Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) nākamnedēļ dosies vizītē uz ASV, kur tiksies ar ASV viceprezidentu Džo Baidenu, enerģētikas sekretāru Ernestu Monicu un potenciālajiem investoriem, informē Valsts kancelejas Komunikācijas departamentā.

Vizīte ASV notiks no 28.aprīļa līdz 2.maijam, un tās mērķis ir stiprināt abu valstu sadarbību drošības jomā, veicināt politisko dialogu gan ASV nacionālajā līmenī, gan štatu līmenī, kā arī attīstīt sadarbību ekonomikā un stiprināt saiknes ar latviešu diasporu ASV.

Saistībā ar NATO Straujuma ar ASV amatpersonām runās par alianses prioritārajiem stratēģiskajiem jautājumiem, kā arī par ASV spēku klātbūtnes nostiprināšanu Baltijas jūras reģionā.

Viens no vizītes būtiskākajiem mērķiem būs ekonomisko attiecību stiprināšana. Lai gan līdz šim Latvija jau ir daudz paveikusi dialoga stiprināšanā ar ASV, tomēr šīs valsts tirgum ir lielas perspektīvas un abu valstu uzņēmējiem ir neizmantots sadarbības potenciāls. Vizītes laikā puses meklēs iespējas, kā to attīstīt.

Nodokļu reformā paredzētie pasākumi veicinās mazo iemaksu veicēju līdzvērtīgu dalību pensiju izmaksā šodienas pensionāriem, kā arī uzlabos viņu aktivitāti sava sociālā nodrošinājuma veidošanā, uzskata Labklājības ministrija (LM).

Kā aģentūrai LETA pavēstīja LM sociālās apdrošināšanas departamenta direktora vietniece Airīna Dreimane, Nodokļu politikas pamatnostādnes 2018.-2021.gadam paredz, ka saimnieciskās darbības veicēji, kuru ienākumi mēnesī nesasniedz minimālās algas apmēru, no ienākumiem veiks 5% maksājumu privātajā pensiju fondā, turklāt no autoratlīdzības izmaksātāja līdzekļiem par autoratlīdzības saņēmēju tiks veiktas 5% iemaksas pensiju apdrošināšanai.

Abi nodokļu politikas pamatnostādnes paredzētie pasākumi uzlabošot mazo iemaksu veicēju sociālo nodrošinājumu pensiju apdrošināšanai.Tāpat sociālā nodrošinājuma uzlabošanos veicinās nodokļu politikas pamatnostādnēs paredzētā minimālās algas palielināšana no 380 uz 430 eiro, skaidro Dreimane.

Zviedrijas parlamenta vēlēšanas iezīmējušas jaunu, krietni sarežģītāku politisko ainu. Pašlaik nav skaidrs, kuri cilvēki un politiskās idejas turpmāk valdīs Zviedrijā, norāda SEB analītiķi.

Eksperti pieturas pie iepriekšējām prognozēm, ka politisko kompromisu rezultātā veidosies brīvāka fiskālā politika, durvis uz svarīgajām strukturālajām reformām vēl nav aizcirtušās, «Swexit» risks ir zems, un Zviedrijas finanšu aktīvi no papildus risku uzcenojumiem necietīs. Piedāvājam 15 jautājumus un atbildes par jauno politisko situāciju un tās ietekmi uz Zviedrijas ekonomiku.

1. Kurš uzvarēja Zviedrijas parlamenta vēlēšanās 2018. gadā?

Kā tika prognozēts iepriekš, vēlēšanu provizoriskie rezultāti iezīmē jaunu un sarežģītu politisko ainu. Vēlētāju līdzdalība bija augsta, apliecinot iedzīvotāju vēlmi ietekmēt politiskos procesus valstī. Labējā spārna populisti «Zviedrijas Demokrāti» (ZD) ieguvuši labākas pozīcijas, savukārt Sociāldemokrāti (S) un Moderātu partija (M), salīdzinājumā ar 2014. gada vēlēšanu iznākumu, ir lielākie zaudētāji. Visas astoņas parlamentā pārstāvētās partijas ir pārsniegušas 4% robežu un iekļuvušas arī jaunajā sasaukumā.

Zviedrijai būtu grūtības sniegt palīdzību Baltijas valstīm un nodrošināt savu aizsardzību Krievijas militāras agresijas gadījumā, norāda Zviedrijas Karaliskās militāro zinātņu akadēmijas loceklis atvaļinātais Zviedrijas bruņoto spēku ģenerālmajors Kārlis Neretnieks.

Savā pētījumā Neretnieks norāda uz nepieciešamību uzlabot stratēģiski svarīgās Gotlandes salas aizsardzību, kā arī uzlabot valsts gaisa aizsardzību, lai varētu sniegt atbalstu NATO vadītai Baltijas valstu glābšanas misijai.

Ziņojumā analizēta Zviedrijas bruņoto spēku stratēģija pēc 2014.gada, vērtējot to pēc trim notikumu scenārijiem, kas saistīta ar Krievijas radītiem draudiem Baltijas valstīm.

Stratēģijas analīze iekļauta Neretnieka grāmatā Till Broders hjalp ("Palīdzība brāļiem"), ko izdevusi Zviedrijas Karaliskā militārā zinātņu akadēmija. Pētījumā apskatīti trīs iespējami notikumu scenāriji Baltijas valstīs.

Pirmais scenārijs apskata nemilitāru krīzi, līdzīgu kā Bronzas karavīra situāciju Tallinā 2007.gadā, kas noved pie salīdzinoši smagas politiskās krīzes starp Krieviju un Igauniju. Dokumentā norādīts, ka šāda situācija var skart vai nu Igauniju, vai Latviju, vai arī abas valstis.

Latvijā, Baltijā, Eiropā un visā pasaulē bankas kontrolē aizvien stingrāk, un sodus tās izpelnās regulāri, neraugoties uz to, ka aizvien vairāk investē īpašu speciālistu apmācībā un atalgojumā. Kas soda, kā veidojas summas un kādēļ sodītāji ir dažādu valstu uzrauginstitūcijas, Dienas Bizness apkopoja dažādos medijos iepriekš publicēto, kā arī izvaicāja Latvijas Bankas ekspertus.

Vispirms, lai izprastu banku sodus, jo sevišķi, ja runa ir par naudas atmazgāšanas aizdomām, man ir pavisam vienkāršs piemērs no paša sadzīves, kas parāda problēmas būtību pēc līdzības. Visi zina par busiņiem, kas vadāja paciņas uz Lielbritāniju un atpakaļ, ņemot no klienta nelielu atlīdzību. Reiz Doveras ostā gadījās redzēt, kā šādu busiņu aiztur, un sapratu, ka tas nonāks zem preses, proti, par sodu, ka pārvadāta kontrabanda, busiņu iznīcinās. Bija iespēja painteresēties, par ko tik barga attieksme. Esot atrasts Krievijas marķējuma cigarešu bloks. Viens! Parunāju arī ar busiņa šoferi. “Nu nevaru es pārbaudīt katru paciņu! Saku, lai neliek, bet redzi, kāds ielika. Pat nezinu, kurš, jo konfiscēts ir viss!” tā šoferis.

Latvijā jau septīto gadu norisinās Zviedrijas Biznesa gada balva, kuras galvenais mērķis ir izcelt veiksmīgus starptautiskas sadarbības un ilgtspējīga biznesa piemērus, kā arī aktualizēt korporatīvās atbildības pret sabiedrību un vidi nozīmīgumu, informē balvas pārstāvji.

Pasākums tiek veidots kā ikgadēja diskusiju platforma, korporatīvo līderu tikšanās vieta un iedvesmas, ideju avots ilgtspējīgas uzņēmējdarbības veicināšanai.

Zviedrijas Biznesa gada balvai var pieteikties vai tikt pieteikts ikviens uzņēmums vai organizācija, kas darbojas Latvijā. Pieteikumu šogad iespējams iesniegt kādā no trīs kategorijām: Ilgtspējīgas attīstības balva, Gada korporatīvās sociālās atbildības iniciatīva un Gada jaunais uzņēmējs.

Pasākumu rīko Zviedrijas vēstniecība un Zviedrijas Tirdzniecības un Investīciju padome.

«Ik gadu augošais pieteikumu skaits mūs priecē, ļaujot domāt, ka uzņēmēji arvien vairāk domā par ilgtspējīgu attīstību. Mēs ceram, ka šī pozitīvā tendence turpināsies arī šogad un īpaši iedrošināt vēlamies jaunās uzņēmējas. Pagājušā gada nogalē publiskotais Globālais uzņēmējdarbības monitorings parādīja, ka Latvijas sievietes ir aktīvākās starp jauno uzņēmumu dibinātājām Eiropā un veido 10% no pieaugušo sieviešu skaita. Uzmanības vērts ir arī otrs fakts no pētījuma – no tiem 35% iedzīvotāju, kas spēj saskatīt uzņēmējdarbības iespējas, tikai mazliet vairāk nekā puse jeb 60% uzskata, ka viņiem piemīt nepieciešamās biznesa vadības prasmes. Tas skaidri norāda uz neizmantotā uzņēmējdarbības potenciāla esamību. Mēs ticam, ka Zviedrijas Biznesa gada balva uzņēmējdarbībā un mūsu dalībnieku pieredze var palīdzēt Latvijas iedzīvotājiem likt lietā savas biznesa vadības prasmes, lai valsts tautsaimniecība kopumā varētu attīstīties vēl straujāk,» saka Zviedrijas Tirdzniecības un Investīciju padomes Latvijā vadītājs Ansis Mūrnieks.

Eiropas līderi, cenšoties novērst eirozonas parāda krīzes sekas, otrdien tiksies samitā, lai spriestu par milzīgā jauniešu bezdarba līmeņa samazināšanu reģionā, raksta Bloomberg.

Septembrī jauniešu (līdz 25 gadu vecumam) bezdarba līmenis pieauga līdz 24,1%.

Pēc tam, kad Eiropas Centrālā banka pagājušajā nedēļā pārsteidza tirgus, samazinot eiro bāzes procentu likmi, Eiropas līderi tiksies, lai parādītu, ka arī viņi ko dara, lai atrisinātu vienu no reģiona sasāpējošajām problēmām. Itālijas premjerministrs Enriko Leta ir sacījis, ka jauniešu bezdarbs Itālijā ir īsts murgs, jo septembrī tas sasniedzis rekordaugstu līmeni – 40,4%, liecinot par sliktu vidi jaunajam darbaspēkam.

«Īstermiņā, par spīti valdības pūlēm, sagaidāms, ka bezdarba līmenis Itālijā saglabāsies aptuveni pašreizējā līmeni,» sacījis Monte dei Paschi di Siena ekonomiste Nikola Zambli. Savas prognozes viņš pamatojis ar valsts sarežģīto situāciju un politisko nestabilitāti.

Uzņēmumus Latvijā aicina piedalīties Zviedrijas Biznesa gada balvai, kas ceturto gadu tiek rīkota, lai noskaidrotu atbildīgākos uzņēmējus un izceltu Zviedrijas un Latvijas veiksmīgas sadarbības piemērus un abu valstu kopīgās vērtības.

Zviedrijas Biznesa gada balvai var pieteikties ikviens uzņēmējs vai organizācija, kas darbojas Latvijā. Konkurss noris šādās kategorijās: «Stabili augošs un ilgtspējīgs uzņēmums Latvijā», «Korporatīvās sociālās atbildības projekts vai iniciatīva», «Gada jaunais uzņēmējs» kā arī «Vides balva», kas ir šā gada jauninājums.

«Līdzās balvas kategorijām, kurās vēlamies izcelt sociāli atbildīgos, ilgtermiņā domājošos, kā arī spējīgākos jaunos uzņēmējus, šogad ar Zviedrijas uzņēmuma RagnSells atbalstu esam nolēmuši atsevišķi izcelt vides aspektu. Šajā kategorijā vēlamies noskaidrot tos uzņēmumus, kas apzināti strādā videi draudzīgi un pastāvīgi iegulda ekoloģiskās situācijas uzlabošanā,» norāda Zviedrijas Eksporta padomes Latvijā vadītājs Ansis Mūrnieks.

Vidējais Zviedrijas pašvaldības darbinieks nodokļos samaksā aptuveni 70% no savas mēnešalgas, raksta thelocal.se.

Strādājošie, kuru mēneša ienākumi ir 25 tūkst. Zviedrijas kronu jeb 3810 ASV dolāru, nodokļos samaksā 17,2 tūkst. Zviedrijas kronu – 69% no algas, liecina Swedbank veiktais pētījums, ko citē medijs.

25 tūkst. Zviedrijas kronu ir vidējā alga pašvaldībā strādājošajam, liecina Zviedrijas Statistikas biroja 2011. gada dati.

«Nodokļi, kas redzami mūsu rēķinos, ir viena lieta, tomēr, ja skaita klāt arī nodokļus, kas tiek samaksāti par patēriņa precēm un atskaitīti no bruto algas, to apjoms pieaug trīskārši,» norāda Marija Arengarta (Maria Ahrengart) no Swedbank Personīgo finanšu institūta (Institutet för Privatekonomi).

Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts šonedēļ, no 6.novembra līdz 7.novembrim, atradīsies darba vizītē Zviedrijā, lai kopīgi ar Latvijas uzņēmējiem Jenšēpingā piedalītos Starptautiskajā inženierzinātņu nozares izstādē Elmia Subcontractor - 2012, kuras nacionālās partnervalsts statusā šogad ir Latvija, informē Ekonomikas ministrija.

Izstādē Elmia Subcontractor, kas ir vadošā mašīnbūves un metālapstrādes nozares izstāde Zviedrijā, šogad būs pārstāvēti gandrīz 20 Latvijas uzņēmumi, kā arī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) un Latvijas Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācija. Izstādes laikā paredzēta ekonomikas ministra un uzņēmēju diskusija Latvia Today, kā arī oficiālā pieņemšana Latvijas nacionālajā stendā, piedaloties Latvijas un Zviedrijas puses uzņēmējiem.

Lai iepazīstinātu ar investīciju un sadarbības iespējām ar Latviju, kā arī aicinātu paplašināt darbību Latvijā, ekonomikas ministrs izstādes laikā tiksies arī ar vairāku Zviedrijas uzņēmumu vadību, kuru meitasuzņēmumi jau darbojas Latvijā, piemēram, lielveikalu un noliktavu iekārtu izgatavošanas uzņēmumu ITAB, metālapstrādes uzņēmumiem LEAX Group un Sperre Group u.c..

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis 18.oktobrī apmeklēs Lielbritānijas galvaspilsētu Londonu ar mērķi stiprināt Latvijas un Lielbritānijas sadarbību uzņēmējdarbībā un investīciju jomā. Premjers tiksies ar Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas vadību, Direktoru institūta pārstāvjiem un Lielbritānijas uzņēmējiem, informēja Valsts kanceleja.

Vizītes laikā V.Dombrovskis uzstāsies Direktoru institūta seminārā par investīciju vidi Latvijā un iespējām, kas tiek piedāvātas ārvalstu uzņēmējiem biznesa veikšanai Latvijā. Tāpat premjers tiksies ar Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) prezidentu seru Sumu Čakrabarti (Suma Chakrabarti), kā arī piedalīsies ERAB rīkotajā forumā Investē Latvijā, informējot investorus par Latvijas ekonomiskās izaugsmes piedāvātajām iespējām, perspektīvākajām investīciju jomām un projektiem.

Plānotas arī atsevišķas tikšanās ar vairāku Lielbritānijas lielo uzņēmumu vadību. Tostarp, premjers tiksies ar uzņēmumu HSBC, BlackRock un Rothschild pārstāvjiem.

Zviedrijas bankas «Swedbank» padomes priekšsēdētājs Jērans Pēšons, jaunieceltais bankas valdes priekšsēdētājs Jenss Henriksons un tās pagaidu vadītājs Anderss Kārlsons piektdien Tallinā tiksies ar Igaunijas premjerministru Jiri Ratasu un vairākām citām augsta ranga amatpersonām .

Pirmdien Igaunijas «Swedbank» paziņoja, ka ir pārtraukts darba līgums ar līdzšinējo vadītāju Robertu Kitu un par jauno vadītāju iecelts Olavi Leps.

«Swedbank» grupas vadības pārstāvji tiksies ar Ratasu, Igaunijas Bankas prezidentu Madisu Milleru, finanšu ministru Martinu Helmi un Igaunijas finanšu pakalpojumu uzraudzības iestādes vadītāju Kilvaru Kesleru.

Tā būs pirmā reize, kad jaunais «Swedbank» padomes priekšsēdētājs un jaunieceltais valdes priekšsēdētājs apmeklē Igauniju.

Igaunijas «Swedbank» pirmdien paziņoja, ka darbu «Swedbank» un tās valdē atstāj bijušais Igaunijas bankas vadītājs Roberts Kits, bijušais finanšu direktors Vaiko Tammeveli un privāto klientu apkalpošanas vadītāja Kaje Metsla. Banka darba attiecību pārtraukšanu pamatoja, norādot, ka tās ir sekas iekšējas izmeklēšanas rezultātiem. Izmeklēšana tika sāka pēc ziņām, ka starp I «Swedbank» un «Danske Bank» Baltijas struktūrvienībām notikuši aizdomīgi naudas pārskaitījumi.

Latvija pirms dažiem gadiem nonāca sarežģītā ekonomiskajā situācijā Parex bankas sabrukuma, nevis šajā Baltijas valstī ieplūdušā Zviedrijas kapitāla dēļ, kā tas bieži tiek apgalvots.

Ar šādu paziņojumu klajā nācis Zviedrijas ārlietu ministrs Karls Bilts, trešdien vēstī biznesa avīzes Aripaev interneta izdevums.

Žurnālistiem, kas atspoguļo Igaunijas prezidenta Tomasa Hendrika Ilvesa vizīti Zviedrijā, Bilts uzsvēris, ka zviedru naudas lielais apmērs Latvijas, Lietuvas un Igaunijas finanšu sistēmās ne tikai neesot kaitējis Baltijas valstīm, bet tieši pretēji - palīdzējis tām izkļūt no krīzes un atveseļoties no recesijas.

Latvijas finanšu sistēmā sarežģījumi radās Parex bankas dēļ, nevis zviedru kapitāla dēļ. «Viņiem [Latvijā] bija viena liela [nacionālā kapitāla] banka, un viņi joprojām cīnās ar tās radītajām problēmām,» atgādināja Zviedrijas ārlietu resora vadītājs.

Reaģējot uz Zviedrijas mediju interesi, banku grupa "SEB Group" paziņojumā plašsaziņas līdzekļiem atzinusi, ka tās Igaunijas meitasuzņēmumā notikuši aizdomīgi darījumi desmitiem miljardu eiro vērtībā, vēsta laikraksts "Postimees".

"Mēs vēlamies arī turpmāk būt caurskatāmi, un tagad esam prezentējuši detalizētākus savus vēsturiskos datus par Baltijas reģionu," banka paziņoja, informējot, ka tagad ir publiski pieejami dati par vēsturiskiem darījumiem Igaunijā 2005.-2018.gadā.

SEB publicētie dati liecina, ka šajā laikā caur Igaunijas banku SEB izplūda 25,8 miljardi eiro aizdomīgu līdzekļu. "Postimees" norādīja, ka tas ir daudz vairāk nekā iepriekš lēsa Zviedrijas pētnieciskie žurnālisti.

"Nepieciešamības gadījumā mēs esam reaģējuši uz pazīmēm par ļaunprātīgiem nodomiem vai negodīgu rīcību. Mūsu veiktā visaptverošā analīze par uzņēmējdarbību Baltijas valstīs liecina, ka SEB nav izmantota sistemātiskai naudas atmazgāšanai. Tomēr jebkurā brīdī visās bankās pastāv riski, ka var notikt finanšu noziegums," norādīja "SEB Group" vadītājs Jūhans Tūrjebijs.

Zviedrijas valdība no 2,7 līdz 1,1 procentam samazinājusi iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmes prognozi 2013. gadam, pavēstījis valsts finanšu ministrs Anders Borgs, vēsta The Local. Zviedrijas ekonomikas sabremzēšanās tiek saistīta ar eirozonas krīzi.

Tāpat Zviedrija prognozē, ka nākamgad valstī būs lielākas bezdarba līmenis – 8,2% apmērā, iepriekš prognozēto 7,5% vietā. «[Ekonomikas] atveseļošanās būs ilga un trausla. Darba tirgu nākošajos gados var raksturot kā vāju un vārgu,» norādījis A. Borgs.

Zviedrijas valdība prognozē, ka bezdarba līmenis savu augstāko punktu 8,3% apmērā sasniegs 2014. gadā, bet 2015. gadā samazināsies līdz 7,4 procentiem. Tāpat A. Borgs pavēstījis, ka nākamos trīs gadus Zviedrijas budžets, visticamāk, būs ar deficītu.

«Ir kļuvis skaidrs, ka krīze Eiropā un notikumi ASV [fiskālās klints tuvošanās] negatīvi ietekmē nodarbinātību un Zviedrijas ekonomikas izaugsmi. Mēs 2013. gadu varam prognozēt kā vājas izaugsmes gadu,» uzsvēris Zviedrijas finanšu ministrs.

Apmēram 1000 dokeru astoņās Zviedrijas ostās trešdien streikoja pēc tam, kad viņiem neizdevās nodrošināt kolektīvo darba līgumu, un šis streiks izraisīja ostu darbības apturēšanu.

Zviedrijas Dokeru arodbiedrības biedri streikoja dažādās ostās visā valstī, tai skaitā Malmē dienvidos, uz divām līdz trim stundām.

Atbildot uz to, darba devēju organizācija «Zviedrijas Ostas» izsludināja lokautu.

Ja netiks panākta vienošanās, tad tuvāko dienu laikā streiks tiks paplašināts uz pavisam 15 ostām, ieskaitot valsts lielākās ostas Stokholmā un Gēteborgā.

«Ir skaidrs, ka konflikts smagi un drīz kaitēs Zviedrijas uzņēmumiem,» paziņoja Zviedrijas Transporta uzņēmumu konfederācijas vadītājs Matiass Dāls.

Īpaši smagi tas skars mežsaimniecību, kas ir viena no lielākajam Zviedrijas uzņēmējdarbības nozarēm.

Mežsaimniecības grupa «Stora Enso» pauda bažas, ka tās produkcijas piegādes kavēsies, sevišķi Gēteborgas Ro-Ro terminālī.

Konferences “Slush” ietvaros notiekošo Latvijas jaunuzņēmumu un investoru brokastu mērķis ir veicināt Latvijas jaunuzņēmumiem iespēju satikt savai jomai saistošos investorus

Šo pasākumu rīko “Techchill” sadarbībā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru. “20 Latvijas jaunuzņēmumi tiksies ar 40 starptautiskiem investoriem, kurus mūsu komanda ir ielūgusi, balstoties uz jaunuzņēmumu darbības jomām. “Slush” ir pasaulē vadošā jaunuzņēmumu konference, līdz ar to Latvijas jaunuzņēmumiem šī ir unikāla iespēja piekļūt tik ļoti plašam investoru lokam,” teic Madara Ermansone, “TechChill” vadītāja.

Pasākumā piedalīsies divdesmit Latvijas jaunuzņēmumi un tehnoloģiju uzņēmumi, to skaitā “Entangle”, “Marine Digital”, “Vigo”, “Robotic Solutions”, “Roboeatz”, “LightSpace Technologies”, “FIXtender”, “TrustSearch”, “Mappost”, “Overly”, “Snapio”, “PVStream”, “Scada”, “Sizz App”, “Catalyco”, “Telemedicine”, “InLable”. Kopumā ar Latvijas jaunuzņēmumiem tiksies četrdesmit investoru pārstāvji no tādiem akseleratoriem, uzņēmumiem un riska kapitāla kompānijām kā “Superhero Capital”, “Startup Wise Guys”, “Karma Ventures”, “Inventure”, “Next Media Accelerator”, “Microsoft”, “Brightly Ventures”, “Baltic Sandbox”, “VIGO Ventures”, “Vertical”, “Practica Capital”, “Albion VC”, “Nordic Ninja VC”, “Seedrs” un citām.

Naudas grūtībās nonākušais Zviedrijas autoražotājs Saab trešdien paziņojis darbiniekiem, ka viņiem nav nepieciešams atgriezties darbā, jo finansējuma meklējumi joprojām turpinās. Nauda ļautu atkal iedarbināt ražošanas līnijas, kas apturētas jau vairāk nekā trīs nedēļas, vēsta thelocal.se.

Darbiniekiem sniegta jaunākā informācija par situāciju un norādīts turpināt palikt mājās, jo «ražošanas līniju nevar normāli darbināt», sacījusi autoražotāja pārstāve Gunilla Gustavs, skaidrojot, ka trešdienas darbinieku sanāksme tika plānota kopš pagājušās nedēļas.

Tikmēr Zviedrijas premjerministrs Frēdriks Reinfelds un uzņēmējdarbības ministre Moda Olofsone abi atkārtoti trešdien apliecinājuši, ka Zviedrija kā valsts neplāno iesaistīties un glābt Saab, ja tas nespēs nodrošināt finansējumu, lai «noturētos virs ūdens».

«Mēs esam darījuši, cik varējām,» teikusi Olofsone.

Latvijas Hokeja federācija (LHF) arī pēc pasaules čempionāta turpina sarunas ar valstsvienības galveno treneri Bobu Hārtliju par tālāko sadarbību, taču pagaidām līdz līguma parakstīšanai abas puses vēl nav tikušas, sacīja LHF ģenerālsekretārs Viesturs Koziols.

Jau vēstīts, ka Latvijas valstsvienība Hārtlija vadībā pagājušajā nedēļā noslēdza dalību pasaules čempionātā, izcīnot desmito vietu, kas ir komandas labākais sasniegums kopš 2012.gada. Latvijas izlase bija ļotu tuvu tam, lai pirmo reizi kopš 2009.gada iekļūtu ceturtdaļfinālā, tomēr pēdējā spēlē nespējot nosargāt uzvaru pār Vāciju, vēlāk tai zaudējot "bullīšu" sērijā, izslēgšanas spēlēs neizdevās iekļūt.

Pērnā gada nogalē Hārtlijam stājoties pie izlases stūres, līgums ar viņu tika noslēgts pēc sistēmas 1+1. Jau pasaules čempionāta laikā LHF uzsāka pārrunas par sadarbības turpināšanu, abām pusēm pie sarunu galda sēžoties arī pēc planētas meistarsacīkstēm.

Latvijas vīriešu basketbola izlases pretinieki Parīzes olimpisko spēļu kvalifikācijas turnīrā Rīgā būs Gruzijas, Filipīnu, Brazīlijas, Melnkalnes un Kamerūnas izlases, pirmdien tika noteikts Starptautiskās Basketbola federācijas (FIBA) izlozē.

Latvija A grupā tiksies ar Gruziju un Filipīnām, bet B grupā spēlēs Brazīlija, Melnkalne un Kamerūna.

Pārējos trīs kvalifikācijas turnīrus uzņems Pireja Grieķijā, Valensija Spānijā un Sanhuana Puertoriko.

Valensijā A grupā spēlēs Spānija, Libāna un Angola, bet B grupā tiksies Polija, Somija un Bahamu salas.

Pirejā A grupā spēlēs Slovēnija, Jaunzēlande un Horvātija, bet B grupā spēlēs Grieķija, Dominikānas Republika un Ēģipte.

Sanhuanā A grupā spēlēs Lietuva, Meksika un Kotdivuāra, bet B grupā tiksies Puertoriko, Itālija un Bahreina.

Balstoties uz FIBA pasaules rangu, kas tika atjaunots pēc Pasaules kausa finālturnīra, izlozes pirmajā grozā bija Spānija, Latvija, Lietuva un Slovēnija, otrajā grozā - Brazīlija, Itālija, Grieķija, Polija, trešajā - Puertoriko, Melnkalne, Dominikānas Republika un Somija, ceturtajā - Jaunzēlande, Gruzija, Meksika un Libāna, piektajā - Horvātija, Kotdivuāra, Angola un Filipīnas, bet sestajā - Ēģipte, Bahamu salas, Kamerūna un Bahreina.

Valsts prezidents Raimonds Vējonis rīt tiksies ar 13.Saeimā ievēlēto partiju frakciju vadītājiem, lai pārrunātu politisko partiju redzējumu par turpmāko valdības veidošanas procesu, tai skaitā iespējamo atbalstu vienam Ministru prezidenta amata kandidātam, aģentūru LETA informēja Valsts prezidenta kancelejā.

Sarunas ar frakciju vadītājiem notiks atsevišķi, katram veltot aptuveni pusstundu, liecina publicētā Vējoņa darba kārtība.

Prezidents ar partiju pārstāvjiem tiksies secīgi atbilstoši to iegūtajam atbalstam vēlēšanās.

Plkst.13 Vējonis tiksies ar partijas «Saskaņa» Saeimas frakcijas vadītāju Jāni Urbanoviču, plkst.13.30 - ar «KPV LV» frakcijas priekšsēdētāju Ati Zakatistovu, bet plkst.14 - ar Jaunās konservatīvās partijas (JKP) frakcijas vadītāju Jutu Strīķi.

Plkst.14.30 notiks saruna ar partiju apvienības «Attīstībai/Par!» (AP) frakcijas priekšsēdētāju Danielu Pavļutu, plkst.15 - ar nacionālās apvienības «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un Brīvībai/LNNK» (VL-TB/LNNK) pārstāvi Raivi Dzintaru, plkst.15.30 - ar Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) politiķi Uldi Auguli, bet plkst.16 sarunu raundu noslēgs tikšanās ar partiju apvienības «Jaunā Vienotība» frakcijas līderi Ainaru Latkovski.

Ekspertu žūrija noteikusi finālistus, kas pretendēs uz «Zviedrijas Biznesa gada balvu 2012» stabili augošu un ilgtspējīgu uzņēmumu, sociālās atbildības projektu, jauno uzņēmēju un vides balvas kategorijās.

Kategorijā «Stabili augošs un ilgtspējīgs uzņēmums» šogad iesniegts lielākais pieteikumu skaits - 30 uzņēmumi, bet finālam žūrija izvirzījusi pārtikas ražotāju Aloja-Starkelsen, kokapstrādes uzņēmumu Latvijas Finieris un tipogrāfiju Livonia Print.

Kategorijā «Korporatīvās sociālās atbildības projekts» šogad saņemts 21 pieteikums. Finālam ir izvirzīti dažāda mēroga sociālās atbildības projekti, kuri gan demonstrē uzņēmumu korporatīvās vērtības, gan arī sniedz atbalstu dažādām sabiedrības grupām - Clarion Collection Hotel Valdemars ar projektu Viena viesnīca – viena ģimene, Henkel Latvia mācību projekts SOS bērnu ciematos Veidojot nākotni un Lattelecom iniciatīva interneta prasmju mācīšanai gados vecākiem cilvēkiem «Pieslēdzies, Latvija!».

Swedbank akciija nedēļas laikā zaudējusi aptuveni piektdaļu vērtības, liecina biržu dati. Otrdien akcijas cena saruka par 1,7% līdz 170,45 Zviedrijas kronām. Pirms nedēļas cena bija pie 210 kronām.

Akcijas cena brīvo kritienu uzsāka aizvadītajā trešdienā, kad izskanēja ziņas par Swedbank iesaisti naudas atmazgāšanas darījumos.

Trešdien, 20. februārī, Zviedrijas sabiedriskās televīzijas SVT ziņoja, ka pastāv aizdomas, ka «Swedbank» varētu būt iesaistīta naudas atmazgāšanā caur Dānijas banku «Danske Bank».

Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs «Re:Baltica», kas Zviedrijas televīzijas izmeklēšanā bijis Latvijas partneris, publicējis materiālu, norādot, ka arī Latvijas «Swedbank» klientu vidū bija firmas, kuru naudas izcelsmei vai arī to patiesajiem īpašniekiem vajadzētu radīt vismaz jautājumus uzraugošajām iestādēm un bankai pašai.Tika publicētas ziņas par izmeklēšanu, kas ilgusi gandrīz pusgadu un kuras pamatā ir nopludināta starpbanku pārskaitījumu datu bāze, kuru avots atstāja kādā Rīgas pakomātā, žurnālisti atlasījuši 50 «Swedbank» klientu, kuru darbība atbilst vairākiem «sarkanajiem karogiem» jeb aizdomas raisošām pazīmēm, piemēram, nav zināmi patiesie īpašnieki, firmas reģistrētas ārzonās vai aizdomīgās jurisdikcijās, vai arī nav iespējams pierādīt, ar ko tās nodarbojas.

Sviesta deficītam Zviedrijā turpinoties jau otro mēnesi, piensaimniecības nozare joprojām cīnās, lai apmierinātu pieprasījumu, un plaukti lielveikalos vēl aizvien ir tukši, vēsta thelocal.se.

Sviesta deficīts esot saistīts ar ēdiena gatavošanas tendencēm, diētām un to, ka jaunieši «pagriež muguru» piensaimniecībai.

«Vienlaicīgi vērojamas divas acīmredzamas tendences. No vienas puses pieprasījums pēc sviesta un krējuma pieaug, no otras puses ražošana pēdējo gadu laikā sarūk,» stāstījis Klaess Henriksons (Claes Henriksson) no Zviedrijas piena giganta Arla.

Zviedrijas TV šefpavāre Leila Lindholma, kura savos kulinārijas padomos ieteikusi izmantot sviestu, ir viena no tām, kuru Zviedrijas plašsaziņas līdzekļi vaino šī produkta trūkumā.

«Tas ir ļoti glaimojoši, ka viņiem jādomā, ka man ir tik liela ietekme uz Zviedrijas sabiedrību, bet es uzskatu - tas ir mazliet pārspīlēti,» komentējot šo viedokli, sacījusi pati šefpavāre. Pēc viņas domām, ir vairāki iemesli, kādēļ zviedri izvēlas pilntauku produktus, nevis «vieglākus».