Fiskālās disciplīnas padome kopumā ir apstiprinājusi Finanšu ministrijas (FM) makroekonomikas prognozes 2022.gadam un vidēja termiņa budžeta ietvara izstrādei 2023. -2025.gadam, taču norāda uz vairākiem būtiskiem riskiem, kas var negatīvi ietekmēt turpmāko tautsaimniecības attīstību, informēja Fiskālās disciplīnas padomes pārstāvji.

Padome uzskata FM prognozes par pieņemamām šābrīža augstās nenoteiktības laikā. Kopš iepriekšējās prognožu apstiprināšanas 2022.gada augustā ekonomiskā situācija ir būtiski pasliktinājusies, kas rada nepieciešamību prognozes pārskatīt. Kopš 2022.gada sākuma FM prognozes ir novirzījušās pesimistiskā virzienā, iekšzemes kopprodukts (IKP) tiek novērtēts arvien zemāk, savukārt inflācijas prognoze - kāpināta, norāda Fiskālās disciplīnas padome.

Padomes ieskatā, galvenie negatīvie faktori, kas ietekmēs tautsaimniecību, būs ģeopolitiskās spriedzes radītie ekonomiskie riski, augstā inflācija, piegāžu ķēžu traucējumi un mājsaimniecību patēriņa kritums. Šo faktoru rezultātā ar lielu varbūtību turpināsies ekonomikas lejupslīde.

Analizējot grozījumus Fiskālās disciplīnas likumā, kas paredz palielināt maksimāli pieļaujamo strukturālo deficītu, Fiskālās disciplīnas padome (Padome) atbalsta ieceri, bet aicina apzināties ar šīm izmaiņām saistītos potenciālos riskus.

Šā gada 30. aprīlī Ministru kabinets uzdeva Finanšu ministrijai sagatavot un līdz 2024. gada 12. septembrim iesniegt Ministru kabinetā grozījumus Fiskālās disciplīnas likumā, kas palielina maksimāli pieļaujamo strukturālo deficītu no 0,5% no iekšzemes kopprodukta līdz 1,0% no IKP.

Strukturālā deficīta apjoma izmaiņas primāri skar Fiskālās disciplīnas likumā (FDL) ietverto nosacījumu, kas paredz, ka strukturālo bilanci budžeta ietvara likuma projektā katram gadam nedrīkst noteikt mazāku par -0,5 procentiem no attiecīgā gada IKP.

Padome atgādina, ka periodā no 2013. līdz 2019. gadam plānotais strukturālais deficīts bija vidēji 1% no IKP, arī izpilde vidēji bijusi 1% deficīta robežās. Periodā no 2019. līdz 2023. gadam, kad bija spēkā ES Stabilitātes un izaugsmes pakta (ES SIP) izņēmuma klauzula, plānotais strukturālais deficīts vidēji bija 1,4% no IKP, bet augstās inflācijas ietekmē faktiskā izpilde bija ievērojami labāka par plānoto – strukturālais deficīts bija 0,4% no IKP.

Latvija valsts parāda apkalpošanas izmaksas tuvākajos gados var pieaugt divkārt, šorīt intervijā Latvijas Radio atzina Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja Inna Šteinbuka.

Ja patlaban šīs izmaksas veido 200 miljonus eiro gadā, tad tās varētu pieaugt līdz 400-450 miljoniem eiro gadā.

Šteinbuka norādīja, ka pagaidām Latvijas valsts parāds nav liels, salīdzinot ar citām Eirozonas valstīm, tomēr tas nenozīmē, ka valdība var tērēt neierobežotā apjomā, jo jārēķinās ar pieaugošajām parāda apkalpošanas izmaksām.

Vienkāršoti sakot tas nozīmē, ka no budžeta būs vairāk naudas jātērē nevis medicīnai, izglītībai un citām jomām, bet parāda apkalpošanai, piebilda Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja.

Ja patlaban Latvijas var aizņemties ar salīdzinoši mazu likmi - 2,75%, tad valstīs ar ievērojami lielāku parādu arī likmes ir krietni augstākas - piemēram, Itālijā 4,6% un Grieķijā gandrīz 5%. Jārēķinās, ka parāda apkalpošanas izmaksas augs visai strauji, uzsvēra Šteinbuka.

Fiskālās disciplīnas padomes (FDP) priekšsēdētājas amatā atkārtoti uz nākamo trīs gadu pilnvaru termiņu iecelta Inna Šteinbuka, mikroblogošanas vietnē "Twitter" informē padome.

Šteinbuka atkārtoti ievēlēta par FDP priekšsēdētāju padomes sēdē 2022.gada 20.decembrī.

Savukārt bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš iecelts par FDP priekšsēdētājas vietnieku.

FDP paziņojumā minēts, ka Āboliņš šajā amatā nomainīs Mortenu Hansenu, kura pilnvaru termiņš beidzas gada beigās.

Jau vēstīts, ka Saeima 2018.gada 11.oktobrī iecēla Šteinbuku FDP padomē, bet 2019.gada decembrī Šteinbuka tika iecelta par padomes priekšsēdētāju.

Savukārt Āboliņu FDP padomē Saeima iecēla 2020.gada 5.martā. Tāpat šajā dienā FDP tika iecelts Rīgas Tehniskās universitātes Rīgas Biznesa skolas mācībspēks Andrejs Jakobsons.

Vienlaikus Hansenu Saeima 2016.gada 22.decembrī apstiprināja atkārtoti darbam FSP.

Cenu kāpuma mazināšanai būtu jāvērtē iespēja uz laiku apturēt atsevišķus valsts finansētos būvniecības projektus, pirmdien intervijā Latvijas Radio sacīja Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja Inna Šteinbuka.

"Būvniecības nozare ir tāds inflācijas perēklis. Varbūt, valdībai ir jāpadomā, vai ir kādi projekti, kurus mēs finansējam no valsts naudas, kurus vajag pagaidām apstādināt un atgriezties pie šiem projektiem, kad situācija būs labvēlīgāka un cenas tik strauji neaugs," teica Šteinbuka.

Tāpat viņa norādīja, ka, sākoties pandēmijai, valstis palielināja atbalstu ekonomikai, audzējot budžeta deficītu, taču šīs pastāvīgās injekcijas ekonomikā stimulēja cenu pieaugumu.

Šteinbuka arī atzīmēja, ka nebūtu pareizi valsts atbalstu piešķirt pilnīgi visiem, jo ir sabiedrības daļa, kurai šo atbalstu vajag vairāk. "Mums apmēram piektā daļa iedzīvotāju ir uz nabadzības sliekšņa un ir pakļauta nabadzības riskam. Tieši šai iedzīvotāju daļai ir nepieciešams atbalsts," viņa sacīja.

Valsts parāda attīstība nākamajos gados uzrāda augošu tendenci, turklāt diezgan strauji pieaug arī valsts parāda procentu maksājumu apmērs - no 0,8% no IKP 2023.gadā līdz 1,4% no IKP 2027. un 2028.gadā. Tāpēc turpmākajos gados valdībai ir īpaši nepieciešams izvairīties no parāda apmēra kāpināšanas. Uz to Uzraudzības starpziņojumā par Latvijas Stabilitātes programmu 2024. - 2028.gadam norāda Fiskālās disciplīnas padome (Padome).

Pasaulē, ES un Latvijā turpinās augstas nenoteiktības laiks, kas apgrūtina Stabilitātes programmas 2024. - 2028.gadam izstrādi un novērtējumu. Padome uzskata, ka valdībai ir jābūt gatavai nelabvēlīgiem ģeopolitiskiem scenārijiem, kas var vēl vairāk palēnināt Latvijas Stabilitātes programmas bāzes scenārijā prognozēto trauslo izaugsmi un pasliktināt valsts finansiālo situāciju.

"Latvija nevar atļauties paaugstināt valsts parādu virs 50% no iekšzemes kopprodukta, jo ir jāsaglabā drošības spilvens potenciālai krīzei, kas vienmēr nāk negaidīti. Diemžēl pašreizējā scenārijā jau 2028.gadā valsts parāds var būt tuvu 50%," norāda Inna Šteinbuka, Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja.

Latvijā kopumā lielākais cenu kāpums ir pārvarēts un ir iezīmējusies pārliecinoša inflācijas lejupslīde, tomēr cenas vidēji turpina augt un dzīves dārdzība joprojām ir būtisks izaicinājums lielai sabiedrības daļai.

Šajā situācijā īstermiņa ieguvumu vārdā nebūtu pieļaujama budžeta deficīta kāpināšana, bet jādomā par ilgtermiņa reformu īstenošanu valsts konkurētspējas stiprināšanai. Uz to jaunākajā monitoringa ziņojumā Nr. 21 par valsts ekonomisko un fiskālo situāciju norāda Fiskālās disciplīnas padome (Padome).

“Pusgadam noslēdzoties, ekonomikas radītāji vieš cerību - cenu pieaugums strauji sabremzējas, algas pieaug un ekonomikā ir gaidāma izaugsme. Valsts finanses ir salīdzinoši stabilas, tomēr ekonomiskais izrāviens pagaidām nav prognozēts un jāturpina reformas, kas stiprinās Latvijas konkurētspēju. Būtu naivi cerēt uz budžeta deficīta kāpināšanu kā Latvijas izrāviena recepti,” uzsver Inna Šteinbuka, Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja.

Ņemot vērā straujo inflācijas kāpumu, Fiskālās disciplīnas padome (FDP) aicina valdību viedi izmantot stimulējošas fiskālās politikas iespējas un mērķtiecīgāk sniegt atbalstu sabiedrībai, ievērojot stingrus kritērijus.

Uz to jaunākajā krīzes monitoringa ziņojumā Nr. 18 par valsts ekonomisko un fiskālo situāciju norāda FDP.

Krievijas agresija Ukrainā un sekojošās sankcijas šobrīd ir kļuvušas par lielāko draudu Latvijas un arī visas pasaules ekonomiskajai attīstībai. Karš palēninās pasaules ekonomisko izaugsmi un palielinās inflāciju. Pašlaik tiek prognozēts, ka reālā iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums 2022. gadā būs 2,7% gan Eiropas Savienībā (ES), gan eirozonā, salīdzinot ar ziemā prognozēto 4,0% pieaugumu. Savukārt inflācijas prognozes ir augstākās ES vēsturē. ES inflācija 2022. gadā tiek prognozēta 6,8% apmērā pret ziemā prognozēto 3,9%, bet eirozonā - 6,1%.

Par bankas "Citadele" galveno ekonomistu iecelts Kārlis Purgailis, informē bankas pārstāvji.

Purgailim ir vairāk nekā 20 gadu pieredze un zināšanas finanšu nozarē, tostarp pēdējos septiņus gadus ieņemot bankas "Citadele" meitasuzņēmuma "CBL Asset Management" valdes priekšsēdētāja amatu. Purgailis šo amatu saglabās arī turpmāk.

Jau ziņots, ka Saeimas deputāti 19.septembrī atbalstīja bankas "Citadele" ekonomista Mārtiņa Āboliņa apstiprināšanu Valsts kontroles padomes locekļa amatā.

Pirms balsojuma par Āboliņa iecelšanu Valsts kontroles padomes locekļa amatā Saeima Āboliņu atbrīvoja no Fiskālās disciplīnas padomes locekļa amata.

Šogad 6.septembrī noslēdzās Ineses Kalvānes astoņu gadu pilnvaru termiņš darbam Valsts kontroles padomē un Pirmā revīzijas departamenta direktores amatā.

Fiskālās disciplīnas padome (FDP) aicina valdību ļoti uzmanīgi izvērtēt jaunu atbalsta instrumentu ieviešanu un finansiālo atbalstu novirzīt tikai tiem iedzīvotājiem un uzņēmumiem, kas ir cietuši Covid-19 krīzē.

“Finansiālais atbalsts krīzes pārvarēšanai ir jāsniedz tik ilgi, cik tas būs nepieciešams, taču tikai tiem iedzīvotājiem un uzņēmumiem, kam tas tiešām ir vitāli svarīgs. Šāda precīzi mērķēta pieeja atbalsta sniegšanā palīdzēs mazināt krīzes radīto slogu un noturēt valsts parādu saprātīgā līmenī,” saka Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja Inna Šteinbuka.

Jaunākajā krīzes monitoringa ziņojumā par Covid-19 ietekmi uz valsts ekonomiku un fiskālo situāciju padome kopumā pozitīvi vērtē valdības darbu pie ekonomikas atbalsta pasākumu izveidošanas, it sevišķi centienus uzturēt dialogu ar uzņēmējiem un sociālajiem partneriem, lai atbalsts būtu mērķtiecīgāks un efektīvāks. Padomes ieskatā ir sasniegts mērķis atbalsta apjoma palielināšanā.

Pastāv vairāki lejupvērsti ekonomiskie riski, kuru iestāšanās varētu pasliktināt situāciju ekonomikā un pastāv augsta varbūtība sagaidīt vēl vienu valsts parāda pieauguma vilni, informēja Fiskālās disciplīnas padomes (FDP) pārstāvji.

FDP ir apstiprinājusi koriģētās Finanšu ministrijas (FM) makroekonomikas prognozes jeb Sankciju scenāriju Stabilitātes programmas izstrādei 2022.-2025.gadam saistībā ar strauju un negatīvu ģeopolitiskās situācijas attīstību.

Padomē norāda, ka kopš iepriekšējo makroekonomikas prognožu apstiprināšanas šā gada 10.februārī ir notikusi strauja ģeopolitiskās situācijas pasliktināšanās saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā 24.februārī.

Padome kopumā ir apstiprinājusi FM izstrādātā ārkārtas Sankciju scenārija makroekonomiskos indikatorus 2022.-2025.gadam. FDP atzīst, ka scenārijs ir sagatavots unikālā vēstures situācijā, kas ir neprognozējama, un tā izstrādi apgrūtina vairāki riski. Bez nozīmīgākā - turpmākās militārās eskalācijas - pastāv vairāki lejupvērsti ekonomiskie riski, kuru iestāšanās varētu pasliktināt situāciju ekonomikā.

Kaut gan īsi pirms valsts budžeta izskatīšanas valstī ieviestie Covid-19 ierobežojumi ir salīdzinoši saudzīgi, tie neizbēgami bremzēs ekonomisko izaugsmi un pasliktinās valsts fiskālo pozīciju.

Šādos augstas nenoteiktības apstākļos Fiskālās disciplīnas padome (FDP) aicina valdību rūpīgi izvērtēt pieaugošos riskus, kas saistīti ar Covid-19 trešo vilni. Uz to Uzraudzības ziņojumā par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022. - 2024. gadam un 2022. gada budžetu norāda FDP.

“Covid –19 krīzes dēļ pēdējos divus gadus valsts budžeta veidošanas process ir bijis ļoti sarežģīts, un kopumā valdība un Finanšu ministrija ir tikusi galā ar šī laika izaicinājumiem. Tomēr arī šodien nenoteiktība ir liela un atbalsta pasākumu finansēšana, kuru apjoms Covid-19 trešā viļņa ietekmē atkal varētu pieaugt, rada jaunus fiskālus riskus, ” uzsver Inna Šteinbuka, Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja.

Fiskālās disciplīnas padome kopumā ir apstiprinājusi Finanšu ministrijas (FM) makroekonomikas prognozes 2023. gadam un vidēja termiņa budžeta ietvaram 2024. - 2026. gadam. Tomēr Padome norāda uz grūti prognozējamu risku kopumu, kas var strauji pasliktināt ekonomikas veiktspēju.

“Pieredze rāda, ka Finanšu prognozes ir diezgan precīzas. Lai gan Padome ir norādījusi uz vairākiem riskiem, kas attaisno piesardzību izaugsmes trajektorijas prognozēšanā, ceru, ka valdības centieni transformēt ekonomiku vecinās straujāku attīstību,” saka Inna Šteinbuka, Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja.

Kā norāda Padome, FM prognozes kopš 2023. gada sākuma ir uzlabojušās un pašlaik ir piesardzīgi optimistiskas. IKP pieauguma temps prognozēts augstāks, nekā plānots 2023.- 2026. gadiem, tomēr piesardzīgāk nekā 2022. gada otrajā pusē. Savukārt inflācijas prognoze palikusi gandrīz nemainīga un liecina par straujāku tās kritumu jau šī gada laikā.

Fiskālās disciplīnas padome ir apstiprinājusi Finanšu ministrijas makroekonomikas prognozes Stabilitātes programmas izstrādei 2022. - 2025. gadam, taču aplēses par ekonomikas attīstību turpmākajos gados var būtiski ietekmēt epidemioloģiskie un ģeopolitiskie riski, augstās enerģijas cenas, inflācija, ēnu ekonomika, kā arī politiskie riski.

Fiskālās disciplīnas padome šī gada 10. februāra sanāksmē apstiprināja Finanšu ministrijas (FM) makroekonomikas prognozes, kas šogad paredz iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumu 4% apmērā, bet 2023. gadā - 3,9% apmērā. IKP izaugsme 2024. un 2025. gadā prognozēta 3,4% apmērā.

Kā norāda Padome, pašlaik ekonomika ir uzsākusi jaunu izaugsmes ciklu, tomēr izaugsmi apdraud vairāki makroekonomiskie riski, tostarp inflācija un spriedze darba tirgū, kā arī citi riski. Gan ministrijas, gan Padomes aprēķini liecina, ka 2024.-2025. gadā ekonomika var sākt darboties virs tās potenciāla.

Padomes ieskatā, iespējamo risku vidū, kas var apdraudēt valsts ekonomisko attīstību, joprojām ir Covid-19 un tā iespējamās mutācijas. Arī saspīlējumi Krievijas un Ukrainas starptautiskajās attiecībās un potenciālā Baltkrievijas iesaistīšanās šajā procesā veido nelabvēlīgu vidi stabilai ekonomikas izaugsmei, negatīvi ietekmē enerģijas, it īpaši dabasgāzes cenas, rada nepievilcīgu investīciju klimatu reģionā. Tāpat nav izslēgta arī enerģijas avotu piegādes šoka varbūtība.

Latvijas ekonomikas galvenais nākotnes izaicinājums ir paātrināt izaugsmi, jo tikai iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums nodrošinās pamatu stabilam budžeta pieaugumam, jaunākajā krīzes monitoringa ziņojumā par valsts ekonomisko un fiskālo situāciju norāda Fiskālās disciplīnas padome (FDP).

Šī mērķa sasniegšanai ir nepieciešams kāpināt gan pašu investīcijas, gan efektīvi ieguldīt Eiropas Savienības (ES) līdzekļus, tostarp izmantot Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) sniegtās iespējas.

FDP priekšsēdētāja Inna Šteinbuka uzsver, ka ekonomiskās transformācijas iznākums lielā mērā ir atkarīgs no tā, vai ES līdzekļi tiks ieguldīti efektīvi. Ja transformācijas procesā straujāk pieaugs IKP, arī budžeta ienākumi proporcionāli palielināsies, kā rezultātā lielāks finansējums tiks novirzīts veselības un izglītības jomām.

Padomē atgādina, ka ANM finansējums Latvijai ir plānots 1,826 miljardu eiro apmērā, tā ietvaros paredzēts veikt reformas un uzlabot infrastruktūru. Eiropas Komisijas (EK) vērtējumā, lielāko ietekmi uz iekšzemes kopproduktu ANM sasniegs 2026.gadā, kad varētu sagaidīt izaugsmes tempa papildus pieaugumu par 1,3-2%, turklāt jau būs vērojama atdeve no iepriekšējo gadu ieguldījumiem.

Latvija, tāpat kā vairākas ES dalībvalstis, šobrīd piedzīvo “post-krīzes sindromu”, un ekonomikas izaugsme ir daudz lēnāka, nekā gaidīts. Neraugoties uz ekonomiski sarežģītiem apstākļiem, valdībai ir izdevies izstrādāt ekonomiski pamatotu budžeta projektu, tomēr pastāv virkne risku, kas var apdraudēt fiskālos rādītājus vidējā termiņā.

Uz to jaunākajā uzraudzības ziņojumā par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2025. - 2027. gadam un budžetu 2025. gadam norāda Fiskālās disciplīnas padome (FDP).

Valdība atbalsta nākamā gada budžetu ar 1,3 miljardu eiro deficītu 

Valstība pirmdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto likumprojektu par valsts budžetu...

Latvijas ekonomikas pirmā pusgada rezultāti izrādījušies sliktāki par sākotnēji gaidītājiem. Komercbankas jau augustā pārskatīja savas prognozes pesimistiskā virzienā, prognozējot šim gadam 0,8-0,9% pieaugumu. Latvijas Banka 8. oktobrī būtiski samazināja IKP prognozes šim gadam – no jūnijā prognozētā 1,8% pieauguma līdz 0,6%. Arī turpmāko gadu IKP prognoze ievērojami samazināta.

“Ņemot vērā lēnāku izaugsmi un arī to, ka Latvijas valsts parāds pēc dažiem gadiem tuvosies 50% robežai, ir svarīgi būt gataviem valsts finanšu pielāgojumiem, lai nepārsniegtu budžeta deficīta “sarkano līniju” 3% no IKP. Krīžu gadījumos valstu parādiem ir tendence strauji pieaugt, un, ņemot vērā ļoti nestabilo ģeopolitisko situāciju, krīzes scenārijs nav izslēgts, tādēļ relatīvi mierīgos apstākļos jāmēģina pēc iespējas ierobežot budžeta deficītu” norāda Inna Šteinbuka, Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja.

Finanšu ministrija (FM) šim gadam prognozējusi IKP pieaugumu 1,4%, budžeta deficītu - 2,6%, tomēr, arī iestājoties pesimistiskajam scenārijam ar 0,4% IKP pieaugumu, deficīts tiek prognozēts samērīgs, sasniedzot 2,8% no IKP. Bet, ja nākamgad ekonomika pieaugtu tikai par 1,8%, deficīts varētu sasniegt 3,4% no IKP, kas pārsniedz pieļaujamo deficīta robežvērtību 3%.

Šī gada pavasarī stājās spēkā jaunais ES ekonomikas pārvaldības ietvars, kas veidots tā, lai pakāpeniski un ilgtspējīgi samazinātu pieaugušos ES valstu deficīta un parāda līmeņus. Tas vienlaicīgi ir orientēts uz ekonomiskās izaugsmes veicināšanu, tomēr pie tā iestāšanās paredzēts vismaz daļēji novirzīt papildus budžeta ieņēmumus budžeta deficīta samazināšanai. Fiskālā disciplīnas padome atzīst, ka FM aprēķinātā fiskālā trajektorija atbilst jaunās regulas nosacījumiem. Tāpat FDP atzinīgi novērtē aktuālāku nacionālo datu izmantošanu 2024. gada fiskālajās prognozēs un 2025. gada budžeta sagatavošanā, ievērojot Fiskālā strukturālā plāna fiskālo trajektoriju.

Saskaņā ar Finanšu ministrijas aplēsēm, valsts parāds šogad sasniegs 45,8% no IKP un tam ir tendence pieaugt līdz 50% no IKP līdz 2028. gadam. Līdztekus būtiski pieaugs arī parāda apkalpošanas izdevumi, kas šogad veidos 1,1% no IKP, bet 2028. gadā pieaugs līdz 1,5% no IKP, kas ir ievērojams pieaugums. Latvijas Bankas prognoze par parāda apmēru ir pesimistiskāka - šim gadam parāds tiek prognozēts 47% no IKP, 2025. gadam - 48,4% un 2026. gadam - 49% no IKP. Augstās procentu likmes rada papildu slogu valsts parāda apkalpošanai un samazina valsts izdevumu iespējas.

FDP atgādina, ka pašlaik Latvijas valsts parāda līmenis nepārsniedz Māstrihtas kritērijos noteikto 60% no IKP un tas pozitīvi ietekmē Latvijas kā fiskāli atbildīgas valsts reputāciju. Reitingu aģentūras vairākkārt atzīmējušas šo faktu, tomēr pēdējos gados Latvijas ilgtermiņa reitinga novērtējums pazemināts reģiona ģeopolitiskās nestabilitātes dēļ. Kā norāda FDP, kopbudžeta nodokļu iekasēšanas plāns astoņos mēnešos izpildīts par 98,2%. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, iekasēto nodokļu apjoms pieauga par 6,6%. Pozitīvi vērtējams fakts, ka nodokļu ieņēmumi auga straujāk nekā IKP faktiskajās cenās, kas pirmajā pusgadā pieauga tikai par 3,1%. Šāds rezultāts daļēji varētu būt skaidrojams ar efektīvāku nodokļu iekasēšanu. Šogad arī labāk nekā plānots iekasēti nenodokļu ieņēmumi un ir ievērojami samazināti izdevumi subsīdijām un dotācijām par 1,1 miljardu eiro. FDP ir gandarīta, ka ieplānotā nodokļu reforma ir fiskāli neitrāla. FDP norāda, ka nodokļu īpatsvara pieaugumu IKP varētu uzlabot tikai ēnu ekonomikas tālāka apkarošana.

Valdības atbalsta pasākumu ietekme Covid-19 krīzē uz valsts budžetu jau patlaban ir kritiski liela un šogad sasniegs 2,1 miljardu eiro jeb 6,8% no IKP.

Tāpēc Fiskālās disciplīnas padome (FDP) aicina valdību arī turpmāk būt fiskāli atbildīgai un pakāpeniski turpināt atbalsta izbeigšanu, ja epidemioloģiskā situācija to atļaus.

Ja rudenī būs jāievieš jauni atbalsta instrumenti, tiem jābūt samērīgiem, efektīviem un labi mērķētiem. Uz to jaunākajā krīzes monitoringa ziņojumā Nr. 14 par Covid-19 ietekmi uz valsts ekonomiku un fiskālo situāciju atzīst FDP.

Padome jau iepriekš ir paudusi, ka valdības rīcība, sniedzot atbalsta pasākumu Covid-19 otrā viļņa laikā, bija nedaudz nokavēta, bet vēlāk - pārmērīga un ne tik labi mērķēta. Par nesamērīgu atbalstu liecina, pirmkārt, būvniecības izmaksu straujš pieaugums, kā arī būvuzņēmumu grūtības atrast darbiniekus. Tomēr šodien, lielā mērā pateicoties valsts atbalstam, ekonomika funkcionē labi, liecina jaunākie statistikas dati. Vērojams straujš IKP pieaugums, kas sasniedzis pirmskrīzes līmeni, samazinās bezdarbs, aug rūpniecības apjomi un eksports, kopš aprīļa ievērojami palielinājies iekasēto nodokļu apjoms.

Valsts ekonomikas atbalsta pasākumus, visticamāk, vajadzēs turpināt vēl vairākus mēnešus, taču statistika liecina, ka patlaban atbalsts krīzē nesasniedz plānotos apjomus, tā jaunākajā krīzes monitoringa ziņojumā par Covid-19 ietekmi uz valsts ekonomiku un fiskālo situāciju secina Fiskālās disciplīnas padome (FDP).

Tāpēc dialogā ar uzņēmējiem un sabiedrības interešu pārstāvjiem ir jākoriģē atbalsta instrumenti, ievērojot gan īstermiņa ekonomiskos un sociālos, gan vidēja termiņa valsts fiskālos aspektus.

“Salīdzinot ar citām Eiropas Savienības valstīm, pirmo Covid-19 vilni Latvija izturēja ļoti veiksmīgi - kopumā ekonomiskās izaugsmes kritums bija zemāks nekā citās ES dalībvalstīs un arī finanšu līdzekļu izlietojums ekonomikas stabilizēšanai bija samērīgs. Taču patlaban, otrajā pandēmijas vilnī, kad krīze ieilgst un situācija daudzās jomās tiešām ir ekstremāla, statistikas dati atklāj, ka valsts sniegtais atbalsta apjoms ir mazāks nekā plānots un tas būtu jāpārskata,” uzsver FDP priekšsēdētāja Inna Šteinbuka.

Augošās inflācijas apstākļos pārmērīga valsts budžeta deficīta kāpināšana stimulē inflāciju, kas palielina sociālo spriedzi, kā arī mazina uzņēmumu konkurētspēju.

To jaunākajā krīzes monitoringa ziņojumā Nr. 17 par Covid-19 ietekmi uz valsts ekonomiku un fiskālo situāciju atzīst Fiskālās disciplīnas padome.

Kā norāda Padome, budžeta likumā ieplānotie līdzekļi neparedzētiem gadījumiem 2022. gadam šobrīd jau ir iztērēti un valdības lēmums janvāra sākumā šīs programmas finansējumu palielināt par 300 miljoniem eiro kāpinās šī gada budžeta deficītu. Šobrīd koalīcijas partijas ir vienojušās par jauniem atbalsta mehānismiem, kas kompensētu enerģijas cenu pieaugumu 260 miljonu eiro apmērā. Tas varētu radīt nepieciešamību vēl palielināt līdzekļus neparedzētiem gadījumiem un neizbēgami novedīs pie lielāka budžeta deficīta.

Covid-19 dēļ nodokļu ieņēmumu zemākais punkts varētu būt 2021.gada februārī, teikts Fiskālās disciplīnas padomes (FDP) veiktā monitoringa pārskatā.

Padomē norāda, ka, salīdzinot ar iepriekšējiem mēnešiem, novembrī nodokļu iekasēšanas ziņā bija trešais labākais rezultāts pēc janvāra un septembra rezultātiem.

"Ņemot vērā pirmā Covid-19 viļņa pieredzi, ja vīrusa izplatība otrajā vilnī būs līdzīga, nodokļu ieņēmumu zemākais punkts varētu būt 2021.gada februārī," teikts pārskatā.

FDP atzīmē, ka jau tagad ir skaidrs, ka 2020.gada nodokļu iekasēšanas plāns netiks izpildīts.

"Skatoties uzkrāto nodokļu iekasēšanas rezultātus pa nodokļu veidiem, var redzēt, ka katra nodokļu veidā 2020.gadā tika iekasēts mazāk, salīdzinot ar 2019.gada 11 mēnešiem," secina fiskālās disciplīnas uzraugi.

FDP norāda, ka Covid-19 dēļ situācija ar nodokļu iekasēšanu, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, šogad ir pasliktinājusies, kā arī nodokļu iekasēšanā netiks sasniegti 2020.gada plāni. Tomēr novembra beigās ir redzams, ka situācija, salīdzinot ar pavasari, pakāpeniski uzlabojas.

Šobrīd nav pamata Latvijā celt nodokļus, ceturtdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Fiskālās disciplīnas padomes (FDP) priekšsēdētāja Inna Šteinbuka.

Viņa norādīja, ka Latvijā ekonomika joprojām aug ļoti lēni, un tas ir slikti arī valsts budžetam, taču šogad pirmajā pusgadā kopbudžetā nodokļu ieņēmumi atpalika no plāna tikai par 2%.

"Pusgads izskatās relatīvi cerīgi," teica Šteinbuka, skaidrojot, ka gada otrajā pusgadā, ja nebūs kādu satricinājumu pasaulē, Latvijas ekonomikas izaugsmē varētu būt gaidāma uzlabošanās.

Šteinbuka pauda, ka tādējādi, strādājot pie nākamā gada valsts budžeta, šobrīd nav pamata Latvijā celt nodokļus. "Skatoties uz reālajiem skaitļiem, es teiktu, ka šobrīd neredzu nekādu traģēdiju un neredzu pamatu celt šobrīd nodokļus," sacīja FDP priekšsēdētāja.

Viņa arī uzsvēra, ka izrāvienu ekonomikā var panākt, nevis mainot nodokļus, bet paaugstinot produktivitāti, sekmējot ražīgumu, ieviešot tehnoloģijas, veicinot investīcijas.

Saeima 23.novembrī galīgajā lasījumā pieņēma likumu "Par valsts budžetu 2022.gadam", paredzot ieņēmumus 10,6 miljardu eiro apmērā, bet izdevumus - 12,4 miljardu eiro apmērā.

Par likuma pieņemšanu nobalsoja 52 deputāti, pret - 37.

Darbu ar valsts budžeta paketi Seima sāka 15.oktobrī un galīgajā lasījumā tā izskatīšanai ķērās klāt tieši mēnesi vēlāk - 15.novembrī. Šis ir otrais budžets Latvijas vēsturē, kas pieņemts daļēji attālināti, izmantojot 2020.gada nogalē ieviesto e-Saeimas platformu.

Tāpat šogad tika saīsināts debašu runas ilgums divas reizes. Līdzšinējo piecu un divu minūšu vietā debatējot pirmo un otro reizi, deputātu runas laiks bija attiecīgi divas un viena minūte.

Uz galīgo lasījumu šajā likumā tika saņemti 232 priekšlikumi. Virkne no tiem bija saistīti ar tā saucamajām koalīcijas "deputātu kvotām", kuras ļoti asi kritizēja opozīcija. Kopumā kvotās tika sadalīti teju divi miljoni eiro vairākām organizācijām, biedrībām, reliģiskajām draudzēm un pašvaldībām.

Par zināma veida aksiomu jau kļuvuši aizejošo valdību un Saeimu centieni pēdējā brīdī pirms pilnvaru termiņa beigām “izbīdīt cauri” no lietderības un labas pārvaldības principa apšaubāmus, bet sev un kādam izdevīgus lēmumus. Pašreizējās valdības “pērle” ir 30. augustā steigā pieņemtais Ministru kabineta lēmums par zem Biķernieku trases esošās zemes atpirkšanu par vairāk kā astoņiem miljoniem eiro.

Kārtējo reizi ir nodemonstrēta divu bezkompromisu ministriju – Satiksmes ministrijas un Tieslietu ministrijas – mazspēja, ar abām kājām klibojošais labas pārvaldības princips un ir radīts dīvains precedents.

Dienu pēc šī lēmuma pieņemšanas Fiskālās disciplīnas padome valdības lēmumu par 8,129 miljonu eiro piešķiršanu minētās zemes atpirkšanai novērtēja kā neatbilstošu fiskālās politikas prioritātēm. Patiešām dīvaini, ka bezkompromisa tiesiskuma karognesējs, kurš minēto MK sēdi vadīja un kura paraksts ir zem MK rīkojuma Nr. 578 “Par nekustamo īpašumu Sergeja Eizenšteina ielā, Rīgā, pirkšanu Biķernieku kompleksās sporta bāzes attīstības projekta īstenošanai”, ne vien neiebilda pret darījumu, bet pat kautrīgi pievēra acis uz paša ministrijas iestāžu prognozēm, ka no 2025. gada minētā īpašuma projektētā kadastrālā vērtība no 830 396 eiro saruks līdz 339 328 eiro!

Valdībai ar papildu tēriņiem jābūt ļoti uzmanīgai, ceturtdien intervijā Latvijas Radio sacīja finanšu ministra Jāņa Reira (JV) padomnieks Ints Dālderis (JV).

Viņš norādīja, ka valsts budžeta programma "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" ir viens no veidiem, kā juridiski korekti valdība var palielināt izdevumus vienā vai otrā jomā, neveicot grozījumus valsts budžetā.

"Protams, nākotnē mums ir jābūt ļoti uzmanīgiem ar papildu tēriņiem. Mēs nezinām, cik ilgi vēl būs šī krīze," sacīja Dālderis, piebilstot, ja pandēmija ievilksies un būs nepieciešams turpināt atbalstīt ekonomiku, valdībai noteikti būs jāveic grozījumi budžetā, taču katrs eiro, kas šādā veidā būs ieguldāms virs ikgadējā budžeta, noteikti būs "piecas reizes jānomēra pirms to iztērēt".

Tāpat viņš atzīmēja, ka šobrīd Latvijai aizņemšanās iespējas ir labas, taču situācija var strauji mainīties, ja valsts parāds pārsniegs Māstrihtas kritēriju, proti, 60% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Tapis un tikko konferencē prezentēts jaunākais Latvijas produktivitātes ziņojuma projekts, kurā, ņemot vērā jaunākos pieejamos statistikas datus, tiek analizēti produktivitātes faktori un dinamika, precizēti Latvijas ekonomikas attīstības ilgtermiņa scenāriji, kā arī padziļināti ir pētīta attālinātā darba ietekme uz produktivitāti.

Ziņojumā tiek iezīmēti galvenie 2021. gada izaicinājumi un sniegtas rekomendācijas politikas veidotājiem. Konkrētu secinājumu izklāstu varēsim sniegt, kad ziņojums tiks pabeigts, tomēr ir vērts uzsvērt, ka arī vairāki 2020.gada Latvijas produktivitātes ziņojuma secinājumi ir joprojām aktuāli.

Ir svarīgi atzīmēt, ka kopš iepriekšējā ziņojuma Latvijas produktivitātes padome, ir kļuvusi par Ekonomikas ministrijas konsultatīvo institūciju, un tās analītisko kodolu veido LU Produktivitātes zinātniskais institūts “LU domnīca LV PEAK”. Tas nozīmē, ka domnīcas eksperti un pētnieki ne tikai publicē kvalitatīvus zinātniskus darbus un piedalās akadēmiskās konferencēs, bet ļoti aktīvi iesaistās valdības diskusijās un darba grupās, kā arī regulāri informē sabiedrību par paveikto.