Ja līdz 2. oktobrim nebūs veiksmīgas sarunas par PV un CAF noslēgtā līguma izmaiņām, lai novērstu risku nesaņemt ES naudu 100 milj. Ls, tiks rīkots jauns vilcienu konkurss.

Tādu iespējamo scenāriju DB rīkotā diskusijā par šā gada 2. aprīlī noslēgtā 630 milj. eiro vērtā līguma starp a/s Pasažieru vilciens (PV) un konkursā par 34 elektrovilcienu un 7 dīzeļvilcienu piegādi uzvarējušo Spānijas kompāniju CAF, kura par savu apakšuzņēmēju izvēlējusies a/s Rīgas vagonbūves rūpnīca (RVR), iezīmēja PV valdes priekšsēdētājs Artis Birkmanis. Faktiski tas nozīmē, ka pašreizējā PV valde vēlas atgriezties pie sākotnējās līguma redakcijas, kura savulaik tika piedāvāta parakstīšanai CAF konkursa nolikumā. Savukārt, pēc a/s RVR padomes priekšsēdētāja Valērija Igauņa sacītā, vairāki šī konkursam pievienotā līguma punkti esot pretrunīgi un pat neizpildāmi, tāpēc tie tikuši koriģēti. Joprojām atšķirīgi ir viedokļi, vai 2. aprīlī iepriekšējā PV valdes priekšsēdētāja Nila Freivalda parakstītais līgums ar CAF par jaunu vilcienu iegādi un apkalpošanu uz 30 gadiem ir vai nav spēkā.

«2. aprīlī parakstītais līgums diemžēl neļauj jauno vilcienu iepirkumā no ES saņemt tik ļoti nepieciešamo līdzfinansējumu - pat visus 100 milj. Ls, tāpēc arī tam vajadzīgas korekcijas,» uzsver A. Birkmanis. Viņš skaidro, ka ES līdzfinansējuma nesaņemšana nav tikai varbūtējs risks, bet uz šādu situāciju norāda gan Latvijas vadošās iestādes ES struktūrfondu apguvē - Finanšu ministrijas - speciālisti, gan arī ES struktūras. «Ir attiecīga vēstule no ES struktūras, kura skaidri norāda, ka atkāpes no konkursa izsludinātā līguma vairākos punktos nav iespējamas,» uzsver A. Birkmanis.

To, ka ES Reģionālās attīstības direktorāts rakstiski apliecinājis - atkāpes no konkursa nolikumam pievienotā līguma nosacījumiem, kuras pieļautas noslēgtajā PV un CAF līgumā, ir būtiskas, apstiprina arī Satiksmes ministrijas (SM) Investīciju departamenta direktore Ilze Aleksandroviča. Viņa vērš uzmanību uz to, ka arī ES Reģionālās attīstības ģenerāldirektorāts (uzrauga ES struktūrfondu izmantošanu) ir brīdinājis: atkāpes var būt par pamatu ES līdzfinansējuma nepiešķiršanai pat 100% apmērā. Interesanti, ka, pēc V. Igauņa sacītā, ļoti daudzos lielajos ES līdzfinansētajos projektos citās valstīs parakstīto līgumu punkti atšķiras no tiem, kuri sākotnēji pievienoti konkursa nolikumam.

«Nenoliedzami daudzos noslēgtajos līgumos salīdzinājumā ar konkursam pievienotajiem ir korekcijas, diemžēl tā rezultātā ir gadījumi, kad tiek piemērotas ES līdzfinansējuma korekcijas, tāpēc vēl jo vairāk pašreizējos apstākļos šajā jautājumā ir jābūt ļoti uzmanīgiem,» atbild I. Aleksandroviča. Viņa atzīst, ka ES (arī Latvijā) arvien vairāk pievelk grožus iepirkumu līgumiem, jo īpaši to punktiem, kas maina piedāvājuma saturu. «Faktiski ir ļoti reti gadījumi, kad tiek pieļautas būtiskas atkāpes no sākotnējā līguma teksta - tie ir ārkārtas gadījumi, jo tādējādi netiek ievērota vienlīdzīga pieeja visiem uzņēmējiem,» tā I. Aleksandroviča. Viņa zina teikt, ka prasības nemitīgi mainās un kļūst arvien stingrākas, konkurence uzņēmēju vidū attiecībā uz iepirkumiem saasinās, ES auditori pārbaudēs kļūst arvien stingrāki un atvērtāki korekciju piemērošanai. Esot gadījumi, kad šādu atkāpju dēļ strīdi nonākot pat līdz Eiropas kopienas tiesai. Neformāli, protams, šāda «skrūvju pievilkšana» varētu būt saistīta ar Eiropas Komisijas vēlmi ietaupīt naudu, ko atmaksā dalībvalstīm par iedzīvinātajiem projektiem.

Visu rakstu lasiet laikrakstā Dienas bizness.

Laikraksta abonentiem elektroniskā versija DB arhīvā.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra