Ēku energoefektivitātes projektus jāīsteno ātrākā tempā, kā arī ir jāizvērtē finansējuma pieejamības un kreditēšanas nosacījumi, norāda Latvijas Būvniecības apvienības (LBA) pārstāvji.

Apvienības pārstāvji norāda, ka viens no šī brīža energoefektivitātes procesu klupšanas akmeņiem ir projekta realizācijas termiņi, proti, šobrīd no ieceres līdz tās realizācijai var paiet pat četri gadi. Līdz ar to procesa laikā rodas dažādi neparedzēti apstākļi, kas iespaido tālākos procesus un rezultātā var rasties sniega bumbas efekts.

Pēc LBA paustā, ņemot vērā, ka energoefektivitātes pasākumos tiek izmantoti publiski līdzekļi, pastiprinātai kontrolei būtu jāsaglabājas, bet svarīgi to noteikt kā uz rezultātu vērstu.

Tāpat apvienībā atzīmē, ka atbalsta saņēmēji sagaida, ka iesniegtā pieteikuma atbilstību finansējuma, tehniskiem un lietvedības noteikumiem pārbauda viena iestāde vienu reizi, lai neveidotos situācijas, kad pārbauda dažādas iestādes daudzās kombinācijās un katrai no tām var rasties sava interpretācija.

LBA skaidro, ka labs piemērs ir Covid-19, kam sekoja karš Ukrainā un paredzams, ka dažāda veida lielāki vai mazāki notikumi būs arī visā Eiropas Savienības (ES) fondu plānošanas periodā līdz pat 2030.gadam. Līdz ar to realizācijas termiņu samazināšana būtiski var mazināt riskus, kas saistīti ar neparedzētu ārējo apstākļu ietekmi uz projekta realizāciju.

Tāpat LBA atzīmē, ka ne visus procesus var paātrināt ar administratīvām metodēm, bet kopumā būtu jāuzstāda mērķi, kas labāk ļautu sekot līdzi procesu efektivitātei katrā no posmiem. Vēlamais termiņš tipveida māju projektam, sākot no idejas līdz realizācijai, LBA ieskatā, būtu divi gadi.

Apvienībā atzīmē, ka no ieceres līdz pieejamā finansējuma apstiprināšanai būtu jāpaiet sešiem mēnešiem.

LBA uzskata, ka nepieciešami vienkārši, saprotami un nemainīgi nosacījumi, kurus izpildot, finansējums būtu pieejams vienmēr.

Šobrīd atbalsta saņēmējiem sākotnēji jāiegulda samērā liels pašu finansējums, lai procesu sāktu, bet grūti prognozēt vai projekts tiks apstiprināts un tā noslēgumā netiks piemērotas finanšu korekcijas - nesaistītas ar nesasniegtajiem energoefektivitātes uzlabošanas mērķiem, norāda LBA.

Tāpat seši mēneši būtu jāparedz tehniskajiem priekšdarbiem, projektam, tāmēm, iepirkumu procedūrām un līgumu noslēgšanai. Lai to panāktu, būtu nepieciešams atbalsts energoauditu sagatavošanā, norāda LBA. Piemēram, sagatavots vienots energoefektivitātes aprēķina rīks tipveida daudzdzīvokļu mājām.

LBA ieskatā, ēku siltināšanas projektu attiecināmo izmaksu aprēķiniem jāņem vērā līdz 2022.gadam realizēto tipveida ēku siltināšanas projektu aprēķini, vienlaikus jāpārskata izmaksu apmērs vismaz reizi gadā atbilstoši tirgus situācijai.

Savukārt būvdarbiem, pieņemšanas-nodošanas aktiem, norēķiniem būtu jāaizņem seši līdz 12 mēneši, uzskata LBA. Kā praktiskus atbalsta pasākumus LBA rosina pārskatīt saskaņošanas termiņus ar tehnisko noteikumu izdevējiem un būvvaldēm. Tipveida daudzdzīvokļu mājām nepieciešama ātrāka un vienkāršāka procedūra.

Tāpat, LBA ieskatā, nepieciešami vienoti izmaiņu vadības noteikumi, kas jau šobrīd ir viens no lielākajiem klupšanas akmeņiem gandrīz visos publiskajos būvniecības iepirkumos. LBA uzsver, ka nav lietderīgi būvniecības stadijā izmaiņas būvprojektā skaņot ar finansējuma piešķīrēja iestādi, ja izmaiņas ir saistītas ar tādiem tehniskiem iemesliem, kā, piemēram, būvprojekta realizācijas stadijā vairs netiek ražots noteikts materiāls vai ir radīti labāki tehniskie risinājumi. Uzraugošajām iestādēm jāizvairās no iejaukšanās būvniecības procesā, vienlaikus saglabājot fokusu uz projektā paredzēto mērķu izpildi.

LBA arī uzskata, ka energoefektivitātes programmās kā attiecināmos izdevumus jāparedz neparedzētos līdzekļus, piemēram, 10% apmērā tipveida ēkām.

Definējot ēku energoefektivitātes ES līdzfinansējuma programmas līdz 2030.gadam, tām nevajadzētu būt ar zemāku finansiālo motivāciju kā programmās līdz 2020.gadam, uzskata LBA. Vienlaikus, asociācijas ieskatā, jāpārskata jautājums par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) iekļaušanu attiecināmās izmaksās gadījumos, kad PVN nav atgūstams. Kā piemēru LBA min "Attīstības finanšu institūcijas "Altum"" ("Altum") šobrīd izsludināto programmu māju visaptverošai atjaunošanu, kur nomināli norādīts, ka kapitāla atlaide ir 49%, bet patērētājiem realitātē atbalsts sanāks apmēram 30%, ņemot vērā PVN un neattiecināmās izmaksas.

Lai gan ES fondu plānošanas periods ir septiņi gadi, energoefektivitātes pasākumiem no ES fondu līdzekļiem līdzekļi tiek izdalīti viļņveidīgi un katrā no programmām mainās arī noteikumi, norāda LBA pārstāvji, skaidrojot, ka līdz ar to process ir saraustīts. Piemēram, daudzdzīvokļu mājas siltināšanā liels darbs un laiks ir jāiegulda dzīvokļu īpašnieku pārliecināšanā, bet līdz tam brīdim konkrētā siltināšana programma ir beigusies un/vai ir jau jauna ar citiem nosacījumiem. Rezultātā, ar dzīvokļu īpašniekiem no jauna ir jāskaņo vai viņi vispār piekrīt sākt siltināšanas procesu atbilstoši jaunajiem nosacījumiem.

LBA uzskata, ka risinājums būtu izveidot valsts Mājokļu energoefektivitātes fondu, kurā tiek paredzēts budžeta finansējums vairākiem gadiem uz priekšu, izstrādāti vienoti un nemainīgi noteikumi atbalsta saņemšanai, ja tiek sasniegti konkrēti energoefektivitātes kritēriji, piemēram, "Altum" atbalsta programma ar beznosacījumu atbalstu 30% apmērā, ja tiek panākts 30% energoefektivitātes uzlabojums apkurei. LBA uzskata, ka pastāvīgi un nemainīgi finansējuma saņemšanas noteikumi dos iespēju kāpināt apjomus, bet ar nosacījumu, ka programmām nebūs liekas birokrātijas un fokuss būs uz rezultāta sasniegšanu, nevis procesu.

LBA atgādina, ka šobrīd jau visos līmeņos tiek runāts, ka Latvijā ir lielas problēmas ar kreditēšanu, jo faktiski lielāko daļu kredītus privātpersonām bankas izsniedz gadījumos, kad tādā vai citādā veidā garantijas sniedz valsts "Altum" personā. Līdz ar to, LBA ieskatā, kritiski svarīgi ir izveidot vienkāršu un pieejamu kredītresursu energoefektivitātes pasākumu realizēšanai. Risinājums varētu būt līdzīgs kā ar studiju kredītiem, kur iepirkuma procedūras rezultātā valsts noslēdza līgumu ar bankām, kas piedāvā labākos nosacījumus. Vienlaikus tas neizslēgtu iespēju finansējumu piesaistīt arī no citiem avotiem.

Bez jau šeit uzskaitītajiem punktiem, vēl ir arī daudz citu apsvērumu, kas saistīti ne tikai ar administratīvajām procedūrām, tomēr, LBA ieskatā, lai būtiski paātrinātu energoefektivitātes pasākumu realizāciju, būtu jāuzlabo procesu, kā nokļūt līdz finansējumam, un jāsamazina tehnisko birokrātiju būvdarbu laikā.

LBA ir nosūtījusi šos priekšlikumus Finanšu ministrijai, Ekonomikas ministrijai, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, kā arī Centrālai finanšu un līgumu aģentūrai.