Dienas Bizness

  • 20 pirmdiena,
    februāris

    Vitauts, Smuidra, Smuidris

  • Eiro kalkulators

     EUR  LVL
  • Valūtu kursi

    GBP: 0.8572

    USD: 1.0650

Ražošana

Aleksandrs Gerasimenko

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Piedāvā lielas baltkrievu investīcijas  7

Jau tuvākajā perspektīvā Latvijā gaidāmi lieli investīciju projekti ar baltkrievu kapitāla līdzdalību, paredz Baltkrievijas vēstnieks Latvijā. Pastāv iespējas uzlabot ne tikai abu valstu savstarpējās tirdzniecības apjomus, bet arī baltkrievu un citu valstu kravu tranzītu caur Latvijas ostām, kā arī veidot ražošanas kopuzņēmumus, sarunā ar DB stāsta Aleksandrs Gerasimenko.

Kā vērtējat abu valstu attiecības ekonomikas jomā, ko tajās varētu uzlabot?

Latvija Baltkrievijai ir svarīgs tirdzniecības un ekonomikas partneris. Pēdējos gados savstarpējās tirdzniecības apjomi aug. Pēdējo astoņu gadu laikā tirdzniecības apgrozījums ir pieaudzis vairāk nekā 10 reižu. Pērn tie bija 3,425 miljardi ASV dolāru. Šā gada pirmajos sešos mēnešos tas ir pieaudzis par 16,5%, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo laika periodu.

Tāpat Latvija ir galvenie vārti Baltkrievijas preču tranzītam. Caur Latviju plūst vairāk nekā 50% pa jūras ceļiem nosūtāmā preču eksporta uz trešajām valstīm. Latvijas dzelzceļš apmēram 56% apjomā ir noslogots ar kravām, kuras nāk no/caur Baltkrieviju. Pērn tas veidoja ap 34 milj. t, no kā 10,3 milj. t bija baltkrievu izcelsmes. Kaut arī krīzes laikā bija vērojamas savstarpējā eksporta un importa kritums, Baltkrievijas preču tranzīta apjomi turpināja augt.

Uz kādu baltkrievu kravu apjoma pieaugumu mēs varam cerēt nākotnē? Vai to varētu veicināt Baltkrievijas iecere iegādāties vai izbūvēt naftas produktu termināli kādā no Latvijas ostām?

Dažādu produktu un preču ražošanas apjomi Baltkrievijā katru gadu pieaug, un tas ietekmē baltkrievu eksportu. Baltkrievija ir ieinteresēta savu infrastruktūras objektu iegādē, lai varētu pārkraut savus produktus, īpaši naftas produktus. Taču šāds pirkums ir dārgs, un tam ir jābūt ekonomiski pamatotam, ieskaitot garantijas, ka kravas būs. Tā kā mūsu valstij nav izejas uz jūru, mēs atkarībā no piedāvāto tarifu izdevīguma varam izvēlēties virzienu – Latvijas, Lietuvas, Krievijas vai Ukrainas ostas. Taču Latvijas virzienā ir visīsākais attālums līdz jūrai; no mūsu naftas ķīmijas uzņēmuma Naftan līdz Rīgas ostai ir ap 400 km.
Šobrīd izskatām sešus dažādus variantus gan Rīgā, gan Ventspilī. Dažu mēnešu laikā tiksim skaidrībā par to, vai ir vērts pirkt, iznomāt jau esošu termināli, vai arī būvēt to no nulles. Es personīgi dotu priekšroku jauna termināla būvniecībai atbilstoši mūsu noteikumiem un vajadzībām, taču to noteiks īpaša Baltkrievijas valdības izveidota starpresoru komisija. Visdrīzāk tas būs kopuzņēmums ar Latvijas pusi, iespējams, akciju kontrolpakete piederēs Baltkrievijas pusei.

Par kādiem kravu apjomiem ir runa?

Šodien mēs varam garantēt 2 milj. t naftas produktu gadā.

Vai ir domas par termināļa pirkšanu vai izveidi Latvijas ostās kādām citām baltkrievu kravu grupām?

Es neizslēdzu iespēju, ka Baltkrievijas puse tuvākajā laikā varētu pieņemt lēmumu būvēt/iegādāties Latvijā beramkravu vai ģenerālkravu termināli. Tai pašā laikā pirms tam ir jāiegulda liels darbs, kai saskaņotu pārkraušanas nosacījumus, tarifu politiku un tamlīdzīgus jautājumus. Ja naftas produktu eksporta ziņā Latvijas virziens ir ekonomiski visizdevīgākais, tad virknei citu preču grupu būtisku konkurenci veido Klaipēda. To veicina Lietuvas vadītāju konstruktīvā pozīcija sadarbībā ar Baltkrieviju ekonomikas un politikas sfērā.

Visu rakstu lasiet laikrakstā Dienas bizness.

Laikraksta abonentiem elektroniskā versija DB arhīvā.

Reklāma