Uz DB jautājumiem atbild Olivers Šlēgls, aviācijas eksperts.

AirBaltic izpilddirektors Martins Gauss DB sacīja, ka aviokompānijas peļņa pērn ir pārsniegusi 9 milj. eiro. Vai veiksmīgai attīstībai tomēr varētu būt nepieciešams papildu finansiāls atbalsts arī no akcionāru puses?

Neesmu dzirdējis, ka Latvijas valdība kā AirBaltic galvenais akcionārs pēc šīs aviokompānijas glābšanas no bankrota 2011. gadā būtu gatava veikt nākošos finanšu ieguldījumus. Ar tiem ne pārāk augstajiem nodokļu ieņēmumiem, kas Latvijā ir, tas ir arī saprotami. Tomēr, ja Latvija kā maza valsts grib savu aviokompāniju, tad tai ir arī jānodrošina nauda, jo AirBaltic peļņa nekad nebūs tik liela, lai no tās finansētu visas nepieciešamās investīcijas. Pēdējo trīs gadu laikā lidsabiedrība ir spērusi nepieciešamos soļus, lai savu darbību sašaurinātu, vienlaikus pilnveidojot vairākus procesus, lai gan, manuprāt, kritiku joprojām pelna lidojumu plāns un cenu politika.

AirBaltic ir apstiprinājis, ka arī jaunās Bombardier CS300 lidmašīnas netiks piegādātas, kā iepriekš plānots – šā gada beigās…

Pirms aptuveni diviem gadiem, kad tika apstiprināta AirBaltic flotes modernizācija ar Bombardier CS 300 tipa lidmašīnām, es prognozēju, ka piegādes nenotiks 2015. gada beigās, kā to solīja M. Gauss. Tā kā šīs markas lidmašīna savu pirmo lidojumu veica tikai šā gada 27. februārī un pagaidām eksistē tikai viens vienīgs šīs lidmašīnas prototips, kura pirmais klients ir Deutsche Lufthansa meitaskompānija Swiss, es nebrīnītos, ja arī AirBaltic nosauktajā 2016. gada septembrī jaunā lidmašīna tomēr vēl netiktu saņemta.

Plašāk - 25. marta laikrakstā Dienas Bizness.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Karikatūra