Valdība atbalstījusi grozījumus likumā «Par zemes privatizāciju lauku apvidos», ar kuriem plānots ierobežot lauksaimniecības zemes iespējamo pircēju loku. Mazāk afišēts šī likumprojekta mērķis ir panākt, lai lauksaimniecībā izmantojamā zeme pēc iespējas paliktu vietējo lauksaimnieku rokās, jo no 2014. gada 1. maija ES dalībvalstu pilsoņiem un juridiskajām personām ir tādas pašas tiesības iegūt īpašumā lauksaimniecības zemi kā vietējiem un šo termiņu nav iespējams pagarināt, Latvijas valstij nepārkāpjot ES līguma noteikumus.
Līdz šim LR pilsoņi un LR reģistrētās kapitālsabiedrībām, kurās vairāk nekā puse kapitāldaļu pieder LR pilsonim vai sabiedrībai, varēja iegūt īpašumā lauksaimniecības zemi bez ierobežojumiem un bez īpašām papildus formalitātēm. Tagad tā vairs nebūs!
Likumprojekts paredz, ka lauksaimniecības zemi drīkstēs iegādāties fiziska persona, kura ir reģistrēta VID kā saimnieciskās darbības veicēja, kura bijusi tiesīga saņemt tiešmaksājumus vai vismaz pēdējos trīs gadus pēc kārtas guvusi ieņēmumus no lauksaimnieciskās ražošanas, kas veido vismaz vienu trešdaļu no tās kopējiem saimnieciskās darbības ieņēmumiem, vai kura ir ieguvusi lauksaimniecisko vai tai pielīdzināmu izglītību, vai arī ir guvusi pieredzi lauksaimniecībā. Tas nozīmē, ka arī Latvijas iedzīvotājiem, tāpat kā personām no citām ES dalībvalstīm, būs ierobežotas tiesības iegādāties lauksaimniecības zemi. Visām personām, kas vēlēsies iegūt lauksaimniecības zemi, būs jāvēršas ar iesniegumus vietējā pašvaldībā, no kuras būs jāsaņem atļauja iegūt īpašumā šādu zemi. Tāpat kā līdz šim lauksaimniecības zemi nevarēs iegūt fiziskas un juridiskas personas no trešajām valstīm, izņemot no tām, ar kurām LR ir noslēgusi starptautiskus līgumus, atbilstoši kuriem ir pieļaujama lauksaimniecības zemes iegūšana īpašumā. Fiziskās un juridiskās personas no ES dalībvalstīm, t.sk., Latvijas Republikas varēs iegūt lauksaimniecības zemi, ja atbildīs izvirzītajiem kritērijiem, cita starpā ja tās būs reģistrētas Latvijā kā nodokļu maksātāji, būs bijušas tiesīgas saņemt tiešos maksājumus vai vismaz pēdējos trīs gadus pēc kārtas guvušas ieņēmumus no lauksaimnieciskās ražošanas, kas veido vismaz trešdaļu no tās kopējiem saimnieciskās darbības ieņēmumiem.
Turpmāk ES dalībvalstu fiziskajām un juridiskajām personām nebūs ierobežojumu iegādāties kapitāldaļas sabiedrībā, kurai jau pieder lauksaimniecības zeme, pat ja tās neatbildīs šobrīd likumprojektā izvirzītajiem kritērijiem. Plānotie grozījumi nenoliedzami ilgākā termiņā samazinās spekulatīvus darījumus ar lauksaimniecības zemi. Taču īsākā termiņā ir gaidāma liela aktivitāte no spekulatīvo zemes īpašnieku puses – līdz izmaiņu ieviešanai ir gaidāma masveida lauksaimniecības zemes ieguldīšana Latvijas kapitālsabiedrību pamatkapitālā, lai vēlāk šīs kapitāldaļas varētu pārdot par izdevīgu cenu bez ierobežojumiem, tādējādi apejot likuma prasības. No tagadējā likumprojekta izriet – ja Latvijā reģistrēta kapitālsabiedrība ieguvusi īpašumā lauksaimniecības zemi līdz izmaiņu ieviešanai, šai kapitālsabiedrībai nebūs jāatbilst izvirzītajiem kritērijiem arī pēc izmaiņu spēkā stāšanās un šīs sabiedrības kapitāla daļas varēs iegādāties jebkurš ES dalībvalstu pilsonis vai juridiskā persona. Līdz ar to jāsecina, ka to Latvijā reģistrēto kapitālsabiedrību, kuras lauksaimniecības zemi būs ieguvušas īpašumā līdz likuma izmaiņām, kapitāla daļas vēl ilgāku laiku būs spekulatīvu darījumu objekts, ja vien likumprojektā netiks paredzēts pārejas periods, kurā arī šīm kapitālsabiedrībām būs jāatbilst likumprojektā izvirzītajiem kritērijiem.