Vienotais piedāvājums ļauj cerēt uz Baltkrievijas kravu apjomu pieaugumu

Esam daudz runājuši par to, ka jāpiedāvā integrēts piedāvājums Ķīnas, Vidusāzijas un citu valstu kravu pārvadājumiem un 10. decembrī Minskā parakstītais Latvijas un Baltkrievijas saprašanās memorands transporta un tranzīta kravu jomā ir labs piemērs tam, ka Latvija ir sagatavojusi šādu piedāvājumu, kur iesaistīts dzelzceļš un Rīgas osta un kur ir runa par dzelzceļa kapacitāti, tarifiem un dažādu pretimnākšanu, lai kravas izvēlētos Latviju, nevis kaimiņvalstu ostas, sarunā ar DB norāda satiksmes ministrs Anrijs Matīss. Šis ir pirmais piedāvājums, uz kura pamata uzņēmēji var izvēlēties, kurā terminālī pārkraut kravas. «Esam apņēmušies slēgt ilgtermiņa līgumu par kravu pārvadājumiem pa dzelzceļu,» skaidro ministrs. Kad baltkrievi runās ar kādu no Rīgas brīvotas termināļiem, tad visi šie nosacījumi būs spēkā. Esošā infrastruktūra ļaujot pārkraut 2,5–3 milj. t baltkrievus interesējošo naftas produktu. Runājot par apjomu palielinājumu, dažādās sarunās Baltkrievijas Naftas kompānija (BNK) minējusi pat 8 milj. t kravu, ko tā būtu gatava pārkraut Rīgas ostā. Latvija, protams, nav apņēmusies uzbūvēt jaunu termināli vai nokārtot tam visas nepieciešamās atļaujas, kā arī negrasās norādīt, kuru termināli izvēlēties par sadarbības partneri. Minētā vienošanās ir bāze arī tam, lai nākotnē varētu izveidot jaunu termināli un loģistikas centru. Baltkrievu uzņēmējiem svarīgi ir 3–5 gadus prognozējami tarifi, piebilst valsts a/s Latvijas dzelzceļš (LDz) valdes priekšsēdētājs Uģis Magonis, tāpat dzelzceļa kapacitātes palielināšana, kā dēļ LDz pamainīs investīciju plānu. Pēc viņa teiktā, kravu apjomi varētu pieaugt jau nākamgad, ņemot vērā apjoma atlaides, pat pirms tiktu izveidota jauna infrastruktūra (terminālis). Memorands paredz, ka Latvija palielinās Latvijas dzelzceļa caurlaides spēju, īpaši Mangaļu dzelzceļa stacijā.

Jau vēstīts, ka baltkrieviem piedāvāta arī cita veida kravu apkalpošana, piemēram, traktortehnikas eksports un minerālmēsu (kālija sāls) pārkraušana, kas patlaban lielākoties iet caur Klaipēdu. Apjomiem pieaugot, Latvijas ostas varētu būt labs ceļu diversifikācijas veids, uzsver A. Matīss. Gandarīts par to, ka amata pēcnācējam izdevies panākt vienošanos ar baltkrieviem, ir bijušais satiksmes ministrs Aivis Ronis, kurš Valsts prezidenta padomnieka statusā kopā ar bijušo premjeru Andri Šķēle aizsāka šīs sarunas ar kaimiņvalsts premjerministru Mihailu Mjasņikoviču. Pēc viņa teiktā, runa bijusi par iespēju palielināt Baltkrievijas naftas produktu apjomu Rīgas ostā tuvākajos gados no 3 līdz 6 milj. t. Baltkrieviem bijis svarīgi savlaikus atrast racionālāko tranzīta ceļu, savukārt Latvijai – lai kravu apjomi palielinās Rīgā, nevis Klaipēdā vai Tallinā.

Saimniecībā noderēs

Papildu baltkrievu kravas Latvijas loģistikas koridoram ir ļoti nozīmīgas, ņemot vērā neskaidro situāciju, kāda var izveidoties Eiropas Savienības un Krievijas savstarpējo sankciju dēļ. DB jau rakstījis par valsts a/s Latvijas dzelzceļš uzdevumā Ernst & Young veikto pētījumu par iespējamo sankciju ietekmi uz dzelzceļa kravu pārvadājumu nozari. Tajā secināts, ka, zaudējot Krievijas naftas produktu tranzītu, saražoto preču un pakalpojumu vērtība (bruto pievienotā vērtība, kas pielīdzināma IKP) samazinātos par 1,1% jeb 253,9 milj. eiro, bet, zūdot visam Krievijas tranzītam, robs būtu 405,1 milj. eiro jeb 1,7% no IKP. Pirmajā gadījumā tieši un pastarpināti iesaistītajās jomās tiktu pazaudēti 10,28 tūkst. darbavietu, otrajā – 16,12 tūkst.

Kārtis neatklāj

Par iespējamo naftas produktu pieaugumu pagaidām dzirdētas tikai baumas, norāda SIA Naftimpeks valdes loceklis Armands Sadauskis. Viņš saka, ka jauni baltkrievu piedāvājumi šobrīd nav bijuši. Naftimpeks pamatā strādā ar Krievijas kravām, bet baltkrievu, kazahu u.c. valstu izcelsmes kravas veido apmēram trešo daļu no kopējā apjoma. Savukārt SIA TransBaltic OIL (BNK pārstāvis Baltijas valstu teritorijā, kas nodarbojas ar Baltkrievijas naftas pārstrādes rūpnīcu saražoto naftas produktu realizāciju) nevarēja sniegt komentārus par to, ko parakstītais memorands varētu nozīmēt Latvijas tranzīta nozarei. Pagaidām ir noslēgts memorands, taču vēl ir par agru runāt, kādi papildu naftas produktu apjomi varētu būt pieejami nākamajā gadā, norāda a/s B.L.B. Baltijas Termināls Dispečerdienesta un loģistikas nodaļas vadītājs Andrejs Savkins. Tas esot atkarīgs arī no tā, cik daudz naftas Baltkrievija saņems [no Krievijas] pārstrādei. Ja būs nepieciešamība nākamgad apkalpot lielākus kravu apjomus, B.L.B. Baltijas Termināls to darīšot. Citi DB uzrunātie naftas produktu termināļi situāciju pagaidām nekomentēja. Rīgas brīvostā pārkrauti 9,2 milj. t naftas produktu, kas ir par 44,3% vairāk nekā pērn 11 mēnešos, liecina brīvostas dati. Naftimpeksam pieaugums bijis 65% līdz 2,87 milj. t, bet B.L.B. Baltijas Termināls apkalpojis par 23,6% vairāk kravu, sasniedzot 3,84 milj. t. Savukārt kopumā Latvijas ostās šajā laika periodā pārkrauts par 11,5% naftas produktu vairāk nekā pērn, kopumā veidojot 23,4 milj. t kravu.

Konkurentu negrib

Rīgas brīvostā strādājošo lejamkravu termināļu pārstāvji visai skeptiski izsakās par ideju būvēt jaunu naftas produktu pārkraušanas termināli. Tā kā iecere par loģistikas konteineru parka izveidi Kundziņsalas ziemeļu daļā nav izdevusies, uzņēmējs Ivars Millers plānojis izveidot naftas termināli, vēstīja TV3 raidījums Nekā personīga. Loģiku šādai iecerei patlaban neredz A. Savkins, norādot, ka naftas cenas krīt un pastāv iespēja, ka tiek ieviesti ierobežojumi naftas produktu iegādei [no Krievijas]. Pēc viņa teiktā, šobrīd loģika nedarbojas, bet vajag vienkārši zināt, kā būs.

Nākamgad situācija uzņēmumam būs vai nu daudz labāka, vai pavisam slikta; neko konkrētu prognozēt neņemas arī A. Sadauskis. Savukārt jauna lejamkravu termināļa būvniecības iespēju Rīgā viņš komentē šādi: «Ja man šodien piedāvātu vēlreiz būvēt Naftimpeks, teiktu «nē» birokrātisko procedūru dēļ.» Kaut gan uzņēmuma terminālis bijis pietiekami ekonomisks izmaksu ziņā, finansēt to un maksāt kredītus ir bijis visai smagi.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Karikatūra