Neraugoties uz samērā optimistiskajām prognozēm par Latvijas eksporta spēju pretoties globālās ekonomikas negācijām, šo gadu Latvijas rūpniecības sektors uzsācis ar mīnusa zīmi. Tiesa, tie pagaidām ir viena mēneša dati un nav tik reprezentabli, lai izteiktu nepārprotamus apgalvojumus, ka Latvijas ražošanas sektors nonācis krīzes situācijā.

Šā gada janvārī, salīdzinot ar iepriekšējā gada decembri, rūpniecības produkcijas apjoms, pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem, salīdzināmās cenās samazinājās par 3,5%. Tajā skaitā apstrādes rūpniecībā – par 3,6% un elektroenerģijas un gāzes apgādes nozarē – par 0,9%, bet pieaugums bija ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē - par 4,4%.

Tomēr, ja runājam par izmaiņām gada griezumā, tad tās aizvien ir pozitīvas, lai arī pozitīvisma deva pamazām dilst. Rūpniecības produkcijas izlaide pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmās cenās pieauga par 1,9%. Ražošanas apjoms pieauga elektroenerģijas un gāzes apgādes nozarēs par 6,7%, bet samazinājās ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 1,2%. Apstrādes rūpniecībā saražotās produkcijas apjoms bija iepriekšējā gada līmenī.

Salīdzinājumam – decembrī rūpniecības produkcijas izlaide gada griezumā pieauga par 10,7%, savukārt mēneša laikā bija palielinājusies par 2,7%.

Lielākais pieaugums no apstrādes rūpniecības nozarēm, ar vislielāko īpatsvaru produkcijas izlaidē bija pārtikas produktu ražošanā – par 10,2%. Kāpums bija arī mēbeļu un elektrisko iekārtu ražošanā - attiecīgi par 12,8% un 22,2%.

Ražošanas apjoms, savukārt, samazinājās koksnes un koka izstrādājumu ražošanā – par 6%, iekārtu un ierīču remontā un uzstādīšanā – par 39,2%, automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošanā – par 9,8% un farmācijā un ķīmiskajā rūpniecībā - attiecīgi par 9,3% un 6,7%. Tas, galvenokārt, skaidrojams ar pagājušā gada janvāra augsto bāzi, sevišķi kokapstrādē un remontu nozarē, vērtē statistiķi