Kopš iestāšanas Eiropas Savienībā brīvā tirgus princips Latvijas ražotājiem ne reizi vien ir nogriezis iespēju realizēt savu produkciju, norāda Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP). Tā konstatējusi, ka Valsts asinsdonoru centra donoram izsniedzamajā paciņā dominē ārvalstu ražojumi.

Tās saturs ir sekojošs:

* ūdens no Igaunijas;
* cepumi no Moldovas;
* vafeles no Polijas;
* sula no Ukrainas;
* kapučīno dzēriens no Polijas;
* cukurs – iespējams, iepakots Latvijā;
* auzu pārslu cepumi no Latvijas.

«Tātad Latvijā, nododot asinis, mēs saņemam ārzemju preci un tikai viens no produktiem nāk no mūsu pašu ražotāja. Vai tiešām, ziedojot latviešu asinis, mums ir jāsaņem ievestu produktu paciņa?» veicā padome.

Tā akcentē, ka «būtu jāņem piemērs no citām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kuras iepirkumu procedūrās nepieļauj citu valstu produkcijas ienākšanu savā tirgus telpā, arī Latvijai beidzot jāiemācās aizstāvēt savus ražotājus. Lai gan iesaistītās ministrijas solīt sola, ka dara visu iespējamo, lai iepirkumos spētu pieteikties un uzvarēt vairāk vietējās izcelsmes produktu, tomēr līdz šim iepirkumu proporcijās joprojām uzvaras gājienu svin ievestā produkcija».

Tomēr, kā Db.lv pastāstīja Valsts asinsdonoru centra direktore Gita Ņemceva, tad centram ir jāiekļaujas piešķirtajā finansējumā. Saskaņā ar iepirkumu konkursu minēto pārtikas preču piegādātāji spējuši nodrošināt zemāku cenu.

«Katram donoram izsniedzmās paciņas vērtība ir viens lats, ja lauksaimnieki varētu piedāvāt lētākus produktus, tad centrs izvēlētos tos,» uzsvēra G. Ņemceva.

Valsts asinsdonoru centra direktore arī pastāstīja, ka līdz šim šogad esot izsniegts 35 tūkstoši paciņu, par tām saņemta tikai viena sūdzība.

Savukārt, kā Db.lv uzsvēra LOSP preses sekretāre Krista Garkalne, tad LOSP mērķis nav bijis norādīt uz Valsts asinsdonoru centra trūkumiem, bet gan uz to, ka valsts neaizstāv vietējos ražotājus.

Latvijas valstij «vajadzētu papētīt citu valstu, piemēram, Polijas pieredzi kā tā spēj aizstāvēt savus ražotājus,» skaidroja LOSP pārstāve. Eiropas Savienības brīvā tirgus principi nosaka brīvu preču apriti, tomēr valsts varētu pārņemt citu valstu mehānismus un pieredzi vietējo ražotāju aizstāvībā.

Ja valsts piemērotu šādus mehānismus, tad lauksaimnieki varētu arī iekļauties cenā, kas noteikta par vienu donora pārtikas paciņu.

Bez šādiem mehānismiem Latvijas lauksaimnieku produkciju izkonkurē lētāki citu valstu ražojumi. Tomēr «vai vienmēr lētākais ir labāks un kvalitatīvāks?» jautā LOSP pārstāve, norādot, ka pat ja Latvijas lauksaimnieku produkcija būtu dažus santīmus dārgāka, tā tomēr ir kvalitatīvāka nekā citur ražotā.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Karikatūra