Iespējams, ieguldāmie 50 milj. eiro gulsies uz Mono pleciem; netiek izslēgta bankas tālākpārdošana. Ņemot vērā finanšu aprindās klīstošo informāciju par to, ka satiksmes ministrs Ainārs Šlesers bijis iesaistīts procesos konsultantu meklējumiem Pasta bankas izveidei un arī citu informāciju, var secināt, ka Pasta bankas veidotāji bija zināmi jau iepriekš.
Proti, Latvijā dažādos interesantos darījumos iesaistītā Mono grupa kopā ar Francijas konsultāciju kompāniju CVA nav gluži konkursa kārtībā izvēlēts kā Pasta bankas veidotājs. Interesanti, ka satiksmes ministrs vairākas nedēļas atpakaļ esot devies sabiedrībai nereklamētā vizītē uz Franciju. Tiek pieļauts, ka tieši šajā vizītē ministrs arī vienojies ar franču uzņēmumu par tā iesaisti Pasta bankas izveidē. Sakritība, bet varbūt nē, ka konkursa abi pārējie pretendenti no dalības atteikušies paši.
DnB NORD Bankas valdes priekšsēdētājs Andris Ozoliņš: "DnB NORD Banka piedalījās Satiksmes ministrijas izsludinātajā iepriekšējās kvalifikācijas pārbaudē par stratēģiskā sadarbības partnera izvēli Pasta bankas izveidošanai, tomēr sākotnējās konsultācijās un abpusējā dialogā tika pieņemts lēmums līdzdalību konkursā par Pasta bankas izveidi neturpināt". Savukārt Lattelecom esot atteicies, jo akcionāri nevar panākt vienprātību arī uzņēmuma privatizācijas jautājumos, līdz ar to Lattelecom nevar iesaistīties tik lielu projektu realizācijā.
Plāno lielas investīcijas
Mono un CVA publiski paziņoja, ka esot gatavas ieguldīt jaunajā uzņēmumā pat 50 milj. eiro (35 milj. Ls), kas tikšot izlietoti, lai restrukturizētu pašreizējo Latvijas Pasta (LP) zaudējumus nesošo sistēmu. Tomēr nevar izslēgt, ka visas investīcijas tomēr gulsies uz Mono pleciem. Ņemot vērā Mono kādreizējo saistību ar Lateko banku (tagad NORVIK Banku), Db vaicāja par iespējamo bankas dalību finansējuma piešķiršanai Mono pasta bankas izveidē. Uz to bankas pārstāve atbildēja, ka komentārus sniegt nevar. Investīciju bankas Prudentia partneris Ģirts Rungainis Db skaidroja, ka konsultantu kompānijas nepiedalās ar finansējumu, bet tikai saņem komisiju par pakalpojumiem. Variējot iespējas, Ģ. Rungainis pieļāva arī iespēju, ka Francijas CVA samaksu par konsultāciju varētu paņemt bezmaksas akciju veidā. Ģ. Rungainis, vērtējot piesaistīto konsultanti, lēsa, ka tas izskatās reāls, eksistējošs uzņēmums, pēc interneta mājas lapas tam ir pārstāvniecības vairākās valstīs un arī esot pieredze pasta biznesā. CVA esot savulaik palīdzējis izveidot Francijas pasta banku, informēja uzņēmuma pārstāvji. Šīs pasta bankas mājas lapas informācija liecina, ka pēc Senāta lēmuma pieņemšanas 2004. gadā pasta banka pilnvērtīgi darbu sāka 2006. gada sākumā – tā tapa, Francijas pastam mainot tā Servisa departamenta statusu uz banku.
Daudz nezināmo
Šobrīd nav skaidrs, vai abu kompāniju plāni ir ilgtermiņa. Mono grupas valdes priekšsēdētājs Mihails Uļmans Db nevēlējās komentēt to, vai tie apsvērs izveidoto Pasta banku pēc kāda laika pārdot. Iecerēts, ka LP jaundibinātajā bankā iegūst vismaz 10 % un būs pārstāvēts tās valdē un padomē. 90 % Pasta bankas savā starpā sadalīšot konsultantu korporācijas CVA un Mono grupa. "Abas kompānijas būs akcionāri, un dalīs gan finansiālo atbildību, gan pieredzi," pārliecināts M. Uļmans. "Vienošanās jau ir panākta, tomēr pārrunas vēl turpinās, piem., par jautājumiem, cik katrai pusei piederēs uzņēmumā un cik katra puse ieguldīs," tā CVA pārstāvis Eduārs Gravero (Eduard Graveraux).
Jāietaupa
Galvenais uzdevums esot restrukturizācijas rezultātā uzlabot pasta darbību un sistēmu: jānodala pasta papildus pakalpojumi no uzņēmuma, atstājot LP pārziņā vien pasta piegādi. Pasta banka savā pārziņā pārņemšot pasta nodaļu tīklu visā Latvijā, kas uzņēmumam ik gadu nesot 4 milj. Ls zaudējumus. No LP tikšot nodalīts Maksājumu pakalpojumu dienests, kura resursi tiks izmantoti jaunajā Pasta bankā. Restrukturizācijas rezultātā darbu varētu zaudēt daudzi LP administrācijas darbinieki, bet pastnieku darba vietas neesot apdraudētas. Liela pieredze šajā jomā esot piesaistītajiem konsultantiem CVA. "Mēs darbojamies gan banku biznesā vairākos kontinentos, gan arī pasta nozarē. Galvenais ir optimizēt pasta darbību un samazināt izdevumus, nezaudējot vai uzlabojot kvalitāti," uzsver E. Gravero. "Nevar noliegt, ka šis pasākums lielā mērā arī ir risks," uzsver M. Uļmans.
Tikmēr finanšu aprindās šaubās, vai pasta bankas izveide atrisinās LP problēmas. Latvijas Komercbanku asociācijas vadītājs Teodors Tverijons BNS pauda uzskatu, ka LP problēmas ir jārisina ar citiem līdzekļiem.