Janvāra beigās pasaules vadošie prognozētāji nāca klajā ar savām aplēsēm par sagaidāmo pasaules tautsaimniecību sniegumu. Šajās aplēsēs acīs dūrās tas, ka atkal atpalikšana ekonomikas izaugsmes ziņā tiek paredzēta Eiropai.

Jānorāda, ka faktiski visu periodu pēc iepriekšējās finanšu krīzes pamatā ieskicēja tas, ka Eiropas izaugsme, salīdzinot ar citu vadošo pasaules ekonomiku pieaugumu, bija visai nīkulīga un neizteiksmīga.

Līderi būs citi

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) nu paredz, ka eirozonas ekonomika šogad kopumā palielināsies par 4,2%, kas nebūtu slikti. Savukārt ASV ekonomikai un Ķīnai pieaugums tiek lēsts attiecīgi 5,1% un 8,1% apmērā. Tāpat SVF rēķina, ka tieši Eiropa pagājušajā gadā kopumā piedzīvoja lielāko sitienu pa savu ekonomiku, kur tā saruka par 7,2%. ASV ekonomika savukārt 2020. gadā esot samazinājusies par 3,4%, bet Ķīnas IKP pat esot pieaudzis par 2,3%, kas uzskatāms par izcilu sniegumu uz apkārtējās datu mīnusu vērtas fona.

Iespējams, Eiropai neliels mierinājums varētu būt gaidāms 2022. gadā, kad reģiona IKP pieaugšot par 3,6%. Savukārt ASV ekonomika tad palielināšoties mazāk – par 2,5% un Ķīnas – par 5,6%.

Protams, aplēšu izteikšana šobrīd joprojām saistās ar šaušanu miglā – neskaidrība ir milzīga, un notikumi var attīstīties ļoti dažādi.

Dati rāda, ka lielas cerības joprojām ekonomiskās aktivitātes ziņā tiek saistītas ar šā gada otro pusi. Tomēr līdz tam visai ticams ir tas, ka Eiropai būs īsā laika periodā jau otro reizi jāatkrīt atpakaļ recesijā. Tāpat, izaicinājumiem potenciāli ievelkoties un sabiedrībām esot arvien neapmierinātākām, arvien kārstāka aina var kļūt uz reģiona politiskās skatuves. Nupat sabrukusi, piemēram, Itālijas valdība. Nav izslēgts, kas līdzīgas krīzes var plaukt un zelt arī citur.

"Šis gads sevišķi Eiropai ir sācies uz mīkstākām kājām. Te izskatās, ka liela tās ekonomikas daļa ir atgriezusies recesijā. Ķīna jau ir sasniegusi savu pirmspandēmijas ekonomikas līmeni, un ASV to izdarīs šā gada beigās. Eirozona to varētu izdarīt 2022. gada beigās," "Bloomberg" skaidro "HSBC Holdings" analītiķi. Arī Eiropas Centrālās bankas (ECB) vadītāja Kristīne Lagarda norādījusi, ka ceturtā ceturkšņa eirozonas ekonomikas kritums būs "aizceļos" arī uz šā gada pirmajiem trīs mēnešiem.

"Mums 2021. gads ir jāsadala divās daļās. Mums ir viss, kas vajadzīgs, lai piedzīvotu spēcīgu, ātru atveseļošanos tajā brīdī, kad pandēmija būs pārvarēta," savukārt optimismu saglabā, piemēram, Francijas Finanšu ministrs Bruno Le Mērs.

Vakcinēšanās haoss

Pieejamā informācija liecina, ka eirozonā vakcinēšanās līderi šīs (janvāra beigu) nedēļas vidū bija Dānija un Malta. Šajās valstīs uz katriem 100 cilvēkiem pret Covid-19 bija sapotēti četri cilvēki. Savukārt Vācija tie esot bijuši vien aptuveni divi cilvēki uz 100. Krietni labāk, kas pēc visa Brexit varētu būt kā dadzis acī Eiropas Savienībai, šajā ziņā klājies Apvienotajai Karalistei, kura iespējusi vakcinēt katrus septiņus no 100 cilvēkiem. Vēl labāka aina ir ASV, kura var lepoties ar 10 šādiem cilvēkiem uz 100. Ja ES nespēs tikt galā ar šo vakcinēšanās procesu, tad var spekulēt, ka tas graus ne tikai reģiona reputāciju, bet pat leģimitāti tās sabiedrības acīs.

"Šāda atpalikšana droši vien vēl vairāk iecementēs ekonomiku ierobežojumus. Kontrasts izskatās ļoti liels," teikuši arī bankas Barclays pārstāvji un vērš uzmanību pat uz veselu "Atlantisko plaisu". "Skatījums uz ASV uzlabojas, bet uz Eiropu tas pasliktinās. Nedomāju, ka abu ekonomiku atveseļošanās iespējas ir vienādas," savukārt klāsta "BofA Global Research" ekonomisti.

Katrā ziņā Eiropā vakcinēšanās starts pret Covid-19 vīrusu ir bijis lēns, un šo procesu apdraud arī pēkšņa "AstraZeneca" vakcīnu piegādes krīze. Sarežģījumiem esot vairāk nekā gribētos, dzīve pandēmijas apstākļos var ievilkties. Tas nozīmē, ka ekonomiku smacējošie ierobežojumi var būt ilgāki un iespaidot šīs vasaras tūrisma sezonu. Arvien skaļāki kļūst aicinājumi īstenot tā saucamo vakcīnu protekcionismu vai nacionālismu. Tas nozīmētu, ka valstis, kurās vakcīnas ražo, vispirms domās par savu sabiedrību imunitātes nodrošināšanu. Tikmēr citiem šādā gadījumā tiks vien tas, kas paliks pāri.

Vakcīnu proetcionisms var radīt vēl labāku fonu īstenot tradicionālo protekcionismu. Nav izslēgts, ka pēc pandēmijas pārvarēšanas pieaugs reģionālā sacensība, jo valdības ekonomikas būs stimulējušas dažādi. Piemēram, viena valsts vai reģions vairāk būs atbalstījusi kādu vienu vai otru savu nozari, par ko savukārt kāds cits būs apvainojies, kas to tādā apmēra darījis nebūs. Attiecīgi var rasties ļoti pateicīgs fonds, lai aktualizētos kādi jaunu strīdi un kādi, piemēram, papildu tarifi, lai izlīdzinātu konkurences nosacījumus. Tāpat var tikt veidoti "nacionālie čempioni" - valdību atbalstītas kompānijas, kuru mērķis ir izkonkurēt citus sāncenšus citās valstīs vai reģionos. Aicinājumi veidot šādus čempionus arvien skaļāki kļūs Eiropā, piemēram, no Francijas puses.

Rezultātā "Bloomberg" raksta, ka notiekošais apstiprina gluži vai dabīgo pieņēmumu, ka Eiropas tautsaimniecībā ir tā, kas izaugsmes ziņā ASV un Ķīnai vienmēr mēģina vilkties iepakaļ. Līdzīgi tās tā ir bijis lielu daļu no šī gadsimta un sevišķi izteikti – pēc 2008. gada globālās finanšu krīzes, kuru Eiropā papildināja parādu krīze, kurai spilgts simbols bija Grieķija (un Eiropas Dienvidi kopumā).

Eiropa joprojām nav nekāds viendabīgais veidojums, un šī krīze arī var nozīmēt, ka vieni pēc šī visa galvu paceļ ātrāk un izšķirīgāk nekā citi. Piemēram, tai pašai Itālijas ekonomikai pirmspandēmijas līmeņa atkaroša varētu notikt vien 2023. gadā, liecina SVF prognozes.

Par maksāšanu domāt nevajag

Kopumā SVF no šī gada gaida pasaules ekonomikas pieaugumu par 5,5%. Oktobrī tie bija 5,2%. Pamatā prognozes uzlabotas uz ASV rēķina (oktobrī tika lēsts, ka ASV IKP šogad pieaugs vien par 3,1%), kur to ļaut darīt likuši pieņēmumi par ļoti dāsniem papildu šīs tautsaimniecības stimulēšanas pasākumiem. Savukārt tās uz leju koriģētas kontinentālajai Eiropai (no 5,2% līdz minētajiem 4,2%) un Apvienotajai Karalistei. Savukārt no 2022. gada SVF gaida pasaules ekonomikas pieaugumu par 2,2%. "Tagad daudz kas ir atkarīgs no sacensības starp mutējošo vīrusu un vakcīnām un no spējas sniegt efektīvu atbalstu līdz brīdim, kad pandēmija noplaks," prezentējot savas jaunākas aplēses teica SVF galvenā ekonomiste Gita Gopinata.

Viena no pandēmijas sekām ir straujos tempos augošie valdību parādi. Tas pats SVF lēš, ka pasaules valdību parāds šogad pietuvosies 100% no globālās ekonomikas apmēra. Pirms pandēmijas tas atradās pie 84% atzīmes. Savukārt attīstīto valstu parāds pret IKP šogad pietuvošoties 125% no IKP (pirms pandēmijas tie bija 105%, un 30 gados šis īpatsvars ir vairāk nekā dubultojies).

Valdību spējai aizņemties industriāli attīstītajos reģionos palīdz ļoti zemas procentu likmes, kas ir centrālo banku intervenču rezultātus. No otras puses tas liek domāt, ka šādas likmes nekāda mērā vairs patiesi neaino valstu riskus. Ir skaidrs, ka pārskatāmā periodā kaut kas līdzīgs budžeta disciplīnai modē nebūs, kas gan rada riskus nākotnē. Pagaidām, protams, vispirms jāapdzēš aktuālais ugunsgrēks, jo pretējā gadījumā būs nodegusi visa māja.

Katrā ziņā līdz ar pandēmiju ļoti krasi mainījies skatījums uz parādiem un deficītiem. SVF nu sludina, ka lielākā daļa attīstīto valstu pēc koronavīrusa krīzes var sadzīvot ar daudz augstāku valsts parādu. Organizācija arī aicinājusi valstis "pārskatīt" savus publisko finanšu noteikumus, nevis steigties samazināt saistības. Arī Pasaules bankā valda līdzīgs sentiments, kur tās vadība norādījusi, ka vispirms vajagot "uzvarēt Kovidkaru", bet "maksāt par to vajag pēc tam".

Pandēmija esot saasinājusi nevienlīdzību, kur 2020. un 2021. gadā gandrīz 90 miljoni cilvēku pasaulē varētu nonākt galējā nabadzībā, ziņo SVF. Covid-19 sāga pasaulei no 2020. līdz 2025. gadam būs nozīmējusi zaudētu ekonomikas izlaidi 22 triljonu ASV dolāru apmērā, ja salīdzina ar prognozētajiem līmeņiem pirms pandēmijas aktualizēšanās.