Pasaules akciju tirgus flagmanis šonedēļ atgriezies uz jaunu rekordu sasniegšanas lielceļa.
ASV akciju tirgus dinamiku raksturojošā "Standard & Poor's 500" indeksa (tas apkopo 500 publiski kotēto ASV korporatīvo līderu akciju izmaiņas) vērtība kopš saviem marta zemākajiem punktiem ir palielinājusies jau vairāk nekā par 50%. Tas ir arī bijis pietiekami, lai šonedēļ šis indekss pirmo reizi kopš februāra aizsniegtos līdz jaunam vēsturiskajam maksimumam. Kopš šā gada sākuma ASV "S&P 500" indeksa vērtība nu ir palielinājusies par 4,8%, ko, ņemot vērā bezprecedenta pasaules nozīmīgāko ekonomiku kritumu, var uzskatīt pat par visai unikālu sniegumu. Gandrīz pat varētu teikt tā – cik ātri akciju cenas saruka, tik ātri tās arī pieauga. Iepriekšējais ASV akciju rekords tika fiksēts 2. februārī. Tādējādi, lai atgrieztos pie jauniem vēsturiskiem maksimumiem, ASV akcijām bija nepieciešamas vien 122 tirdzniecības dienas. Tas pēc lāču tirgus (akciju cenu krituma vismaz par 20%) ir visīsākais šāds periods vēsturē.
Turklāt jaunu rekordu sasniegšanu jau kādu laiku turpina ar tehnoloģiju uzņēmumiem bagātīgākais ASV "Nasdaq Composite" akciju indekss. Tā vērtība kopš gada sākuma palēkusies jau par 24% un jaunu rekordu sasniegusi jau 34 reizes.
Visam jānotiek perfekti
Investoru optimisms pamatā balstījies uz milzīgiem valdību stimuliem un optimismu, ka pasaulei ar pandēmiju tomēr izdosies tikt galā ātrāk. Faktiski daudzi akciju tirgus dalībnieki likuši likmi uz to, ka ļaunākais ir aiz muguras un nākamgad gaidāms, šķiet, visai varens ekonomiskās aktivitātes un uzņēmumu ieņēmumu pieaugums.
Šajā pašā laikā dzirdamas bažas, ka esošais akciju cenu līmenis īsti pareizi neataino šā brīža veselības krīzi un ekonomisko nosacījumu pasliktināšanos. "Ir tāda kā eiforijas sajūta par to, ka finanšu tirgū tu varēsi dabūt naudu. Tomēr satrauc arī tā saiknes pazušana ar ekonomiku. Tas, ko daudzi redz savā biznesā un reālajās dzīves, ir krietni citādāks nekā tas, par ko liek domāt akciju cenu uzvedība," "The Wall Street Journal" (WSJ) klāsta finanšu uzņēmuma "Omnia Family Wealth" pārstāvji.
"FactSet" apkoptie dati liecina, ka "S&P 500" indeksa nākamo 12 mēnešu P/E (Price/Earnings) rādītājs atrodas pie 22,6. Iepriekšējo reizi tas tik augsts bija 2000. gadā pirms plīsa interneta akciju burbulis. "Novērtējumi ir ekstremāli augsti. Mēs nedomājam, ka tas ir reālistiski – gaidīt tādu pašu ekonomiku, kāda tā bija februārī," piebilst "Omnia Family Wealth" pārstāvji.
Citiem vārdiem sakot – pie tik dārgām akcijām visam patiešām jānotiek perfekti – jāmaterializējas "V" veida ekonomikas atgūšanās procesiem. Tāpat nedrīkst saasināties kādi citi riski, piemēram, tirdzniecības kari. Pasaulei būs jāpārdzīvo arī novembra ASV prezidenta vēlēšanas.
Valdot šādam fonam, Volstrītas vērtspapīru analītiķi pēdējā laikā izmisīgi mēģinājuši paaugstināt savas ASV akciju tirgus prognozes. Pandēmijai sākotnēji atnesot akciju cenu sabrukumu, faktiski neviens nevarēja iedomāties, ka sekojošā atgūšanās būs tik strauja. Līdz ar to daudzu akciju stratēģu prognozes palikušas iepakaļ. Nesen, piemēram, "Goldman Sachs" galvenais akciju stratēģis Deivids Kostins paaugstināja savu iepriekšējo šā gada beigu "S&P 500" prognozi uzreiz par 20% līdz 3,6 tūkst. punktiem. Lai tā piepildītos, "S&P 500" indeksam no šā brīža būtu jāpieaug vēl par 6,2%. Vēl maijā minētais analītiķis runāja, ka ASV akciju cenas nākamo trīs mēnešu laikā varētu strauji sarukt.
Alkatība un bailes
"WSJ" izceļ, ka akcijas iegādājušies ļoti daudzi – gan institucionālie investori, kuri nav redzējuši jēgu spēlēt pret ASV Federālo rezervju gribu, gan mazie, privātie investori, kas pandēmijas laikā sēdējuši mājās un tādējādi vairāk mijuši vērtspapīrus. Tiek norādīts, ka mazajiem investoriem šajā tirgū arvien vieglāk bijis iesaistīties ar mobilo aplikāciju palīdzību, kas akciju tirdzniecību ļauj veikt pie ļoti mazām vai pat neesošām komisijām.
Pasaules centrālo banku īstenotā politika nozīmējusi, ka ļoti zemas ir obligāciju likmes. Tas tirgus dalībniekiem liek meklēt kādu pievilcīgāku ieguldījumu atdevi un šajā ziņā var neatlikt nekas cits, kā iegādāties akcijas. Jau ziņots, ka akciju izaugsme saistīta ar TINA (There Is No Alternative) fenomenu. Proti, akcijām, uz visa notiekošā fona tāpat ir grūti rast kādu daudzmaz jēdzīgu alternatīvu. Parāda vērtspapīru ienesīgumam otrreizējā tirgū kļūstot arvien plānākam vai pat ļoti daudzos gadījumos esot negatīvam, daudzi ir gatavi (vai pat ir spiesti) uzņemties lielāku risku.
"Tendence šobrīd ir pozitīva. ASV Federālo rezervju un citu centrālo banku darbības ienesīgumu meklējošos investorus dzen akciju virzienā. Nemaz ne tik tālā nākotnē lietas var būt arī citādākas, lai gan īstermiņa bilde akcijām saglabājas labvēlīga," "Bloomberg" savukārt teic "ThinkMarkets" eksperti.
Tāpat akciju vērtībām tik strauji pieaugot, saprotamas bailes palaist garām peļņu no šādas tendences (stāvoklis: "Fear of missing out"). Tas nozīmē, ka šāds baiļu un alkatības apvienojums arī bijis atbildīgs par ievērojamu naudas masu velšanos šo vērtspapīru virzienā.
Īsti neataino ekonomiku
Daudz straujāk vērtība augusi lielajām tehnoloģiju kompānijām, un investori paredz, ka tās līdz ar pandēmiju būs kļuvušas vēl varenākas. Piemēram, "Amazon.com" akcijas cena šogad pieaugusi gandrīz par 80%.
Ja runā par to, kā varētu klāties kopējam akciju tirgum, tad tur tendences droši vien arī nākotnē noteiks tas, vai kaut kas spēs inficēt lielos tehnoloģiju grandus. Jāņem vērā, ka dzīvojam laikos, kad vien dažu kompāniju akciju sniegums nosaka visu vadošo tendenci. Proti, liela daļa akciju tirgus indeksu mūsdienās veidoti tā, ka uz to vērtības izmaiņām būtiskāka ietekme ir kapitalizācijas ziņā milzīgākiem uzņēmumiem. Arī, piemēram, populārā ASV "Standard & Poor’s 500" indeksa aprēķināšanā visām kompānijām nav vienāds svars. Lielāka ietekme uz šo indikatoru ir kapitalizācijas ziņā milzīgākiem uzņēmumiem, kas pamatā šobrīd ir vien daži tehnoloģiju milži.
Zināma problēma ir tā, ka šādi akciju indeksi tādējādi nu draud reprezentēt vēl mazāku daļu no kopējās ekonomikas. Jeb tehnoloģiju sektora milži otrajā plānā nolikuši gan bankas, gan enerģijas sektora pārstāvjus. Joprojām strauji cena sarukusi (vismaz par 50%), piemēram, daudzām ar tūrisma nozari saistītajām kompānijām. Tas arī nozīmē, ka lielā mērā Rietumvalstu akciju tirgi palikuši atkarīgi no tā, kāds ir investoru skatījums uz dažiem lielajiem tehnoloģiju jomas pārstāvjiem, nevis kādu citu jomu pārstāvjiem, piemēram, aviokompānijām, kuru kapitalizācijas kritums nozīmē, ka to ietekme uz indeksa kopējo sniegumu ir krietni mazāka.