Makroekonomika

Pētījums: Latvijas iedzīvotāji aktīvi iesaistās ēnu ekonomiku veicinošās aktivitātēs

Lelde Petrāne,01.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iedzīvotāji Latvijā un Baltijas valstīs kopumā ar toleranci izturas pret sabiedrības iesaistīšanos ēnu ekonomiku veicinošās aktivitātēs un aktīvi iesaistās šādās aktivitātēs arī paši- tāds ir galvenais secinājums no nesen publiskotā pētījuma, kuru veica Lietuvas Brīvais tirgus institūts sadarbībā ar Dr. Arni Sauku (Rīgas Ekonomikas augstskola- SSE Riga), Dr. Friederich Schneider (Johannes Kepler Universitāte, Austrija) un zinātniskajām institūcijām no Igaunijas, Polijas, Baltkrievijas, kā arī Zviedrijas.

Kā uzsver viens no pētījuma līdzautoriem Dr. Arnis Sauka: «Šis pētījums apstiprina, ka ēnu ekonomika Latvijā ir ne tikai ļoti augsta, bet arī lielāka kā pārējās divās Baltijas valstīs. Tam par iemeslu, cita starpā, ir iedzīvotāju negatīvā attieksme pret valsts sniegtajiem pakalpojumiem kā arī augsti darbaspēka nodokļi.»

Komentējot pētījuma datus, līdzīgu viedokli attiecībā uz galvenajiem iemesliem salīdzinoši augstākām ēnu ekonomikas aktivitātēm Latvijas iedzīvotāju vidū pauž arī Johannes Kepler Universitātes (Austrija) profesors Dr. Friedrich Schneider: «... Baltijas valstu vidū tieši Latvijas iedzīvotāji ēnu ekonomiku akceptē visvairāk. Kā galvenais iemesls tam varētu būt tas, ka daudz izteiktāk kā iedzīvotāji Lietuvā un Igaunijā Latvijas iedzīvotāji atzīst, ka neredz jēgu maksāt nodokļus, jo valdības sniegtie pakalpojumi ir sliktas kvalitātes. Iedzīvotāji Latvijā ir arī izteikti neapmierinātāki ar lieliem algas nodokļiem, tāpēc izvēlas saņemt lielāku algu neoficiāli.»

Atbilstoši pētījuma rezultātiem, 58% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka ir pieņemami strādāt, ja ir parakstīts oficiāls līgums ar uzņēmumu, tomēr daļa algas tiek saņemta aploksnē. Salīdzinājumam- Baltkrievijā šādu attieksmi pauda 51% aptaujāto, bet Lietuvā, Polijā, Igaunijā un Zviedrijā attiecīgi 43%, 42%, 34% un 28%. Salīdzinājumā ar Igauniju, Lietuvu, Poliju, Baltkrieviju un Zviedriju, Latvija ir līdere arī iedzīvotāju attieksmes ziņā attiecībā uz toleranci par visas algas saņemšanu aploksnē- to akceptē 42% aptaujāto Latvijā, savukārt Lietuvā un Igaunijā attiecīgi tikai 24% un 23%. Tāpat Latvijas respondenti vairāk akceptē preču un pakalpojumu pirkšanu, ja zināms, vai ir nojauta, ka uzņēmējs nedeklarē pirkumu. Latvijā šādu aktivitāti atbalsta 42%, kam gan ļoti tuvu seko Baltkrievija un Lietuva ar attiecīgi 38% atbalstītāju. Interesanti, ka arī Zviedrijā tolerance pret pārdevējiem kas nenomaksā visus vai daļu no nodokļiem no preces pārdošanas ieņēmumiem ir salīdzinoši augsta- to pieņemtu 24% aptaujāto zviedru respondentu.

Kopumā algas saņemšanu aploksnē vai preču un pakalpojumu iegādi zinot, ka pirkums netiek deklarēts, Latvijā vairāk atbalsta respondenti- sievietes, kā arī tie, kuru attieksme pret Latvijas valdību ir izteiktāk negatīva. Savukārt tieši algas saņemšanu aploksnē vairāk tolerē jaunāki respondenti, vecumā no 18-25, kā arī Latvijas reģionu iedzīvotāji ar zemāku ienākumu līmeni. Komentējot šos pētījuma rezultātus, Rīgas Ekonomikas augstskolas Ilgtspējīga biznesa centra direktors Dr. Arnis Sauka uzsver: «Kopumā augstais iedzīvotāju tolerances līmenis attiecībā uz iesaistīšanos ēnu ekonomikas veiconošās darbībās apstiprina iepriekšējos pētījumu rezultātus kas identificē salīdzinoši augstu ēnu ekonomikas līmeni Latvijā. Proti, šie pētījumi parāda, ka ēnu ekonomika valstī ir gan plaši izplatīta, gan arī bieži uztverta kā norma. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc jebkuras iniciatīvas, kas tiek vai tiks vērstas uz ēnu ekonomikas mazināšanu nebūs ne vienkāršas, ne arī nesīs ātrus rezultātus- nav viegli pat dažu gadu laikā izmainīt uzvedību, kas sabiedrībā, kā izskatās, jau ir iesakņojusies. Tāpēc politikas veidotājiem būtu vairāk jāstrādā ar ēnu ekonomikas cēloņiem un tos jānovērš, bet šādos gadījumos, kā vairākkārt esmu uzsvēris, ar represīvām metodēm vien nebūs līdzēts.»

Pēc Dr. Arņa Saukas teiktā, «… šis pētījums pietiekoši skaidri demonstrē arī to, ka cilvēku uztvere- šajā gadījumā tolerance attiecībā uz ēnu ekonomiku- lielā mērā ietekmē praktisko uzvedību». Proti, kā rāda pētījuma rezultāti, vairāk nekā puse Latvijas respondentu atzīst, ka iepriekšējo 12 mēnešu laikā ir pirkuši preces vai pakalpojumus no oficiāli reģistrētiem uzņēmumiem, nesaņemot par pirkumu čeku. Pie tam 22% respondentu to ir darījuši samērā regulāri. Šī rādītāja ziņā, atbilstoši pētījuma datiem, no aptaujātajām valstīm sliktākā situācijā ir tikai Lietuva. Savukārt, Latvija atkal ierindojas pirmajā vietā attiecībā uz rādītāju par preču un pakalpojumu pirkšanu no nereģistrētiem preču vai pakalpojumu pārdevējiem (17%- samērā regulāri, 28%- vienu vai divas reizes).

Pētījumā tika jautāts arī kādas preces vai pakalpojumus cilvēki visvairāk izvēlas iegādāties vai nu no uzņēmējiem, kuri nav reģistrējuši saimniecisko darbību, vai arī zinot, ka reģistrētais pārdevējs slēpj ienākumus no preču vai pakalpojumu pārdošanas. Izrādās, ka Latvijā šādi visvairāk tiek iegādāta pārtika (28% no aptaujātajiem, kuri atzīst/ uzskata, ka ir pirkuši no nereģistrēta uzņēmēja vai uzņēmēja, kas slēpj ienākumus) un apģērbs, kā arī auto labošana (abi attiecīgi 26%). Seko medicīnas un skaistumkopšanas pakalpojumi, friziera un masāžas pakalpojumu saņemšana (24%), degvielas un cigarešu iegāde (abi 21%), kā arī mājokļa celšanas vai renovēšanas pakalpojumi (19%). 37% no respondentiem atzīst, ka šādām aktivitātēm izlieto līdz 20 EUR mēnesī, 29%- no 21-50 EUR mēnesī, bet 18% no 51-100 EUR mēnesī.

Pētījums pievēršas arī jautājumiem par iedzīvotāju iesaistīšanos ēnu ekonomikas aktivitātēs darba tirgū. Kopumā dažādās šādās aktivitātēs, t.sk. strādājot bez līguma vai saņemot pilnu vai daļēju samaksu aploksnē, kā arī slēpjot ienākumus no pašnodarbinātā darbības, gan Latvijas, gan citu valstu respondenti ziņo par augstu ‘draugu un radinieku’ iesaistīšanos. Respektīvi, Latvijā 36% aptaujāto atzīst draugu un radinieku iesaistīšanos ēnu ekonomikas aktivitātēs darba tirgū. Lai arī Latvija ir līdere arī šajā rādītājā, arī citās aptaujātajās valstīs rādītāji ir salīdzinoši negatīvi. Draugu un radinieku iesaisti daļējas aploksnes algas saņemšanā atzīst 79% Latvijas respondentu (no tiem, kuri norādīja, ka viņu draugi vai radinieki iesaistās ēnu ekonomikas aktivitātēs darba tirgū), kam seko Lietuva (70%) un Igaunija (66%). Savukārt 28% Latvijas respondentu norāda, ka viņu draugi un radinieki ir strādājuši bez līguma, saņemot aploksnē visu algu, bet 21%, ka slēpuši ienākumus no pašnodarbinātā darbības. Iepriekšējos divos rādītājos Latvijas rādītāji ir labāki kā respondentu atbildes citās aptaujātajās valstīs.

Pētījuma dati parāda arī to, ka vislielākā Latvijas iedzīvotāju (draugu un radinieku) nelegālā vai daļēji nelegālā nodarbinātība izteikti dominē būvniecības sektorā (56% respondetu pieredze), kam seko lauksaimniecība un auto labošana (28%) kā arī vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība (26%). Būvniecības sektorā nelegālā nodarbinātībā tendence vairāk iesaistīties ir jaunākiem respondentiem vecumā no 18- 25 gadiem ar zemāku izglītības līmeni, Latvijas reģionālajos centros. Savukārt lauksaimniecībā šādās aktivitātēs vairāk iesaistās vecāka gada gājuma respondeni (56 gadi un vairāk) un daļēju slodzes laiku strādājošie. Pētījuma dati uzrāda, ka lielākā daļa respondentu (24%) uzskata, ka viņu ģimenes locekļi vai draugi nelegāli strādā 11-20 stundas mēnesī, bet 22%- 21- 30 stundas mēnesī. Visbiežāk Latvijā iedzīvotāju aploksnē saņemtā nadudas summa, atbilstoši pētījuma rezultātiem, ir 101- 300 EUR.

Visbiežākie minētie iemesli preču vai pakalpojumu pirkšanai no nereģistrētiem uzņēmumiem vai uzņēmumiem, kuri vismaz daļēji iesaistās ēnu ekonomikas darbībās ir tas, ka, pēc Latvijas respondentu domām, pirkt preces vai pakalpojumus legāli ir vienkārši pārāk dārgi. Daļa respondentu arī atzīst, ka viņi vienkārši nezina, vai pārdevējs strādā legāli, vai nē. Tomēr aptuveni viena piektā daļa no aptaujātiem respondentiem uzsver, ka šādu preču vai pakalpojumu pirkšanu lielā mērā sekmē arī to brīva pieejamība tirgū. Savukārt, aktīvu iesaistīšanos aplokšņu algu saņemšanā un citās ar ēnu ekonomiku saistītās aktivitātēs darba tirgū respondenti skaidro ar augstiem darbaspēka nodokļiem Latvijā, kā arī neapmierinātību ar valsts sniegtajiem pakalpojumiem, kas tiek saņemti par nomaksāto nodokļu naudu.

Kā uzsver Dr. Arnis Sauka, «Latvijas respondentu attieksme pret valsts sniegtajiem pakalpojumiem salīdzinājumā ar citu aptaujāto valstu respondentiem ir izteikti negatīva. Proti, vairāk nekā 50% no aptaujātajiem atzina, ka neredz jēgu maksāt nodokļus, jo valdības sniegtie pakalpojumi ir zemas kvalitātes vai nepietiekami. Lietuvā un Igaunijā šādu viedokli pauda teju par pusi mazāk aptaujāto. Šajā kontekstā ir svarīgi piebilst, ka aptuveni 60% aptaujāto Latvijas respondentu uzskata, ka iespējamība tikt pieķertam, strādājot bez līguma vai saņemot daļu no algas aploksnē, ir zema vai ļoti zema.»

Pētījums, kuru atbalstīja Ziemeļu ministru padome un Friedrich Naumann biedrība balstās uz 6035 aptaujātiem respondentiem Lietuvā Latvijā, Igaunijā, Polijā, Zviedrijā un Baltkrievijā. Kopumā katrā valstī tika aptaujāti aptuveni 1000 respondenti- iedzīvotāji vecumā no 18-75 gadam. Pētījuma datus vāca Sprinter Research no 2015. gada 22 maijam līdz 15. jūnijam.

Komentāri

Pievienot komentāru