Eksperti

Būs valsts pasūtījumu gudrāka kontrole - būs godīgāks piegādātājs

Māris Butāns, ZAB "PricewaterhouseCoopers Legal" Konkurences prakses grupas vadītājs,15.06.2020

Māris Butāns, ZAB "PricewaterhouseCoopers Legal" Konkurences prakses grupas vadītājs

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Finanšu ministriju, Iepirkumu uzraudzības biroju, Konkurences padomi un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju 2019.gada nogalē izstrādāja informatīvo ziņojumu, un vēlāk arī uz tā balstītu rīcības plānu par publisko iepirkumu sistēmas uzlabošanu.

Šo dokumentu izstrādes laikā gan iepriekšminētās iestādes, gan arī citas iestādes un nevalstiskās organizācijas kopā identificēja vairākus trūkumus, pašreizējā publisko iepirkumu regulējumā.Norādot, ka problēmas un būtiski izaicinājumi ir visā publisko iepirkumu sistēmā, sākot no iepirkuma dokumentācijas sagatavošanas līdz pat līguma izpildes kontrolei. Institūcijas identificēja vairākas pastāvošās problēmas iepirkumu procesā un visā sistēmā, tai skaitā gan normatīvo aktu piemērošanas kļūdas, gan sistēmas negatīvo ietekmi uz konkurenci, iepirkumu sadārdzinājumi, kā arī iepirkumu izpildes zemā kvalitāte.

Tādēļ informatīvais ziņojums un pēcāk arī rīcības plāns koncentrējās uz mērķi panākt iepirkuma procesa atklātumu, piegādātāju brīvu konkurenci, piegādātāju godprātību, vienlīdzīgu un taisnīgu attieksmi pret piegādātājiem, kā arī pasūtītāja līdzekļu efektīvu izmantošanu.

Rīcības plāns publisko iepirkumu sistēmas uzlabošanai Ministru kabinetā tika apstiprināts 2020.gada 11.februārī.

Cita starpā, rīcības plāns identificēja šādus pasākumus publisko iepirkumu sistēmas uzlabošanai:

  • pilnveidot informācijas pieejamību par publisko iepirkumu līgumiem;
  • celt iepirkuma komisijas locekļu kvalifikāciju un kapacitāti;
  • pilnveidot kandidātu un pretendentu izslēgšanas nosacījumus, lai novērstu negodprātīgu rīcību;
  • noteikt pasūtītāja pienākumu pārliecināties, ka piegādātājs ir norēķinājies ar apakšuzņēmējiem būvdarbu līgumos;
  • paplašināt Konkurences padomes pilnvaras ar efektīvākiem atbildības piemērošanas rīkiem;
  • panākt efektīvu būvniecības procesu, celt būvniecības nozares produktivitāti un kvalitāti, un samazināt izmaksas visā būves dzīves ciklā.

Rīcības plānā kopā noteikti 14 rīcības plāna pasākumi, kurus ieviešot tiktu uzlabota publisko iepirkumu sistēma. Plānotie pasākumi vērtējami atzinīgi, jo tie ne tikai sakārtotu sistemātiskas kļūdas iepirkumos, bet arī veicinātu godīgu konkurenci, piegādātāju un pasūtītāju godprātību, un procesa uzlabošanu kopumā.

Lai gan atbildīgajām institūcijām tika uzdots īstenot rīcības plānā iekļautos pasākumus jau šī gada sākumā, Covid - 19 krīze uzlika pauzi turpmākai publisko iepirkumu sistēmas uzlabošanai.

Uzraudzība pār simtiem miljonu eiro pasūtījumiem

Jau Covid-19 krīzes sākumā visā pasaulē paredzēja ekonomisko krīzi, tādēļ valstis nekavējās pieņemt lēmumus par papildu finansējumu novirzīšanu, aizdevumu piesaistīšanu u.tml. Covid-19 ekonomiskās krīzes veiksmīgai pārvarēšanai tika pārvirzīti visās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs, ieplūst papildu finansējums - finansējums no ES institūcijām, Kohēzijas fondu līdzekļu novirzīšana uz citām nozarēm, kā arī aizdevumi vairāku miljardu apmērā.

Finansējumu valsts cita starpā plāno veikt vairākus apjomīgus iepirkumus. Finansējums tik tiešām pieejams vēl iepriekš nebijušā apmērā, taču skaidrs plāns par to, kā finansējumu sadalīt vēl nav. No publiskajā telpā izskanējušās informācijas, ka daudz līdzekļu tiks novirzīti būvniecībai, kā arī citām nozarēm un projektiem, kuri tiks īstenoti caur publiskajiem iepirkumiem.

Taču ņemot vērā to, ka publisko iepirkum reforma ir jau uzsākta un tās sākotnējā stadijā jau ir identificēti pietiekami problemātiskas un sistemātiskas nepilnības, esošajā sistēmā gan preču un pakalpojumu, gan būvdarbu iepirkumos, jājautā, vai virkne ar jauniem izsludinātiem iepirkumiem piemērojot esošo regulējumu ir pareizākais solis tālākai rīcībai?

Jau iepriekš minēju, ka rīcības plānā ietvertie pasākumi vērtējami atzinīgi. Piemēram, attīstot datu apmaiņu un radot centralizētu datu apmaiņas sistēmu, kurā atrodama informācija par līgumu izpildēm, apakšuzņēmējiem, iepriekšējo pieredzi, līguma izpildi u.tml., nodrošinātu pasūtītāju informētību un operatīvāku iespēju identificēt krāpšanas shēmas un karteļus iepirkumos. Savukārt, ceļot komisijas locekļu kvalifikāciju mazinātos publisko iepirkumu sadardzinātība, kā arī nepamatotu prasību izvirzīšana un iepirkuma procesa kvalitāte. Paplašinot Konkurences padomes kompetenci, tiktu celta godīgas konkurences prakse iepirkumu procesā un piegādātāju iniciatīva būt godprātīgākiem, un veicinātu konkurenci starp piegādātājiem.

"LIELIE dati" praksē

Iepirkumu procesa un visas sistēmas uzlabošanai, svarīgi būtu ņemt vērā tehnoloģiju attīstību un inovācijas datu apmaiņā. Datu apmaiņa un apjomīgas informācijas sistēmas jau tagad ir neatņemama sastāvdaļa gan ikdienā, gan arī darbu procesā. Savukārt, iepirkumu procesā kvalitatīvas datu sistēmas izveidei būtu nepieciešams būt vienai no prioritātēm. Piemēram, izveidojot centralizētu automatizētu monitoringa sistēmu var identificēt krāpšanās pazīmes iepirkumā un "izķert" negodprātīgu piegādātāju piedāvājumus.

Savukārt, ieviešot kvalitatīvāku datu apmaiņas sistēmu attiecībā par apakšuzņēmējiem, pasūtītājs iepirkuma procesā būtu informēts par piegādātāja apakšuzņēmējiem. Šie ir tikai daži piemēri, kā, uzlabojot datu informācijas apmaiņu un izveidojot vienotu informācijas sistēmu, tiktu nodrošināta pasūtītāja informētība par tā potenciālajiem piegādātājiem. Papildu, šāds informācijas atklātums nenoliedzami motivētu piegādātāju godprātību.

Jāpatur prātā, ka sākotnējais publisko iepirkumu sistēmas uzlabošanas mērķis bija negodīgas konkurences izskaušana un sistēmas efektīva darbība. Papildus ieviešot rīcības plānā minētos pasākumus, tiku celta gan pasūtītāju kvalifikācija, gan arī pasūtītāju informētība, kas bremzētu piegādātāju izmantot krāpšanos vai kā citādi negodprātīgi rīkoties iepirkumu pocesā. Skaidrs, ka tiesības uz valsts pasūtījumiem jāiegūst godīgas konkurences rezultātā, tas ir viens no publisko iepirkumu regulējuma mērķiem un tikai caur godīgu konkurenci tiks nodrošināts valsts pasūtījums, kas nav sadārdzināts ar nepamatotām prasībām vai tā izpilde ilgst nesamērīgi ilgi.

Uzlabojumi nepieciešami steidzami

Skaidrs, ka visus rīcības plānā iekļautos pasākumus nav iespējams īstenot uzreiz un ātri, tai pat laikā, kavēties ar pasākumu ieviešanu nedrīkst. It īpaši tagad, kad tiek plānots veikt vairākus desmitus publisko iepirkumu. Maija beigās jau tika izsludināti pirmie iepirkumi ceļu papildu remontdarbiem no līdzekļiem nepārdezertētiem gadījumiem un neapšaubāmi, ka sekos vēl desmitiem iepirkumu.

Ieviešot gudrāku un efektīvāku kontroli pār publiskā iepirkuma procesu, un pār piegādātājiem tiktu sasniegti publiskā iepirkuma mērķi un organizēti iepirkumi, kas sildītu valsts ekonomiku un celtu konkurenci starp uzņēmējiem. Tādēļ, būtu nepieciešams izvērtēt vai tagad veicot vairākus apjomīgus iepirkumus, tiks panākts vēlamais rezultāts un šie iepirkumi būs lietderīgi, ekonomiski, efektīvi un vai tik tiešām tie sildīs ekonomiku, un palīdzēs tai atkopties pēc Covid-19 krīzes. Ja valdība ir atzinusi, ka līdzšinējā iepirkumu sistēma nesasniedz publisko iepirkumu regulējuma mērķi un ir neefektīva, varbūt pirms miljonu ieguldīšanas jaunos iepirkumos, būtu nepieciešams līdz galam "pieķerties" pie sistēmas uzlabošanas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimai šodien apstiprināja "Rail Baltica" Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas sastāvu.

Darbam "Rail Baltica" Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijā no Nacionālās apvienības (NA) ievēlēts deputāts Artūrs Butāns, no "Apvienotā saraksta" Andris Kulbergs un no "Latvija pirmajā vietā" (LPV) Kristaps Krištopans.

Zaļo un zemnieku savienību parlamentārās izmeklēšanas komisijā pārstāvēs Ģirts Štekerhofs, "Progresīvos" Skaidrīte Ābrama, "Jauno vienotību" Atis Labucis un "Stabilitātei" Amils Saļimovs.

NA sākotnēji bija virzījusi deputātu Jāni Vitenbergu, bet vēlāk viņa kandidatūra tika atsaukta par labu Butānam. Pēc Vitenberga izvirzīšanas publiski, tajā skaitā, no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja izskanēja bažas, vai viņam kā bijušajam satiksmes ministram neveidotos interešu konflikts, strādājot komisijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas būvvalde apturējusi Andrejsalā esošā restorāna "Koya" darbību, apstiprināja pilsētas būvvaldes pārstāvis Edgars Butāns.

Restorāna ekspluatācija ir apturēta, jo būve nebija nodota ekspluatācijā.

Kā skaidroja Butāns, būvvalde veica plānoto apsekošanu un konstatēja, ka restorāna ēka tiek ekspluatēta. Tādēļ uzņēmumam vēlreiz liegts šo ēku ekspluatēt, tā ir norobežota ar lentām un izvietoti paziņojumi, ka ēkas ekspluatācija ir liegta.

Restorāna "Koya" līdzīpašnieks Māris Kreilis sacīja, ka viņam nav zināms par būvvaldes lēmumu slēgt restorānu. Vienlaikus Kreilis atzina, ka restorāns darbojas ēkā, kura nav nodota ekspluatācijā.

"Tā ir tiesa, jo iepriekšējie īpašnieki nebija visu sakārtojuši. Tagad mēs strādājam pie ēkas nodošanas ekspluatācijā, tas jau ir procesā," sacīja Kreilis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) apkopojot vēlēšanu rezultātus, kļuvis zināms nākamās Saeimas sastāvs.

Pašlaik ir apkopota informācija par balsotāju izvēli visos 1055 vēlēšanu iecirkņos - gan par sarakstiem, gan deputātu plusiem un svītrojumiem.

Pēc CVK mājaslapā pieejamās informācijas, "Jaunā vienotība" (JV) nākamajā Saeimā ieguvusi 26 mandātus, Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) - 16, "Apvienotais saraksts" (AS) - 15, Nacionālā apvienība (NA) - 13, "Stabilitātei!" - 11, "Progresīvie" (P) - 10, bet "Latvija pirmajā vietā" (LPV) - deviņus mandātus.

No JV Saeimā ievēlēti Krišjānis Kariņš, Edgars Rinkēvičs, Andrejs Judins, Inese Lībiņa-Egnere, Irma Kalniņa, Zane Skujiņa, Dāvis Mārtiņš Daugavietis, Zanda Kalniņa-Lukaševica, Uģis Rotbergs, Jānis Patmalnieks, Agnese Krasta, Inese Kalniņa, Ainars Latkovskis, Evika Siliņa, Hosams Abu Meri, Andrejs Ceļapīters, Jānis Skrastiņš, Raimonds Čudars, Arvils Ašeradens, Inga Bērziņa, Anda Čakša, Agita Zariņa-Stūre, Rihards Kozlovskis, Anna Rancāne, Mārtiņš Felss un Mārtiņš Daģis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Rosina parlamentāro izmeklēšanu par Rail Baltica projekta virzībā pieļautajām kļūdām

LETA,06.06.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas opozīcijā esošo "Apvienotā saraksta" (AS), Nacionālās apvienības un "Latvija pirmajā vietā" kopā 34 deputāti rosina izveidot parlamentārās izmeklēšanu komisiju par "Rail Baltica" projekta virzībā pieļautajām kļūdām.

Komisijas izveidošanas mērķis būtu apzināt projekta īstenošanā pieļautās kļūdas, vienlaikus panākot, ka tas kļūst par prioritāru valdības jautājumu, "lai lēmumi tiktu pieņemti caurredzami un savlaicīgi, kā arī ievērojot valsts un sabiedrības intereses, ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un valsts budžetu".

Kā pirmais iesniegumu par komisijas izveidošanu parakstījis AS deputāts Andris Kulbergs, tāpat to parakstījuši parlamentārieši Jānis Vitenbergs (NA), Edgars Tavars (AS), Ilze Indriksone (NA), Edvards Smiltēns (AS), Edvīns Šnore (NA), Česlavs Batņa (AS), Rihards Kols (NA), Linda Matisone (AS), Jānis Dombrava (NA), Aiva Vīksna (AS), Edmunds Teirumnieks (NA), Edgars Putra (AS), Nauris Puntulis (NA), Māris Kučinskis (AS), Uģis Mitrevics (NA), Raimonds Bergmanis (AS), Ināra Mūrniece (NA), Ingmārs Līdaka (AS), Artūrs Butāns (NA), Aleksandrs Kiršteins (NA), Ainārs Šlesers (LPV), Edmunds Zivtiņš (LPV), Linda Liepiņa (LPV), Vilis Krištopans (LPV), Ramona Petraviča (LPV), Mārcis Jencītis (LPV), Māris Sprindžuks (AS), Andrejs Ceļapīters, Juris Viļums (AS), Lauris Lizbovskis (AS), Kristaps Krištopans (LPV), Viktorija Pleškāne un Ričards Šlesers (LPV).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 izraisītā ārkārtējā stāvokļa un epidēmijas izplatības ierobežošanas pasākumu ietekmē vairākās sfērās ir būtiski cietusi konkurence, tās problēmjautājumi par valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību lomu raisa strīdus, bet lielo ostu pārvaldības reformas rezultātā iespējamie reģionālās konkurences jautājumi risināsies jau Eiropas struktūrās.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta zvērinātu advokātu biroja PricewaterhouseCoopers Legal vecākais vadītājs Māris Butāns. Viņš atzīst, ka Konkurences padomes pēdējā gada darbība nav īsti bijusi dzirdama, tāpēc tai pēdējais brīdis aktīvi iesaistīties procesos, nevis notiekošo novērot no malas.

Fragments no intervijas

Vai Covid-19 pandēmija ir ietekmējusi konkurences tiesības, to piemērošanas praksi?

Pandēmija ir ietekmējusi visas jomas, un konkurences sfēra nav izņēmums – tā arī ir cietusi. Pirmais, kas man nāk prātā, ir Latvijas valsts atbalsts (kas Eiropas Savienības struktūrās vienmēr ir ticis vērtēts ļoti kritiski) Covid-19 skartajiem uzņēmumiem. Protams, valsts atbalsts ārkārtējos apstākļos tiek vērtēts pēc citiem nosacījumiem, un vietā ir atruna par to, ka lēmumi ir jāpieņem lielā steigā, tādējādi nenotiekot rūpīgai izvērtēšanai. Tādēļ vienā un tajā pašā sfērā strādājošas kompānijas ar privāto kapitālu šādu atbalstu nesaņēma, bet to saņēma uzņēmumi ar valsts kapitālu, vai labākajā gadījumā privātais nevarēja saņemt tik lietu atbalstu, kādu varēja saņemt valstij piederošās kapitālsabiedrības. Šis fakts būtiski ietekmē ne tikai kompāniju spēju izdzīvot pandēmijas situācijā, bet arī atjaunot saimniecisko darbību pēc pandēmijas izplatības ierobežošanas nosacījumu atcelšanas. Otrs pandēmijas upuris konkurences sfērā ir publiskie iepirkumi. Protams, ne viens vien iepirkums bija jāveic ļoti ātri, tādējādi izlaižot nepieciešamās procedūras, kā dēļ atsevišķos veselības aprūpes iepirkumos to veicējiem ir paslīdējusi kāja. Šajos iepirkumos nebija iespējama arī pārsūdzība. Manuprāt, pandēmijas laikā Konkurences padome ir bijusi ļoti klusa un nemanāma, kaut arī jautājumi par konkurences nosacījumu nodrošināšanu ir bijuši ļoti aktuāli. Varbūt Konkurences padomes aktivitātes bija, taču tās nebija pamanāmas publiskajā telpā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pamatojoties uz Valsts drošības dienesta (VDD) konstatētiem riskiem Latvijas nacionālajai drošībai, iekšlietu ministrs Māris Kučinskis (AS) trīs uzņēmuma SIA "Pobeda Confectionery" īpašniekus ir iekļāvis to ārzemnieku sarakstā, kuriem ieceļošana Latvijā ir aizliegta, informē VDD.

Martā VDD sāka pārbaudi saistībā ar aizdomām par Latvijā reģistrētā uzņēmuma "Pobeda Confectionery" iespējamu iesaisti atbalsta sniegšanā Krievijas bruņotajiem spēkiem.

Dienesta rīcībā bija nonākusi informācija, ka Krievijā bāzētā saldumu ražotne "Pobeda", iespējams, ir ziedojusi lielu apjomu produkcijas Krievijas bruņotajiem spēkiem, kuri veic kara noziegumus, noziegumus pret mieru un noziegumus pret cilvēci Ukrainā.

Latvijā kopš 2014.gada ir reģistrēts ar Krievijas saldumu ražotni saistīts uzņēmums "Pobeda Confectionery", kas arī ražo un tirgo "Pobeda" zīmola produkciju. Pārbaudes gaitā VDD atbilstoši savai kompetencei vērtēja Latvijā reģistrētā uzņēmuma, tā īpašnieku un patieso labuma guvēju iespējamo iesaisti atbalsta sniegšanā Krievijas armijai.

Komentāri

Pievienot komentāru