Ja Citadeles bankas akcionāri izlems veikt akciju sākotnējo publisko akciju piedāvājumu jeb IPO biržā, tas, iespējams, varētu būt viens no lielākajiem emitentiem biržas Nasdaq Riga vēsturē, dodot nozīmīgu impulsu kapitāla tirgus attīstībai Latvijā, jo šāds emitents ļautu piesaistīt ne tikai Baltijas, bet jo īpaši ārvalstu institucionālos investorus, kuri parasti ir ieinteresēti ieguldīt lielos uzņēmumos.
To intervijā Dienas Biznesam stāsta bijusī ilggadējā biržas "Nasdaq Riga" valdes priekšsēdētāja, tagad a/s Citadele banka padomes locekle Daiga Auziņa-Melalksne. Viņa norāda, ka Latvija diemžēl pašlaik neatrodas lielo ārvalstu investoru radara zonā, jo Baltijas biržās ir ierobežots lielo kotēto uzņēmumu skaits, savukārt Latvijā faktiski nav tādu kompāniju, kurās ārvalstu investori varētu ieguldīt, neiegūstot nozīmīgu līdzdalību.
Fragments no intervijas
Kādēļ pēc 25 darba gadiem Nasdaq Riga (iepriekš - Rīgas Fondu birža) izlēmāt mainīt darba vietu un pievienoties Citadele bankas padomei?
Tik ilgi strādājot vienā postenī vienā brīdī uzrodas sajūta, ka viss jau ir pieredzēts, ka ir situācijas, kuras tiek pārdzīvotas vairākkārt, un tas, manuprāt, ir labs brīdis, lai apsvērtu darba vides un karjeras maiņu. Šodienas pasaulē cilvēkam dzīvē var būt ne tikai viena, bet pat vairākas karjeras.
Vai noteicošais, lai izlemtu par labu darbībai bankas Citadele padomē, bija ziņa, ka tās akcionāri kā vienu no stratēģiskajām prioritātēm pašlaik izskata akciju kotēšanu biržā?
Tajā brīdī, kad tiku uzrunāta darbam Citadeles bankas padomē, informācija par akcionāru darba kārtību, kurā tiek izskatīta iespēja kotēt akcijas biržā vai meklēt stratēģisko investoru, nebija publiska. Līdz ar to tieši tas manu lēmumu neietekmēja, taču esmu gandarīta, ka bankas akcionāri izskata iespēju kotēt akcijas biržā Nasdaq Riga piesaistot jaunu kapitālu. Vienlaikus, ja patiešām Citadeles bankas akcionāri pieņems lēmumu un veiks akciju sākotnējo piedāvājumu Nasdaq Riga, tad tas būs interesants piedāvājums ne tikai privātpersonām, bet arī pensiju fondu pārvaldniekiem un citiem ieguldījumu fondiem. Savukārt vislielākais ieguvējs varētu būt Latvijas ekonomika, jo tādējādi varētu sasniegt iekļaušanas slieksni starptautiskajos kapitāla tirgus indeksos, tas būtu sava veida signāls starptautiskajiem investoriem, vienlaikus rosinot kapitāla tirgū iesaistīties arvien jaunus Latvijas uzņēmumus un arī pašmāju iedzīvotājus. Diemžēl pašlaik finanšu tirgus indeksos Latvija ir neredzama. Pašlaik biržā (Baltijas) tiek kotētas Šauļu bankas (Lietuva) akcijas, kā arī LHV bank un Coop Pank (Igaunija) akcijas, bet Latvijā nav nevienas bankas, kuras akcijas kotētu biržā.
Vai pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā bankas akcionāru vēlme kotēt akcijas biržā un piesaistīt papildus kapitālu neradīs bankas klientiem bažas par finanšu iestādes nākotnes perspektīvām?
Neredzu šādām bažām racionālu pamatu. Jo vairāk, ja abu Latvijā strādājošo lielāko banku akcijas tiek kotētas Stokholmas biržā. Piemēram, Šauļu banka un LHV banka, kurām nav stratēģiskā investora, regulāri piesaista naudu caur jaunām akciju un obligāciju emisijām, kotējoties biržā un to klienti, šķiet, neuzdod jautājumus par banku ilgtspēju. Uzņēmumi uz biržu dodas, lai sasniegtu vairākus mērķus — piesaistītu kapitālu saviem attīstības plāniem, paplašinātu savu atpazīstamību un stiprinātu klientu lojalitāti. Nonākot biržā uzņēmumi orientē savu darbību uz vērtības pieaugumu, jo jebkurš investors, kurš iegulda naudu, vēlas nopelnīt un to var izdarīt, ja aug ieguldījuma (uzņēmuma) vērtība — attīstot jaunus produktus un pakalpojumus, iekarojot) jaunas tirgus daļas u.tml. vai saņemot dividendes. Banku pakalpojumi ir tieši tāds pats bizness kā visi citi, kur investoriem ir svarīgi, ka uzņēmums attīstās, aug un pelna, bet, lai attīstītos, ir vajadzīgs jauns kapitāls.
Visu interviju lasiet 19.decembra žurnālā Dienas Bizness!
Abonēt ir ērtāk: e-kiosks.lv.
Meklē arī lielākajās preses tirdzniecības vietās!
