Latvijas medicīnas tūrismam ir potenciāls, bet priekšā vēl ir liels darbs, kā arī ir nepieciešams valsts atbalsts. Šobrīd Veselības ministrijas paspārnē darbojas arī darba grupa, kurā iesaistīti nozares pārstāvji, un ir iezīmēti medicīnas tūrisma mērķa tirgi, kā arī definētas vēlmes, lai varētu panākt jēdzīgu atbalstu aktivitātēm ārvalstu tirgos, Veselības aprūpes forumā sacīja Veselības centrs 4 valdes priekšsēdētājs Māris Rēvalds.
Veselības aprūpes forumu organizē Dienas Bizness sadarbībā ar Domnīcu Medicīnas attīstības platforma un Veselības aprūpes un darba devēju asociāciju (VADDA).
Pēc M. Rēvalda sacītā, atsaucoties uz Baltic Care datiem, visvairāk jeb aptuveni 24% no ārvalstu klientiem medicīnas iestādēm ir no Krievijas, otrajā vietā ierindojas Lielbritānijas un Īrijas iedzīvotāji (12%), bet trešajā vietā - medicīnas tūristi no citām NVS valstīm (11%). Tālāk seko Skandināvijas un Baltijas valstis, Vācija. «Viņi brauc, jo Krievijā medicīnas pakalpojumi ir zemas kvalitātes. Savukārt, amerikāņiem šķiet, ka te viss ir faktiski bez maksas, tomēr viņi ir jāpārliecina, ka par tik zemāk cenām, var saņemt kvalitatīvus pakalpojumus,» norāda M. Rēvalds.
Skatoties uz datiem, redzams, ka ārvalstu klientu skaits Latvijas medicīnas iestādēs ik gadu aug. Piemēram, 2014. gadā tie bija gandrīz astoņi tūkstoši medicīnas tūristu, 2016. gadā - 10,8 tūkst., bet pērn jau gandrīz 20 tūkst. medicīnas tūristu. Tomēr M. Rēvalds uzsver, ka skaits varētu būt vēl lielāks, iespējams, pat vēl reiz 10, jo daļa pakalpojumu sniedzēju darbojas ēnu ekonomikā. Savukārt aptuvenie legālie ieņēmumi no šo pakalpojumu sniegšanas pagājušajā gadā varētu būt astoņi miljoni eiro.
Kā negatīvu iezīmi, par ko būtu jādomā, M. Rēvalds min, ka pārsvarā ārvalstnieki izvēlas Latvijā veikt diagnostiku vai konsultēties, nevis ārstēties. To viņi dara jau citur.
«Ārējos tirgos Latvijas medicīnas pakalpojumu sniedzēji nav konkurenti, bet katra veiksmīga eksportētāja veiksme palielina izredzes pārējiem. Savukārt, zemās Latvijas medicīnas pakalpojumu cenas ne vienmēr ir priekšrocība. Proti, tas rada aizdomas par nepietiekamu kvalitāti. Savukārt, paaugstinātas cenas raisa sarūgtinājumu par nevienlīdzīgu attieksmi pret ārvalstu klientiem,» skaidro M. Rēvalds.
Viņš arī piebilst, ka medicīnas pakalpojuma eksports nav īstermiņa projekts un prasa ieguldīt lielu darbu, no kā ieguvēji būs arī Latvijas iedzīvotāji.
#1/12
Galerijā skatāmas fotogrāfijas, kas uzņemtas Veselības aprūpes forumā