Latvijā bāzētais starptautiskais maksājumu tehnoloģiju uzņēmums “Paynt”, ko dibinājis Sems Kouli, paziņo par Kanādas uzņēmuma “E-xact Transactions” iegādi.

Šīs pārmaiņas iezīmē nozīmīgu soli uzņēmuma starptautiskās izaugsmes stratēģijā, īpaši Ziemeļamerikā, kas seko pēc jauna biroja atvēršanas Konektikutā, ASV, kā arī turpinot uzņēmuma attīstību Latvijā, kur atrodas galvenais birojs.

No reģionālā biroja Rīgā “Paynt” ir kļuvis par globālu finanšu tehnoloģiju inovatoru. Uzņēmums turpina paplašināt savu darbību Kanādā, iegādājoties uzņēmumu “E-xact Transactions”, kas gada laikā apstrādā 3.5 miljardus Kanādas dolāru un veic 50 miljonus transakciju.

“Ar jauna biroja atvēršanu Vankūverā, Kanādā, un šo stratēģisko izplešanos mēs pārejam nākamajā līmenī, lai veicinātu savu klātbūtni Ziemeļamerikas tirgū, paplašinātu mūsu inovāciju robežas un stiprinātu “Paynt” kā globāla mēroga līderi maksājumu risinājumos,” norāda uzņēmuma "Paynt" dibinātājs un valdes loceklis Sems Kouli.

Pēterburgā dzīvojošā krievu mākslinieka Denisa Prasolova darbu sērijas Pirmā ekipāža (2016) skulptūra Sems, kas Kronvalda parkā tika uzstādīta pagājušā gada rudenī Tēlniecības kvadriennāles ietvaros, tiks pārcelta uz Avārijas brigādes parku.

Laikmetīgās tēlniecības festivāls Tēlniecības kvadriennāle Rīga notiek reizi 4 gados, un pagājušajā rudenī, no 10.septembra līdz 28.oktobrim, pilsētā pulcēja 24 starptautiskus māksliniekus. Festivāls norisinājās Vāgnera zālē un Rīgas pilsētvidē. Publiskajā telpā, atbilstoši saskaņojumiem, tika izstādīti septiņi dažādu mākslinieku darbi, tajā skaitā arī Kronvalda parkā esošais mākslinieka Denisa Prasolova pērtiķis-kosmonauts Sems.

Darbu grupa ir veltījums kosmosa izpētē boja gājušajiem, kopā 42, dzīvniekiem.

Skulptūras Sems saskaņojums beidzās šī gada aprīlī, taču, ņemot vērā skulptūras popularitāti, pasākuma organizatori jau pavasarī uzrunāja atbildīgās instances un vēlējās to uzdāvināt pilsētai. Līdz pat rudenim norisinājās sarunas ar Rīgas pilsētu par iespēju skulptūrai palikt parkā vai atrast citu vietu Rīgā, taču vienoties neizdevās un šobrīd tā ir atradusi jaunas mājas, un tuvāko divu nedēļu laikā tiks pārvietota uz Avārijas brigādes parku.

Ata Kronvalda fonda veidotajā "Zvaigžņu reitingā", kurā apkopotās skolas par labākajiem starptautisko olimpiāžu rezultātiem, atkārtoti pirmo vietu ieņem Rīgas Valsts 1.ģimnāzija, informēja fondā.

Kā atklāja reitinga veidotāji, tad 2020.gada "Zvaigžņu reitinga" augšgalā, ar spēcīgu pārsvaru un 123 punktiem, nemainīgi ir Rīgas Valsts 1.ģimnāzija, vienlaikus slavējams esot RTU Inženierzinātņu vidusskolas ieguldītais darbs, jo tās stratēģija - koncentrēt talantīgākos uz augstskolas mācību bāzes - palīdzējis iegūt 16 punktus un saglabāt 2.vietu reitingā.

Cēsu Valsts ģimnāzija reitinga labāko pieciniekā atrodoties katru gadu, un šogad ieguvusi 15 punktus un ieņem trešo vietu. Ar tādu pat punktu skaitu, blakus Cēsu Valsts ģimnāzijai 4.vietā atrodas Ziemeļvalstu ģimnāzija, kā arī lielu kāpumu reitingā veikusi Gulbenes novada Valsts ģimnāzija, kuras gūtie panākumi starptautiskajās olimpiādēs nodrošinājuši 5.vietu un deviņus punktus.

Biržu indeksi ASV pirmdien kāpa, tirgiem atgūstot optimismu un noraidot bažas par tirdzniecības kariem pēc ASV prezidenta Donalda Trampa paziņojuma par plāniem piemērot muitas tarifus importētajam tēraudam un alumīnijam.

Investori Volstrītā secinājuši, ka Trampa draudi par šādiem tarifiem, neparedzot izņēmumu Kanādai un Meksikai, uzskatāmi par taktiku, lai panāktu piekāpšanos sarunās par Ziemeļamerikas Brīvās tirdzniecības līguma (NAFTA) pārskatīšanu.

«Vairums investoru netic, ka prezidents īstenos tik precīzu un apgrūtinošu plānu,» komentēja CFRA analītiķis Sems Stouvels.

Frankfurtes biržas indekss DAX 30 kāpa par 1,5%, reaģējot uz ziņām, ka Vācijas sociāldemokrāti atbalstījuši koalīcijas vienošanos ar kancleres Angelas Merkeles vadītajiem konservatīvajiem.

Savukārt Milānas biržas indekss FTSE MIB pirmdien kritās par 0,4%, reaģējot uz Itālijas parlamenta vēlēšanām, kurās panākumus guva populistiskā Pieczvaigžņu kustība (M5S) un pret imigrāciju noskaņotā Ziemeļu līga.

Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) vienība Dalasas «Mavericks» latviešu spīdeklim Kristapam Porziņģim tuvākajā laikā grasās piedāvāt maksimāli vērtīgāko līgumu - 158 miljoni dolāru (139 miljoni eiro) piecos gados, vēsta «The Athletic».

Kā informē «The Athletic» žurnālists Šems Karanija, Porziņģis, kurš šajā vasarā kļūs par ierobežoti brīvo aģentu, svētdien tiksies ar «Mavericks» vadību, kurā klubs plāno piedāvāt latvietim iespaidīgo līgumu.

Svētdien tieši sākas brīvo aģentu tirgus.

Iepriekš izskanēja informācija, ka Porziņģis varētu vienoties ar «Mavericks» arī par krietni mazākas summas vienas sezonas kvalifikācijas līgumu, kas latvietim nākamajā vasarā jau ļautu kļūt par neierobežoti brīvo aģentu un pievienoties jebkuram citam NBA klubam. Šāda varbūtība gan netiek uztverta ar lielu iespējamību, jo tādā gadījumā latvietis atteiktos no lielas garantētas naudas summas.

Kā būtisks apstāklis ilgtermiņa līguma noslēgšanā tiek minēts Porziņģa traumatisms, tāpēc «Mavericks» varētu piedāvāt kontraktu, kas visu paredzēto summu izmaksā, piemēram, tikai konkrētu spēļu skaita aizvadīšanas gadījumā.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās trešdien kritās pēc ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) jūlija sanāksmes atšifrējuma publicēšanas, kas liecina par FRS nodomu līdz gada beigām samazināt ekonomikas stimulēšanas pasākumus.

FRS sanāksmes atšifrējums liecina par FRS politikas noteicēju plašu vienprātību jautājumā par obligāciju uzpirkšanas apjomu samazināšanu tuvākajos mēnešos.

Lai gan tas nebija pārsteigums, ņemot vērā FRS amatpersonu nesenos izteikumus, akciju cenas krasi saruka tirdzniecības sesijas pēdējā stundā.

"Vasarai tuvojoties noslēgumam, tirgus noskaņojumu, domājams, turpinās iespaidot" tādi faktori kā bažas par Covid-19 delta variantu un Afganistānu, kā arī gaidīts paziņojums par FRS obligāciju uzpirkšanas samazināšanas grafiku, sacīja ''CFRA Research" analītiķis Sems Stovols.

Volstrītas indeksi kritās otro dienu pēc kārtas. Londonas un Parīzes biržu indeksi saruka, bet Frankfurtes biržas indekss pieauga.

Akciju cenas pasaules biržās otrdien kritās, Ķīnai, Meksikai un Kanādai atbildot uz ASV prezidenta Donalda Trampa noteiktiem muitas tarifiem un pieaugot bažām, ka Eiropas Savienība var kļūt par nākamo mērķi Trampa tirdzniecības karā.

Volstrītā akciju cenas saruka otro tirdzniecības sesiju pēc kārtas.

Eiropas akciju tirgos bija krass kritums bažās, ka tirdzniecības karš tā ieilgšanas gadījumā var smagi skart pasaules ekonomiku.

Frankfurtes biržas indekss samazinājās par 3,5%, kas ir straujākais kritums gandrīz trīs gadu laikā. Parīzes biržas indekss kritās par 1,9%, bet Londonas biržas indekss - par 1,3%.

No Volstrītas indeksā "Standard & Poor's 500" pārstāvētajām 11 rūpniecības nozarēm 10 bija kritums, bet tehnoloģiju nozarē akciju cenas maz mainījās.

No Volstrītas indeksā "Dow Jones Industrial Average" pārstāvētajiem uzņēmumiem visstraujāk saruka "Boeing" akcijas cena - par 6,6%, 3M akcijas cena - par aptuveni 5%, un "American Express" akcijas cena - par 4,1%.

Pilotu trūkums aviācijā ir arvien lielāka problēma, un pat tālākā nākotnē bez tiem neiztiks – to Db.lv pirms 10. maijā notiekošā Rīgas aviācijas foruma norāda AeroProfessional direktors Sems Spruls (Sam Sprules)

Ar ko un kuros reģionos AeroProfessional (AP) īsti nodarbojas?

AP ir starptautiska konsultāciju kompānija, kas specializējas darbaspēka stratēģiju izstrādē aviācijas jomā. AP palīdz kompānijām personāla atlases sarežģīto jautājumu risināšanā visā pasaulē, piemēram, kad tās vēlas izveidot bāzi ārvalstīs. AP piedāvā specializētus pakalpojumus, tostarp pārvaldām 300 cilvēku lielu salona apkalpes bāzi Getvikas lidostā. AP konsultanti sniedz atbalstu gan aviokompānijām, gan pilotiem. Kopš kompānijas galvenā biroja pārcelšanas uz Fārnboro lidostu 2015. g. AP mainījusi biznesa uzsvaru, no personāla piesaistes konsultanta kļūstot par stratēģisko partneri. Liela daļa AP klientu darbojas Lielbritānijā un Eiropā, taču kompānijai ir pieredze visā pasaulē un tā izplešas jaunos tirgos Vidējos austrumos, Āfrikā un Āzijas Klusā okeāna reģiona valstīs.

Pasaules akciju tirgos otrdien bija kāpums un pieauga arī naftas cenas, investoriem izjūtot atvieglojumu pēc tam, kad ASV prezidents Donalds Tramps atlika muitas tarifu noteikšanu svarīgām patēriņa precēm no Ķīnas, raisot cerību par atslābumu ASV-Ķīnas tirdzniecības karā.

Paziņojums par tarifu atlikšanu izraisīja dramatisku pārmaiņu akciju tirgos, kuri pirms tam pieredzēja kritumu, ko noteica politiskais saspīlējums Honkongā, ekonomikas krīze Argentīnā, bažas par globālās ekonomikas izaugsmes palēnināšanos un neziņa par ASV-Ķīnas tirdzniecības sarunām.

Noskaņojums uzlabojās pēc ASV paziņojuma, ka tā atliek līdz 15.decembrim jaunu 10% tarifu noteikšanu svarīgiem Ķīnas ražojumiem, tai skaitā klēpjdatoriem, viedtālruņiem, apģērbiem un apaviem.

ASV tirdzniecības pārstāvis Roberts Laitaizers otrdien pa telefonu runāja ar Ķīnas vicepremjeru Liu He, un nākamo divu nedēļu laikā tiek plānota jauna telefonsaruna, paziņoja ASV tirdzniecības pārstāvja birojs.

Ukrainas valdība pirmdien izveidoja vietni, kas dod iespēju veikt ziedojumus kriptovalūtās laikā, kad Ukraina cīnās pret postošu Krievijas iebrukumu.

Vietne "Palīdzība Ukrainai" ("Aid for Ukraine") izveidota partnerībā ar kriptovalūtu firmām FTX un "Everstake". Tās lietotāji pašlaik var nosūtīt Ukrainas Nacionālajai bankai ziedojumus 10 kriptovalūtās, tai skaitā "Bitcoin", "ether", "tether" un "dogecoin".

"Kriptovalūtas spēlē ievērojamu lomu Ukrainas aizsardzībā," paziņoja Ukrainas digitālās pārveides ministra vietnieks Oleksandrs Borņakovs.

"Kriptovalūtu aktīvi ir izrādījušies ļoti vērtīgi, atvieglojot finansējuma plūsmu Ukrainas pilsoņiem un karavīriem un vairojot apziņu un interesi globālajā sabiedrībā," viņš piebilda.

"Everstake", kas ir viena no lielākajām kriptovalūtu firmām Ukrainā, dos lietotājiem iespēju veikt ziedojumus arī citās kriptovalūtās, kas nav uzskaitītas šajā vietnē.

Akciju cenas pasaules biržās otrdien pārsvarā pieauga, Volstrītai atzinīgi reaģējot uz ASV prezidenta Donalda Trampa lēmumu mīkstināt muitas tarifus, kas skar autobūvniekus.

Visi trīs galvenie ASV biržu indeksi pieauga par vismaz 0,6%.

Investorus "iedrošināja Trampa lēmums būt nedaudz elastīgākam (..) ar auto," sacīja "CFRA Research" analītiķis Sems Stovols, kurš prognozēja, ka akciju cenas varētu pieaugt.

Eiropā Londonas un Frankfurtes biržu indeksi pieauga, bet Parīzes biržas indekss kritās.

Zviedrijas autobūves uzņēmuma "Volvo Cars" akcijas cena saruka par aptuveni 10% pēc uzņēmuma paziņojuma, ka tas plāno samazināt izmaksas par 18 miljardiem kronu (1,6 miljardi eiro), tostarp likvidējot darbavietas, pēc būtiska peļņas krituma šī gada pirmajā ceturksnī.

Vācijas sporta preču milža "Adidas" akcijas cena kritās par 2,8% pēc uzņēmuma brīdinājuma, ka muitas tarifi palielinās tā produktu cenas ASV.

Pasaules biržu indeksi un naftas cenas ceturtdien nedaudz kritās, tomēr investori pievērsa maz uzmanības jauniem ASV muitas tarifiem Ķīnas precēm un ASV prezidenta Donalda Trampa politiskajām problēmām.

Ceturtdien stājas spēkā jauni ASV muitas tarifi Ķīnas precēm 16 miljardu dolāru apmērā, un Pekina paziņoja, ka «stingri iebilst pret šiem tarifiem un tai nav citas iespējas, kā vien turpināt nepieciešamos pretpasākumus».

Jaunie tarifi stājās spēkā laikā, kad ASV finanšu ministra vietnieks starptautiskajos jautājumos Deivids Malpass turpināja divu dienu sarunas ar Ķīnas tirdzniecības viceministru Vonu Šouveņu un finanšu viceministru Ljao Miņu. Šīs sarunas sākās trešdien un turpinājās ceturtdien, taču ASV Finanšu ministrija nesniedza skaidrojumus, kādi temati tiek pārrunāti.

«Abu pušu delegāti šodien turpinās tirdzniecības sarunas, bet tirgus dalībnieki nav pārāk optimistiski,» sacīja «CMC Market UK» tirgus analītiķis Deivids Medens.

Britu mārciņas vērtība pret eiro un ASV dolāru otrdien kritās, Lielbritānijas parlamentam noraidot premjerministra Borisa Džonsona ierosināto trīs dienu grafiku Brexit vienošanās likumprojekta virzīšanai cauri parlamentam.

Šis parlamenta lēmums var izjaukt Džonsona ieceri īstenot Brexit līdz 31.oktobrim.

Britu parlamentā otrdien notika divi balsojumi. Pirmajā balsojumā deputāti deva savu sākotnējo atbalstu Brexit vienošanās likumprojektam, bet otrajā balsojumā noraidīja Džonsona grafiku, kas būtu devis deputātiem tikai trīs dienas laika šī likumprojekta izskatīšanai un apstiprināšanai.

Akciju cenu dinamikā otrdien bija dažādas tendences. Investoru noskaņojumu uzlaboja augošas cerības, ka ASV un Ķīna novembrī apstiprinās daļēju tirdzniecības vienošanos, tomēr jaunākie uzņēmumu peļņas rezultāti noveda līdz Volstrītas indeksu kritumam.

Eiropas un Āzijas biržu indeksi pieauga.

Izaicinoši brīži mēdz parādīt, kam patiesībā ir kaut kāda vērtība. Šeit labu mācību sniedz jau kādu laiku aktuālie notikumi kripto aktīvu tirgū, kur, pienākot problēmām, ir redzams, kurš pirms tam dīķī peldējies kails. Kopumā šis tirgus varētu tuvoties savam neizbēgamajam galam, kad beidzot nāk plaša atklāsme, ka šādu virtuālo aktīvu vērtība ir apaļa nulle vai tuvu tam.

Šis gads šajā digitālo aktīvu pasaulē jau iegājis ar nosaukumu “kripto ziema”. Tagad tas, kā drīzāk izskatās, būs šāds kripto ledus laikmets, un, iespējams, labi, ka tā, jo cilvēki sāks vairāk aizdomāties par savas naudas pazaudēšanu šajos veidojumos.

Shēmu patiesības momenti

Svaigākā vētra kripto tirgū saistīta ar negaidītu šādas biržas FTX sabrukumu. Nesen tika spriests, ka šīs nosacītās biržas, ko stūrēja kripto pasaules, iespējams, pati lielākā zvaigzne Sems Bankmans Frīds, bankrots varētu skart vismaz miljonu klientu. Savukārt kompānijas finanšu caurums varētu būt vismaz vairāku miljardu ASV dolāru apmērā. Paša Bankmana impērija vēl pirms mēneša tika novērtēta ar 32 miljardiem ASV dolāru. Tagad no tā maz kas varētu būt palicis pāri. Tā, iespējams, varētu būt iespaidīgākā un straujākā bagātības izčākstēšana mūsdienu vēsturē.

Akciju cenas Volstrītā trešdien pārsvarā kritās, un samazinājās arī ASV dolāra vērtība, investoriem bažījoties par ASV Kongresā apsvērtu nodokļu samazināšanas likumprojektu, kas var palielināt ASV budžeta deficītu.

ASV Finanšu ministrijas 10 gadu obligāciju ienesīgums tuvojās 4,6%, kas ir tā augstākais līmenis kopš februāra. Tikmēr ASV prezidents Donalds Tramps mēģināja panākt Pārstāvju palātas republikāņu vienotu atbalstu likumprojektam, kas paredz samazināt nodokļus un federālos izdevumus.

Galvenie ASV biržu indeksi samazinājās par vismaz 1,4%.

"Investori kļūst satraukti par Trampa nodokļu likumrojektu, kas tiek virzīts Kongresā un kas nevis samazinās [valsts] parādu, bet faktiski to palielinās," sacīja "CFRA Research" analītiķis Sems Stovols.

Kriptovalūtas "Bitcoin" kurss pieauga līdz 109 499,76 ASV dolāriem, pārsniedzot iepriekšējo rekordu, kas tika uzstādīts 20.janvārī, kad amatā stājās jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps.

ASV tehnoloģiju kompānija «Google» ceturtdien paziņoja, ka pēdējos divos gados ir atlaidusi 48 darbiniekus, kas apsūdzēti seksuālā uzmācībā, tai skaitā 13 augsta ranga administratorus.

«Google» vadītājs Sundars Pičajs nāca klajā ar šo paziņojumu, atbildot uz laikraksta «New York Times» ziņu, ka viens no šādi apsūdzētiem «Google» augsta ranga darbiniekiem – operētājsistēmas «Android» radītājs Endijs Rubins – saņēmis aiziešanas kompensāciju 90 miljonu ASV dolāru apmērā, un ka «Google» esot noklusējusi citas tās darbiniekiem izteiktas apsūdzības seksuālā uzmācībā.

Kad ziņu aģentūra AFP un citi mediji jautāja kompānijai par tās reakciju, «Google» publiskoja Pičaja nosūtītu e-pasta vēstuli darbiniekiem, kurā paziņots, ka pēdējo divu gadu laikā seksuālas uzmācības dēļ ir izbeigtas darba attiecības ar 48 cilvēkiem, tai skaitā 13 augsta ranga menedžeriem, un ka neviens neesot saņēmis «aiziešanas paketi».

Pasaules akciju tirgos trešdien bija dažādas tendences, bet Volstrītas indeksi pārsvarā kritās, samazinoties preču piegādes uzņēmuma "FedEx" akcijas cenai pēc negaidīti vājas peļņas.

Galvenie ASV biržu indeksi iepriekš bija pieauguši pēc ASV-Ķīnas tirdzniecības vienošanās, bet trešdien tikai indekss "Nasdaq Composite" pieauga līdz jaunam rekordam, kamēr indeksi "Dow Jones Industrial Average" un "Standard & Poor's 500" nedaudz samazinājās.

Daži analītiķi uzskatīja, ka vājie "FedEx" peļņas rezultāti bijuši ar pārāk lielu ietekmi. Kompānijas akcijas cena saruka par vairāk nekā 10%, tās peļņai nesasniedzot analītiķu aplēses, ko daļēji noteica augstas izmaksas e-tirdzniecības investīcijām un "vāju globālās ekonomikas apstākļu" ietekme. "Es prātoju, vai ziņas no "FedEx" nav likušas investoriem pārdomāt gaidāmo globālās ekonomikas izaugsmi nākamajā gadā, jo pārvadājumu uzņēmumu akcijām ir tendence būt vadošiem indikatoriem," sacīja "CFRA Research" galvenais investīciju stratēģis Sems Stovols.

Naudas atmazgāšana, terorisma atbalstīšana – pēdējās desmitgades top tēmas likumdošanā un praktiskā darbībā. Dienas Bizness daudz jautājumu līdz šim uzdevis Latvijas juristiem.

Šoreiz jautājumi par AML (Anti Monay Loundering) tēmu bijušajam ASV Federālā izmeklēšanas biroja un Federālā ieņēmumu dienesta darbiniekam, BDO USA partnerim un ekspertam Čakam Painam (Chuck Pine).

Fragments no intervijas

Pastāstiet, ko Latvijā darāt kā BDO eksperts, kāda ir jūsu specializācija vai profils?

Kopīgi ar BDO Latvija kolēģiem Jāni Zelmeni un Raivi Jaunkalnu konsultēju Latvijas uzņēmējus par AML procedūrām un sankcijām, par uzņēmumu atbilstību prasībām, par to, kādas tās ir ASV. Mani piesaista, ja patiešām nepieciešama ASV kompetence un uzņēmējiem ir interese par darbību ASV. Pirmkārt, ir runa par uzņēmumiem, kuriem ir vēlme ražot preces vai sniegt pakalpojumus un ir nepieciešama skaidrība par atbilstību ASV likumiem. Otrkārt, runa ir par bankām vai nebanku finanšu pakalpojumu sniedzējiem, kuriem ir īpašas prasības, kurām nepieciešams specifisks novērtējums, vai esošie procesi un politikas atbilst ASV prasībām. Treškārt, es proaktīvi cenšos palīdzēt veidot uzņēmuma infrastruktūru, kas jau pirmsākumos būtu atbilstoša AML prasībām un sankciju prasībām, tieši darbojoties ASV.

Ne tā, kā lielākā daļa no mums domā!

Ja gribi būt superbagāts, jābūt a) izcilam kādā jomā; b) nenogurdināmi čaklam; c) vienkārši izmanīgam? Un ar jēdzienu superbagātība nav domāts jauks sporta auto, vasaras māja Vidusjūras piekrastē un miljoni kontos. Nē, jārunā ir par helikopteriem, privātām salām un miljardiem kontos. Ar vārdu sakot – par to, kas pieejams vien 1862 pasaules miljardieriem un lielākai daļai no mums nav pat sapņos rādījies.

Tātad kādam ir cilvēkam jābūt, lai pie kā tāda tiktu? Uz šo miljardiem vērto jautājumu mēģinājis atbildēt Sems Vilkins grāmatā Wealth Secrets of One Percent. Tā nav gluži pašpalīdzības grāmata, jo atšķirībā no citiem pamācību izdevumu autoriem S.Vilkins ir ekonomists, turklāt viņa ikdienas darbs (vecākais padomnieks prognožu kompānijā Oxford Economics, kur Oksfordas Universitāte ir bijusi viena no dibinātājām, un ģeopolitisko analīžu kompānijā Oxford Analytica) ir saistīts ar ūberbagātajiem. Bagātības vēsturi viņš ir pētījis daudzus gadus un nu sakās zinām, kā tikt pie šādas neiedomājamas rocības.

ASV un Eiropas biržu indeksi pirmdien bija stabili, investoriem piesardzīgi reaģējot uz otrdien paredzētajām ASV starpvēlēšanām, ASV sankciju atjaunošanu pret Irānu un Itālijas budžeta problēmu.

Volstrītas indeksi «Dow Jones Industrial Average» un «Standard & Poor's 500» pieauga, bet indekss «Nasdaq Composite» kritās.

Londonas biržas indekss nedaudz palielinājās, Frankfurtes biržas indekss kritās, bet Parīzes biržas indekss tikpat kā nemainījās. Milānas biržas indekss saruka par 0,6%, ko noteica bažas par Itālijas valsts budžetu.

Markets.com analītiķis Nīls Vilsons sacīja, ka tirgus dalībnieki ir fokusējušies «uz ASV starpvēlēšanām otrdien, savukārt jautājumi par Itālijas budžetu turpina ietekmēt riska noskaņojumu». ASV starpvēlēšanas tiek interpretētas kā balsojums par prezidenta Donalda Trampa darbību kopš viņa prezidentūras sākuma.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās ceturtdien pārsvarā pieauga pēc Eiropas Centrālās bankas (ECB) pieņemta lēmuma par procentlikmju pazemināšanu.

ECB ceturtdien nolēma pazemināt procentlikmes par 0,25 procentpunktiem.

Volstrītas indeksi mainījās dažādos virzienos, investoriem atsākot interesēties par mikroshēmu ražotājiem un izstrādātājiem, kā arī izvērtējot datus par ASV mazumtirdzniecības apgrozījuma kāpumu septembrī.

Pozitīvās ASV ekonomikas ziņas un procentlikmju pazemināšana Eiropā veicināja akciju cenu atgriešanos tuvu visu laiku augstākajiem līmeņiem, sacīja "Mill Street Research" galvenais stratēģis Sems Bērnss.

"ECB lēmums ir visnotaļ pozitīva ziņa investoriem," sacīja "CMC Markets" galvenais analītiķis Johens Štancls.

Naftas cenas, kas iepriekšējās dienās bija kritušās, ceturtdien pieauga.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās trešdien pārsvarā pieauga pēc ASV un Vjetnamas tirdzniecības vienošanās noslēgšanas.

Naftas cenas palielinājās par aptuveni 3%, stājoties spēkā Irānas likumam par sadarbības pārtraukšanu ar ANO Starptautisko Atomenerģijas organizāciju (IAEA).

Volstrītas indeksam "Dow Jones Industrial Average" bija niecīgs kritums, bet indeksi "Standard & Poor's 500" un "Nasdaq Composite" pieauga līdz jauniem rekordiem trešo reizi četru dienu laikā.

"Pamazām mēs nonākam pie vienošanām" un "to vajadzētu uztvert pozitīvi", sacīja "CFRA Research" analītiķis Sems Stovols, komentējot ASV vienošanos ar Vjetnamu.

Paziņojums par Vjetnamu vairo cerības, ka ASV noslēgs tirdzniecības vienošanās arī ar citām valstīm.

Londonas biržas indekss kritās par 0,1%, bet britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru samazinājās par aptuveni 1% pēc pieņēmumiem par Lielbritānijas finanšu ministres Reičelas Rīvzas politisko nākotni. Parīzes un Frankfurtes biržu indeksi pieauga.

ASV biržu indeksi trešdien pieauga, pozitīvi reaģējot uz Federālās rezervju sistēmas (FRS) vadītāja Džeroma Pauela runā dotu mājienu, ka procentlikmju turpmākais pieaugums var nebūt sevišķi liels.

Pauels savā runā Ņujorkas Ekonomiskajā klubā izteicās, ka procentlikmes vēl arvien ir vēsturiski zemas, bet tikai «nedaudz zem» neitrālā līmeņa, kas ne stimulē, ne iegrožo ekonomiku.

Šāds procentlikmju raksturojums no Pauela puses «bija burvju vārdi», sacīja «Meeschaert Financial Services» analītiķis Gregorijs Volohins. «Tieši to tirgus gribēja dzirdēt.»

Pauels oktobrī bija izteicies, ka procentlikmes ir «tālu no neitrālā» līmeņa.

«Apple» akcijas cena pieauga par 3,9%, bet «Boeing» akcijas cena – par 4,0%.

«Pantheon Macroeconomics» galvenais ekonomists Īens Šeperdsons gan uzskatīja, ka tirgi pārāk daudz secina no Pauela runas un ka FRS nāksies turpināt procentlikmju celšanu, ņemot vērā vēsturiski zemo bezdarba līmeni.