«Gribu radīt produktus, kas ir citiem ir noderīgi. Ražošana ir līdzeklis, lai to sasniegtu,» intervijā DB saka uzņēmējs, Hanzas Elektronikas dibinātājs un līdzīpašnieks Ilmārs Osmanis.

Pēc elektronikas studijām Rīgas Tehniskajā universitātē viņš sāka mācīties aspirantūrā un strādāt par pētnieku. No zinātnieka ikdienas viņam nav patikusi izjūta par pētniecības atrautību no dzīves. Deviņdesmito gadu sākumā neilgi strādājis elektronikas rūpnīcā Lielbritānijā, tad atgriezās Latvijā un drīz sāka veidot savu biznesu. Uzņēmēja «jaunākais bērns» – šķidro kristālu displeju ražotne EuroLCDs – dibināta 2012. gadā, tomēr pēc uzņēmēja teiktā tā vēl ir start-up fāzē. «Diez vai šo lietu būtu sākuši, ja zinātu, ko tā prasa,» I. Osmanis pasmejas tā, ka var saprast – tam jaunajam, kas daudz ko prasa, ir arī liela vilkme.

Eiropas Patentu birojs ikgadējā European Inventor Award pasākumā apbalvojis labākos izgudrotājus Eiropā un pasaulē.

No 500 pretendentiem tika izvēlēti 15 finālisti no 13 valstīm, kuri cīnījās sešās nominācijās. Apbalvošanas ceremonijā, kas notika Francijas pilsētā Senžermēnā pie Lajē, Aleksandra Dimā teātrī, piedalījās arī portāls DB.

Apbalvojums «Gada izgudrotājs» tika pasniegts sešās nominācijās:

Rūpniecība

Pētniecība

Valstis, kas atrodas ārpus Eiropas

Mazie un vidējie uzņēmumi

Publikas balsojums

Mūža ieguldījums

Kategorijā «Mūža ieguldījums» tika apbalvota Ursula Kellere (Ursula Keller) no Šveices par ātra pulsējošā lāzera izgudrošanu, kategorijā «Rūpniecība» balvu ieguva francūži Anjese Pulbu (Agnès Poulbot) un Žaks Baru (Jacques Barraud) par pašatjaunojoša riepu protektora izgudrošanu, kategorijā «Pētniecība» uzvaras laurus plūca vācietis Jenss Frāms (Jens Frahm) par ātras, reālā laika magnētiskās rezonanses attēla/video izgudrošanu.

Latvijas minerālmēslojuma ražotājs NPK Expert sadarbībā ar amerikāņu izgudrotāju Alanu Amronu (Alan Amron) radījuši izgudrojumu, kas varētu nest ievērojamus uzlabojumus lauksaimniecībā visā pasaulē, liecina uzņēmuma sniegtā informācija.

Jaunais izgudrojums SMART FERTILIZERS TM ir ierasto minerālmēslojuma izejvielu kombinācija, kas paver jaunas iespējas efektīvākai augsnes bagātināšanai. Izgudrotāji Ģirts Cēlājs (NPK Expert) un Alans Amrons ir iesnieguši produkta risinājumu patentēšanai ASV, tāpēc plašāks skaidrojums par izgudrojumu vēl netiek atklāts. Šobrīd abi izgudrotāji strādā pie tā, lai iepazīstinātu ASV izplatītājus ar SMART FERTILIZERS TM produkta prototipiem.

Šā gada 13. februārī NPK Expert valdes priekšsēdētājs Ģirts Cēlājs un amerikāņu izgudrotājs Alans Amrons dosies uz Sanfrancisko un Atlantu, ASV, lai ar Amerikas vadošo mazumtirdzniecības veikalu ķēžu vadību pārrunātu plaša patēriņa minerālmēslu maisījumu izplatīšanu.

Varam lepoties ar izgudrojumu skaitu, ik gadu tiek iesniegti ap 200 patentu pieteikumiem, tomēr vāja ir to izmantošana, teic Patentu valdes direktors Sandris Laganovskis intervijā laikrakstam Diena.

Fragments no intervijas

Runājot par Latvijā patentētajiem izgudrojumiem, tiek sacīts, ka lielākā problēma ir šo izgudrojumu lietošana uzņēmējdarbībā. Piekrītat?

Jā. Patentu pieteikumu skaits, ņemot vērā Latvijas iedzīvotāju skaitu un uzņēmējdarbības vides apjomus, ir pietiekams. Mēs īpaši neatpaliekam no kaimiņvalstīm Lietuvas un Igaunijas. Savukārt jautājums, pie kura mums Latvijā noteikti jāstrādā, ir: ko ar šiem patentiem, kas ir pieteikti un reģistrēti, iesākt vēlāk? Statistikas dati liecina, ka patentu uztur spēkā vidēji sešus gadus, turklāt ir mazs pārdoto patentu skaits. Tas pierāda, ka patenti netiek izmantoti komercializācijā.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) izveidotā vērtēšanas komisija, kuras sastāvā darbojās uzņēmēju un zinātnes organizāciju kā arī valsts pārvaldes institūciju pārstāvji, pieņēmusi gala lēmumu par 7 975 000,00 eiro piešķiršanu zinātnisko atklājumu komercializēšanai, informē LIAA.

Finansējums tiek piešķirts ES līdzfinansētajā Tehnoloģiju pārneses programmā, lai veicinātu augstas pievienotās vērtības produktu un pakalpojumu radīšanu.

Finansējuma piešķiršanas mērķis ir veicināt tehnoloģiju pārneses procesu Latvijā un panākt, ka dažādu jomu zinātnisko pētījumu rezultāti tiek īstenoti kādā praktiski un komerciāli pielietojamā veidā. Tās var būt, piemēram, izstrādātas idejas jaunu vakcīnu un zāļu, jauna veida biodīzeļdegvielas, dažādu sensoru un virtuālās realitātes platformu radīšanā.

LIAA norāda, ka Latvijā regulāri tiek veikti dažādi zinātnes atklājumi, kuri potenciāli var radīt nozīmīgu pienesumu mūsu ekonomikai. Lielu daļu savu atklājumu mūsu zinātnieki jau agrīnā stadijā par salīdzinoši nelielu samaksu nodod tālākai izpētei ārvalstu zinātniskajiem institūtiem, vai arī jau sākotnēji strādā šo ārvalstu partneru uzdevumā. Tehnoloģiju pārneses programma ir iespēja piesaistīt finansējumu līdz 300 tūkstošiem eiro vienam projektam, lai pētniecības darbu līdz gala produktam vai produkta prototipam veiktu Latvijā.

Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā atklāta 8. starptautiskā medicīnas izstāde Medbaltica 2015, kur plašu zobārstniecības, ķirurģijas, ortopēdijas, rehabilitācijas un citu medicīnas tehnoloģiju, iekārtu, materiālu un pakalpojumu klāstu prezentēs ražotāji un pakalpojumu sniedzēji no 10 valstīm.

Izstādē no 17. līdz 19.septembrim, piedalīsies 125 ražotāji un pakalpojumu sniedzēji no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Baltkrievijas, Beļģijas, Itālijas, Polijas, Somijas, Slovākijas un Šveices.

Izstādes dalībnieku piedāvājumā ir inovatīvi un tirgū vēl neredzēti produkti, tostarp arī Latvijas ražotāju un zinātnieku izgudrojumi, ko prezentēs Rīgas Stradiņa universitāte, AS Rīgas farmaceitiskā fabrika, Tonus Elast, Latvijas zāļu ražotne LMP.

Izstāde Medbaltica 2015 notiek katru otro gadu, un tās mērķis ir uzsvērt nepieciešamību veicināt profesionālas veselības aprūpes attīstību Latvijā un iepazīstināt izstādes apmeklētājus ar vietējo un ārvalstu nozares speciālistu pieredzi un jaunumiem.

Soli pa solim SIA Marks M tirgū virza sava zīmola dizaina mēbeles; tuvākajā laikā šo produktu klāstu papildinās jauna matraču līnija

Fotogrāfijas - raksta galerijā!

Daudzi mēbeļu ražotāji Latvijā un kaimiņvalstīs izgatavo produkciju ārvalstu pircējiem pēc pasūtītā dizaina, savukārt SIA Marks M jau daudzus gadus laužas augstākās klases segmentā ar pašu dizainētām mēbelēm un savu zīmolu. Uzņēmuma īpašnieks Juris Griķis mēbeļu ražošanas biznesā ir vairāk nekā 30 gadus.

«Viss dzīvē iet savu gaitu un nekas nestāv uz vietas, tas attiecas arī uz mēbelēm, jo cilvēku vēlmes mainās, pieaug viņu prasības, bet ražotājam ir jāspēj uz šīm vēlmēm sniegt konkrētas atbildes jaunu preču veidolā,» saka J. Griķis.

Uzņēmumā strādā trīs mēbeļu inženieri, kuri zina, kādai jābūt mēbelei – funkcionālai, ilgmūžīgai un vizuāli pievilcīgai. «Trīs vienā, un tad var runāt par šo komponentu pozitīvo mijiedarbību un arī pircēju atsaucību,» viņš skaidro. Mēbeles nav tikai koks, bet tas vienmēr ir komplektā ar audumu, stiklu, plastmasu, metālu. Visi materiāli rada savstarpēju sinerģiju, kurā katram atsevišķi ir sava vieta, nozīme, komplekso pieeju rāda J. Griķis.

Izgudrojumi – tas ir tikai problēmas risinājums, no kurām dažas ir zinātniskas, intervijā DB norāda profesore Estere Sena Takeoči no ASV, kura jūnijā ieguvusi pirmo vietu Eiropas Patentu valdes rīkotajā labāko izgudrotāju konkursā, kategorijā «Valstis ārpus Eiropas».

Jāpiebilst, ka viņas vecāki dzimuši Latvijā.

Profesore ieguvusi apbalvojumu par nozīmīgiem kardiostimulatora akumulatora uzlabojumiem, tādējādi glābjot dzīvības daudziem pacientiem Eiropā un visā pasaulē.

«Abi mani vecāki ir no Latvijas. Mans tēvs absolvējis Latvijas universitāti, inženiera specialitātē, mamma arī ieguvusi ekonomista izglītību. Otrā pasaules kara laikā viņi kopā ar manu vecāko māsu aizbrauca uz ārzemēm. Mans brālis dzima bēgļu nometnē, bet es piedzimu jau ASV, kur apmetās mani vecāki,» stāsta Takeoči.

Estere izauga, runājot latviešu valodā un līdz pat skolas sākumam viņa nemācēja angļu valodu. Viņa atzīstas, ka latviski šobrīd runāt ir grūtāk, jo viņa reti runā šajā valodā, taču aizvien apmeklē Latviju, lai apciemotu radus.

Pēc 17. maijā Stokholmā Bite grupas parakstītā līguma ar Ericsson par 5G tehnoloģiju piegādi ir skaidrs, ka jau drīzumā telekomunikāciju kompānijas privātajiem klientiem būs iespēja izmantot visas 5G priekšrocības. Par to, kādas perspektīvas ir biznesam, Dienas Bizness jautāja Bite Latvija ģenerāldirektoram Kasparam Bulam.

Ko nozīmē nupat noslēgtais līgums ar Ericsson? Tās ir 5G apraides kastītes vai arī programmatūra un viņu veselas dienas garumā aprakstītās iespējas, programmatūra un izgudrojumi, tostarp Bites klientiem?

Jā, tie pirmajā mirklī ir dzelži, aprīkojums, kas nodrošinās 5G tīkla radīšanu. Pats līgums ir gan par 5G tehnoloģijas ieviešanu, nodrošināšanu, gan arī esošo iepriekšējo paaudžu sistēmu atjaunošanu uz Ericsson tehnoloģijām. Ericsson kopš 17. maija ir Bites ģenerālais partneris.

Dienas garumā mediju pārstāvjiem Ericsson inženieri stāstīja par tehnoloģijām un iespējām, tostarp par iespējām uzņēmējiem. Kā būs ar šīm tehnoloģijām – ostām, noliktavām, raktuvēm, loģistiku?

Jaunākās tehnoloģijas, intelektuālais īpašums un tehniskā jaunrade ir nonākusi 21.gadsimta ekonomikas un biznesa vadības uzmanības centrā teju visur pasaulē. Zinātnieki un pētnieki, entuziasti un uzņēmēji ir būtiskākais stūrakmens, uz kā balstās pētījumi un jaunie izgudrojumi, kas palīdz sasniegt vēl nepieredzētas virsotnes tehnoloģiju pasaulē. Jaunākās tehnoloģijas tiek iepazīstinātas ar biznesa pasauli, kurā tiek pārdoti tādi produkti, kuru mērķis ir atvieglot ikdienas dzīvi ne tikai mūsu mājās, bet gandrīz jebkurā nozarē, un šajā procesā nozīmīga loma ir tehnoloģiju pārnesei.

Taujāts par tehnoloģiju pārnesi biznesa vidē un to nozīmi mūsdienās, Elektronikas un datorzinātņu institūta zinātniskais direktors un vadošais pētnieks, Dr.sc.comp. Modris Greitāns skaidro, ka pētniecība ir naudas pārvēršana zināšanās, t.sk. tiek radītas jaunas tehnoloģijas, kas parāda potenciālās iespējas, ko ar tām var izdarīt. No tā izriet, ka tehnoloģiju pārnese ir process, kurā šīs zināšanas, tehnoloģiju potenciālās iespējas tiek izmantotas jaunu produktu vai pakalpojumu radīšanā, līdz ar to faktiski radot pamatu zināšanu pārvēršanai naudā, kur bizness tiek balstīts uz jaunajiem produktiem un pakalpojumiem. Visstraujāk tehnoloģiju ienākšanas process notiek tieši elektronikas, informācijas tehnoloģiju, ka arī farmācijas, mašīnbūves, autobūves, medicīnas, u.c. nozarēs, kuras kalpo kā veiksmīgi tehnoloģu pārneses piemēri.

Mums jāmāk dzīvot tehnoloģiju laikmetā, izmantot to iespējas valsts un sabiedrības labklājības paaugstināšanai, uzsver foruma 5G Techritory programmu direktors Neils Kalniņš.

Tehnoloģiju attīstība šobrīd notiek ļoti straujā tempā, dažādi jauni risinājumi tiek prezentēti teju ik nedēļu. Šķiet, savā ziņā to visu sekmē arī 5G sniegtās iespējas. Arī Latvijā tiek radītas dažādas jaunas lietas, kas arī sekmīgi tiek ieviestas mūsu ikdienā. Kādi mēs izskatāmies uz pasaules fona tehnoloģiju attīstības jomā?

Kā valsts esam mazi kad tirgus izmērā, gan dažādās citās kategorijās, bet vienlaikus – maziņš tas nenozīmē, ka tas ir slikti, un Latvija, manuprāt, ir izcila gan tajos uzņēmumos, kas šeit darbojas tieši tehnoloģiju laukā, gan arī caur šo savu mazumu mēs iegūstam ļoti lielu spēju būt elastīgiem, tādējādi daudz ātrāk spējam reaģēt uz dažādām pārmaiņām un globāliem un lokāliem izaicinājumiem. Protams, te jānovelk zināmu robežu starp tehnoloģiju pasauli un ikdienas dzīvi, jo vienmēr varam skatīties pagātnē – uz nesakārtoto izglītības sistēmu vai ne tik viediem pieņemtajiem lēmumiem saistībā ar Covid-19 apkarošanu vai enerģētikas nozari, kuru negatīvās sekas mēs šobrīd izjūtam – tie ir jautājumi, kurus vienmēr var kāds uzsvērt, norādot, ka nemaz tik sekmīgi mēs neesam un esam pēdējās vietās Eiropā.

Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca pašlaik ir vienīgā vieta visā Baltijā, kur pacientiem ar ekstremitāšu - kāju un roku lūzumiem vai ar iedzimtām ekstremitāšu deformācijām, ir pieejama jaunākā tehnoloģija - ortopēdiskais heksapods.

Tas ir ārējās fiksācijas aparāts, kura modernā versija ir aizgūta no kosmonautikas un robotu tehnikas, bet pats princips sakņojas klasiskajā Iļizarova metodē. Vienas šādas iekārtas cena ir aptuveni 20 000 eiro.

«Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā ik dienu tiek nogādāti pacienti, kuriem pēc dažādām traumām ir nepieciešama traumatologu palīdzība, tie ir arī kāju un roku lūzumi, tāpat pie mums vēršas cilvēki ar iedzimtām deformācijām, kas nozīmē to, ka viņam ir jāsadzīvo ar īsāku kāju, retāk arī īsāku roku. Mūsu - ārstu - galvenais uzdevums ir atjaunot cietušo ekstremitāšu anatomisko garumu un formu. Pretējā gadījumā šiem cilvēkiem tas nozīmē mugurkaula deformāciju, sāpes locītavās un jostas daļā - tas ir gan funkcionāls, gan estētisks defekts,» skaidro Traumatoloģijas un ortopēdijas klīnikas ārsts Konstantīns Plotņikovs.

Īstenojot filmēšanas ciklu teju divu mēnešu garumā, kopš jūnija sākuma norisinās Latvijā pirmās 3D filmas izveide, kas vēstīs par nākotnes Rīgu - Rīga-2041, liecina medijiem sniegtā informācija.

Par filmas uzņemšanu stāsta filmas mākslinieciskā vadītāja Astra Zoldnere: «Mūsu komanda ir kļuvusi plašāka, kā arī tā ir ieguvusi starptautisku šķērsgriezumu, komandai pievienojoties arī kaimiņiem no Igaunijas. Filmas izveidē iesaistījies arī igauņu operators Gunnar Laal, igauņu kino mākslinieks Kristjan Suits, režisore Triin Ruumet, kā arī pašmāju operators Andrejs Rudzāts.»

«Filmas māksliniekam uz laukuma jābūt fleksiblam, jo lietas, kas strādā 2D formātā, var nenostrādāt 3D. Ir jāpievērš īpaša uzmanība krāsu shēmām un faktūrām. Dažādi kontrasti un 3D formāta detaļas var būt pievilcīgas skatītājiem, tomēr tajā pašā laikā mums jāpalīdz skatītājiem koncentrēties arī uz filmas stāstu,» savās pārdomās par filmas uzņemšanas specifiku dalās filmas mākslinieks no Igaunijas Kristjan Suits. «Veidojot filmu par nākotnes 3D Rīgu, vēlamies miksēt retro stilu kopā ar Skandināvijas minimālismu. Filmēšanas laukumā izmantojam specifisku apgaismojumu, lai panāktu nākotnes sajūtu. Ceram, ka ar savu darbu kaut vai uz mirkli ievedīsim skatītāju citā pasaulē,» viņš saka.

Nav nekāds noslēpums, ka Latvija, kā maza un atvērta ekonomika, ir cieši saistīta ar globālajiem procesiem, norāda SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis.

Piedzīvojot strauju atgūšanos 2011. gadā ar kāpumu 6,2% apmērā, Latvijas izaugsmes temps ar katru turpmāko gadu ir palēninājies, noslīdot līdz 2,7% pērn. Valdība ir uzstādījusi mērķi sasniegt izaugsmi 5%. Tajā pašā laikā ir skaidri redzami šķēršļi, kas bremzē izaugsmi un uz kuriem gadu no gada norāda investori, analītiķi un citi valdības partneri. Neveicot reformas, turpmākajos gados izaugsme solās būt izteikti mērena, jo ārējie apstākļi var izrādīties drīzāk izaugsmi ierobežojoši, nevis veicinoši. Protams, ņemot vērā ES fondu ietekmi, IKP pieaugums var īslaicīgi uzplaiksnīt. Kā var raksturot ārējo vidi, runas par stagnāciju un kādēļ ir tik būtiski sakārtot lietas uz vietas?, jautā eksperts.

Patērētāju elektronikā spilgtākie mirkļi saistās ar lidaparātiem un viedpulksteņiem, bet zinātnē – ar panākumiem nanotehnoloģijās, vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Aizejošo 2014. gadu patērētāju elektronikas pasaulē varētu dēvēt par iepriekšējo inovāciju nostiprināšanas gadu. Tas nenesa satriecošus, cilvēces ieradumus mainošus jaunumus, taču vairākus iepriekšējo gadu jaunievedumus padarīja pieejamus plašākam interesentu lokam. Pilnīgi cita aina vērojama tehnoloģiju «zinātniskajā galā» – vairāki šā gada izgudrojumi pavisam noteikti mainīs veidu, kā organizējam savu dzīvi.

Lidaparātu laiks

Ja nākamajā desmitgades mijā katram gadam vajadzēs piemeklēt nosaukumu, iespējams, 2014. tiks nodēvēts par lidaparātu gadu. Patiešām šogad pieredzējām daudz un dažādu lidojošu ierīču dzimšanu – sākot ar sīkiem spiegošanas bezpilota lidoņiem un beidzot ar Hendo Hover gaisā dreifējošo skrituļdēli. Par šīs nišas straujo popularitātes pieaugumu liecina kaut vai tas, ka mūs pašu Air Dog dažu mēnešu laikā pūļa finansējuma vietnē KickStarter prasīto 200 tūkstošu ASV dolāru vietā savāca 1,368 miljonus dolāru. Acīmredzot cilvēku ilgas pēc lidošanas kopš Ikara laikiem nav rimušās.

«Kompānija Microsoft man nepasūtīja, lai izveidoju papildinātās realitātes brilles HoloLens, man neteica: Aleks, ej un izdomā HoloLens,. Pie šī izgudrojuma strādāja vesela cilvēku komanda 10 gadus, tādēļ es uzskatu, ka tā ir mūsu kopīgā ideja,» sarunā ar DB saka papildinātās realitātes briļļu izgudrotājs Aleks Kipmans.

Aleks dzimis Brazīlijā, un Microsoft strādā jau 16 gadus, un pēdējos 10 gadus saistīts ar mākslīgā intelekta tehnoloģiju un papildinātās realitātes projektiem. «Šie projekti ir saistīti viens ar otru – mākslīgais intelekts un HoloLens. Var teikt, ka šim darbam esmu veltījis pēdējos 10 savas dzīves gadus,» uzsver Aleks. «Mākslīgā intelekta izgudrojumi var aizņemt visu dzīvi, tā nav viena ideja vai izgudrojums, tas ir vesels, sarežģīts komplekss. Ja vēlies izgudrot hologrammu vai kādu produktu, ko uzvilkt galvā – tā ir viena ideja. Mēs drīzāk domājam un strādājam pie tā, kā attīstīt mākslīgo intelektu un vienlaicīgi radām produktus.»

Viņš uzskata, ka aiz izgudrojuma vienmēr stāv komanda. «Uzdevumi, kas jārisina inovatoriem, vienmēr ir ļoti sarežģīti, un es neticu, ka ar tiem spēj tikt galā viens cilvēks. Vienmēr pastāv atšķirība starp inženieriju un zinātni. Inženieri vienmēr domā par inovāciju pielietošanu. Es esmu inženieris, un es nekad nedomāju par izgudrojumu tikai izgudrojuma pēc,» viņš uzsver.

SIA Balticfloc pārstrādā makulatūru, dodot otru dzīvību šai izejvielai un ražojot dažādus produktus no tās – piedevu asfaltam, ekovati, celulozes mulču

Balticfloc no otrreizēji izmantotā materiāla ražo dažādus celulozes šķiedras produktus. Viens no tiem ir celulozes šķiedra un granulas t.s. SMA asfalta maisījumiem. Tās izmanto kā piedevu asfaltam, lai samazinātu bituma noteci asfalta ražošanas, transportēšanas un kraušanas laikā.

«Cenšamies ieiet tirgū ar cenu un patriotismu, jo produkts ir ražots Latvijā,» stāsta Edžus Cābulis, SIA Balticfloc valdes loceklis. Vietējās kompānijas ir atsaucīgas. E. Cābulis uzskata, ka vietējam produktam ir daudz priekšrocību, tostarp – elastība piegādes laikā un pasūtāmajos produkta apjomos. Stāstot, kā top produkts, viņš atklāj, ka uzņēmums iepērk papīru ķīpās, sašķiro, un papīrs tiek sadragāts pirmo reizi lielāka izmēra daļiņās. Tad tas tiek virzīts pa magnētisko lenti, kur tiek atdalīti magnētiskie piemaisījumi – metāla stīpiņas. Tālāk izejviela tiek transportēta uz nākamo malšanas iekārtu, kas to sadragā līdz vajadzīgajam izmēram, kas līdzinās vates pūciņām. «Kad produkts ir gatavs, jāizdomā, kā to iepakot – tur sākas mūsu izgudrojumi. Iepakošanu esam paši radījuši, tā ir diezgan unikāla. Piemēram, kilograms papīra ir milzīgs maiss, un dabūt sešus kilogramus vienā maisā nav vienkārši,» saka E. Cābulis. Viņš piebilst, ka ir vairākas iespējas – var nopirkt iekārtu par 50 tūkstošiem eiro vai arī paši izdomāt, kā atrisināt jautājumu citā ceļā. Uzņēmums izvēlējies otro variantu.

«Man sacīja, ka neviens pasaulē nespēj izgudrot mākslīgo zirnekļu tīklu – zirnekļu zīdu. Un tas man kļuva par zinātnisku izaicinājumu,» intervijā DB stāsta biofiziķis Tomass Šaibels no Vācijas – Eiropas patentu iestādes rīkotā konkursa «Gada izgudrotājs» finālists.

Tomass, kuru dēvē par «cilvēku-zirnekli,» spēja rūpnieciskā mērogā sintezēt spēcīgu olbaltumvielu, kas līdzīga zirnekļa diega materiālam. Zirnekļu zīds ir viens no visizturīgākajiem materiāliem pasaulē, tas ir piecas reizes spēcīgāks nekā tērauds. Lai to pārrautu, nepieciešams daudz enerģijas.

T. Šaibels spēka mākslīgi nokopēt dabas brīnumu, tam izmantojot zirnekļa zarnu materiālu ar modificētu genomu, kas ieprogrammēts tā, lai spētu ražot zirnekļa zīda proteīnus. No iegūtā diega tiek ražoti īpaši spēcīgi zīda pavedieni. Saskaņā ar Šaibela teikto, šķiedru ražošana aizņēma 10 gadus.

T. Šaibela izgudrojums paver pilnīgi jaunas iespējas medicīnas preču, tekstilmateriālu, kosmētikas un citu produktu ražošanā. Mākslīgais zīds jau tiek izmantots progresīvu medicīnas implantu un pat supervieglu sporta apavu ražošanā.

Zinātniskas inovācijas pārvēršana pielietojamā produktā ir ļoti interesants, azartisks un aizraujošs darbs, faktiski – pat dzīves veids, uzskata zinātņietilpīgo jaunuzņēmumu "Nano RAY-T" un "3D Strong" līdzdibinātājas Marina Petričenko un Marija Korabovska.

"Jā, tas prasa daudz laika un pamatīgu iedziļināšanos, jo ne vienmēr uzreiz var ieraudzīt veidu, kā praktiski izmantot konkrēto inovāciju. Taču rezultāti ir tā vērti," atzīst Petričenko.

Jaunuzņēmumi "Nano RAY-T" un "3D Strong", kas attīsta dažādus oglekļa nanocaurulīšu izmantošanas veidus, pavisam nesen ierindoti starp pieciem perspektīvākajiem nanotehnoloģiju startup Austrijā bāzētās platformas "StartUs Insights" versijā. Gan "Nano RAY-T", kas pēta oglekļa nanocaurulīšu izmantošanu akumulatoros, gan "3D Strong", kas nodarbojas ar 3D drukas materiālu piedevu radīšanu, ir sasnieguši vidējo attīstības posmu. Proti, patlaban notiek vai drīzumā sāksies izstrādāto produktu verifikācija industrijas uzņēmumos.

Latvija necieš no «smadzeņu aizplūšanas», liecina žurnāla The Economist veiktais pētījums par emigrantu zinātnisko darbību jaunajās mītnes valstīs.

No Latvijas aizbraukušie pētnieki laika posmā no 2007.-2012.gadam ārvalstīs iesnieguši 480 patentus, kas veido 9,6% no visiem patentiem, ko reģistrējušas Latvijā dzimušas personas. Tas ir starp zemākajiem rādītājiem žurnāla The Economist apskatīto valstu vidū.

Salīdzinot datus par World Intellectual Property Organisation iesniegtajiem patentiem un Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) datus par valstu iekšzemes kopproduktu, The Economist secina, ka nabadzīgas valstis zaudē savus izgudrotājus, kas savus zinātniskos sasniegumus realizē citās valstīs.

«Nabadzīgās valstis bieži vien sūdzas, ka viņi zaudē labākos prātus, un daudzos gadījumos tā ir taisnība. Jo nabadzīgāka valsts, jo vairāk izgudrotāju dodas prom,» norāda žurnāls.

Eiropas Savienība vairākus gadus ir strādājusi, lai radītu vienotu ES patentu sistēmu, kas būs alternatīva tradicionālajam Eiropas patentu organizācijas «Eiropas patentam», kas tika dibināts 1973.gadā. Lai to izveidotu, atlicis spert tikai pēdējo soli, stāsta Eiropas Patentu biroja (EPB) – EPO izpildinstitūcijas vadītājs Benuā Batistelli (Benoit Battistelli).

Šobrīd EPO ietilpst 38 dalībvalstis un vēl divas papildus teritorijas – Bosnija un Hercegovina un Melnkalne, ar kurām parakstīti divpusējas vienošanās par Eiropas patenta darbību. Kandidāti iestāšanās EPO ir Kambodža, Moldāvija, Maroka un Tunisija.

Organizācijas galvenā mītne atrodas Minhenē. Juridiski EPO ir neatkarīga organizācija, kas nav saistīta ar Eiropas Savienību un tai ir savs budžets, kas veidots no patentu pieteikumu iesniedzēju iemaksām. 2018.gada budžets veido 2,3 miljardus eiro.

Patentu aizsardzība, kuras pamatā ir Eiropas Patentu konvencija, nodrošina iespēju iegūt intelektuālā īpašuma aizsardzību vienotas procedūras ietvaros un iesniegt vienu pieteikumu jebkurā valodā ar tulkojumu angļu, vācu vai franču valodā. Izgudrojuma ekspertīzi veic profesionāli Eiropas Patentu biroja eksperti. Eiropas patents ir spēcīgs, pateicoties vienotai procedūrai, kvalitatīvai izpētei un ekspertīzei, ko veic profesionāli Eiropas Patentu iestādes eksperti. Parasti Eiropas patenta izsniegšanas procedūra ilgst nedaudz vairāk kā 3,5 gadus no pieteikuma iesniegšanas dienas, taču pēc īpaša pieprasījuma šī jautājuma izskatīšanu var paātrināt. EPB mērķis ir saīsināt šo termiņu līdz 30 mēnešiem.

Labrīt!

Atklājies, ka spāņu vilcienu ražotāja CAF skiču neatļauta izmantošana Pasažieru vilcienam (PV) var draudēt ar dārgu tiesvedību un kompensāciju maksāšanu. Tas izriet no Dienas Biznesa aptaujāto juristu komentāriem par vizuālo materiālu iespējami neatļautu izmantošanu PV iepirkumā.

Pazīmes liecina, ka Rīgas pašvaldības kapitālsabiedrības SIA Rīgas ūdens dibinātā meitasuzņēmuma Aqua Riga projekts varētu nogrimt, pat vēl nesācis reāli darboties. Kā raksta laikraksts Diena, Ekonomikas ministrija izstrādā Publisko personu kapitālsabiedrību un kapitāla daļu pārvaldības likumu. Gaidāmais likums varētu «noraut stopkrānu» minētajam projektam.

Šā gada martā Eiropas Komisija Nīderlandē rīko gadskārtējo Eiropas start-up uzņēmumu forumu Ideas from Europe, kurā katru ES dalībvalsti pārstāvēs viens uzņēmums, prezentējot inovatīvu biznesa ideju, pie kuras īstenošanas tas strādā. Ekonomikas ministrija aicinājusi bezpilota lidaparātu ražotāju Airdog pārstāvēt Latviju šajā lielākajā Eiropas jauno uzņēmumu pasākumā.

No visiem prestižā foruma Ideas from Europe dalībniekiem 11 tiks pārstāvēti noslēguma konferencē TEDxBinnenhof, kas notiks šā gada 31.martā Nīderlandē. Latvijas sabiedrībai ir iespēja foruma interneta vietnē nobalsot par AirDog un līdz ar to palīdzēt nodrošināt, ka šo Latvijas uzņēmējdarbības veiksmes stāstu dzird visā Eiropā.

Informācija par TEDxBinnenhof atrodama pasākuma interneta vietnē tedxbinnenhof.lv, un nobalsot par Latvijas pārstāvi Jāni Spoģi, SIA Airdog līdzdibinātāju, var http://tedxbinnenhof.com/team/latvia-janis-spogis/ Balsošana notiks līdz 7.februārim. Lai AirDog stāsts izskanētu TEDxBinnenhof, nepieciešams aptuveni 20 000 balsu.

Lai iedrošinātu izgudrojumu un inovāciju attīstību, ieinteresētu tehniskajā jaunradē, Latvijas Izgudrotāju biedrība, CONNECT Latvija un Latvijas Zinātņu akadēmija kopā ar partneriem reģionos organizē izstāžu-festivālu ciklu MINOX 2018.

Starptautiskajai izstādei MINOX 2018 Rīgā savu dalību jau pieteikusi virkne ārvalstu pārstāvju no Bahreinas, Ēģiptes, Igaunijas, Krievijas, Lietuvas, Meksikas, Šrilankas, Taivānas, Vācijas ar izgudrojumiem dažādās nozarēs, t.sk., lauksaimniecībā un enerģētikā.

Jauno izgudrotāju idejas ir ļoti daudz un dažādas.

Viens no izgudrojumiem ir jaunas luminiscentas krāsvielas bioloģiskiem objektiem. Šobrīd Daugavpils Universitātē notiek pētījumi, kuru galvenais mērķis ir izveidot jaunas luminiscentas krāsvielas un pārbaudīt to vizualizācijas spējas dažādiem bioloģiskiem objektiem. Par pētījuma objekta piemēru tika izvēlētas trīs dažādas parazītisko trematožu sugas Diplostomum spathaceum izdalīti no zivīm, Diplodiscus subclavatus un Prosotocus confuses izdalīti no vardēm un nematode Trichinella britovi un T. spiralis no savvaļas plesējiem. Rezultātā tika iegūtas kvalitatīvas parazītu bildes ar skaidri redzamu iekšējo un ārējo uzbūvi, kas apliecina jauno krāsvielu pielietošanas aktualitāti. Svarīgi atzīmēt, ka trihinellas izraisa cilvēkam bīstamo slimību trihinelozi un epizootiskās dabas un ekonomiskā sloga dēļ, kas saistīts ar invāzijas nokļūšanu cilvēka pārtikas ķēdē tā ir nopietna pārtikas izcelsmes zoonoze. Fluorescentās krāsvielas ļauj vizualizēt hromosomu struktūru, tādējādi šo metodi var izmantot patogēno sugu noteikšanai, ko var pielietot dažādu dzīvnieku patogēnu diagnostikai veterinārmedicīnā.

Izraēlas inovāciju nedēļas ietvaros notiek inovāciju festivāls DLD Tel Aviv. Paralēli dažādām diskusijām, tajā apskatāmas Izraēlas inovācijas. Pasākumā viesojās arī Dienas Bizness.

Šeit pulcējas datormākslinieki, hakeri, izgudrotāji un dažādu citu veidu radoši noskaņotas dvēseles, lai izrādītu savus izgudrojumus – sākot no Goldberga mašīnām, lidojošiem objektiem, mūzikas atskaņotājiem, beidzot ar masāžas robotiem un F1 modelīšiem.

Ieskatu Izraēlas izgudrotāju paveiktajā, kas demonstrēts DLD Tel Aviv inovāciju izstādē, variet gūt db.lv fotogalerijā.

#1/11

Foto: Anda Asere, Dienas Bizness

#2/11

Foto: Anda Asere, Dienas Bizness

#3/11

Foto: Anda Asere, Dienas Bizness

#4/11

Foto: Anda Asere, Dienas Bizness

#5/11

Foto: Anda Asere, Dienas Bizness

#6/11

Foto: Anda Asere, Dienas Bizness

#7/11

Foto: Anda Asere, Dienas Bizness

#8/11

Foto: Anda Asere, Dienas Bizness

#9/11

Foto: Anda Asere, Dienas Bizness

#10/11

Foto: Anda Asere, Dienas Bizness

#11/11

Foto: Anda Asere, Dienas Bizness

Skatīties pārējos attēlus