Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite ir atbalstījusi ideju, ka katra Baltijas valsts varētu celt katra savu sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināli, kas nozīmētu atteikšanos no vienota termināļa visam reģionam, raksta The Baltic Times.

Kopēja gāzes termināļa būvniecība jau vairākus gadus ir bijis aktīvs priekšlikumus, kas ļāvis Baltijas valstīm saņemt bagātīgu Eiropas Savienības finansējumu, kurš paredzēts šim projektam. Tomēr to ir vajājuši daudzi politiski un tehniski šķēršļi.

Oktobrī ir paredzēta Baltijas valstu ministru tikšanās, lai panāktu galīgo vienošanos par sašķidrinātās dabasgāzes termināli.

Db.lv jau rakstīja, ka pašlaik katra Baltijas valsts vēlas LNG termināli būvēt pie sevis: lietuvieši Klaipēdā, igauņi Paldiskos un latvieši pēc Latvenergo pētījuma pabeigšanas ir oficiāli paziņojuši, ka labākā vieta šim terminālim ir Rīga.

Veiktās analīzes liecinot, ka ekonomiski pamatots var būt tikai reģionāla mēroga nevis nacionāls LNG terminālis. Turklāt ES dos savu līdzfinansējumu tikai tam projektam, kas šim terminālim piesaistīs arī Somiju, norādīja enerģētikas eksperts Juris Ozoliņš, piebilstot, ka no šī viedokļa lielākas priekšrocības ir Igaunijas LNG termināļa projektam Paldiskos.

Savukārt Latvija pārējiem baltiešiem piedāvās enerģētikas sadarbības paketi, piedāvājot atbalstu Visaginas AES realizācijā, ja LNG terminālis būs Rīgā. LNG terminālis Rīgā varētu izmaksāt 300- 400 milj. eiro.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Karikatūra