Latvijā ieviesīs ārpakalpojumu grāmatvežu licencēšanu, ko uzticēs Valsts ieņēmumu dienestam; grāmatveži piedāvāto risinājumu uzskata par «zaļu»
Sagatavotie grozījumi likumā Par grāmatvedību, kuri pēc to autoru – Finanšu ministrijas – domām varētu būt spēkā jau no 2020. gada, mainīs grāmatvedības pakalpojumu jomu. Latvijas Grāmatvežu asociācija gatavo vēstuli ar ierosinājumiem.
Piecu gadu pārejas laiks
Sagatavotais likumprojekts paredz, ka ārpakalpojumu grāmatvežiem tiks izsniegta licence ar piecu gadu derīguma termiņu. Tām personām, kurām būs atbilstoša pieredze grāmatvedības jomā, taču nebūs atbilstoša profesionālā kvalifikācija, tas ir, vismaz grāmatveža ceturtā līmeņa kvalifikācija, būs iespējams turpināt strādāt par ārpakalpojuma grāmatvedi un saņemt licenci, ja tās studēs valsts akreditētā mācību iestādē. Ņemot vērā, ka vidējais grāmatveža pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības mācību programmas termiņš ir 2–3 gadi, tad tiesības strādāt par ārpakalpojuma grāmatvedi bez atbilstošas kvalifikācijas tiks saglabātas divus gadus pēc pārejas perioda beigām, proti, līdz 2024. gada 1. janvārim. Ja ārpakalpojuma grāmatvedim līdz vecuma pensijas piešķiršanai noteiktā vecuma sasniegšanai atlikuši seši gadi vai mazāk un viņam ir atbilstoša pieredze, līdz vecuma pensijas piešķiršanai noteiktā vecuma sasniegšanai, bet ne ilgāk kā līdz 2026. gada 1. februārim, viņš var saņemt grāmatvedības ārpakalpojumu sniegšanas licenci arī bez augstākās izglītības iegūšanas, norādīts likumprojekta anotācijā. Lai saņemtu licenci, personai būs jāiesniedz profesionālo kvalifikāciju (diploms, apliecība) un pieredzi (uzņēmuma līgums) apliecinošu dokumentu kopijas, iekšējās kontroles sistēma un aizpildīta pieteikuma veidlapa. Licencējošā iestāde izvērtēs personas sodāmību, pārkāpumus noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas jomā, iekšējās kontroles sistēmu un pieteikuma veidlapu. Neatbilstību gadījumā tiks izdots administratīvs akts, kurā būs norādītas konstatētās nepilnības un termiņš to novēršanai. Licences izsniegšanas gadījumā persona saņems paziņojumu Elektroniskās deklarēšanas sistēmā un tiks ierakstīta VID ārpakalpojuma grāmatvežu reģistrā. Lēmumu par licences neizsniegšanu būs iespējams apstrīdēt. Tā kā akadēmiskā izglītība nedod visas nepieciešamās iemaņas, lai persona uzņemtos atbildību patstāvīgi sniegt grāmatvedības ārpakalpojumus, kā arī to, ka grāmatvedības ārpakalpojumu nozarē pastāv salīdzinoši augsts noziedzīgi iegūtu līdzekļu un terorisma finansēšanas risks, grāmatvedības ārpakalpojuma sniedzējam būs nepieciešams iegūt atbilstošu pieredzi. Piemēram, par pieredzi apliecinošu dokumentu var tikt uzskatīts darba līgums par personas nodarbināšanu grāmatveža palīga vai grāmatveža amatā vismaz trīs gadus.
Savukārt, ja persona pati sniedz grāmatvedības ārpakalpojumu, tad par pieredzi apliecinošu dokumentu var tikt uzskatīts uzņēmuma līgums par grāmatvedības ārpakalpojuma nodrošināšanu.
Skarbi secinājumi
Pēc likumprojekta autoru domām, grozījumos iekļautās prasības grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzējiem un to uzraudzība mazinās negodīgus darījumus un uzlabos to caurskatāmību, mazinās ēnu ekonomiku un uzlabos nodokļu iekasēšanu, kā arī paaugstinās sniegtā pakalpojuma kvalitātes standartu. Atbilstoši VID datiem, uz 2018.gada 29. augustu bija iesniegti 135 550 uzņēmumu gada pārskati par 2017. gadu, no kuriem var secināt, ka: 52 726 jeb 38,9% uzņēmumu grāmatvedību kārto ārpakalpojumu grāmatvedis; 61 263 jeb 45,2% uzņēmumu grāmatvedību kārto uzņēmuma grāmatvedis; 21 561 jeb 15,9% uzņēmumu grāmatvedības pakalpojumu sniedzējs nav norādīts. Atbilstoši Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma prasībām grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzējiem ir jāreģistrējas VID kā šī likuma subjektiem. Reģistrēto grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzēju skaits svārstās 7400 robežās (uz 2018. gada 31. decembri VID bija reģistrēti 7282 ārpakalpojumu grāmatvedības veicēji (~6000 juridisku personu un ~1300 fizisku personu)) ar tendenci samazināties. Ņemot vērā statistikas datus, viens grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzējs vidēji apkalpo vismaz septiņus uzņēmumus. Ja pieņem, ka tie uzņēmumi, kuri nav norādījuši grāmatvedības pakalpojumu sniedzēja statusu, saņem pakalpojumu no grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzēja, tad vidēji viens grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzējs apkalpo vidēji vismaz 10 uzņēmumus. Papildus jāņem vērā, ka uzņēmumu gada pārskati jāsniedz juridiskām personām un individuālajiem komersantiem, ja to gada apgrozījums pārsniedz 300 000 eiro vai grāmatvedība tiek kārtota divkāršā ieraksta sistēmā. Attiecīgi pastāv iespēja, ka vidējais viena grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzēja apkalpoto uzņēmu daudzums var būt arī lielāks, norādīts likumprojekta anotācijā.
Trūkst skaidrības
«Tas, ka grāmatvedības pakalpojumu tirgus ir jāsakārto ar licencēšanu, ir atbalstāms, taču piedāvātais risinājums neko īsti neatrisinās,» uzsver grāmatvedības ārpakalpojumu SIA Numeri valdes locekle Lilita Beķere. Viņa savu sacīto pamato ar to, ka likuma grozījumu projekts vairāk rada jautājumus nekā atbildes.
Visu rakstu lasiet 2. augusta laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.
Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!
