«Tie raksti, kuros teikts, ka viņš [bijušais airBaltic vadītājs Bertolts Fliks] radījis airBaltic un to tik labi attīstījis, ir pilnīgs nonsenss. Aviosabiedrības ir kompānijas ar komplicētu struktūru, kuras vada cilvēku komandas, nevis viena atsevišķa persona,» intervijā Dienas Bizness norāda Latvijas lidsabiedrības airBaltic viceprezidents Ginters Solingers.

Viņš skaidro, ka iemesls tam, kāpēc airBaltic Flika laikā piedzīvoja uzplaukumu, saistāms ar dramatiskām tirgus situācijas izmaiņām. «2004. gadā tiešām bija īsts tirgus attīstības sprādziens. Pievienošanās ES, NATO, arī ekonomika gāja uz augšu - šie faktori attīstīja mūsu biznesu,» tā Solingers.

Runājot par airBaltic pašreizējo darbīnu, kompānijas viceprezidents norāda, ka pēdējā laika aviokompānijas attīstība nav bijusi īsti tāda, kādai tai vajadzētu būt.

«Protams, daudz ko nosaka ekonomiskā situācija, kas ir sarežģīta. Taču te nav tik daudz runa par kompānijas izmaksām, cik par ieņēmumiem. Es domāju, ka mūsu pasažieru apjomi vēl arvien ir salīdzinoši labi, taču mēs negūstam tos ieņēmumus, kas nepieciešami, lai spētu uzturēt esošo tīklu. Es nešaubos, ka airBaltic var darboties ar peļņu, taču tam ir jāsper vairāki izšķiroši soļi,» saka Solingers.

Taujāts,  - kāpēc pēdējie pāris gadi airBaltic darbībā izvērtās par tādu murgu? Vai Flika biznesa metožu vai viņa partneru, dullu ideju, vai ekonomiskās situācijas dēļ? - viņš norāda: «Uz šo jautājumu nav vienkāršas atbildes, tā ir vairāku faktoru kombinācija. Normāli kompānijā ir valdes priekšsēdētājs, tad ir izpilddirektoru valde, tad padome, kas pārstāv akcionārus. Šajā gadījumā vienīgais valdes loceklis bija Fliks - viss vienā personā. Mani pārsteidz, ka, pēc Latvijas likumiem, kaut kas tāds ir iespējams. Padomē bija pārsvarā Latvijas valdības pārstāvji pēc tam, kad SAS bija savas daļas pārdevis. Protams, man ir sava versija, kāpēc bija tā, kā bija, bet par to ir pāragri runāt publiski.

Pašlaik notiek vairākas izmeklēšanas, KNAB, paskatīsimies, kas no tām iznāks. Taču nevar arī noliegt ekonomikas radīto iespaidu, jo 2008., 2009. gadā Latvijā bija krīze, tirgus krita lejup, bet ar pārvadājumiem saistītās izmaksas auga. Tomēr liela daļa airBaltic problēmu bija iekšēju faktoru radītas.»

Visu rakstu lasiet laikrakstā Dienas bizness.

Laikraksta abonentiem elektroniskā versija DB arhīvā.

 

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra