Globālā uzņēmuma ienākuma nodokļa reforma, nosakot minimālo maksājamo apmēru lielajiem tehnoloģiju gigantiem, var skart arī Latvijā strādājošus uzņēmumus, Jānis Zelmenis, AS BDO Latvia partneris.
No 2023. gada ieviešot minimālo uzņēmuma ienākuma nodokļa likmi globālajām kompānijām, valsts kase iegūs papildu ienākumus, taču arī Latvijā reģistrētajiem lielajiem uzņēmumiem, iespējams, būs cita peļņas nodokļa sistēma.
Tādu pozīciju par Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) panākto vienošanos par starptautisko uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) reformu pauž AS BDO Latvia partneris Jānis Zelmenis. Viņš savu sacīto pamato ar to, ka jauninājums attieksies arī uz daudznacionālajām uzņēmumu grupām, kuru apgrozījums pārsniedz 750 milj. eiro.
“Šiem uzņēmumiem minimālā efektīvā nodokļa likme paredzēta 15% apmērā, un, ja ietilpstošo uzņēmumu grupu dalībnieki to rezidences valstī tiek aplikti ar UIN ar efektīvo likmi, kas ir zemāka par 15%, starpību nāksies segt galvenajam mātes uzņēmumam. Bet Latvijā pašlaik esošā uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēma paredz tā maksāšanu tikai tad, ja tiek veikta dividenžu sadale, un tas nozīmē, ka Latvijai līdzās esošajai peļņas nodokļa sistēmai būs jārada blakus vēl viena – tāda pati, kāda tā bija līdz šī nodokļa reformai 2018. gadā,” uzsver J. Zelmenis.
Viņš atgādina, ka atšķirībā no Latvijas Igaunijā jau pastāv paralēla uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēma, kura darbojas jau no 2018. gada (kad Latvija reformēja savu peļņas nodokļa sistēmu) attiecībā uz regulāriem dividenžu izmaksātājiem, kam tiek piemērota šī nodokļa likme 14% apmērā, kaut arī standarta likme ziemeļu kaimiņvalstī ir 20% un peļņas nodoklis, tāpat kā Latvijā, jāmaksā tikai, ja tiek izmaksātas dividendes vai veikti tam pielīdzināmi maksājumi.
Būs pārejas periods
Savukārt Finanšu ministrijas informācijā norādīts, ka pēc ilgstošām diskusijām Igaunijas un Latvijas prasību rezultātā tika panākta vienošanās arī attiecībā uz risinājumu efektīvās nodokļa likmes noteikšanai valstīm, kuras piemēro nodokli peļņas sadales brīdī (Latvijas un Igaunijas UIN sistēma). Tiek noteikts, ka četru gadu periodā efektīvās nodokļa likmes aprēķināšanai uzņēmumu grupa var palielināt faktiski samaksāto nodokli par lielumu, kāds nepieciešams, lai faktiski samaksātais nodoklis atbilstu nodoklim, kas samaksāts pēc 15% likmes, vienlaikus uzņēmumu grupai jāveic faktiska nodokļa samaksa palielinājuma apmērā pēc minētā četru gadu perioda beigām (Latvijas gadījumā – uzņēmumam jāveic peļņas sadale atbilstošā apmērā).
“Pagaidām nav zināmi kritēriji, un līdz ar to arī nav skaidrs, cik daudzām Latvijā reģistrētajām kompānijām varētu nākties pāriet no reinvestētās peļņas neaplikšanas uz klasisko peļņas nodokļa maksāšanu vai, citiem vārdiem sakot, atgriezties pie vecās sistēmas, kura darbojās līdz 2018. gadam,” tā J. Zelmenis. Viņš prognozē, ka peļņas nodokļa reforma varētu skart finanšu sektorā arī tos, kuri savus produktus un pakalpojumus pārdod ārzemēs. Pēc SIA Lursoft datiem, Latvijā pēc neto apgrozījuma lielākā kompānija bija apgrozījusi 1,8 miljardus eiro.
Visu rakstu lasiet 26.oktobra žurnālā Dienas Bizness!
ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!
