Eiropas Komisija secinājusi, ka vairāki pasākumi, ko Latvija īstenojusi saistībā ar aviosabiedrības airBaltic pārstrukturēšanu 2011. un 2012. gadā, bija saskaņā ar ES noteikumiem par valsts atbalstu. Komisija konstatējusi, ka airBaltic pārstrukturēšanas plāns ļaus uzņēmumam kļūt dzīvotspējīgam ilgtermiņā, neradot nepamatotus konkurences traucējumus vienotajā tirgū, liecina medijiem sniegtā informācija.

Kopš 2008. gada airBaltic bija finansiālas grūtības, kā rezultātā 2010. un 2011. gadā uzņēmums cieta būtiskus zaudējumus, tam bija negatīvs pašu kapitāls, un tika veikti vairāki valsts atbalsta pasākumi. Komisija 2012. gada novembrī sāka padziļinātu izmeklēšanu, lai novērtētu dažādo pasākumu atbilstību ES noteikumiem par valsts atbalstu.

Komisija izvērtēja aizdevumu 16 miljonu latu (aptuveni 22,65 miljonu eiro) apmērā, ko Latvija piešķīra 2011. gada oktobrī, turklāt 2011. gada decembrī tika ievērojami samazināta aizdevuma procentu likme. Komisija konstatēja, ka šo aizdevumu sniedza valsts kopā ar aizdevumu no uzņēmuma BAS, kas tolaik bija airBaltic galvenais privātais akcionārs, proporcionāli to attiecīgajai līdzdalībai. Komisija izskatīja Latvijas un BAS veikto bezkupona obligāciju iegādi, ko airBaltic emitēja 2010. gadā,
un konstatēja, ka tā tika veikta proporcionāli to attiecīgajai līdzdalībai un ar vienādiem nosacījumiem. Turklāt Komisija izskatīja konkrētus pārvedumus un maksājumus, ko aiBaltic vārdā veikusi nacionalizēta banka. Komisija secināja, ka šos pasākumus veica, pamatojoties uz tirgus noteikumiem, tie airBaltic neradīja ekonomiskas priekšrocības un līdz ar to neietver valsts atbalstu ES noteikumu nozīmē.

Turpretim trīs citi pasākumi netika veikti, ievērojot tirgus noteikumus. Šie pasākumi ir:

- otrs Latvijas piešķirtais aizdevums: pirmo daļu 41,6 miljonu latu apmērā (aptuveni 58,89 miljoni eiro) darīja pieejamu airBaltic 2011. gada decembrī; otro daļu 25,4 miljonu latu apmērā (aptuveni 35,96 miljoni eiro) – 2012. gada decembrī;

- kapitāla palielinājums, par ko 2011. gada decembrī vienojās Latvija un BAS un ko veidoja aizdevuma pārveidošana un BAS ieguldījums naudā, bet kurā BAS beigās nepiedalījās; kā arī

- prasījuma tiesības 5 miljonu eiro apmērā, ko Latvijas valsts nodeva airBaltic par tikai 1 latu.

Tā kā šie pasākumi neatbilst tam, kam būtu piekritis privāts ieguldītājs tirgus ekonomikā, tie rada priekšrocību airBaltic un līdz ar to veido valsts atbalstu. Komisija pēc tam novērtēja, vai šis atbalsts ir saderīgs ar Komisijas 2004. gada pamatnostādnēm par valsts atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai. Komisija konstatēja, ka:

    - Latvijas iesniegtais pārstrukturēšanas plāns, kas attiecas uz 5 gadu laikposmu (2001-2016), šķiet ticams pamats, lai airBaltic atjaunotu ilgtermiņa dzīvotspēju saprātīgā termiņā;

    - airBaltic atteikšanās no konkrētiem maršrutiem un laika nišām ierobežos konkurences kropļojumus, ko radījis atbalsts; kā arī

    - airBaltic sniedz ieguldījumu pārstrukturēšanas izmaksu segšanā, nodrošinot vairākus privātos finansiālos papildinājumus un aizdevumus, kā arī nomas līgumu jaunajiem gaisa kuģiem.

Līdz ar to atbalsta piešķiršana atbilstot pamatnostādnēs izklāstītajiem noteikumiem: atbalstu papildina pārstrukturēšanas plāns, kam būtu jāatjaunina uzņēmuma ilgtspēja, ir paredzēti piemēroti pasākumi, lai kompensētu konkurences kropļojumus, ko radījis atbalsts, un uzņēmums sniedz ieguldījumu pārstrukturēšanas izmaksu segšanā nepieciešamajā apjomā.

Satiksmes ministrs Anrijs Matīss uzsver, ka šis lēmums būtiski uzlabo airBaltic pievilcību potenciālajiem investoriem: «Stājoties satiksmes ministra amatā, kā vienu no savas darbības prioritātēm esmu definējis darbu pie stratēģiskā investora piesaistes nacionālajai aviokompānijai. Šodienas lēmums būtiski uzlabo airBaltic pievilcību potenciālo investoru acīs. 2013. gadā uzņēmums atgriezās pie pelnītspējas, apliecinot savas darbības finansiālo ilgtspēju, savukārt šodienas EK lēmums nodrošina nacionālās aviokompānijas darbības tiesisko noteiktību.»

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Karikatūra