Jaunākais izdevums

Rūdis Rubenis izveidojis albumu Saruna ar mērķi saglabāt senču dzīvesstāstus pierakstītā formā un kolekcionēt tos kā vērtīgas ģimenes pērles

Pamatdoma – jaunatne šo albumu dāvina saviem vecvecākiem un vecākiem, lai viņi atbild uz grāmatā minētajiem jautājumiem. Tie raisa dažādas atmiņas un, atbildot uz šiem jautājumiem, cilvēki pieraksta savu dzīvesstāstu, un tad pārējie ģimenes locekļi tos var izlasīt un nodot mazbērniem. Rūdis uzskata, ka ir svarīgi saglabāt atmiņas, jo tās paliek ne vien ģimenē, bet arī pašam aizpildītājam vēlreiz ļauj atcerēties savu dzīvi un tādējādi mierīgi atskatīties uz to, ne tikai visu laiku nemitīgi skriet uz priekšu. «Un tas piešķir lielāku jēgu visam, ko darām, jo varam apgūto piefiksēt un nodot tālāk. Jauniešiem ir vērtīgi izlasīt savu vecvecāku pieredzi un labāk saprast savu dzīvi, veikt salīdzinājumu. Tas ļauj labāk apzināties sevi, savu ģimeni, savas saknes,» viņš spriež un cer, ka šis albums rosinās daudzas sarunas ar vecvecākiem. Rūdis uzskata, ka mūsdienās cilvēki saknes novērtē vairāk nekā agrāk. Viņš to skaidro ar to, ka vēsturiski, sabiedrībai attīstoties, rodas resursu pārpalikums – ir vairāk brīvā laika, un tas dod iespēju pievērsties dažādiem jautājumiem.

Domājot par nākotni, viņam ir tālejoši plāni. «Šis izdevums ir latviešu valodā un paredzēts Latvijai. Ja projekts būs veiksmīgs, ir doma to piedāvāt arī kaimiņvalstīs,» atzīst Rūdis.

Kad viss jau ir

Doma par šādu albumu Rūdim radās, kad viņa draudzenes vectēvam bija dzimšanas diena un bija jāizdomā, ko uzdāvināt. Viņš meklēja dažādas idejas internetā, un vienā no vietnēm bija saraksts ar dažādiem sadzīviskiem priekšmetiem, kur cita starpā bija minēta ideja uzdāvināt grāmatu ar sagatavotiem jautājumiem, kas atvieglo sava dzīvesstāsta pierakstīšanu. «Man tā šķita lieliska ideja. Bieži vien cilvēkiem gados ir grūti kaut ko uzdāvināt, jo viņiem jau ir viss vajadzīgais. Šī ideja šķita kā iespēja uzdāvināt kaut ko patiesi vērtīgu, kas paliks arī nākamajām paaudzēm un kas ir ne tikai manta, kas sniedz īslaicīgu prieku, bet gan īpaša iespēja pašam vēlreiz pārdomāt savu dzīvi, pierakstīt svarīgāko un šīs atmiņas nodot citiem. Tas uztur cilvēciskas attiecības un prieku,» saka Rūdis.

Visu rakstu Veicina sarunas ar vecāko paaudzi lasiet 12. septembra laikrakstā Dienas Bizness.

TEV VARĒTU INTERESĒT ARĪ:

Sākam biznesu: Jāpiedāvā kas atšķirīgs

Sākam biznesu: Pierakstu klades ietērpj koka vāciņos

Pievienota galerija - Sākam biznesu: Klades domas lidojumam

Sākam biznesu: Piedāvā mobilo lietotni satiksmes noteikumu apguvei

Sākam biznesu: Visbiežāk strādā naktīs

Sākam biznesu: Gribētos sasniegt Ameriku

Sākam biznesu: Lai bērni domātu līdzi

Sekojot idejai: Lielākais gandarījums – grāmatas

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izdevniecība “Dienas Bizness” sadarbībā ar “MiTek Baltic” 23. martā organizē tiešsaistes konferenci nozares profesionāļiem “Koka būvniecība Latvijā – attīstības iespējas un izaicinājumi”.

Koka kā būvniecības materiāla konkurētspēja nepārtraukti pieaug, to apliecina gan tehnoloģiskās iespējas, gan vispārējā nepieciešamība rast klimatneitralitāti veicinošus risinājumus.

Kamēr citās valstīs koks kā atjaunīgais dabas resurss, viens no ilgtspējīgākajiem materiāliem, kura pielietošana ir teju neierobežota, tiek plaši izmantots pilsētapbūvē, Latvijā par koka būvniecības priekšrocībām ir tikai aptuvens priekšstats. Lielākā daļa no koka saražotās produkcijas tiek eksportēta uz citām valstīm, kur koka būvniecība ir augstu novērtēta.

Kā Latvijā veicināt koksnes materiālu izmantošanu ēku būvniecībā? Vai nākotnē šī nozare varētu ieņemt nozīmīgu daļu no kopējās Latvijas tautsaimniecības attīstības? Cik informēta ir sabiedrība par koka ēku ilgtspējību un ko valsts no savas puses var darīt, lai apgūtu nozares potenciālu, īpaši, ja raugās no klimatneitralitātes rakursa?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar jaunu standartu energoefektīvu koka konstrukciju būvju celtniecībā atklāta Ogres Centrālā bibliotēka.

Ēka būvēta ar līmētā koka konstrukciju tehnoloģiju, kas to ierindo kā vienu no pirmajām ar šādu metodi celtajām sabiedriskajām ēkām Latvijā.

Divstāvu celtne ir tā dēvētā pasīvā ēka jeb ēka ar nulles enerģijas patēriņu. Ēku nesošās konstrukcijas ir izgatavotas no līmētiem masīvkoka paneļiem, kas līmēti krusteniski un gareniski, tādējādi iegūstot augstu strukturālo izturību un stabilitāti, kas nepieciešama nesošajām konstrukcijām.

Jaunajā ēkā ierīkots apgaismojums ar viedo vadību, izmantojot līdz pat 80 procentiem dabiskā apgaismojuma. Izmantojot pieejamos resursus un apliecinot energoefektivitāti, tiks darbināta rekuperācijas ventilācijas sistēma, kas izvadīs gaisu, saglabājot tā siltumu. Ēkā izbūvēta unikāla apkures sistēma ar kanalizācijas notekūdeņu siltummaiņu, kurpretim ātrijā izveidota zaļā augu siena, kuras apūdeņošanai paredzēts izmantot savākto nokrišņu ūdeni.

Komentāri

Pievienot komentāru