Pieaugusī konkurence kuģu remonta pakalpojumu, kā arī jaunu kuģu būvniecības segmentā likusi pievērsties jaunai, perspektīvai jomai – 
lielu izmēru metāla konstrukciju (tuneļiem, tiltiem) ražošanai
.

Tā intervijā Dienas Biznesam stāsta smagās mašīnbūves uzņēmuma a/s Rīgas kuģu būvētava (RKB) valdes priekšsēdētājs Jānis Skvarnovičs. Viņš atzīst, ka pašlaik liela izmēra metāla konstrukciju, tostarp tuneļiem, būvniecības pakalpojumu jomā pasūtījumi ir Eiropā, bet ne Latvijā, taču perspektīvā, kad tiks būvēts Rail Baltica, tādi varētu būt.


Kāda ir RKB pašreizējā situācija?


Šā gada pirmā pusgada uzņēmuma saimnieciskās darbības rādītāji ir teju vai tādi paši kā visā 2014. gadā. Spriediet paši – 
pērn visā gadā neto apgrozījums sasniedza tikai 17 milj. eiro, savukārt šā gada pirmajā pusgadā jau 10,24 milj. eiro. Pērn gadu pabeidzām ar zaudējumiem, šā gada pirmo pusgadu jau ar nelielu peļņu – 
0,33 milj. eiro (salīdzinājumam – pērn pirmajā pusgadā bija 0,95 milj. eiro lieli zaudējumi). Šogad jau esam snieguši remonta pakalpojumus 44 kuģiem, no tiem 38 ar apkopi dokos, savukārt pērn visā gadā RKB remonta pakalpojumus sniedza 51 kuģim. Protams, 2015. gads vēl nav beidzies, un ar prognozēm pašreizējos apstākļos nebūtu prātīgi nodarboties. Vēl jo vairāk, ja kuģu remonta pakalpojumu sniegšanā nozīme ir arī tam, cik auksta vai silta būs ziema. Proti, vai novembris un decembris būs bez būtiska sala. 


Tomēr pašreizējie rezultāti ļauj secināt, ka 2014. gads RKB vēsturē ir bijis pats smagākais. To galvenokārt veicināja ne tikai kuģu remonta pakalpojumu konkurences saasināšanās, bet arī jaunu kuģu būvniecības pieprasījuma kritums – rezultātā sīvāka konkurence, pasūtītājiem lielākas izvēles iespējas. Protams, šo situāciju arī ietekmēja ģeopolitiskie notikumi un vēl vairāk uzkarsēja uzņēmuma akcionāru strīdi, kas tiek risināti tiesā. Tie deva iespēju kuģu kompanijām, kuģu īpašniekiem un daļai RKB partneru, kā arī atsevišķiem kontraģentiem, pārskatīt sadarbības līgumus un sadarbības modeļus. Vairākas kompānijas mēģināja pat pieteikt RKB maksātnespēju. Šis posms ir noslēdzies.


Kas ir noticis, ka pieaugusi konkurence kuģu remontētāju segmentā?


Galvenie iemesli ir ekonomiskā lejupslīde un normatīvu prasību izmaiņas. Kuģiem tāpat kā automašīnām ir noteikts termiņš, kurā jāveic tehniskā apskate. Protams, atšķirībā no vieglajām automašīnām kuģu apskate nav nepieciešama ik gadu. Latvijā pirms dažiem gadiem tika nolemts, ka motocikliem tehniskā apskate būs jāveic nevis katru gadu, bet ik pēc diviem, un kaut kas līdzīgs notika arī ar starptautiskajiem normatīviem, kuros tika pagarināts termiņš, kad kuģiem ir jāiziet nosacītā tehniskā apskate. Tādējādi kuģu īpašnieki taupa naudu un atliek tādus remontus, kuri, protams, neapdraud kuģošanas drošību. Šāda situācija būs vēl apmēram divus gadus, un tad jau remonti – 
tehniskā apskate – atgriezīsies normālā līmenī. 


Visu rakstu lasiet pirmdienas, 31.augusta, laikrakstā Dienas Bizness!

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra