Saldus novada SIA «Druvas Unguriem» izmaksājamā kompensācija par zaudējumiem, kas radušies Āfrikas cūku mēra (ĀCM) dēļ, varētu pārsniegt miljonu eiro, sacīja Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) ģenerāldirektors Māris Balodis.

Viņš skaidroja, lai saimniecība saņemtu kompensāciju, PVD iesniegs Zemkopības ministrijā (ZM) informāciju par «Druvas Unguros» iznīcināto dzīvnieku skaitu. Pēcāk ZM, atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem, aprēķinās atbalsta likmes - konkrētu daudzumu naudas par konkrētas kategorijas dzīvniekiem. Tad ZM iesniegs valdībā pieprasījumu, lūdzot papildus finansējumu, ko valsts saimniecībai samērā ātri izmaksās.

Balodis piebilda, ka pēcāk daļu līdzekļu valsts atgūs no Eiropas Komisijas (EK). Līdz tam gan paies zināms laiks, kamēr EK veiks aprēķinus. EK Latvijai līdzfinansē izdevumus līdz 75% apmērā par pasākumiem, kas veikti ĀCM uzraudzībā, kontrolē un apkarošanā, taču EK lēmumā par konkrētā gadījumā izmaksājamo atbalsta apmēru ir «griesti».

Pēc Āfrikas cūku mēra (ĀCM) uzliesmojuma Saldus novada uzņēmumā SIA «Druvas Unguri» visu cūku likvidācija varētu tikt īstenota deviņās dienās, ja nebūs tehnisku aizķeršanos, piektdien intervijā Latvijas Radio prognozēja Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) vadītājs Māris Balodis. Valdība cūku likvidēšanai piešķīrusi 367 000 eiro no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

M.Balodis stāstīja, ka dienests šobrīd gatavojās sākt cūku likvidāciju saimniecībā. «Apmēri ir tiešām lieli un mūs gaida saspringtas nedēļas,» teica Balodis. Cūkas tiks likvidētas uz vietas saimniecībā, izmantojot humānu metodi - gāzi. Pēc tam dzīvnieku līķi tiks nogādāti uzņēmumā Limbažos, kur tie augstā temperatūrā tiks sadedzināti. Kopumā ir jālikvidē vairāk nekā 15 tūkstoši cūku.

PVD vadītājs uzsvēra, ka «Druvas Unguri» bija viena no paraugsaimniecībām, kurā biodrošības prasības tika ievērotas visaugstākajā līmenī, stingrākas nekā to paredz Ministru kabineta noteikumi. Tādēļ Balodis nevarēja pateikt, kā vīruss iekļuvis saimniecībā. «Pabeigsim akūto fāzi un tad centīsimies saprast, kā vīruss iekļuvis saimniecībā. Tas gan nebūs viegli,» atzina Balodis. Iespējamība, ka ĀCM vīruss fermā nonācis ļaunprātības dēļ pagaidām netiek izskatīta.

Saldus novada SIA «Druvas Unguri» ar Āfrikas cūku mēri (ĀCM) slimo cūku likvidēšanai plāno atvēlēt 367 000 eiro, paredz valdības ārkārtas sēdē iesniegtais Zemkopības ministrijas (ZM) rīkojuma projekts.

ZM informēja, ka ceturtdien valsts galvenais pārtikas un veterinārais inspektors izdeva rīkojumu par karantīnas noteikšanu un ierobežojumiem Saldus novada Saldus pagastā, pamatojoties uz Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta «Bior» testēšanas pārskatu, kurā ir oficiāli apstiprināts, ka «Druvas Unguros» dzīvniekiem ir konstatēts ĀCM.

Saskaņā ar Lauksaimniecības datu centra datubāzē pieejamo informāciju, inficētajā novietnē šā gada 1.augustā bija reģistrētas 15 570 cūkas. Visi dzīvnieki inficētajā novietnē ir jālikvidē, lai nodrošinātu slimības uzliesmojuma likvidēšanu.

Tā kā patlaban Latvijā ir ļoti silti laikapstākļi, kas pēc cūku nogalināšanas sekmē līķu ātru sadalīšanos, ir pieņemts lēmums dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus pēc iespējas ātrāk likvidēt uzņēmumā SIA «Grow Energy». Uzņēmums ir iesniedzis sarakstu ar dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu transportēšanas un pārstrādes izmaksām, kas veido 316,89 eiro par tonnu. Tādējādi valdībai būs jālemj piešķirt uzņēmumam līdzekļus, kas nepārsniedz 307 700 eiro.

Konkrētu cēloni Saldus novada SIA «Druvas Unguru» mājas cūku saslimšanai ar Āfrikas cūku mēri (ĀCM), visticamāk, neizdosies noskaidrot, aģentūrai LETA sacīja Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) ģenerāldirektors Māris Balodis.

Viņš teica, ka «Druvas Unguri» augstā līmenī ievēroja biodrošību, un arī uzņēmuma teritorija bija norobežota. Tik lielā fermā, kāda ir «Druvas Unguri», būs ļoti grūti noskaidrot patieso cēloni mājas cūku saslimšanai un, visticamāk, to arī neizdosies noskaidrot.

«Ir iespējams noskaidrot, kur ĀCM sākās un kad tas sākās. Taču tiešu saslimšanas ar ĀCM cēloni ir ļoti grūti noskaidrot, ja analīzēs skaidri nav redzams, piemēram, tas, ka cūkām ir baroti āboli, zāle vai dzīvnieku kuņģos atrodas neapstrādātā veidā tieši no laukiem nākusi zaļā masa,» viņš teica. PVD ģenerāldirektors piebilda, ka plānots pētīt «Druvas Unguru» dzīvniekus pa grupām, novietnēm, lai noskaidrotu, kad saslimšana ar ĀCM aizsākās un kāda bija tās dinamika.

Latvijā reģistrēts līdz šim lielākais Āfrikas cūku mēra (ĀCM) uzliesmojums mājas cūkām kopš pirmā uzliesmojuma 2014. gadā - slimība konstatēta Saldus novada SIA «Druvas Unguri» cūku novietnē ar 15 570 cūku lielu ganāmpulku, informē Pārtikas un veterinārais dienests (PVD).

Saistībā ar to piektdien, 3.augustā, plkst.8.30 sasaukta Ministru kabineta ārkārtas sēde. Sēdē tiks lemts par veicamajiem pasākumiem, lai ierobežotu slimības tālāku izplatību. Pēc ārkārtas valdības sēdes atbildes uz žurnālistu jautājumiem sniegs zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) un Pārtikas un veterinārā dienesta vadītājs Māris Balodis.

PVD informē, ka novietnē tiek veikti slimības apkarošanas pasākumi un uzņēmuma darbs ir apturēts. Iemesli, kas varēja izraisīt slimības uzliesmojumu, tiks skaidroti epidemioloģiskajā izmeklēšanā, kas jau ir uzsākta.

Kā norāda PVD, uzliesmojuma dēļ noteikta karantīna - aizsardzības zona trīs kilometru rādiusā un uzraudzības zona desmit kilometru rādiusā ap slimības skarto saimniecību. Šajā teritorijā esošajās novietnēs tiks pastiprināti kontrolēta cūku reģistrācijas un biodrošības prasību ievērošana un cūku veselības stāvoklis, kā arī transportlīdzekļu kustība. Īpaša uzmanība būs pievērsta dzīvnieku, kā arī gaļas produktu pārvadāšanai.

Nevar izslēgt, ka Āfrikas cūku mēra (ĀCM) vīruss tā skartajā Saldus novada SIA «Druvas Unguri» cūku novietnē nonācis ar zāģu skaidām vai autotransportu, aģentūrai LETA pastāstīja Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Ilze Meistere.

Pārbaudot cūku turēšanas sistēmu un biodrošības pasākumus «Druvas Unguri» cūku novietnēs, PVD eksperti konstatējuši, ka biodrošības sistēma bija ieviesta un darbinieki ikdienā to ievērojuši. «Tomēr nevar izslēgt iespēju, ka vīruss novietnē nonācis ar zāģu skaidām, kas ļoti lielā apjomā regulāri tika ievestas novietnēs un izmantotas pakaišiem. Tas ir pozitīvi no cūku labturības, taču ne no biodrošības viedokļa. Tāpat vīruss novietnē varēja nonākt ar autotransportu, kas gan tika regulāri dezinficēts, taču tai pašā laikā ļoti intensīvi izmantots gan izvedot cūkas ārpus novietnes uz kautuvi, gan cūku kompleksa teritorijā, pārvadājot cūkas no viena korpusa uz otru,» sacīja Meistere.

2018. gads būtu vērtējams kā izdevies Āfrikas cūku mēra apkarošanā, ja nebūtu slimības uzliesmojuma SIA Druvas Unguri cūku novietnē Saldus novadā, kur augustā vajadzēja likvidēt 15 570 cūku lielu ganāmpulku, uzskata Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) ģenerāldirektors Māris Balodis.

«Šis slimības uzliesmojums ir rosinājis pārdomas par biodrošību kopumā, kurām nevajadzētu būt. Druvas Unguros biodrošība bija labā līmenī, tomēr slimība izplatījās. Biodrošība šobrīd ir vienīgais ceļš, kā izvairīties no epidēmijas mājas cūkām, vienīgais, ja vēlamies arī turpmāk tirgot un ēst cūkgaļu,» Dienas Biznesam sacīja M. Balodis.

«Druvas Unguru gadījums atkal liek pārdomāt biodrošības efektivitāti. Šādām šaubām nevajadzēja būt,» DB uzsvēra M. Balodis, piebilstot, ka līdz šim Pasaules dzīvnieku veselības aizsardzības organizācijā ir panāktas izmaiņas Āfrikas cūku mēra kodeksā, proti, saslimšana mežacūku vidū automātiski nenozīmē ierobežojumus starptautiskai tirdzniecībai ar mājas cūkām.

Šonedēļ rubrikā Kā top? portāls Db.lv piedāvā aplūkot, kā top zīmola Druvas saldējums produkcija divu kilogramu iepakojumos ar košļeņu aromātu (bubble gum) ražotnē Saldus novada Druvā.

Pēc aptuveni gadu ilga klusuma perioda pagājušā gada rudenī atsāka darboties saldējuma ražotne Saldus novada Druvā. Pēc iepriekšējo saimnieku – Druva Food – maksātnespējas 2017. gadā, ēkas, iekārtas un zīmolu pagājušā gada sākumā iegādājās SIA Tērvete food, kas ietilpst holdingā Agrolats Group.

Jaunie ražotnes saimnieki produkcijai saglabājuši iepriekšējo zīmolu – Druvas saldējums. «Vārds ir vērtība, kas jāsaglabā. Šie mēneši, kopš esam atsākuši ražot un pārdot produkciju, to pierāda. Dzirdam komplimentus, klienti pauž prieku, ka Druvas saldējums atkal redzams veikalos,» stāsta SIA Tēvete food valdes loceklis Andris Limanāns. «Tas tikai apliecina, ka būtu bijis ļoti žēl, ja tas pazustu no tirgus,» viņš piebilst. Pirmajā sezonā Druvas saldējums orientējas uz klientiem Kurzemē, kur zīmols vēsturiski ir vislabāk atpazīstams.

SIA "Tērvete food", kas ietilpst "Agrolats Grupas" uzņēmumu saimē, 2023.gadā turpina ieviest arvien jaunus saldējumu veidus un garšas, kā arī atver veikalu Rīgā, informē uzņēmums.

Šīs sezonas lielākais pārsteigums ir jauni saldējumi mini eskimo grupā. "Domājot par mūsu jaunāko auditoriju, līdzās "TUTAS BIO" saldējumiem vēlējāmies izveidot arī ko košāku un pārsteigumiem pilnu - kā jau bērniem tas patīk -, tāpēc tapa Zemeņu cukurvates saldējums ar sprakšķiem un Zili brīnumi ar sprakšķiem, kuru radīšanā izmantotas augstākās kvalitātes izejvielas, to skaitā, spirulīna ir tā, kas nodrošina Zilo brīnumu skaisti zilgano krāsu," stāsta SIA "Tērvete food" ražošanas vadītāja, pārtikas tehnologs Sanita Vaičkus.

Rūpējoties par to, lai arī klasiski iecienītās garšas tiktu pasniegtas pavisam jaunā veidā, šogad radīti arī jauni saldējumi pašu ceptā vafeļu glāzītē - "divi vienā", proti, vienā saldējuma vafelītē tiek pildīti divi dažādu garšu saldējumi. Citronu sorbets tiek apvienots vienā saldējumā ar vaniļas plombīru, radot "Vasaras" saldējumu, bet Pandas saldējumu līniju papildinās divi "divi vienā" saldējumi - Vaniļas-šokolādes PANDA vafeļu glāzītē un Vaniļas-zemeņu PANDA vafeļu glāzītē. Tāpat kā citu Druvas saldējumu vafeles, arī PANDAS līnijas vafeles tiek ceptas uz vietas Druvas saldējuma ražotnē. Jauno produktu izveidē investēti aptuveni 40 000 eiro.

Šovasar pieprasījums pēc saldējuma palielinājies un ražotājiem kāpuši realizēto saldējumu apjomi, atzina aptaujātie saldējumu ražotāji.

"Food Union" mārketinga vadītāja un valdes locekle Latvijā Ieva Lejniece norādīja, ka, salīdzinot ar 2022.gada martu, aprīli un maiju, šogad realizēto saldējumu apjoms nedaudz pieaudzis.

Pieaugumu viņa skaidroja, kā rezultātu sabiedrības kopējam noskaņojumam un ekonomiskajai situācijai valstī - patērētāji ir sapratuši, kā sadzīvot ar aizvadītā gada inflāciju, tāpēc lēnām sāk līdzekļus tērēt precēm, kas nav pirmās nepieciešamības.

Vienlaikus Lejniece norādīja, ka Latvijā visvairāk tiek realizēti trīs "klasiskie" saldējumi - "Tio" plombīra saldējums lielajā iepakojumā, "Karlsons" un klasiskais "Pols" uz kociņa. Tikmēr internetveikalā "pienaveikals.lv" pircēju grozos biežāk parādās sezonas jaunumi.

SIA "Tērvete Food" šo gadu uzsākusi, atjaunojot zīmola "Druvas saldējums" iepakojuma dizainu, paplašinot produktu piedāvājumu un attīstot jaunus darbības virzienus.

Uzņēmums fokusējas uz zīmola attīstību, paplašina eksporta tirgus, un tāpēc īpaši būtiska ir jaunu, aktuālu produktu ieviešana.

Ražotājs SIA "Tērvete food" zīmola "Druvas saldējums" atjaunošanā investējis 90 000 eiro, vēsta LETA.

"Druvas saldējuma" produktu grozu šosezon papildina jaunie mini saldējumi uz kociņa - Mango-apelsīnu saldējums piena šokolādē, Sāļās karameles saldējums Amber šokolādē, Piparmētru saldējums tumšajā šokolādē un Cigoriņu saldējums tumšajā šokolādē.

"Meklējot risinājumu izcilākajam saldējumam uz kociņa, saldējumu glazūrai izmantojam augstvērtīgu premium šokolādi," stāsta SIA "Tērvete food" ražošanas vadītāja, pārtikas tehnologs Sanita Vaičkus. "Produktu izstrādē ņēmām vērā to, ka siltā laikā saldējums īpaši ātri kūst, tādēļ ikdienas skrējienā saldējuma izmēram ir būtiska nozīme."

SIA “Tērvete food” komanda 2022. gadā ir rūpīgi strādājusi pie zīmola “Druvas saldējums” attīstības un vairāku jaunu produktu līniju izveides.

Gada nogalē uzņēmums saņēmis sertifikāciju bioloģisku saldējumu ražošanai un ievieš tirgū pirmos bioloģiskos saldējumus bērniem sadarbībā ar Latvijā plaši zināmo un iemīļoto bērnu seriālu “Tutas lietas”.

Ņemot vērā tendenci iegādāties ne tikai gardus, bet arī pēc iespējas dabīgus un tīrus produktus, kā arī, domājot par ietekmi uz vidi, “Druvas saldējums” produktu klāsts papildināts ar diviem bioloģiskiem produktiem, piedāvājot klasisko vaniļas un šokolādes saldējumu.

“Bioloģiskā saldējuma tirgus pēdējo desmit gadu laikā pasaulē ir strauji pieaudzis, tāpēc, domājot par saldējumu pašiem mazākajiem, pieņēmām lēmumu radīt tieši bioloģiskās izcelsmes produktus, lai nodrošinātu dabiskāko pieeju,” stāsta SIA “Tērvete food” valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Muižnieks.

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) ir pabeidzis cūku likvidēšanu Āfrikas cūku mēra skartajās SIA Druvas Unguri cūku novietnēs, informē PVD.

Kopumā kopš 4. augusta, kad tika uzsākti slimības apkarošanas darbi, likvidētas un iznīcināšanai nogādātas 16 438 cūkas. Tas ir vairāk nekā sākotnēji lēsts.

Novietnēs turpinās mazgāšana un dezinfekcija. Valdība cūku likvidēšanai no valsts budžeta programmas «Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem» piešķīra 367 000 eiro.

Jau vēstīts, ka augusta sākumā Latvijā reģistrēts līdz šim lielākais ĀCM uzliesmojums mājas cūkām kopš pirmā uzliesmojuma 2014. gadā - slimība konstatēta Saldus novada SIA «Druvas Unguri» cūku novietnē ar 15 570 cūku lielu ganāmpulku.

Saimniecībai izmaksājamā kompensācija par zaudējumiem, kas radušies ĀCM dēļ, varētu pārsniegt miljonu eiro, sacīja PVD ģenerāldirektors Māris Balodis.

Agrolats Grupas uzņēmumu saimē ietilpstošās SIA Tērvete food zīmols Druvas saldējums plāno fokusēties uz eksporta attīstību un paplašināt produktu klāstu četrkājainajiem mīluļiem, intervijā atklāj Tērvete food izpilddirektore, valdes locekle Evita Štrausa un Tērvete food ražotnes vadītāja-tehnoloģe Aiva Knapše

Fragments no intervijas

Kādas ir saldējuma garšu tendences tirgū?

A.K: Interesanti ir tas, ka klasika gadu gaitā nav mainījusies. Vēl joprojām ļoti daudziem cilvēkiem patīk vienkāršs plombīra saldējums, un mājās to ēd, piemēram, ar ievārījumu vai citām piedevām. Ar tām tendencēm ir tā, ka ir modes uzplūdi. Ir tendences dažādām augļu garšām. Šobrīd, manuprāt, arī pistāciju ir viena no tām, kas ir diezgan pieprasīta.

E.Š: Patiesībā vēlmes un pieprasījums pēc dažādības nāk no eksporta tirgiem. Pēdējos trīs gadus ļoti aktīvi strādājam, pārveidojot Druvas saldējumu, lai mēs būtu pieprasīti arī ārpus Latvijas. Diezgan ilgi esam bijuši lokāli zināmi, taču neesam bijuši eksportā. Divus gadus strādājam pie produktu sortimenta. Ko mēs izdarījām – meklējām, kā mēs ar piedāvājumu varam atbildēt tendencēm, kas ir saldējums ar mazāk cukura, piena alternatīvas saldējums (mums ir rīsu piena saldējums), kā mēs varam ražot dažādus vegāniskos sorbetus. Mēs ražotnē ieviesām bioloģisko sertifikāciju, lai, starptautiskā izstādē pie mums atnākot potenciālajam klientam vai partnerim, mēs varam atbildēt tām vajadzībām, kas ir aktuālas. Tāpat saldējums suņiem šobrīd ir tas, kas mums dod zināšanas, kā radīt saldējumu bez pievienota cukura. Mums bija apzināts gatavošanās ceļš, lai mēs varētu startēt starptautiski un tad arī atbildēt tendencēm. Tas ir mājasdarbs. Pat ja mūsu klienti lielveikalā neredz tās iespējas, tad mums šeit ražotnē un ražotnes veikalā klienti var daudz plašāk to baudīt un nogaršot.

Saldējuma ražotājam «Druva food» ir apstiprināts mantas pārdošanas plāns, un mantas pārdošanas termiņš noteikts 30.aprīlis, liecina informācija «Firmas.lv».

Atbilstoši «Druva food» mantas pārdošanas plānam iecerēts pārdot kustamo mantu - automašīnu «Mercedes Benz 2528» ar piespiedu pārdošanas vērtību 6000 eiro, nekustamo īpašumu, tostarp dzīvokli Dārza ielā 2-4, Saldū un veikalu Striķu ielā 7-1A, Saldū, kuru vērtību plānots precizēt, izdarot papildinājumus mantas pārdošanas plānā. Tāpat iecerēts pārdot arī patentu valdē reģistrētas preču zīmes - «Druvas produkti», kas attiecas uz uzņēmuma ražotajiem gaļas izstrādājumiem, termiski apstrādātiem augļiem un dārzeņiem un pelmeņiem, kā arī preču zīmi «Studentu pelmeņi», kas attiecas uz pelmeņiem. Abu preču zīmju kopējā iespiedu pārdošanas vērtība ir 6000 eiro. Prognozējamo līdzekļu apmērs, kurus plānots iegūt pēc neieķīlāto parādnieka mantu pārdošanas, vēl tiks precizēts.

No Komercreģistra izslēgts Druvas saldējuma bijušais ražotājs AS "Druva Food", liecina informācija "Firmas.lv".

Kurzemes rajona tiesas lēmums paredz, ka 12.jūlijā tika izbeigts 2017.gadā iesāktais "Druva Food" maksātnespējas process saistībā ar izpildīto kreditoru prasījumu segšanas plānu. No Komercreģistra uzņēmums izslēgts 14.jūlijā.

Šī gada aprīlī notikušās kreditoru sapulces darba kārtība liecina, ka maksātnespējīgās "Druva Food" pieteikto un atzīto kreditoru prasījumu kopējā prasījuma summa veidoja 7,618 miljonus eiro, tai skaitā 7,106 miljonus eiro galveno pieprasījumu un 512 129 eiro blakus pieprasījumu.

Aģentūras LETA arhīvs liecina, ka "Druva food" mantu par gandrīz miljonu eiro 2018.gadā iegādājās uzņēmums "Tērvete food, kura mērķis bija atsākt ražošanu. Kopumā "Tērvete food" kompānijas "Druva food" mantas kopība izmaksājusi 998 203,5 eiro.

Kurzemes plānošanas reģionā jāapsver desmit ceļu posmu ar kopējo garumu 62,1 kilometri prioritāru asfaltēšanu, secināts pētījumā «Optimālā vispārējās izglītības iestāžu tīkla modeļa izveide Latvijā».

Lai 500 Zantes un 20 Zemītes pagasta iedzīvotājiem paātrinātu nokļūšanu Saldū, kā arī iespējamo pamatskolas reorganizāciju, pētnieki rosina asfaltēt 2,7 kilometrus garo ceļa posmu P109 (Zante - Ciskaiņi), kas atrodas 30,3 kilometrus garajā maršrutā Zante - Saldus. Ceļu posma asfaltēšana ļaus minēto maršrutu mērot nepilnās 28 minūtēs.

Kopumā 17,5 kilometrus rosināts asfaltēt ceļu posmos P109 (Zante - Zemīte) un P109 (Zente - Valdeķi), kas atrodas 26,3 kilometrus garajā maršrutā Zante - Kandava, ko, pateicoties ceļu posma seguma maiņai, varētu veikt par 4,3 minūtēm ātrāk nekā tagad. Šo divu ceļu posmu asfaltēšana dzīves kvalitāti uzlabotu 1286 cilvēkiem četros tuvējos pagastos. Pētnieki skaidroja, ka Zante ir viens no lielākajiem ciemiem, kas nav sasniedzams pa asfaltētu ceļu, turklāt tur var tikt reorganizēta pamatskola, savukārt Zemītes pamatskola ir potenciāli slēdzama. Šis virziens uzlabos Kandavas sasniedzamību, ar ko abām apdzīvotajām vietām ir visciešākās saites, kā arī ar Tukumu un Rīgu.

Latvijas Meža īpašnieku biedrības (LMĪB) konkursā par "Sakoptākā meža" godalgu cīnīsies saimniecības "Druvas" īpašnieks Aivars Vanags no Viļakas novada, saimniecības "Bērzkalni" īpašniece Ilga Sedliņa no Kuldīgas novada un saimniecības "Aizvēji" īpašnieks Staņislavs Salmanis no Limbažu novada.

"Ikviens no īpašniekiem, ko šogad konkursa laikā satikām, ir atšķirīgs, taču visi redzētie meži var kalpot kā labi piemēri citiem mežu apsaimniekotājiem. Mežu apsaimniekošana ir ļoti smags darbs, bet rezultāts, ko mēs redzējām, ir ļoti labs. Šādi apsaimniekoti īpašumi noteikti var iedvesmot citus piedalīties konkursā, rādot priekšzīmi saviem kolēģiem un jaunajai paaudzei, kā rūpēties par savu zemi. Labo stāstu nekad nevar būt par daudz, tāpēc jāturpina runāt par saimniekiem, kas rūpējas par saviem īpašumiem un domā par ilgtspējīgu saimniekošanu," norāda LMĪB valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks.

Šogad starp konkursa dalībniekiem varēja novērot to, ka katrs no viņiem pielieto citas apsaimniekošanas metodes. Tas mudina domāt, ka labi apsaimniekotam mežam nav vienotas definīcijas. Mežā var saimniekot dažādi un tajā pašā laikā ilgtspējīgi.

Pagājušajā nedēļā reģistrēta AS "Mans uzkrājums", starp kuras dibinātājiem ir divi bijušie "Swedbank" valdes priekšsēdētāji - Reinis Rubenis un Māris Mančinskis -, kā arī citi uzņēmēji un finansisti, liecina "Firmas.lv" informācija.

Kompānijas "Mans uzkrājums" pamatkapitāls ir 105 000 eiro.

Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs ir ieguldījumu pārvaldes sabiedrības "Indexo" bijušais valdes loceklis Iļja Arefjevs.

Savukārt "Mans uzkrājums" padomes priekšsēdētājs ir Rubenis, padomes priekšsēdētāja vietnieks ir bijušais "Swedbank" Komunikācijas un ilgtspējas pārvaldes vadītājs Māris Plūme, bet padomes locekle ir bijusī "Enefit" valdes locekle un Analītikas daļas vadītāja Inese Dosē.

Arefjevs skaidroja, ka pieredzējuši Latvijas uzņēmēji un finansisti apvienojuši spēkus, lai atbalstītu ilgtermiņa uzkrājumu veidošanos Latvijas sabiedrībā. "Mans uzkrājums" jau iesniedzis ieguldījumu pārvaldes sabiedrības licences pieteikumu Latvijas Bankā. Licencēšanas process aizņem laiku līdz pat gadam.

Ata Kronvalda fonda veidotajā skolu "Zvaigžņu reitingā" par sasniegumiem 2023./2024.mācību gadā iekļuvušas 15 vidusskolas un ģimnāzijas, liecina reitings.

"Zvaigžņu reitings" novērtē skolas, kuru audzēkņiem ir ievērojami un augsti panākumi starptautiskās olimpiādēs.

Reitinga augšgalā ir Rīgas Valsts 1.ģimnāzija, otrajā vietā ir Rīgas Tehniskās universitātes Inženierzinātņu vidusskola. Tās savas vietas reitingā saglabā jau piekto gadu.

Savukārt top trijniekā iekļuvusi Āgenskalna Valsts ģimnāzija, iegūstot trešo vietu. Ceturtajā vietā palikusi Druvas vidusskola.

Piekto vietu dala Ādažu vidusskola, Rīgas 10.vidusskola, Rīgas Valsts 2.ģimnāzija un Starptautiskā vidusskola "Ekziperī".

Reitingā devītā vieta tikusi Jūrmalas Pumpuru vidusskolai, desmito vietu ieņem Jelgavas Tehnoloģiju vidusskola, 11.vieta ir Jelgavas Spīdolas Valsts ģimnāzija.

Baltijas un Frankfurtes biržu gaida 250 miljonu eiro vērta obligāciju emisija. Eleving Group vadītājs Modests Sudņus (Modestas Sudnius) intervijā atklāj, ka apstākļi naudas piesaistei ir īpaši labvēlīgi un uzņēmums plāno sasniegt savu mērķi.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 30.septembra numurā lasi:

DB analītika

Latvijas lielākie apsardzes uzņēmumi pievienojas DAIF Latvija

Tēma

Latvijā ir visaugstākā sieviešu mirstība Eiropas Savienībā

Ražošana

Druvas saldējums dodas pasaules arēnā

Pārtikas ražošana

Kā pārtikas rūpniecībai uzaudzēt muskuļus?

Uzņēmējdarbība

Apgrozījums aug, bet ar zaudējumiem strādā vairāk

Enerģētika

Enerģētikas nākotne - gāzes un atjaunojamo energoresursu sinerģija

Portrets

Mihails Vilcāns, sēklu ražošanas uzņēmuma Dotnuva Seeds izpilddirektors

Brīvdienu ceļvedis

Mindaugas Rakauskas, telekomunikāciju uzņēmuma Bite Latvija ģenerāldirektors

2019. gads cūkaudzētājiem sākas ar smagu ekonomisku pārbaudījumu – par katru izaudzēto un pārstrādei nodoto dzīvnieku audzētājiem, ievērojot visas izmaksas, jāpiemaksā vismaz 15 eiro.

«Ar nepacietību gaidām jauno valdību, lai runātu par nozari. Cūkkopība ir viena no tām, kuru Eiropas Savienībā atbalsta tikai nacionālās valdības,» Dienas Biznesam uzsvēra Latvijas Cūku audzētāju asociācijas vadītāja Dzintra Lejniece.

Pagājušā gada neražas dēļ lopbarības graudu cenas sasniegušas 200 eiro par tonnu, savukārt cūkas dzīvsvarā nemaksā vairāk par 900 eiro tonnā. Papildus ekonomiskajām grūtībām Āfrikas cūku mēris(ĀCM) turpina uzvaras gājienu Latvijā, pārņemot pēdējās no sērgas brīvās teritorijas Lejaskurzemē.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

1991. gadā dibinātais uzņēmums Miandum no bišu produkcijas ražotāja kļuvis par vienu no pamanāmākajiem transporta un loģistikas pakalpojumu sniedzējiem Latvijā.

Sākumā SIA Miandum nedarbojās loģistikas jomā, jo atjaunotās Latvijas neatkarības pirmajos gados šādas nozares īsti nemaz nebija. Tagad Miandum autoparku veido gandrīz 90 kravas automašīnu, lai gan uzņēmumu tā tagadējā vadītāja Didža Miža vecāki dibināja pavisam citā jomā. Bišu produktu ražošanas un pārstrādes uzņēmums salto kūleņus starp nozarēm veica īsi pirms jaunās tūkstošgades, no bitēm un medus pievēršoties automašīnām un pārvadājumiem.

Rīgas magnēts

Blakus Miandum darbojas maizes Fazer Latvija industriālā maizes ceptuve. Somijas kompānijai ienākot Latvijas tirgū, viņi pirka ārpakalpojumu savas produkcijas piegādei, un tepat blakus bija Miandum. Skandināvu uzņēmums nāca ar augstām prasībām, kas Miandum bija laba skola, palīdzot kompānijai arī turpmāk. Līdz ar Fazer izaugsmi gan Ogrē, gan Latvijā un Baltijā Miandum turpināja augt līdzi šim uzņēmumam. Sadarbība gan Latvijas, gan visas Baltijas mērogā turpinās joprojām. Fazer Latvija apkalpošana nodrošina aptuveni trešo daļu uzņēmuma darba. Pateicoties ievērojamajam un ilggadējajam sadarbības partnerim, Miandum joprojām par savām mājām sauc Druvas ielu Ogrē. «Tajā pašā laikā Rīgā gan uzņēmumu skaita ziņā, gan darbaspēka pieejamības ziņā koncentrējas aptuveni 70% valsts ekonomikas. Diemžēl reģionu uzņēmējiem ar to ir jārēķinās – tirgus un bizness tomēr veidojas ap Rīgu, kas faktiski veidojas par Baltijas ekonomikas metropoli,» vērtē Didzis. Tajā pašā laikā Ogrē ir lētāk īrēt telpas, arī darbaspēks ir nedaudz lētāks, nav mazsvarīgi, ka šeit ir pieejamas stāvvietas un ikdiena rit bez satiksmes sastrēgumiem. Pašlaik Ogrē atrodas ne tikai Miandum centrālais birojs, bet arī servisa zona, kas apkalpo lielāko daļu uzņēmuma autoparka. Kompānijā pašlaik strādā 90 darbinieku, Ogrē – aptuveni 45, un lielākā daļa ir ogrēnieši vai apkaimes iedzīvotāji. Kompānijai augot, tai Ogrē kļuvis par šauru, tāpēc uzņēmums gatavojas sekot biznesa straumei un meklēt jaunu bāzes vietu tuvāk galvaspilsētai. Attīstīties pašreizējā teritorijā vairs nav iespējams, taču Ogrē paliks uzņēmuma filiāle.

Trešdien kooperatīvs Durbes grauds iedarbināja jauno kalti, kas ievērojami paātrinās graudu pieņemšanu. Druvās vēl lielākā daļa labības, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

Durbes grauda vadītājam Sandrim Bēčam raizes rada savestie un zem klajas debess kaudzē sabērtie mitrie graudi, kas sāk bojāties un steidzīgi jākaltē.

Ja graudu mitrums normāls, kaltes jauda ir ap tūkstoš tonnu diennaktī, bet tagad tā spēj izžāvēt vien 400 tonnas.

Jaunās kaltes pirmās kārtas atklāšana bija paredzēta 1. augustā, bet, kā jau lielā būvprojektā, dažādu iemeslu dēļ aizkavējusies. S. Bēča spriež, ka šogad jaunā kalte nedaudz atslogos esošo, bet nākamgad «te visam vajadzētu iet kā pa sviestu».