Ražošana

Ventspils poligonā apstrādās atkritumus un ražos biogāzi

Vēsma Lēvalde, 30.05.2011

Jaunākais izdevums

Ieguldot, 4,9 miljonus latu, sadzīves atkritumu poligonā Pentuļi, kas atrodas Ventspils novada Vārves pagastā, tiks izveidots atkritumu mehāniskās priekšapstrādes centrs, kā arī atkritumu glabāšanas laikā radušās biogāzes savākšanas sistēma.

2011.gada 1. jūnijā pašvaldības SIA Ventspils labiekārtošanas kombināts valdes priekšsēdētājs Gaitis Celms parakstīs līgumus ar pilnsabiedrību Konsorcijs RTS par projektēšanas un būvdarbiem sadzīves atkritumu poligonā Pentuļi un ar SIA Geo Consultants par būvuzraudzību. Līgumi tiek slēgti Ventspils reģiona atkritumu apsaimniekošanas projekta II kārtas ietvaros.

Iepriekšminētie uzņēmumi tiesības veikt attiecīgos darbus ieguva atklātos iepirkuma konkursos. Pilnsabiedrība Konsorcijs RTS par vairāk kā 3.9 miljoniem latu (bez pievienotās vērtības nodokļa) veiks atkritumu mehāniskās priekšapstrādes centra, kā arī atkritumu glabāšanas laikā radušās biogāzes savākšanas sistēmas ar sadedzināšanas lāpu izbūvi. Savukārt SIA Geo Consultants par 65 tūkstošiem latu (bez pievienotās vērtības nodokļa) nodrošinās būvuzraudzības pakalpojumus.

Konsorcijs RTS veido SIA RTS Infra Construction, AS Ehitus, firma Rand ja Tuulberg, SIA Būvalts R.

Projektu plānots īstenot līdz 2012.gada beigām, izmantojot piešķirto Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansējumu 3,17 miljonu latu apmērā. Pārējos līdzekļus nodrošinās Ventspils Labiekārtošanas kombināts, piesaistot kredītu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Katru gadu atkritumu apglabāšanas nozares komersantiem ir pienākums Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK) iesniegt atskaites par iepriekšējā gada darbības rādītājiem, informē SPRK.

Apkopojot darbības rādītājus SPRK secina, ka 2015. gadā ir nedaudz samazinājies komersantu sniegto regulēto pakalpojumu apjoms, savukārt regulējamās nozares komersantu kopējais apgrozījums no regulējamā pakalpojuma ir palielinājies.

Poligonos apglabāšanai pieņemto sadzīves atkritumu apjoms 2015. gadā bija 514 tūkst. t, kas ir par 2% mazāk nekā 2014. gadā.

Galvenais iemesls, kas ietekmē sadzīves atkritumu apjoma samazinājumu ir tas, ka valstī tiek attīstīta dalīti vāktu atkritumu apsaimniekošana, kā rezultātā nešķirotu atkritumu daudzums, kas nonāk līdz poligoniem, samazinās. Ietekmi uz atkritumu apjomu atstāj arī iedzīvotāju skaita samazināšanās valstī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sporta komplekss 333 no ģimenes biznesa izaudzis līdz uzņēmumam, kas piesaistījis arī starptautiskas nozīmes partnerus

Vladislavam Šlēgelmilham 2002. gadā radās utopiska ideja – izveidot kartinga trasi, kas tajā laikā Latvijā vēl nebija pieejama. Tā sākās sporta kompleksa 333 attīstība. Vēlāk 2007. gadā tika uzbūvēts drošas braukšanas poligons, 2010. gadā atklāts veikparks, 2015. gadā kafejnīca un vēl viena kartinga trase, bet 2017. gadā tika uzbūvēts angārs, biroja ēka un tehniskā zona.

Šajā gadā sporta komplekss papildināts ar jauniem pakalpojumiem – ūdens atrakciju parku, izveidotas jaunas kafejnīcas telpas, infrastruktūra pielāgota lielākam apmeklētāju skaitam, kā arī labiekārtotas piecas kempingu mājiņas. «Visas lietas šeit notiek dabiski – ja ir pieprasījums, tad ir arī piedāvājums. Komunicējam ar mūsu klientiem, mums ļoti interesē arī viņu domas – tā saucamais feedback, ko varētu labāk. Vienmēr uzklausām arī veselīgu kritiku, kā mēs varam attīstīties. Parādījās vēlme pēc nakšņošanas vietām, kafejnīcas, tad arī pludmales zona attīstījās diezgan dabiski,» stāsta V. Šlēgelmilha meita Sibilla Šlēgelmilha.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gadā īstenota Ādažu poligona paplašināšana, poligona teritoriju palielinot par 5259 hektāriem, ko Aizsardzības ministrija pārņēmusi īpašumā no Zemkopības ministrijas un A/S «Latvijas Valsts meži».

Poligona paplašināšana notikusi, lai īstenotu vērienīgākus un sarežģītākus vingrinājumus un militārās mācības, pielāgotu un pilnveidotu militāro infrastruktūru, veicinot Nacionālo bruņoto spēku attīstību. Poligona paplašināšana ļaus paaugstināt personāla sagatavotību, nodrošināt kaujas atbalsta spēju integrēšanu mācībās, kā arī sekmēs Nacionālo bruņoto spēku un sabiedroto valstu bruņoto spēku kaujas spējas, skaidro Aizsardzības ministrijā.

Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrs 2017. gadā nav ieguldījis līdzekļus zemes vai būvju, ēku pirkšanai (iegādei) Ādažu poligona paplašināšanas nolūkos, taču sākotnējais ieguldījums 2016. gadā zemes gabalu sadalīšanai, meža inventarizācijas veikšanai, zemju mērīšanai un ierakstīšanai Zemesgrāmatā, lai no Zemkopības ministrijas varētu pārņemt poligona paplašināšanai nepieciešamos īpašumus, bija 69 693 EUR. Šobrīd turpinās pārrunas ar 59 fizisko un juridisko zemju īpašniekiem un plānots, ka privātīpašumi, kuru platība veido aptuveni 270 hektārus, tiks iegādāti 2018. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Desmit Latvijas poligonu infrastruktūrā pēdējo piecu gadu laikā ieguldīti vairāk nekā 100 miljoni latu, otrdien informē laikraksts Dienas bizness.

Pateicoties Eiropas finansējumam, katrs poligons vidēji saņēmis ap 10 milj. Ls; līderis ir Piejūras poligons ar 18,7 milj. Ls, kam seko Pierīgas atkritumu apsaimniekošanas reģions ar 14,6 milj. Ls, vismazāk - 6,22 milj. Ls - ticis Zemgalei. Par šo naudu vecās izgāztuves rekultivētas, iegādāta tehnika, izveidotas atkritumu šķirošanas līnijas. Oriģinālāki pasākumi veikti, piemēram, Ziemeļvidzemes atkritumu apsaimniekošanas reģionā, kur, pēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības (VARAM) ministrijas datiem uzstādīta arī reversās osmozes iekārta infiltrāta attīrīšanai, Liepājas un Pierīgas reģionos uzstādītas enerģētisko šūnu iekārtas. Rīgas pašvaldības poligons Getliņi kļuvis slavens arī ar saviem aitu un tomātu audzēšanas projektiem, kam gan nesaņēma ES finansējumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunu starptautisku militāro bāzi plānots veidot Aizkraukles novadā un Jēkabpils novadā, otrdien žurnālistiem paziņoja aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP).

Viņš sacīja, ka vieta izvēlēta tāda, lai radītu pēc iespējas mazāk neērtību Latvijas sabiedrībai un pēc iespējas lielāku labumu pašvaldībām.

Lielākā daļa īpašumu, kuros plānots veidot militāro bāzi, piederot VAS "Latvijas valsts meži".

Patlaban sabiedrotie spēki pamatā izvietoti Ādažu bāzē, kurai blakus ir arī mācību poligons. Latvijā lielākā militārā bāze ir tieši Ādažos, kur bez sabiedrotajiem izvietoti arī Nacionālo bruņoto spēku (NBS) karavīri. Tāpat NBS bāzes ir Rīgā, bet Zemessardzes bataljoniem - dažādās Latvijas vietās. NBS karavīri dislocēti arī Liepājā, Lūznavā, Alūksnē, Stāmerienā, Cēsīs un Aviācijas bāzē Ogres novadā.

Lielākais militārais poligons atrodas Ādažu novadā. Tāpat poligoni atrodas Skrundā ("Mežaine"), Augšdaugavas novada Vaboles pagastā ("Meža Mackeviči") un Alūksnes novadā ("Lāčusils"). Poligons ir arī Šķēdē, kas atrodas Pāvilostas novadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atkritumu apsaimniekošana

Getliņi EKO: Pēc pieciem septiņiem gadiem Getliņu atkritumu poligons būs pilns

LETA, 23.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc pieciem septiņiem gadiem Getliņu atkritumu poligons būs pilns, tāpēc jāsāk domāt, kā turpmāk notiks atkritumu savākšana Rīgas reģionā, uzsver poligona apsaimniekotāja «Getliņi EKO» valdes priekšsēdētājs Imants Stirāns.

«Tālāk ir trīs varianti. Viens ir esošā poligona paplašināšana, kam es īsti neredzu iespējas, jo mums apkārt ir vai nu iedzīvotāji, vai ceļi, vai saimniecības. Arī blakus esošais purvs pieder privātam īpašniekam. Otrs variants ir meklēt citu vietu Pierīgā. Taču mēs jau visi skaidri iedomājamies, ka diezin vai kaut kur iedzīvotāji būs laimīgi par tādu kaimiņu kā atkritumu poligons. Turklāt tad tam ir jābūt pietiekami tuvu pilsētai, lai milzīgas izmaksas neveidotu atkritumu transportēšana. Trešais un, pēc manām domām, optimālākais variants ir atkritumu dedzināšana,» pauda Stirāns.

Viņš norādīja, ka šajā variantā poligons paliktu kā vieta, kurā deponē pelnus, kuri veido vien 10% no atkritumu apmēra. Vienlaikus tiktu saražots siltums, kuru var pārdot tālāk iedzīvotājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atkritumu šķirošana, par kuru tiek saņemta liela nauda notiek tikai uz papīra. Pētījums, kura laikā ar GPS raidītāju palīdzību tika noskaidrots atkritumu automašīnu ceļš, liecina - tikai trīs no 59 reizēm šie auto iebrauca atkritumu priekšapstrādes centrā.

TV3 raidījuma Nekā Personīga veica eksperimentu, kura laikā šā gada februārī tika uzstādīti vairāki GPS raidītāji Ziemeļvidzemes atkritumu apsaimniekošanas organizācijas (ZAAO) automašīnām, kas ved atkritumus uz Daibes poligonu. GPS raidītāju signāli tika vēroti trīs nedēļas. Pēc eksperimenta izveidotā GPS karte rāda, ka atkritumu automašīnas brauc uz Daibes atkritumu kalnu nevis pārstrādes centru.

Komentējot iegūtos datus GPS eksperts, kura vārds netiek minēts, atzīst, ka jebkurai GPS iekārtai var būt nobīdes, bet, pēc viņa teiktā, tie ir izņēmuma gadījumi. «Var kļūdīties vienā no simts gadījumiem, bet ne otrādāk. Tas, ko var redzēt novērojumā, ir tendence, ka atkritumu mašīnas nebrauc iekšā pārstrādes centrā,» norāda eksperts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Bez precīzi definētiem mērķiem panākumus sasniegt grūti

Guntars Gūte, Diena, 23.11.2022

Neils Kalniņš: “Kā valsts esam mazi kad tirgus izmērā, gan dažādās citās kategorijās, bet vienlaikus – maziņš tas nenozīmē, ka tas ir slikti, un Latvija, manuprāt, ir izcila gan tajos uzņēmumos, kas šeit darbojas tieši tehnoloģiju laukā.”

Foto: Aivars Liepiņš, Dienas mediji

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mums jāmāk dzīvot tehnoloģiju laikmetā, izmantot to iespējas valsts un sabiedrības labklājības paaugstināšanai, uzsver foruma 5G Techritory programmu direktors Neils Kalniņš.

Tehnoloģiju attīstība šobrīd notiek ļoti straujā tempā, dažādi jauni risinājumi tiek prezentēti teju ik nedēļu. Šķiet, savā ziņā to visu sekmē arī 5G sniegtās iespējas. Arī Latvijā tiek radītas dažādas jaunas lietas, kas arī sekmīgi tiek ieviestas mūsu ikdienā. Kādi mēs izskatāmies uz pasaules fona tehnoloģiju attīstības jomā?

Kā valsts esam mazi kad tirgus izmērā, gan dažādās citās kategorijās, bet vienlaikus – maziņš tas nenozīmē, ka tas ir slikti, un Latvija, manuprāt, ir izcila gan tajos uzņēmumos, kas šeit darbojas tieši tehnoloģiju laukā, gan arī caur šo savu mazumu mēs iegūstam ļoti lielu spēju būt elastīgiem, tādējādi daudz ātrāk spējam reaģēt uz dažādām pārmaiņām un globāliem un lokāliem izaicinājumiem. Protams, te jānovelk zināmu robežu starp tehnoloģiju pasauli un ikdienas dzīvi, jo vienmēr varam skatīties pagātnē – uz nesakārtoto izglītības sistēmu vai ne tik viediem pieņemtajiem lēmumiem saistībā ar Covid-19 apkarošanu vai enerģētikas nozari, kuru negatīvās sekas mēs šobrīd izjūtam – tie ir jautājumi, kurus vienmēr var kāds uzsvērt, norādot, ka nemaz tik sekmīgi mēs neesam un esam pēdējās vietās Eiropā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atkritumu apsaimniekošana Getliņi EKO plāno nākamgad pārrakt un pāršķirot veco atkritumu kalnu un uz tā veidot jaunas šūnas atkritumu noglabāšanai

Tā intervijā laikrakstam Dienas Bizness norāda SIA Getliņi EKO vadītājs Imants Stirāns.

Viņš atzīst, ka pagājušais gads SIA Getliņi EKO kā uzņēmumam bijis samērā labs un pabeigts ar pusmiljona eiro lielu peļņu, kas dod iespēju skatīties nākotnē un domāt, kā attīstīties tālāk. Tāpat spēkā stājās jaunā likumdošana attiecībā uz dabas resursu nodokli (DRN), kas dod iespēju poligoniem pievērst lielāku uzmanību atkritumu pārstrādei, šķirošanai un tamlīdzīgām darbībām, norāda I. Stirāns. SIA Getliņi EKO pagājušajā gadā apgrozīja 14,2 milj. eiro, kas ir par 8,5% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt uzņēmuma peļņa bija 594,3 tūkst. eiro.

Runājot par ienākošo atkritumu daudzumu, I. Stirāns norāda, ka tas saglabājas stabils. «Atkritumu daudzums būtībā parāda ekonomikas attīstību valstī. Maksimālais atkritumu daudzums, kas Getliņos ir bija treknajos gados 2007. un 2008. gadā un sasniedza 430 tūkst. tonnas gadā. Tad sekoja kritums par 30%. Tagad tas ir stabilizējies un ir plus mīnus 300 tūkst. tonnu sadzīves atkritumu gadā. Varu teikt, ka atkritumu apjomi ir stabili ar tendenci pieaugt,» skaidro I. Stirāns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

ZAAO par 483 128 eiro modernizēs atkritumu reģenerācijas procesa iekārtas

Dienas Bizness, 19.06.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA ZAAO uzsāk Norvēģu finanšu instrumenta finansētā projekta CSA poligona Daibe atkritumu reģenerācijas procesu iekārtu modernizācija realizēšanu, informē uzņēmuma pārstāve Zane Leimane.

Projekta ietvaros poligonā Daibe paredzēts uzstādīt jaunu šķiroto atkritumu ķīpu presi un atkritumu iepakojuma maisu uzplēsēju, kā arī izveidot četras jaunas manuālās šķirošanas darba stacijas.

Projekta kopējās plānotās izmaksas ir EUR 483 128. Līdzfinansējums no Norvēģijas finanšu instrumenta līdzekļiem ir EUR 161586.

CSA poligons Daibe ir vienīgā legālā atkritumu noglabāšanas vieta Ziemeļvidzemes reģionā. Poligons darbu sāka 2004.gada nogalē, tā īpašnieks ir pašvaldību uzņēmums SIA ZAAO.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai varēsim atļauties nededzināt atkritumus?

Imants Stirāns, SIA "Getliņi EKO" valdes priekšsēdētājs, 28.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Straujiem soļiem tuvojas brīdis, kad Baltijā lielākais cieto sadzīves atkritumu poligons “Getliņi” būs aizpildīts. Vēl aptuveni piecus, ilgākais septiņus gadus, Rīgas un Pierīgas iedzīvotāju nešķirotajiem sadzīves atkritumiem pietiks vietas atkritumu poligonā, bet ko darīsim pēc tam?

Viens no risinājumiem ir palielināt esošo poligona teritoriju un to mēs arī esam uzsākuši, lai ilgtermiņā plānotu poligona darbību. Paredzams, ka optimālākais risinājums būtu iespēju robežās paplašināt esošo poligona “Getliņi” teritoriju un uzsākt atkritumu dedzināšanas kompleksa izbūves plānošanu.

Tikmēr Eiropas Savienības valstīs joprojām notiek aktīva cīņa par to, lai dedzināšanu atzītu kā pārstrādes procesu. Atkritumu dedzināšanas kompleksa izveide Latvijā neatceltu uzsākto atkritumu šķirošanu mājsaimniecībās, ko liela daļa Latvijas iedzīvotāju jau aktīvi dara, proti, šķirot iepakojumu, stiklu un nu jau pakāpeniski arī bioloģiskos atkritumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvai vajag apsvērt jauna militāra poligona izveidošanu, kas var būt kopīgs ar Latviju, lai spētu uzņemt vairāk karavīru no citām NATO valstīm, paziņoja Seima Nacionālās drošības un aizsardzības komitejas priekšsēdētājs Laurīns Kasčūns.

"Jūs varat prasīt daudzas lietas, bet jums jautās, kur karavīri tiks apmācīti un kur dzīvos," parlamentārietis pavēstīja raidstacijai "Žiniu Radijas". "Mēs risinām šos jautājumus un [attīstām] Rūdninku militāro poligonu."

"Es uzskatu, ka mums vajag sākt runāt par citu poligonu Lietuvā," viņš piebilda.

Lietuvas esošie militārie poligoni ir nepietiekami NATO karavīru pienācīgai uzņemšanai.

Parlaments nesen piešķīra īpašas nacionālas nozīmes statusu Rūdninku poligona attīstības projektam Šalčininku rajonā, lai palīdzētu paātrināt tā īstenošanu.

Kasčūns nepateica, kur jauns poligons varētu tikt uzbūvēts, bet atzīmēja, ka šāds projekts varētu būt pievilcīgs pašvaldībām, kuras tiecas attīstīt savu infrastruktūru un radīt jaunas darbavietas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Piedāvā ekskursijas atkritumu poligonā

Vēsma Lēvalde, 19.04.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas reģiona atkritumu poligona apsaimniekotāja SIA Liepājas RAS papildus pamatdarbībai piedāvā arī ekskursijas un komandu spēles gan poligonā Ķīvītes, gan rekultivētajā izgāztuvē Šķēde.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Getliņi Eko ar atkritumiem nesaistīto biznesa veidu skaits arvien pieaug, šodien raksta Dienas bizness

Rīgas domei un Stopiņu novadam piederošais atkritumu poligons Getliņi EKO jau kļuvuši slaveni ar oranžo tomātu audzēšanu siltumnīcās, kas nopērkami daudzos Latvijas lielveikalos, tiek audzētas arī puķes, bet vasarā kā dabīgie «zālespļāvēji» poligonā tiek izmantotas aitas. Šogad plānā ir arī zemeņu audzēšana, bet vēl nedaudz tālākā perspektīvā – zivis.

«Par zivju šķirni vēl domājam. Galvenā problēma pašlaik ir tāda, ka jāatrod kvalificēti ihtiologi. Potenciāls zivju audzēšanai mums ir, jo ir galvenais resurss – siltums,» DB stāstīja SIA Getliņi EKO valdes priekšsēdētājs Imants Stirāns. DB jau rakstīja, ka gan dārzeņu, gan perspektīvā arī zivju audzēšanu poligons var attīstīt pateicoties poligonā saražotai biogāzei. Siltums tiek izmantots paša poligona vajadzībām, elektrība pārdota a/s Latvenergo, kuras cena pašlaik esot 12,8 sant./kWh.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Getliņi vēlas apiet ES prasību par poligonos noglabājamo pūstošo atkritumu apjomu samazināšanu, trešdien vēsta laikraksts Dienas bizness.

Rīgas un Stopiņu pašvaldībām piederošais atkritumu poligons SIA Getliņi Eko izsludinājis konkursu par atkritumu sagatavošanu noglabāšanai. Paredzēts, ka šī konkursa uzvarētājs Getliņos būvēs 7-20 milj. eiro vērtu atkritumu šķirošanas rūpnīcu. Formālais šī konkursa izsludināšanas mērķis ir ES prasība, kas paredz, ka poligonos jāsamazina biodegradablo jeb pūstošo atkritumu daļa, kas, pēc Getliņu datiem, veido ap 35% no kopējā atkritumu apjoma. ES direktīvā paredzēts, ka metānu izdalošie pūstošie atkritumi, kas ne tikai piesārņo vidi, bet izdalītā metāna dēļ ir arī sprādzienbīstami, nevis turpina atrasties poligonos, bet gan tiek pārstrādāti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Poligona Kaudzītes attīstība virzās uz priekšu

Gunta Kursiša, 23.07.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atkritumu apglabāšanas poligona Kaudzītes attīstītāja SIA Alba 5 noslēgusi vairāk nekā 1,39 milj. Ls vērtu līgumu ar projekta attīstītāju - personu apvienību, kurā ietilpst Kompetech GmbH un SIA Ecotechno Baltic, tāpat noslēgts līgums ar Geo Consultants par 38,8 tūkst. Ls par būvdarbu inženiertehnisko uzraudzību.

Paredzēts, ka ar Kohēzijas fonda (KF) līdzfinansējumu tiks veikta poligona Kaudzītes projektēšana, būvdarbi un tehnoloģisko iekārtu piegāde, kā arī projekta būvuzraudzība.

Jau vēstīts, ka konkurss par projekta attīstītāju tika noslēgts jau šā gada maija vidū, tomēr līdz līguma slēgšanai bija jāveic saskaņošanas darbi, piemēram, ar Vides azsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM).

Projekta ietvaros paredzēta sadzīves atkritumu mehāniskās priekšapstrādes kompleksa izbūve, kura jauda plānota 15 tūkst. tonnu gadā. Kompleksa būves darbos ietilpst atkritumu šķirošanas un apstrādes tehnoloģisko iekārtu piegāde un uzstādīšana, savietošana ar esošo šķirošanas līniju, kā arī inženierkomunikāciju izbūve. Tāpat projekta ietvaros plānota reversās osmozes infiltrāta attīrīšanas iekārtu uzstādīšana un inženierkomunikāciju izbūve – šo iekārtu darbības jauda plānota aptuveni 4,5 kubikmetri stundā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Labi iecerētā sadzīves atkritumu šķirošana, kas ļautu apglabājamo gružu apjomu samazināt par pusi, problēmas rada jau pašā darbības sākumā, bet vides pārvalde ieņēmusi aizstāvja lomu, šodien ziņo laikraksts Zemgales Ziņas.

Neciešamas smakas, milzu atkritumu grēdas iežogotā teritorijā, bioloģiski noārdāmu gružu vietā sasmalcināts metāls un plastmasa, ar atkritumiem piesārņota tuvējā apkaime – tāda aina šonedēļ esot vērojama poligonā Brakšķi Jelgavas pievārtē. Nupat tur darbību sācis ar ES atbalstu SIA Jelgavas komunālie pakalpojumi ierīkotais sadzīves atkritumu šķirošanas laukums.

Par 1,32 miljoniem latu, no kuriem 603,7 tūkstošus sedza ES Kohēzijas fonds, tur noasfaltēts un iežogots laukums, kurā maija beigās ekspluatācijā pieņemtas šķirošanas līnijas tehnoloģiskās iekārtas. Objektā Līvbērzes smerdūklis saimnieko SIA Jelgavas komunālie pakalpojumi (51 procents pieder Jelgavas Domei, bet atlikušās kapitāldaļas – SIA Kulk).

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Demenē sākusi darboties 4,3 miljonus eiro vērta atkritumu šķirošanas līnija

LETA, 09.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daugavpils novada Demenes pagastā, sadzīves atkritumu poligonā Cinīši, testa režīmā sākusi darboties mūsdienīga atkritumu šķirošanas līnija, informēja Daugavpils novada domes pārstāve Olga Smane.

Šķirošanas līniju, piesaistot Eiropas Savienības līdzfinansējumu, uzstādījusi SIA Atkritumu apsaimniekošanas Dienvidlatgales starppašvaldību organizācija. Uzstādīšanas darbos ieguldīti 4,3 miljoni eiro, no kuriem 85% ir Eiropas Kohēzijas fonda finansējums un 15% - uzņēmuma līdzfinansējums.

«2008.gadā tika realizēta projekta 1.kārta, uzbūvēts poligons, kurā ietilpa tikai atkritumu noglabāšana, infiltrāta savākšana un attīrīšana. Otrajā kārtā uzbūvēts angārs, kurā atrodas atkritumu šķirošanas līnija, kas ļauj veikt obligāto atkritumu pirmsapstrādi, atkritumus sadalot frakcijās, no kurām tiek atdalīti bioloģiski ātri noārdāmie atkritumi, dažāda veida iepakojumi, tāpat arī PET pudeles un plastikāta maisi», stāsta projekta vadītājs Aivars Pudāns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības Zaļais kurss pieprasa zaļināt visu tautsaimniecību kopumā, savukārt pie varas esošo politiķu bailes no konkrētu lēmumu pieņemšanas rezultēsies ar nespēju izpildīt Latvijas uzņemtās saistības, kā dēļ cietēji būs visi.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Biogāzes asociācijas valdes priekšsēdētājs Andis Kārkliņš. Viņš norāda, ka problēmas sakne meklējama komunikācijas trūkumā dažādu ministriju vidū, kā ietekmē pieņemtie – sākotnēji šķietami pareizie – lēmumi rada pozitīvu efektu īstermiņā, bet ilgtermiņā – problēmas.

Par to tiks diskutēts SIA Izdevniecība Dienas bizness kopā ar Bright Biomethane rīkotajā konferencē Atjaunojamie energoresursi ilgtspējīgai lauksaimniecības zaļināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai varam tikt galā ar jaunu izaicinājumu – ilgtspējas laikmeta bīstamajiem atkritumiem?

Kaspars Zakulis, Latvijas Zaļā punkta direktors, 03.02.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kā atslogot planētu, taupīt tās resursus un mazināt cilvēku ietekmi uz vidi? Šiem jautājumiem sabiedrības dienaskārtībā ir arvien lielāka nozīme, liekot meklēt jaunas, videi draudzīgas atbildes – atjaunīgas enerģijas ieguves veidus, atkārtoti izmantojamus resursus utt.

Kaut arī jaunie paradumi ir vērtīgi, vēl paies diezgan ilgs laiks, līdz mācēsim no tiem gūt maksimālo labumu un tikt galā ar to nestajiem izaicinājumiem. Bet izaicinājumu risināšanai ļoti svarīgi būs sabiedrības paradumi – piemēram, bateriju un citu bīstamo atkritumu šķirošana, kas tiešā veidā ietekmēs arī ražotāju un tirgotāju paradumus.

Jauns laikmets – jauni paradumi un problēmas

Katrs desmitais Latvijas iedzīvotājs tādus bīstamus atkritumus kā baterijas izmet sadzīves atkritumos, liecina Latvijas Zaļā punkta reizi divos gados veiktais pētījums pērnā gada nogalē. Neatbilstoši utilizētas baterijas rada draudus ne tikai videi, bet arī cilvēka veselībai – viena pirkstiņbaterija noārdīšanās procesā var saindēt pat vienu kubikmetru augsnes un piesārņot gruntsūdeņus. Savukārt piesārņojums ar augu un ūdens starpniecību var nonākt cilvēku uzturā, izraisot smagas un pat letālas saslimšanas. Taču pirkstiņbaterijas ir tikai viens no videi bīstamo atkritumu veidiem līdzās, piemēram, savu laiku nokalpojušām elektroniskajām cigaretēm jeb saltiem, saules paneļiem un elektroauto akumulatoriem, kuri arvien lielākā apjomā ienāk Latvijas tirgū. Galvenā problēma ir tā, ka ar šo atkritumu savākšanu vien nepietiek, tie būtu arī atbilstoši jāpārstrādā, taču ar vienu otru atkritumu veidu pasaule nemaz īsti tik tālu savās prasmēs nav tikusi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pašvaldībai un Stopiņu pagastam piederošais atkritumu poligons SIA Getliņi EKO pēdējos gados attīstījies, lielā mērā pateicoties elektrības ražošanai no biogāzes, trešdien vēsta laikraksts Dienas bizness.

Līdz šim Getliņi, pārdodot elektrību Latvenergo, gadā guvuši ienākumus aptuveni 4 milj. Ls apjomā, laikrakstam stāstīja SIA Getliņi EKO valdes priekšsēdētājs Imants Stirāns.

Šodien, 19. janvārī, Getliņi paraksta līgumu ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju par ES Kohēzijas fonda līdzekļu apgūšanu, kas nozīmē, ka infrastruktūras uzlabošanā, tostarp biogāzes ražošanas apjomu palielināšanā Getliņi līdz 2012. gada beigām investēs 4,28 milj. Ls.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Pirmās tomātu ražas svētki poligonā Getliņi

Lelde Petrāne, 11.08.2011

Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks nogaršo atkritumu poligona "Getliņi Eko" siltumnīcā audzētos dzeltenos tomātus.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešdien poligonā Getliņi norisinājās siltumnīcu atklāšanas un pirmās tomātu ražas novākšanas svētki.

Kā norāda viena no pasākuma rīkotājām Linda Vītola-Barānova, Baltijas lielākais atkritumu poligons Getliņi ir Latvijā unikāls piemērs ekoloģiski saderīgu darbības virzienu ieviešanai. Energobloka saražotais siltums tiek izmantots Getliņi Eko siltumnīcu apsildei, nodrošinot ideālu vidi lauksaimnieciskajai ražošanai gada aukstajos mēnešos. 5,5 m augstajās siltumnīcās, kuru kopējā platība ir 3625m², tiek audzēti tomāti.

Pasākuma laikā pirmo tomātu ražu novāca Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks kopā ar Getliņi Eko valdes priekšsēdētāju Imantu Stirānu un Stopiņu domes pārstāvjiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Stīvēšanās par atkritumu šķirošanas rūpnīcas būvniecības iespējām Rīgā draud Latvijai ar vairāku miljonu latu lielām soda naudām.

Jau otro reizi pārsūdzību dēļ izgāzies Getliņu atkritumu poligona rīkotais konkurss par atkritumu šķirošanas rūpnīcas būvniecību. Rīgas pašvaldības uzņēmuma Getliņi Eko valdes priekšsēdētājs Imants Stirāns drīzumā plāno rīkot trešo konkursu rūpnīcas būvniecībai; ja izgāzīsies arī tas, Getliņi gatavi šķirošanas rūpnīcu būvēt paši.

Tikmēr laiks iet un Eiropas Savienības (ES) noteiktais termiņš - 2015. gads - par obligātu atkritumu sagatavošanu pirms noglabāšanas poligonā, atdalot no tiem pūstošo atkritumu daļu, strauji tuvojas. Ja Latvijas lielākajā pašvaldībā Rīgā atkritumu šķirošana nenotiks, Latvija ES normas izpildīt nespēs, kas rezultēsies miljonos mērāmās soda naudās valsts budžetam, sacīja Latvijas atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Vilgerts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Tokijas izstādes vēriens liecina: Japānas autoindustrijas veselības stāvoklis kļūst arvien labāks

Aldis Zelmenis, speciāli DB no Tokijas, 25.11.2013

Leģendārā Honda superauto

NSX Tas pagājušā gadsimtā 80- tajos apbūra daudzus autoentuzistus pasaulē turpinājums ir pavisam tuvu startam. Kaut arī jaunākās paudzes superauto joprojām atrodas konceptauto statusā, ir pilnīgi skaidrs, ka paredzamā nākotnē tieši šāda izskata NSX ar V6 tiešās iesmidzināšanas benzīnmotoru kombinācijā ar diviem elektromotoriem abiem priekšējiem riteņiem un Honda izstrādāto Super Handling All Wheel Drive pilnpiedziņas sitēmu un citiem moderniem tehniskiem risinājumiem ir jau gatavs kārdināt daudzus īstenus sporta auto cienītājus.

Foto: Aldis Zelmenis, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kā pastāstīja Tokijā sastaptie vietējie autoindustrijas eksperti, ne 2009., ne – vēl jo vairāk – 2011. gadu, kad Japānu piemeklēja postošākā zemestrīce, nevar salīdzināt ar šo gadu.

Atstājot aiz muguras dabas kataklizmas un ekonomikas recesijas radītās likstas, japāņu autozīmoli, iedvesmoti ar samazināto jēnas kursu, kaļ jaunus plānus, lai nosargātu sasniegto un iekarotu jaunas virsotnes. Piemēram, šā brīža pasaulē lielākais autozīmols Toyota noteikti negrasās atdot šo titulu General Motors (GM), Volkswagen vai Hyundai&KIA tandēmam. Savukārt allaž diskrētā un piesardzīgā Honda sasparojusies, ražošanas apjomus no 4 miljoniem 2013. gadā jau pēc trijiem gadiem, proti, 2016. gadā palielinot līdz 6 miljoniem(!) vienību. Šim nolūkam visā pasaulē tiek būvētas 9 jaunas un superefektīvas rūpnīcas, no kurām viena tikko atvērta Japānā. Tie ir jaunākās paaudzes motori un transmisijas, un pagaidām vēl noslēpumā tiek turēti plāni par jaunu modeļu ieviešanu, tostarp arī Eiropas modeļu klāstā. 2015. gadā varam gaidīt daudzus interesantus jaunumus, tostarp CR-V mazāko brāli. Tokijā demonstrētais Honda Vezel, kas decembrī nonāk tirdzniecībā vietējā tirgū, vizuāli un arī tehniski būs līdzīgs tam modelim, kas tiks tirgots Eiropā, vienīgi modeļa nosaukums Eiropā būs pilnīgi cits. Starp citu, atgādināsim, ka 2015. gada sezonā Honda atgriežas Formula 1 sacīkšu seriālā, tādējādi apstiprinot, ka sports ir viens no zīmola imidža stūrakmeņiem, bet inženieriem teicams testa poligons, lai autosportā pārbaudītās tehnoloģijas ar laiku ieviestu ikdienā izmantojamos automobiļos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atkritumu apsaimniekošana

Papildināta - VVD riepas Rīgā uzkrājušajam uzņēmumam piemēro 12,9 miljonu eiro sodu

LETA, 08.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts vides dienests (VVD) pieņēmis lēmumu pārtraukt līgumu ar SIA Riepu bloki par videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekošanas sistēmas piemērošanu un aprēķinājis tam sodu 12 900 624 eiro apmērā, informēja VVD sabiedrisko attiecību speciāliste Maruta Bukleviča.

Papildināta visa ziņa!

Riepu bloku lielākais īpašnieks caur vēl vienu uzņēmumu ir bijušais Zaļo un zemnieku savienības Saeimas deputāts, pašlaik Latvijas Zemnieku savienības Vidusdaugavas nodaļas vadītājs Aivars Dronka.

Vides dienesta skatījumā, uzņēmums kā ražotāju atbildības sistēma nenodrošināja nolietoto riepu pārstrādi atbilstoši normatīvo aktu prasībām, līdz ar to piemērots sods nepilnu 13 miljonu eiro apmērā.

Bukleviča skaidroja, ka naudas sods tika aprēķināts, balstoties uz SIA Riepu bloki pašu VVD iesniegtajām ziņām. 2016.gadā uzņēmums nav pārstrādājis 72,77% jeb 3 909 280 kilogramus no apsaimniekotajām riepām. Dabas resursa nodokļa likme ir 0,33 eiro par kilogramu, taču Dabas resursu nodokļa likums arī paredz komersantam pienākumu par nepārstrādāto riepu apjomu veikt nesamaksātā nodokļa samaksu desmitkāršā apmērā. Līdz ar to SIA Riepu bloki kopējais soda apmērs ir 12 900 624 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru