāsta M. Štrauss. Iecerētajā projektā kokam ir lielas priekšrocības, jo nav nepieciešami siltumizolācijas materiāli, kādi būtu vajadzīgi, ja šādu pašu biroja ēku būvētu no betona. “Varu būvēt arī no betona, taču visā Eiropā arvien vairāk būvē no koka, turklāt nereti šīs daudzstāvu koka ēkas ir saražotas Latvijā,” norāda M. Štrauss.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Meža nozare: Pasūtījumu trūkums bremzē koka izmantošanu būvniecībā

Māris Ķirsons, 12.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koksnes izmantošanu būvniecībā bremzē ne tikai stereotipi par daudzstāvu koka ēkām, publiskā sektora pasūtījumu trūkums kultūras vai sporta infrastruktūras būvēm no koka, bet arī attiecīgu būvinženieru trūkums

Tādu aina iezīmē diskusija par plašāku koksnes izstrādājumu izmantošanu pašmāju tirgū, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pašlaik ir sava veida paradokss, kad Latvijas kokrūpnieki var sekmīgi izgatavot daudzstāvu koka mājas, kuras tiek eksportētas uz Norvēģiju, Lielbritāniju un citām valstīm, bet Latvijā šādu ēku nav. Vēl vairāk, piemēram, Somijā stadionu un estrāžu pārsegu pamatā ir masīvkoka līmētās konstrukcijas, nemaz nerunājot par mazāka izmēra būvēm un objektiem. Skandināvijas valstīs ir lielizmēra liekti līmēto koka konstrukciju izstrādes centri, pērn arī Latvijā (SIA IKTK) tāds ir izveidots. Ne tikai Ziemeļvalstīs, bet arī tepat Lietuvā (kur izgatavots līdz šim Latvijā vienīgais koka lielizmēra tilts) un Igaunijā liekti līmētais lielizmēra tilts nav nekāds jaunums, bet Latvijā izgatavots pagaidām ir tikai viens, kas uzstādīts Tērvetē un paredzēts tikai gājējiem. Līmētās konstrukcijas kā nesošās izmantotas arī vairākās ražotnēs, piemēram, lielizmēra bērza saplākšņa izstrādājumu SIA RSEZ Verems, tomēr tas vairāk ir izņēmums nekā likumsakarība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jelgavas novadā pār Vircavas upi uzbūvēts koka tilts 60 tonnu smagai slodzei, informē novada pašvaldībā.

Autotransporta tilts uzcelts ceļā Šalkas-Upmaļi-Vircava, tas projektēts un ražots SIA "Zaza Timber".

Jaunais tilts izgatavots no koka, un tam ir asfaltbetona segums. Tilts veidots bez starpbalstiem, lai uzlabotu upes caurplūdi, kā arī mazinātu ledus sastrēgumu un upes sanesumu veidošanos. Tilta garums ir 23,4 metri, laidums ir 16 metri, platums 7,9 metri. Tilts paredzēts 60 tonnu smagai slodzei, un tā paredzētais ekspluatācijas laiks ir vismaz 100 gadi.

IKTK, Rodentia un Igate Būve izveido jaunu zīmolu un maina nosaukumus 

Koncentrējot darbību uz eksporta tirgu, trīs Latvijas uzņēmumi - IKTK, Rodentia, Igate...

Tilta pārbūvē pilnībā demontēts līdzšinējais autotransporta tilts un izbūvēts jauns tilts. Krasta balsts veidots no monolītā dzelzsbetona pāļiem ar diametru 880 milimetri un garumu 9 metri labajā krastā un 11 metri kreisajā krastā. Galvenos projektēšanas darbus veica SIA "Zaza Timber" būvinženieri Rainers Daugava, Pēteris Supe un Mareks Gindra.

"Šis tilts ir īpašs ar to, kas tas ir lielākais autotransportam paredzētais saspriegtas līmētas koksnes siju plātnes tilts Latvijā, turklāt vienīgais šāda tipa tilts ar asfaltbetona segumu. Lai arī Skandināvijā šādus tiltus projektē un būvē jau 30 gadus, Latvijā pieredze ar šāda veida tiltiem ir minimāla. Tāpēc arī informāciju par mezgliem, spriegojošo sistēmu, barjerām, asfaltbetona segumu, apmaļu, balstu projektēšanai, detalizāciju un izbūvi pārsvarā ieguvām no publikācijām, rokasgrāmatām un projektiem Norvēģijā un Zviedrijā. Arī atsevišķi elementi, hidroizolācija un barjeras, kas paredzētas tieši šādiem tiltiem, tika īpaši piemeklētas, un bija pieejamas tikai Skandināvijā," komentē SIA "Zaza Timber" tiltu būvinženieris Rainers Daugava.

Rūpnīcai "Zaza Timber Production" šāda tipa tilta koka konstrukcijas ir sestais projekts, kam izgatavotas sijas saspriegtu līmētu koksnes siju plātnei. Iepriekšējie pieci ražošanas projekti bija tiltiem Skandināvijā.

Tiltu būvēja SIA "Rīgas tilti", projektētājs un autoruzraugs SIA "Zaza Timber Engineering", bet koka konstrukciju ražotājs - SIA "Zaza Timber Production".

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Sāk apdzīvot pirmo līmētā koka māju

Māris Ķirsons, 15.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā un, iespējams, visā Baltijas reģionā ir uzbūvēta pirmā līmētā koka paneļu māja.

Pašlaik Jelgavas pievārtē uzbūvētā unikālā līmētā koka paneļu māja jau ir aprīkota ar visu dzīvošanai nepieciešamo un tajā mīt ģimene, kas piekritusi, ka šo māju izrāda kā būvniecības paraugu.

Mājas kopējā platība ir 500 m2 un tajā ir viss tas pats, kas citos mājokļos – virtuve, dzīvojamā un vannas istaba, darba kabinets, medību trofeju zāle, pieliekamais un citas telpas.

Mājas projekta autors ir SIA Arhitektūras un dizaina birojs 5. Avēnija, arhitekts Agnis Lukšēvics, konstrukcijas izgatavotas SIA IKTK, montāžu veica SIA Igate būve, savukārt, mēbeles izgatavoja SIA Ansona mēbeļu fabrika, bet grīdas – SIA Amber Wood.

Plašāk lasāms 15. jūnija laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Papildināta - Peilāns un otrs uzņēmuma darbinieks tiesas zāli atstāj uz brīvām kājām

LETA, 04.09.2019

SIA Ceļu būvniecības sabiedrība Igate valdes priekšsēdētājs Māris Peilāns tiek konvojēts uz Vidzemes priekšpilsētas tiesas sēdi drošības līdzekļa izskatīšanai.

Foto: Edijs Pālens/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iekšējās drošības biroja (IDB) sāktajā kriminālprocesā aizturētais SIA «Ceļu būvniecības sabiedrība «Igate»» ("Igate") valdes priekšsēdētājs un līdzīpašnieks Māris Peilāns, kuram procesa virzītājs bija lūdzis piemērot apcietinājumu, šodien tiesas sēžu zāli atstāja uz brīvām kājām, novēroja aģentūra LETA.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šodien aiz slēgtām durvīm vērtēja, vai Peilānam kā drošības līdzekli piemērot apcietinājumu. Kā novēroja LETA, uz tiesas sēžu zāli uzņēmējs tika atvests, saslēgts rokudzelžos, taču dažas stundas vēlāk viņš no tiesas sēžu zāles izgāja bez rokudzelžiem un devās prom advokāta pavadībā. Ne pats Peilāns, ne viņa advokāts Āris Bočs aģentūrai LETA uz jautājumiem neatbildēja, tostarp arī nekomentēja tiesas nolemto.

Savukārt «Igates» pārstāvis Jānis Stundiņš aģentūrai LETA norādīja, ka Peilānam nav piemērots nekāds drošības līdzeklis. Tiesa trešdien arī vērtēja, vai piemērot apcietinājumu vēl vienam «Igates» darbiniekam. Arī viņam tiesa nolēma apcietinājumu nepiemērot. Stundiņš atturējās aģentūrai LETA atklāt otras personas uzvārdu un ieņemamo amatu, tomēr sacīja, ka viņam piemērots ar brīvības atņemšanu nesaistīts drošības līdzeklis. Likums paredz tiesības IDB tiesas lēmumus pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar "Zaza timber" zīmolu strādājošo trīs Jelgavas novada uzņēmumu apgrozījums pagājušajā gadā kopumā bija 6,33 miljoni eiro, kas ir par 14,3% vairāk nekā 2021.gadā, informē "Zaza timber" pārstāvji.

Tostarp līmētā koka būvkonstrukciju ražotāja SIA "Zaza timber production" apgrozījums pērn palielinājās par 30% un sasniedza 3,42 miljonus. Uzņēmums gadu noslēdza ar 384 000 eiro zaudējumiem, pretstatā 290 000 eiro peļņai 2021.gadā.

"Zaza timber" pārstāvji norāda, ka 2022.gadā uzņēmums veica ievērojamas investīcijas ražošanas kvalitātes sistēmas attīstībā, kvalificētu speciālistu piesaistē, ražošanas efektivitātes uzlabošanā un jaunās pēcapstrādes iekārtās. Pērn "Zaza timber production" eksportēja uz Norvēģiju, Spāniju, Dāniju, Andoru, Baltijas valstīm un citur.

Tikmēr projektēšanas uzņēmuma SIA "Zaza timber engineering" apgrozījums 2022.gadā pieauga par 22% un bija 181 000 eiro. Uzņēmums gadu noslēdza ar 21 000 eiro zaudējumiem, pretstatā 383 eiro peļņai gadu iepriekš. Pērn uzņēmums paplašināja komandu un investēja datoru veiktspējā un programmnodrošinājumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Sper soli dārgākas produkcijas segmentā

Kristīne Stepiņa, 08.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koka palešu ražotājs SIA Marko KEA līdztekus Rietumeiropas tirgum tēmē arī Ķīnas un Indijas virzienā, ceturtdien ziņo laikraksts Dienas Bizness.

1999. gadā uzņēmējs Māris Peilāns izveidoja palešu ražotni Stopiņu novada Līčos, vietā, kur padomju laikos atradās sakņu pārkraušanas bāze. Tolaik Latvijā paletes netika ražotas, bet lielā apjomā eksportēti kokmateriāli.

«Nelecam milzīgiem soļiem uz priekšu, nemēģinām sagrābt visu iespējamo, bet vairāk strādājam pie darbības efektivitātes palielināšanas. Tāpat nedzenamies pakaļ milzīgam apgrozījumam un lieliem ražošanas apjomiem, kas uzņēmumam varētu sarežģīt dzīvi,» saka SIA Marko KEA izpilddirektors Ģirts Torgans. Tieši stabilitāte ir īpaši svarīga kokmateriālu biznesā, ko ietekmē dažādi apstākļi. Šis gads nebūs ne par mata tiesu sliktāks par pagājušo, uzņēmums plāno apgrozījumu 6,5 miljonu eiro apjomā. Šogad tas varētu saražot aptuveni 30 tūkst. m3 palešu – aptuveni tikpat, cik pagājušajā gadā. «Taču esam spēruši soli dārgākas produkcijas segmentā, kas ļaus palielināt apgrozījumu, būtiski nepalielinot ražošanas apjomus,» darbības stratēģiju apraksta Ģ. Torgans.

Komentāri

Pievienot komentāru