Debates par to, kas vajadzīgs vispirms – ilgtermiņa zemes nomas līgums ar Turcijas investora Aslanli Metalurji meitas uzņēmumu SIA Liepāja Steel vai dokumentācija par vides drošību –, noslēdzās, Liepājas SEZ un investoriem paliekot savās pozīcijās.
Proti, Liepājai vajag garantijas un dokumentus, ka būs videi draudzīga ražošana, bet investoram vajag ilgtermiņa līgumu, lai vispār redzētu darījumu jēgu.
Metalurga krāsns pirkumam gads
2021. gada 30. aprīlī SIA FeLM, kas procesā pārstāvēja Latvijas valsts intereses, noslēdza līgumu par bijušā Liepājas metalurga elektrotēraudkausēšanas kompleksa kustamās un nekustamās mantas iegādi Turcijas uzņēmumam Aslanli Metalurji, kas turpat izteica gatavību uzsākt darbību teritorijā. Sākotnēji tika izteikta gatavība investēt 200 miljonus eiro, un jāteic – gada laikā kopš šī līguma noslēgšanas turki ir iegādājušies arī skābekļa ražotni, kuras izbūve savulaik izmaksāja 15 miljonus eiro. Pēc tam Liepājas speciālā ekonomiskā zona izmantoja zemes pirmpirkuma tiesības zem Liepājas metalurga kausētavas, vēlāk laipni piedāvājot zemi nomāt, kā arī prasot nokārtot būvniecības un vides prasības.
Metālu vajag, investorus arī
2021. gada 10. martā tika definēta Eiropas stratēģiskā autonomija, kas paredz 137 produktus, kurus noteikti vajadzētu Eiropas Savienībā ražot, un metāls ir šo produktu klāsta galvgalī. Latvija kā valsts šo stratēģiju ir atbalstījusi, tomēr 2021. gads pagāja samērā mierīgi, bez citu industriju pārstāvju satraukumiem. Līdz ar Krievijas iebrukumu Ukrainā aina metāla tirgū izmainījās kardināli, un papildus trakam metāla cenu lēcienam parādījās arī tā pieejamības jautājums. Proti, pašreizējās armatūras rezerves būvobjektos nav lielākas par divu, trīsnedēļu vajadzībām. Tieši šī iemesla dēļ viens no diskusijas rosinātājiem bija Latvijas Būvniecības padome sadarbībā ar Ekonomikas, Finanšu un Satiksmes ministriju, piedaloties Liepājas SEZ vadībai un uzņēmumam SIA Liepāja Steel.
“Mūsu interesei, organizējot šo diskusiju, kurā piedalās visas puses, ir divas sadaļas. Viena, protams, ka mēs redzam metāla, konkrēti, armatūras nepieciešamību, bet Liepājas metalurgs to varētu risināt vidējā termiņā, pēc gadiem diviem vai trim. Otra lieta ir daudz akūtāka šodien, proti, attieksme pret investīcijām vispār. Proti, līdz ar karadarbību Ukrainā investori raugās rezervēti uz Baltijas valstīm kopumā, jo esam tepat blakus, un atteikšanās no 100 vai 200 miljoniem ir skaidrs signāls visiem investoriem. Turcijas investori ir arī citās nozarēs,” Dienas Biznesam norādīja Latvijas Būvniecības padomes vadītājs Gints Miķelsons.
Visu rakstu lasiet 5.aprīļa žurnālā Dienas Bizness!
ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!