Katru gadu atkritumu apglabāšanas nozares komersantiem ir pienākums Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK) iesniegt atskaites par iepriekšējā gada darbības rādītājiem, informē SPRK.

Apkopojot darbības rādītājus SPRK secina, ka 2015. gadā ir nedaudz samazinājies komersantu sniegto regulēto pakalpojumu apjoms, savukārt regulējamās nozares komersantu kopējais apgrozījums no regulējamā pakalpojuma ir palielinājies.

Poligonos apglabāšanai pieņemto sadzīves atkritumu apjoms 2015. gadā bija 514 tūkst. t, kas ir par 2% mazāk nekā 2014. gadā.

Galvenais iemesls, kas ietekmē sadzīves atkritumu apjoma samazinājumu ir tas, ka valstī tiek attīstīta dalīti vāktu atkritumu apsaimniekošana, kā rezultātā nešķirotu atkritumu daudzums, kas nonāk līdz poligoniem, samazinās. Ietekmi uz atkritumu apjomu atstāj arī iedzīvotāju skaita samazināšanās valstī.

Sporta komplekss 333 no ģimenes biznesa izaudzis līdz uzņēmumam, kas piesaistījis arī starptautiskas nozīmes partnerus

Vladislavam Šlēgelmilham 2002. gadā radās utopiska ideja – izveidot kartinga trasi, kas tajā laikā Latvijā vēl nebija pieejama. Tā sākās sporta kompleksa 333 attīstība. Vēlāk 2007. gadā tika uzbūvēts drošas braukšanas poligons, 2010. gadā atklāts veikparks, 2015. gadā kafejnīca un vēl viena kartinga trase, bet 2017. gadā tika uzbūvēts angārs, biroja ēka un tehniskā zona.

Šajā gadā sporta komplekss papildināts ar jauniem pakalpojumiem – ūdens atrakciju parku, izveidotas jaunas kafejnīcas telpas, infrastruktūra pielāgota lielākam apmeklētāju skaitam, kā arī labiekārtotas piecas kempingu mājiņas. «Visas lietas šeit notiek dabiski – ja ir pieprasījums, tad ir arī piedāvājums. Komunicējam ar mūsu klientiem, mums ļoti interesē arī viņu domas – tā saucamais feedback, ko varētu labāk. Vienmēr uzklausām arī veselīgu kritiku, kā mēs varam attīstīties. Parādījās vēlme pēc nakšņošanas vietām, kafejnīcas, tad arī pludmales zona attīstījās diezgan dabiski,» stāsta V. Šlēgelmilha meita Sibilla Šlēgelmilha.

Jaunu starptautisku militāro bāzi plānots veidot Aizkraukles novadā un Jēkabpils novadā, otrdien žurnālistiem paziņoja aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP).

Viņš sacīja, ka vieta izvēlēta tāda, lai radītu pēc iespējas mazāk neērtību Latvijas sabiedrībai un pēc iespējas lielāku labumu pašvaldībām.

Lielākā daļa īpašumu, kuros plānots veidot militāro bāzi, piederot VAS "Latvijas valsts meži".

Patlaban sabiedrotie spēki pamatā izvietoti Ādažu bāzē, kurai blakus ir arī mācību poligons. Latvijā lielākā militārā bāze ir tieši Ādažos, kur bez sabiedrotajiem izvietoti arī Nacionālo bruņoto spēku (NBS) karavīri. Tāpat NBS bāzes ir Rīgā, bet Zemessardzes bataljoniem - dažādās Latvijas vietās. NBS karavīri dislocēti arī Liepājā, Lūznavā, Alūksnē, Stāmerienā, Cēsīs un Aviācijas bāzē Ogres novadā.

Lielākais militārais poligons atrodas Ādažu novadā. Tāpat poligoni atrodas Skrundā ("Mežaine"), Augšdaugavas novada Vaboles pagastā ("Meža Mackeviči") un Alūksnes novadā ("Lāčusils"). Poligons ir arī Šķēdē, kas atrodas Pāvilostas novadā.

Pēc pieciem septiņiem gadiem Getliņu atkritumu poligons būs pilns, tāpēc jāsāk domāt, kā turpmāk notiks atkritumu savākšana Rīgas reģionā, uzsver poligona apsaimniekotāja «Getliņi EKO» valdes priekšsēdētājs Imants Stirāns.

«Tālāk ir trīs varianti. Viens ir esošā poligona paplašināšana, kam es īsti neredzu iespējas, jo mums apkārt ir vai nu iedzīvotāji, vai ceļi, vai saimniecības. Arī blakus esošais purvs pieder privātam īpašniekam. Otrs variants ir meklēt citu vietu Pierīgā. Taču mēs jau visi skaidri iedomājamies, ka diezin vai kaut kur iedzīvotāji būs laimīgi par tādu kaimiņu kā atkritumu poligons. Turklāt tad tam ir jābūt pietiekami tuvu pilsētai, lai milzīgas izmaksas neveidotu atkritumu transportēšana. Trešais un, pēc manām domām, optimālākais variants ir atkritumu dedzināšana,» pauda Stirāns.

Viņš norādīja, ka šajā variantā poligons paliktu kā vieta, kurā deponē pelnus, kuri veido vien 10% no atkritumu apmēra. Vienlaikus tiktu saražots siltums, kuru var pārdot tālāk iedzīvotājiem.

Atkritumu šķirošana, par kuru tiek saņemta liela nauda notiek tikai uz papīra. Pētījums, kura laikā ar GPS raidītāju palīdzību tika noskaidrots atkritumu automašīnu ceļš, liecina - tikai trīs no 59 reizēm šie auto iebrauca atkritumu priekšapstrādes centrā.

TV3 raidījuma Nekā Personīga veica eksperimentu, kura laikā šā gada februārī tika uzstādīti vairāki GPS raidītāji Ziemeļvidzemes atkritumu apsaimniekošanas organizācijas (ZAAO) automašīnām, kas ved atkritumus uz Daibes poligonu. GPS raidītāju signāli tika vēroti trīs nedēļas. Pēc eksperimenta izveidotā GPS karte rāda, ka atkritumu automašīnas brauc uz Daibes atkritumu kalnu nevis pārstrādes centru.

Komentējot iegūtos datus GPS eksperts, kura vārds netiek minēts, atzīst, ka jebkurai GPS iekārtai var būt nobīdes, bet, pēc viņa teiktā, tie ir izņēmuma gadījumi. «Var kļūdīties vienā no simts gadījumiem, bet ne otrādāk. Tas, ko var redzēt novērojumā, ir tendence, ka atkritumu mašīnas nebrauc iekšā pārstrādes centrā,» norāda eksperts.

2017. gadā īstenota Ādažu poligona paplašināšana, poligona teritoriju palielinot par 5259 hektāriem, ko Aizsardzības ministrija pārņēmusi īpašumā no Zemkopības ministrijas un A/S «Latvijas Valsts meži».

Poligona paplašināšana notikusi, lai īstenotu vērienīgākus un sarežģītākus vingrinājumus un militārās mācības, pielāgotu un pilnveidotu militāro infrastruktūru, veicinot Nacionālo bruņoto spēku attīstību. Poligona paplašināšana ļaus paaugstināt personāla sagatavotību, nodrošināt kaujas atbalsta spēju integrēšanu mācībās, kā arī sekmēs Nacionālo bruņoto spēku un sabiedroto valstu bruņoto spēku kaujas spējas, skaidro Aizsardzības ministrijā.

Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrs 2017. gadā nav ieguldījis līdzekļus zemes vai būvju, ēku pirkšanai (iegādei) Ādažu poligona paplašināšanas nolūkos, taču sākotnējais ieguldījums 2016. gadā zemes gabalu sadalīšanai, meža inventarizācijas veikšanai, zemju mērīšanai un ierakstīšanai Zemesgrāmatā, lai no Zemkopības ministrijas varētu pārņemt poligona paplašināšanai nepieciešamos īpašumus, bija 69 693 EUR. Šobrīd turpinās pārrunas ar 59 fizisko un juridisko zemju īpašniekiem un plānots, ka privātīpašumi, kuru platība veido aptuveni 270 hektārus, tiks iegādāti 2018. gadā.

Desmit Latvijas poligonu infrastruktūrā pēdējo piecu gadu laikā ieguldīti vairāk nekā 100 miljoni latu, otrdien informē laikraksts Dienas bizness.

Pateicoties Eiropas finansējumam, katrs poligons vidēji saņēmis ap 10 milj. Ls; līderis ir Piejūras poligons ar 18,7 milj. Ls, kam seko Pierīgas atkritumu apsaimniekošanas reģions ar 14,6 milj. Ls, vismazāk - 6,22 milj. Ls - ticis Zemgalei. Par šo naudu vecās izgāztuves rekultivētas, iegādāta tehnika, izveidotas atkritumu šķirošanas līnijas. Oriģinālāki pasākumi veikti, piemēram, Ziemeļvidzemes atkritumu apsaimniekošanas reģionā, kur, pēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības (VARAM) ministrijas datiem uzstādīta arī reversās osmozes iekārta infiltrāta attīrīšanai, Liepājas un Pierīgas reģionos uzstādītas enerģētisko šūnu iekārtas. Rīgas pašvaldības poligons Getliņi kļuvis slavens arī ar saviem aitu un tomātu audzēšanas projektiem, kam gan nesaņēma ES finansējumu.

Getliņi Eko ar atkritumiem nesaistīto biznesa veidu skaits arvien pieaug, šodien raksta Dienas bizness

Rīgas domei un Stopiņu novadam piederošais atkritumu poligons Getliņi EKO jau kļuvuši slaveni ar oranžo tomātu audzēšanu siltumnīcās, kas nopērkami daudzos Latvijas lielveikalos, tiek audzētas arī puķes, bet vasarā kā dabīgie «zālespļāvēji» poligonā tiek izmantotas aitas. Šogad plānā ir arī zemeņu audzēšana, bet vēl nedaudz tālākā perspektīvā – zivis.

«Par zivju šķirni vēl domājam. Galvenā problēma pašlaik ir tāda, ka jāatrod kvalificēti ihtiologi. Potenciāls zivju audzēšanai mums ir, jo ir galvenais resurss – siltums,» DB stāstīja SIA Getliņi EKO valdes priekšsēdētājs Imants Stirāns. DB jau rakstīja, ka gan dārzeņu, gan perspektīvā arī zivju audzēšanu poligons var attīstīt pateicoties poligonā saražotai biogāzei. Siltums tiek izmantots paša poligona vajadzībām, elektrība pārdota a/s Latvenergo, kuras cena pašlaik esot 12,8 sant./kWh.

Atkritumu apsaimniekošana Getliņi EKO plāno nākamgad pārrakt un pāršķirot veco atkritumu kalnu un uz tā veidot jaunas šūnas atkritumu noglabāšanai

Tā intervijā laikrakstam Dienas Bizness norāda SIA Getliņi EKO vadītājs Imants Stirāns.

Viņš atzīst, ka pagājušais gads SIA Getliņi EKO kā uzņēmumam bijis samērā labs un pabeigts ar pusmiljona eiro lielu peļņu, kas dod iespēju skatīties nākotnē un domāt, kā attīstīties tālāk. Tāpat spēkā stājās jaunā likumdošana attiecībā uz dabas resursu nodokli (DRN), kas dod iespēju poligoniem pievērst lielāku uzmanību atkritumu pārstrādei, šķirošanai un tamlīdzīgām darbībām, norāda I. Stirāns. SIA Getliņi EKO pagājušajā gadā apgrozīja 14,2 milj. eiro, kas ir par 8,5% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt uzņēmuma peļņa bija 594,3 tūkst. eiro.

Runājot par ienākošo atkritumu daudzumu, I. Stirāns norāda, ka tas saglabājas stabils. «Atkritumu daudzums būtībā parāda ekonomikas attīstību valstī. Maksimālais atkritumu daudzums, kas Getliņos ir bija treknajos gados 2007. un 2008. gadā un sasniedza 430 tūkst. tonnas gadā. Tad sekoja kritums par 30%. Tagad tas ir stabilizējies un ir plus mīnus 300 tūkst. tonnu sadzīves atkritumu gadā. Varu teikt, ka atkritumu apjomi ir stabili ar tendenci pieaugt,» skaidro I. Stirāns.

Mums jāmāk dzīvot tehnoloģiju laikmetā, izmantot to iespējas valsts un sabiedrības labklājības paaugstināšanai, uzsver foruma 5G Techritory programmu direktors Neils Kalniņš.

Tehnoloģiju attīstība šobrīd notiek ļoti straujā tempā, dažādi jauni risinājumi tiek prezentēti teju ik nedēļu. Šķiet, savā ziņā to visu sekmē arī 5G sniegtās iespējas. Arī Latvijā tiek radītas dažādas jaunas lietas, kas arī sekmīgi tiek ieviestas mūsu ikdienā. Kādi mēs izskatāmies uz pasaules fona tehnoloģiju attīstības jomā?

Kā valsts esam mazi kad tirgus izmērā, gan dažādās citās kategorijās, bet vienlaikus – maziņš tas nenozīmē, ka tas ir slikti, un Latvija, manuprāt, ir izcila gan tajos uzņēmumos, kas šeit darbojas tieši tehnoloģiju laukā, gan arī caur šo savu mazumu mēs iegūstam ļoti lielu spēju būt elastīgiem, tādējādi daudz ātrāk spējam reaģēt uz dažādām pārmaiņām un globāliem un lokāliem izaicinājumiem. Protams, te jānovelk zināmu robežu starp tehnoloģiju pasauli un ikdienas dzīvi, jo vienmēr varam skatīties pagātnē – uz nesakārtoto izglītības sistēmu vai ne tik viediem pieņemtajiem lēmumiem saistībā ar Covid-19 apkarošanu vai enerģētikas nozari, kuru negatīvās sekas mēs šobrīd izjūtam – tie ir jautājumi, kurus vienmēr var kāds uzsvērt, norādot, ka nemaz tik sekmīgi mēs neesam un esam pēdējās vietās Eiropā.

SIA ZAAO uzsāk Norvēģu finanšu instrumenta finansētā projekta CSA poligona Daibe atkritumu reģenerācijas procesu iekārtu modernizācija realizēšanu, informē uzņēmuma pārstāve Zane Leimane.

Projekta ietvaros poligonā Daibe paredzēts uzstādīt jaunu šķiroto atkritumu ķīpu presi un atkritumu iepakojuma maisu uzplēsēju, kā arī izveidot četras jaunas manuālās šķirošanas darba stacijas.

Projekta kopējās plānotās izmaksas ir EUR 483 128. Līdzfinansējums no Norvēģijas finanšu instrumenta līdzekļiem ir EUR 161586.

CSA poligons Daibe ir vienīgā legālā atkritumu noglabāšanas vieta Ziemeļvidzemes reģionā. Poligons darbu sāka 2004.gada nogalē, tā īpašnieks ir pašvaldību uzņēmums SIA ZAAO.

Straujiem soļiem tuvojas brīdis, kad Baltijā lielākais cieto sadzīves atkritumu poligons “Getliņi” būs aizpildīts. Vēl aptuveni piecus, ilgākais septiņus gadus, Rīgas un Pierīgas iedzīvotāju nešķirotajiem sadzīves atkritumiem pietiks vietas atkritumu poligonā, bet ko darīsim pēc tam?

Viens no risinājumiem ir palielināt esošo poligona teritoriju un to mēs arī esam uzsākuši, lai ilgtermiņā plānotu poligona darbību. Paredzams, ka optimālākais risinājums būtu iespēju robežās paplašināt esošo poligona “Getliņi” teritoriju un uzsākt atkritumu dedzināšanas kompleksa izbūves plānošanu.

Tikmēr Eiropas Savienības valstīs joprojām notiek aktīva cīņa par to, lai dedzināšanu atzītu kā pārstrādes procesu. Atkritumu dedzināšanas kompleksa izveide Latvijā neatceltu uzsākto atkritumu šķirošanu mājsaimniecībās, ko liela daļa Latvijas iedzīvotāju jau aktīvi dara, proti, šķirot iepakojumu, stiklu un nu jau pakāpeniski arī bioloģiskos atkritumus.

Lietuvai vajag apsvērt jauna militāra poligona izveidošanu, kas var būt kopīgs ar Latviju, lai spētu uzņemt vairāk karavīru no citām NATO valstīm, paziņoja Seima Nacionālās drošības un aizsardzības komitejas priekšsēdētājs Laurīns Kasčūns.

"Jūs varat prasīt daudzas lietas, bet jums jautās, kur karavīri tiks apmācīti un kur dzīvos," parlamentārietis pavēstīja raidstacijai "Žiniu Radijas". "Mēs risinām šos jautājumus un [attīstām] Rūdninku militāro poligonu."

"Es uzskatu, ka mums vajag sākt runāt par citu poligonu Lietuvā," viņš piebilda.

Lietuvas esošie militārie poligoni ir nepietiekami NATO karavīru pienācīgai uzņemšanai.

Parlaments nesen piešķīra īpašas nacionālas nozīmes statusu Rūdninku poligona attīstības projektam Šalčininku rajonā, lai palīdzētu paātrināt tā īstenošanu.

Kasčūns nepateica, kur jauns poligons varētu tikt uzbūvēts, bet atzīmēja, ka šāds projekts varētu būt pievilcīgs pašvaldībām, kuras tiecas attīstīt savu infrastruktūru un radīt jaunas darbavietas.

Skates "Gada labākā būve Latvijā 2024" apbalvošanas ceremonijā trešdien Lielo balvu ieguva higiēnas preču, kosmētikas un medicīnas ierīču ražotāja un piegādātāja SIA "TZMO Latvija" birojs ar veikalu un noliktavu Reinvaldu ielā, Rīgā, informēja skates organizatori.

Jaunā loģistikas un biroja centra arhitekts ir Vents Grietēns no SIA "Projektu birojs Grietēns un Kagainis", un tā ir viena no lielākajām koka būvēm Latvijā.

Nominācijā "Dzīvojamā jaunbūve" pirmo vietu ieguva projekts "Nameja rezidence" Raņķa dambī, Rīgā. Piešķirtas divas otrās vietas - projektam "Pillar Dārzciema liepas", Franča Trasuna ielā, Rīgā, un projektam "Pillar Dreiliņu priedes" Ēvalda Valtera ielā, Rīgā. Tāpat piešķirtas divas trešās vietas, ko saņēma "Villa 11" Vīlandes ielā, Rīgā, un "Čiekuru mājas" Druvienas ielā, Rīgā.

Nominācijā "Ainavas būve" piešķirtas divas pirmās vietas, ko ieguva Zilākalna skatu tornis un veselības dabas taka Valmieras novadā un Latvijas Universitātes Botāniskā dārza ekspozīcijas "Augu bioloģiskās un morfoloģiskās grupas" un "Ārstniecības augi". Otro vietu ieguva skatu tornis Pārventas parkā, Krasta ielā, Kuldīgā.

Atkritumu apsaimniekošanas politika Lejaskurzemē ir vērsta uz to samazināšanu, ne pārstrādi, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Liepājas reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns līdz 2020.gadam ietver 11 pašvaldību teritoriju – visu bijušo Liepājas rajonu, kā arī Skrundas, Saldus un Brocēnu novadu. Plānā paredzēts viens reģionālais poligons – «Ķīvītes» Grobiņas novadā, ko apsaimnieko SIA Liepājas RAS, kā arī trīs atkritumu apsaimniekošanas zonas, kuras veidotas tā, lai atkritumu apsaimniekošanas cenas būtu aptuveni vienādas, norāda reģionālā atkritumu poligona apsaimniekotājas SIA Liepājas RAS valdes loceklis Normunds Niedols. Plāna izstrādes mērķis ir reģiona atkritumu apsaimniekošanas sistēmas pilnveidošana, pēc iespējas samazinot ietekmi uz vidi.

Atbilstoši grozījumiem Dabas resursu nodokļa likumā, līdz ar 2017. gadu palielināta dabas resursu nodokļa likme sadzīves atkritumu apglabāšanai, veidojot 25,00 eiro par poligonā apglabāto atkritumu tonnu. Savukārt 2018. gadā likme tiks palielināta uz 35,00 eiro par apglabāto atkritumu tonnu. Līdz ar nodokļa pieaugumu sadārdzinās sadzīves atkritumu apglabāšanas izmaksas, tātad – par atkritumu izvešanu ir jāmaksā dārgāk. Kā ietaupīt uz atkritumu rēķina, intervijā portālam DB.lv stāsta SIA Zaļā josta valdes priekšsēdētājs Jānis Lapsa.

Atkritumu šķirošanas kultūras līmenis aug

“Atkritumu apsaimniekošanas nozares attīstība Latvijā mērāma jau gadu desmitos. Pirms 15 gadiem atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumi tikai sāka darbu pie stereotipu laušanas, no vidi apdraudošām izgāztuvēm pārejot uz dabai drošiem atkritumu poligoniem un uzsākot atkritumu dalītu vākšanu. Ja agrāk sabiedrība tika iepazīstināta ar iespēju atkritumos saskatīt otrreizējos resursus, tad tagad jau varam lepoties, ka lielākā valsts iedzīvotāju daļa ir iesaistījusies atkritumu šķirošanā. Pērn veiktajā pētījumā “Zaļā josta” noskaidroja, ka 55% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju norāda, ka aktīvi šķiro atkritumus vai vismaz kādu no atkritumu veidiem. Un tas jau ir lielisks rādītājs,” norāda J. Lapsa.

Valdība otrdien aiz slēgtām durvīm atļāva Aizsardzības ministrijai (AM) sākt nekustamo īpašumu atsavināšanu Skrundas militārā poligona paplašināšanai.

Lai paplašinātu Skrundas tuvumā esošā poligona «Mežaine» teritoriju, valdība atļāva AM sākt fizisko un juridisko personu īpašumā esošo nekustamo īpašumu Skrundas un Kuldīgas novadā atsavināšanu, kā arī pārņemt no Zemkopības ministrijas AM valdījumā valsts īpašumā esošos nekustamos īpašumus Skrundas un Kuldīgas novadā.

AM iecerētie zemes gabali atrodas Raņķu, Rudbāržu un Laidu pagastos.

Patlaban netiek atklāts, cik lielas zemes platības plānots atsavināt.

Jau ziņots, ka 2018.gada janvārī AM no Skrundas novada pašvaldības pārņēma poligona «Mežaine» teritoriju, lai nodrošinātu īpašuma izmantošanu valsts aizsardzības uzdevumu īstenošanai, veidojot reģionālo poligonu.

Nav noslēpums, ka Baltijas valstu vidū Latvija ir pēdējā, kurā ir sākušās aktīvas diskusijas par atkritumu reģenerāciju augstā temperatūrā, un šī iemesla dēļ Dienas Bizness paviesojās Francijas dienvidu pilsētā Tulonā, kur pirmo reģenerācijas staciju uzbūvēja 1984. gadā.

Kopš tā brīža stacija piedzīvojusi vairākas rekonstrukcijas, virs tās nav dūmu, pat tiešā tās tuvumā nav jūtama specifiskā atkritumu smaka, un tomēr ceļš līdz šādam rezultātam ir bijis ilgs.

Stacija Tulonā – bez dūmiem un smakas

Sākšu stāstu no pašas stacijas apskates, kurā piedalījos kopā ar Latvijas žurnālistu grupu. Piebraucot pie atkritumu reģenerācijas stacijas Zephir Tulonā, kuru apsaimnieko privāts komersants IDEX, bija grūti pateikt, ka šajā vietā vispār ir darīšana ar atkritumiem, līdz brīdim, kad stacijā vēlējās iebraukt atkritumu automašīna. Smagais spēkrats apstājās uz svariem, kur tika fiksēta ienākošās automašīnas masa. Vēlāk atkal ir svari, un tiek fiksēta mašīnas masa izbraucot. Proti, viss, kas nonāk stacijā, ir zināms – no kurienes atvests, cik daudz un ar kādu auto. Līdz pat kilogramam. Tas ir būtiski gan brīdī, kad statistiķi analizē procesu un plāno nākotnes vajadzības, gan arī ikdienas darbā, kad jāaprēķina, kas un par ko maksā.

Ropažu novada domes deputāts Vladislavs Šlēgelmilhs mežā nelikumīgi norok kāpu – ar šādu sūdzību Latvijas Avīzē anonīmi vērsušies Ropažu novada iedzīvotāji.

Deputātam V. Šlēgelmilham piederošie uzņēmumi SIA SK 333 un SIA DBO 333 jau vairākus gadus saimniekojot smilšu karjera Jugla teritorijā. Maksimālais iegūstamo smilšu apjoms šeit jau drīz būs izsmelts, tādēļ uzņēmējs izrakteņu atradni pamazām pārveido par autosporta bāzi. Bijušais karjers nu tautā vairāk pazīstams kā autosporta trases 333 atrašanās vieta. Taču pirms nedēļas Latvijas Avīze saņēmusi satrauktus signālus no vietējiem iedzīvotājiem, ka smilšu ieguve joprojām turpinoties. Turklāt tagad racēji esot «iekampušies» Rīgas mežiem piederošajā teritorijā.

Uzņēmumu reģistrs nespēj novērst uzņēmēju rindas pie valsts notāriem, jo notāri dodas bezalgas atvaļinājumos, turklāt to skaits ir mazāks par nepieciešamo.

Vairāki uzņēmēji vērsa DB uzmanību uz paradoksālo situāciju, kad, lai izstāvētu rindu pie valsts notāra Rīgā sava paraksta apliecināšanai esot jāpatērē vairākas stundas, turklāt paradoksālā kārtā vairākās darba vietās esot tukšums. Ironiski tiek norādīts uz to, ka Uzņēmumu reģistrs (UR) ir ne tikai atjaunojis padomju laikos tik ierastās rindas, bet pat neesot nekādu pazīmju tam, ka lietas labā kaut kas tiktu darīts.

To, ka situācija ar rindām atkārtojas regulāri nenoliedz, arī Uzņēmumu reģistra vadība. Galvenais iemesls – nepietiekams finansējums. UR finansējums ir krietni samazināts un ir kritisks jau vairākus gadus pēc kārtas. «Konsolidācijas rezultātā 2009. g. tas tika samazināts par 41%, 2012. g. salīdzinot ar 2008. gadu darba algu sadaļa tika apcirpta par 38%, kamēr štata vietu skaits par 15%, tāpēc arī darbinieki aicināti doties bezalgas atvaļinājumā, vakantās vietas tiek saglabātas uz kādu laiku, taču tas ir īslaicīgs risinājums. Gandrīz uz pusi samazināja algu fondu, bet pienākumi ir nākuši klāt. 2009.gadā ar UR neviens nepārrunāja, kā tiksim galā ar saviem pienākumiem, bet paziņoja ka mums ir ar to jātiek galā,» situāciju skaidro UR galvenais valsts notārs Ringolds Balodis. Savukārt valsts notāriem, kuriem pirmskrīzes periodā (piemēram, 2007.gada) dienā vidēji jāskata 373 lietas, šobrīdjāskata 450 lietas dienā, tajā skaitā arī tādu uzņēmumu lietas, kuru apgrozījums gadā satstāda vairākus desmitus miljonus latus. Viņš atzīst, ka ar piešķirto budžeta apjomu šogad pilna darba laika nodarbināto darba samaksai mēnesī pietrūkst 8500 Ls, tāpēc vismaz vienu un pat divas darba dienas ik mēnesi darbinieks dodas bezalgas atvaļinājumā, un tāpēc var redzēt tukšas darba vietas klientu apkalpošanas zālē. UR vadītājs arī nenoliedz iespaidīgo kadru mainību – vidēji 2010. un 2011. gadā nomainījies katrs piektais darbinieks, kamēr citās tautsaimniecības jomās 6 līdz 8%. «UR strādā kā prakses vieta – poligons – darba pieredzes iegūšanai, un daudziem tas ir tramplīns karjerā, jo vidējā bruto (pirms nodokļu nomaksas) alga valsts notāram ir 470 Ls (561 Ls- 2008.g.) mēnesī un tāpēc daudzi dodas strādāt pat par nedaudz lielāku algu,» darbinieku ievērojamos migrācijas skaitļus skaidro R. Balodis. Iestādes vadītājs arī nav īpaši optimistisks par iespējamo rindu samazināšanos.

Liepājas reģiona poligonā Ķīvītes, ko apsaimnieko SIA Liepājas RAS, nodotas ekspluatācijā apvienotās energošūnas un optimizētā biogāzes un infiltrāta savākšanas sistēma.

Energošūnu un infiltrāta apsaimniekošanas sistēmas optimizācija ietvēra iepriekš neefektīvi izveidoto energošūnu apvienošanu. Līdz ar to nācās pārbūvēt arī biogāzes savākšanas sistēmu šūnu savienojuma vietā. Papildus ierīkota biogāzes savākšanas un regulēšanas stacija, kā arī veikta infiltrāta apsaimniekošanas sistēmas optimizācija, kuras ietvaros infiltrāta attīrīšanas iekārtu jauda palielināta no 3 līdz 5 m3/stundā. Izbūvēts arī infiltrāta uzkrāšanas baseins, bet apvienotās energošūnas daļēji pārklātas ar tehnoloģiski nepieciešamu plēves pagaidu pārklājumu.

Tas esot sens stāsts - kādreiz pirms iebraukšanas rezervātā uz autoceļa stāvējusi zīme «Slīteres valsts rezervāts», bet reiz kāds asprātis uzrakstam noņēmis vārdu «rezervāts», palicis monumentālais - «Slīteres valsts», pirmdien raksta laikraksts Diena.

Mūsdienās par tām Slīteres Nacionālā parka teritorijām, kurās parastam iedzīvotājam bez zinātniskā grāda un zinātniskās izpētes nolūkiem nevajadzētu uzturēties, uz galvenajiem piekļuves ceļiem vai tā sauktajām kvartālstigām informē speciālas ceļa zīmes «Atrasties aizliegts». Tā ir viena ceturtā daļa parka teritorijas, kurā sods par atrašanos dabas rezervāta režīma zonā var būt pat līdz 1000 eiro. Slītere savā ziņā joprojām ir kā maza valsts, kurā pirms nepilna gadsimta aizsāktās dabas aizsardzības tradīcijas saglabātas, pat par spīti ilgstošai militāro spēku klātbūtnei šajā teritorijā. 2000. gadā te tika izveidots Slīteres Nacionālais parks.

Uzsākta pamesto militāro būvju demontāža NBS objektā Zemessardzes poligons Gulbenes novada Galgauskas pagastā.

Padomju laiku kodolraķešu bāze, kas sastāv no četrām 32 metrus dziļām pazemes šahtām un komandcentra vairākos līmeņos, tiks demontēta un pārstrādāta betona šķembās.

Demontāžas darbus vairākus hektārus lielajā apbūves platībā veic uzņēmums Demontāža.lv, un tos paredzēts veikt 6 mēnešu laikā, līguma summa ir 189 906 eiro.

Iespaidīgais militārais objekts ir Padomju laikos aktīvā kodolraķešu bāze Dvina R12, kurā tika glabātas četras kodolraķetes.

Kā stāsta Demontāža.lv vadītājs Mārtiņš Mālnieks, kopumā Padomju laikos Latvijas teritorijā bija 12 kodolraķešu bāzes, no kurām piecas pazemes. Dvina R12 ir pēdējā no šāda veida pazemes atomraķešu bāzēm, pārējās ir jau nojauktas. «Principā tā ir desmitstāvīga grandioza ēka zem zemes, sadalīta vairākos līmeņos, būvēta no ļoti izturīga betona», tāpēc nojaukšanas darbos tiek izmantots īpašs tehniskais aprīkojums – spēcīgi ekskavatori, aprīkoti ar hidrauliskajiem āmuriem un demontāžas šķērēm. Savukārt būvgruži pēc tam tiks pārstrādāti betona šķembās, kuras izmantos autoceļu un laukumu segumu izbūvē.

Vidējā elektrības cena Latvijā šī gada septembrī bija 350,99 eiro par megavatstundu, kas ir par 184,2 % vairāk nekā pērn. Protams, daļēji šo iespaidīgo cenu pieaugumu var skaidrot ar globālajiem ekonomiskajiem satricinājumiem, ko izraisīja Krievijas iebrukums Ukrainā. Taču šis lēciens nebūtu bijis tik dramatisks, ja mēs par savu enerģētisko neatkarību būtu domājuši laikus. Turklāt Latvijā ir resurss, ko izmantot enerģijas ražošanā.

Kara izraisītās resursu krīzes dēļ cenas par elektrību ir palielinājušās visā Eiropā, taču daudzviet kāpums nav tik dramatisks kā pie mums. Piemēram, Polijā vidējā elektroenerģijas cena septembrī bija 175,70 eiro par megavatstundu, bet Zviedrijā – 224,46 eiro par megavatstundu. Acīmredzot varam daudz ko mācīties no tām valstīm, kurās maksa par elektroenerģiju ir zemāka.

Ko varam mācīties no citām valstīm

Mēs nevaram salīdzināt sevi ar Norvēģiju, kurai ir nafta un gāze, bet pavisam viegli varam pielīdzināt sevi Zviedrijai, Polijai vai abām pārējām Baltijas valstīm. Vai varbūt tomēr nevaram? Mūsu tuvākie un tālākie kaimiņi jau sen ir sapratuši, ka veiksmīga politika ir diversificēta politika, tai skaitā elektroenerģijas jomā. Realitātē tas nozīmē izmantot dažādus resursus un tehnoloģijas enerģijas ieguvei. Latvija ir vienīgā valsts Baltijas un Skandināvijas reģionā, kurā kā enerģijas ieguves tehnoloģija vēl nav īstenota atkritumu reģenerācija. Zviedrijā ir 37 atkritumu reģenerācijas stacijas, Polijā ir uzbūvētas jau septiņas, Igaunijā – viena, Lietuvā – arī viena.