Dienas Bizness

  • 23 ceturtdiena,
    februāris

    Haralds, Almants

  • Eiro kalkulators

     EUR  LVL
  • Valūtu kursi

    GBP: 0.8445

    USD: 1.0513

Ražošana

Foto: LETA

Iespējams, lūgs sākt Liepājas osta LM tiesiskās aizsardzības procesu

Maksātnespējīgās AS Liepājas metalurgs (LM) meitasuzņēmumam AS Liepājas osta LM varētu lūgt ierosināt tiesiskās aizsardzības procesu (TAP), lai uzņēmums varētu mēģināt atrisināt savas problēmas, norāda LM maksātnespējas administrators Haralds Velmers.

Šāds solis varētu būt nepieciešams, jo, iespējams, ka "Liepājas osta LM" būs jāatmaksā valsts budžetā 28 375 874,90 eiro, ko veido pievienotās vērtības nodokļa (PVN) parāds, nokavējuma nauda un soda nauda par nesamaksāto PVN.

Augstākā tiesa ar 2014.gada 6.februāra spriedumu atcēla Administratīvās apgabaltiesas 2013.gada 2.aprīļa spriedumu un nosūtīja lietu jaunai izskatīšanai Administratīvajā apgabaltiesā. Administratīvā apgabaltiesa otrajā instancē 2013.gada 2.aprīlī atkārtoti apmierināja Liepājas ostas LM pieteikumu par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administratīvā akta atcelšanu daļā, ar kuru tika noteikts papildu budžetā maksājamais PVN. Administratīvā apgabaltiesa šo lietu no jauna skatīs 20.maijā, liecina ieraksts tiesu informatīvajā sistēmā.

Jautāts, vai TAP ierosināšana atkarīga no tiesas 20.maija lēmuma, Velmers sacīja, ka viss ir atkarīgs no uzņēmuma spējas pildīt īstermiņa saistības.

Velmers skaidroja, ka Liepājas osta LM valdē un padomē TAP jautājums ir bijis apspriests neatkarīgi no tiesvedībām, kurās uzņēmums ir iesaistīts, jo tam ir finansiālas grūtības patlaban pildīt īstermiņa saistības. Tādēļ ir nepieciešams risinājums, kā vienoties ar kreditoriem par maksājumu termiņu atlikšanām. Viens no tiesiskajiem risinājumiem ir TAP, kas ļautu sakārtot naudas plūsmu ilgākā periodā.

"Šis ir viens no iemesliem, kāpēc plānoju "Liepājas osta LM" pārdot atsevišķi, lai ātrāk atrisinātu ostas uzņēmuma finansiālās problēmas. Detaļas par pārdošanu būs iekļautas precizētajā LM mantas pārdošanas plānā," sacīja Velmers.

Arī jaunizveidotās kompānijas SIA "50.piestātne" līguma noslēgšanas iemesls par zemes un piestātnes nomu bija pastāvošo risku novēršana saistībā ar "Liepājas osta LM" nespēju pildīt savas saistības pret Liepājas speciālo ekonomisko zonu (SEZ), norādīja Velmers.

"Tas varēja novest pie nomas līguma izbeigšanas, kā rezultātā LM vispār zaudētu pieeju ostas pakalpojumiem un piestātnēm, kas ir līdz šim pastāvošā LM pievienotā vērtība. LM nav resursu, lai šajā gadījumā segtu "Liepājas osta LM" saistības pret tās kreditoriem," skaidroja Velmers.

Kā ziņots, 2011.gada sākumā VID iesniedzis blakus sūdzību, apstrīdot Administratīvās rajona tiesas lēmumu saistībā ar VID un Liepājas SEZ AS Liepājas osta LM strīdu. Tā paša gada janvārī tiesa pieņēma lēmumu apmierināt Liepājas ostas LM prasību apturēt VID lēmumu, ar kuru no uzņēmuma tiek prasīta papildu PVN un nokavējuma naudas nomaksa budžetā.

Ar VID lēmumu Liepājas SEZ AS Liepājas osta LM par laika periodu no 2007.gada 1.jūlija līdz 2009.gada 31.decembrim bija papildus jānomaksā budžetā PVN nokavējuma nauda un soda nauda - kopumā 20 miljoni latu (28,46 miljoni eiro).

Lietā pēc būtības ir strīds par likuma Par pievienotās vērtības nodokli 33.panta piemērošanu. "Liepājas osta LM" uzskata, ka minētā likuma norma piemērota pareizi. Proti, lielākā daļa no precēm, kas izlaistas brīvam apgrozījumam Eiropas Savienībā (ES), ir aizvestas uz citu dalībvalsti, un minētā likuma norma neparedz, ka preces būtu jāaizved tieši tai pašai personai uz tieši to pašu juridisko adresi ES, kas norādīta muitas deklarācijā. Šādu viedokli, kā apgalvo uzņēmums, paudusi arī Finanšu ministrija (FM).

Savukārt par daļu no precēm, kas nav aizvestas uz citu ES dalībvalsti, Liepājas osta LM pēc tam, kad saņēma savu klientu - preču īpašnieku - rīkojumu citādai darbībai ar precēm, nekā bija paredzēta sākotnēji, vēlējās labot muitas deklarācijas, taču VID to neakceptēja, kā arī ilgstoši nesniedza nekādu skaidrojumu, kādēļ minētās darbības nevarētu veikt, skaidro uzņēmumā.

Liepājas osta LM uzskata, ka VID pieļāvis neprecizitātes un pārkāpumus, pieņemot minēto lēmumu. «Piemēram, VID veicis atkārtotu PVN auditu par to pašu laika periodu, kas ir rupjš normatīvo aktu pārkāpums, turklāt, lai gan, sākot otro auditu, tika nolemts veikt muitas nodokļu, nodevu un maksājumu auditu, bet praktiski tika auditēts PVN, kas neietilpst muitas nodokļos un nodevās, kā to ir atzinusi Eiropas Kopienu tiesa,» teikts uzņēmuma izplatītajā paziņojumā presei.

Jau ziņots, ka LM meitasuzņēmumu AS Liepājas osta LM paredzēts pārdot atsevišķi no pamatražotnes, savukārt ostas pakalpojumu pieejamību ražotnei garantēs jaunizveidotais meitasuzņēmums SIA 50.piestātne, iepriekš sacīja Velmers.

Marta beigās izveidotā 50.piestātne ir 100% LM meitasuzņēmums, un 16.aprīlī Liepājas SEZ valde devusi piekrišanu modernizētās 50.piestātnes nomas līguma izbeigšanai ar Liepājas ostu LM un šai piestātnei pieguļošās zemes iznomāšanai uzņēmumam 50.piestātne.

Administrators skaidroja, ka šādā veidā tiek nodrošināts LM pārdošanas plāna galvenais mērķis - uzņēmumam tiek garantēti nodrošināta pieeja ostas pakalpojumiem, savukārt Liepājas ostas LM pārdošana atsevišķi, kas varētu notikt ātrāk nekā pamatražotnes pārdošana, spēs atrisināt šī uzņēmuma problēmas - dramatisko kravu kritumu, finansiālo nestabilitāti.

Liepājas ostas LM kravu apgrozījums pērn samazinājies par 45%. Liepājas osta LM ir lielākā Liepājas ostas stividorkompānija, kas līdz šim ik gadu ir nodrošinājusi ostai stabilu kravu plūsmu, tomēr 2013.gadā līdz ar uzņēmuma māteskompānijas Liepājas metalurgs maksātnespēju ievērojami samazinājās kravu apgrozījums. Ja 2012.gadā kompānija pārkrāva 2,67 miljonus tonnu kravu, tad 2013.gadā - vien 1,47 miljonus tonnu.

Komentāri

Reklāma